Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Šogad pensiju indeksācija būs lielāka

Labklājības ministrija informē, ka 2019. gada 1. oktobrī notiks pensiju un atlīdzību indeksācija un tiks palielinātas pensijas un atlīdzības vai to daļu apmērs, kas nepārsniedz 420 eiro. Tas nozīmē, ka tiks indeksēts viss pensijas un atlīdzības apmērs, ja tas nepārsniedz 420 eiro. Savukārt tām pensijām un atlīdzībām, kuras ir lielākas par 420 eiro, indeksēs daļu no piešķirtās summas – jau pieminētos 420 eiro. Palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa. Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar I grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs. Labklājības ministre Ramona Petraviča: “Šī būs lielākā pensiju indeksācija pēdējo gadu laikā, ko nodrošina Latvijas ekonomikas attīstība. Svarīgi, ka novērtēti būs tie, kam vislielākais darba stāžs. Katrs, kaut neliels, pensijas pieaugums ir atbalsts mūsu senioriem, lai uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Ceru, ka atbalsts senioriem nākamgad tikai palielināsies, kaut vai paaugstinot minimālās pensijas līmeni. Tā ir mana nākamā gada prioritāte.” Pensiju indeksācijas mērķis ir nodrošināt piešķirto pensiju un atlīdzību aizsardzību pret pirktspējas krišanos un panākt to vērtības nezaudēšanu. Šajā gadā izdienas, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijām un atlīdzībām tiks piemērots indekss – 1,0719. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad vecuma pensiju indeksācijā tiks piemēroti dažādi indeksi, kas atkarīgi no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža. Jo lielāks apdrošināšanas stāžs, jo lielāks indekss tiks piemērots un lielāku vecuma pensijas pieaugumu cilvēks var sagaidīt. Ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, tad pensiju indeksācijā bez faktiskā patēriņa cenu indeksa ņems vērā arī 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem, ja no 30 līdz 39 gadiem, kā arī, ja pensija piešķirta par darbu kaitīgos un smagos vai sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos, – 60%, ja no 40 līdz 44 gadiem – 70%, bet 45 gadi un vairāk – 80%. Tā cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir līdz 29 gadiem, vecuma pensijas pārskatīšanā piemēros indeksu 1,0719; ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – piemēros indeksu 1,0805; ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – indekss būs 1,0891  Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu – piemēros indeksu 1,0977. Piemēram, ja vecuma pensijas piešķirtais apmērs ir 350 eiro, tad senioram ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no š.g. oktobra pensijas apmērs būs 375,17 eiro (par 25,17 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem – pensijas apmērs būs 378,18 eiro (par 28,18 eiro lielāks), ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem – pensijas apmērs būs 381,19 eiro (par 31,19 eiro lielāks). Savukārt, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 gadi un vairāk, tad pensija palielināsies līdz 384,20 eiro (par 34,20 eiro lielāks). Šogad pirmo reizi oktobrī indeksēs arī piešķirtās piemaksas pie vecuma un invaliditātes pensijas par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemērojot faktisko patēriņa cenu indeksu un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Indeksējot piemaksu, 2019. gada 1. oktobrī attiecīgo indeksu piemēros piemaksas apmēram 1,00 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim un piemaksas apmēram 1,50 eiro par katru apdrošināšanas stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim, ja vecuma pensija piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim vai arī invaliditātes pensija piešķirta un vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums sasniegts līdz 1996. gada 31. decembrim. Tas nozīmē, ka esošais piemaksas apmērs, kas šobrīd ir 1 eiro un 1,50 eiro par vienu apdrošināšanas stāža gadu, tiks pārskatīts, piemērojot indeksu 1,0719. Līdz ar to cilvēki, kas saņēma 1 eiro par katru stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām, turpmāk saņems 1,07 eiro, bet tie, kas saņēma 1,50 eiro – turpmāk saņems 1,61 eiro. Piemēram, pensionārs, kurš saņem vecuma pensiju 400 eiro par kopējā apdrošināšanas stāža 45 gadiem un pie tās noteikto piemaksu 25 eiro (par 25 darba gadiem (no 45 gadiem) līdz 1995. gada beigām), no š.g. oktobra saņems vecuma pensiju 439,08 eiro un piemaksu pie pensijas 26,75 eiro. Jāņem vērā, ka no kopējā pensijas un piemaksas apmēra var tikt ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas samazina izmaksājamo summu. Indeksētas tiks vecuma, invaliditātes, izdienas un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2019. gada 30. septembrim. Lai nodrošinātu 2019. gada pensiju un atlīdzību indeksāciju, pēc provizoriskiem aprēķiniem, šogad tiks izlietoti 41,6 milj. eiro, savukārt 2020. gadā – tie jau būs ap 166 milj. eiro. Pensionāriem pašiem nekas nav jādara – pensiju indeksāciju nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un tā notiek automātiski. Savu pensijas apmēru cilvēks var uzzināt portālā www.latvija.lv vai vēršoties jebkurā VSAA nodaļā.

lasīt vairāk
Uzsākti remontdarbi Salaspils stadionā

Ar katru gadu Salaspilī arvien vairāk attīstās sporta infrastruktūra, dodot iedzīvotājiem iespēju nodarboties ar ļoti daudz un dažādiem sporta veidiem. Mums ir sporta skola, halle, baseins, skeitparks, pludmales volejbola laukumi, āra trenažieri, aktīvās atpūtas laukumi vairākās novada vietās, stadions. Visos minētajos objektos regulāri tiek veikt lielāki un mazāki remontdarbi, tādējādi ne tikai uzturot tos kārtībā, bet arī uzlabojot. Tagad vērienīgu pārmaiņu priekšā ir stadions, kas ir uzbūvēts vairāk nekā pirms dekādes. Pērn oktobrī Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs parakstīja vienošanos par futbola laukuma modernizāciju, kas ļaus divu gadu laikā Pierīgas reģionā izveidot augsta līmeņa FIFA prasībām atbilstošu stadionu. Futbola federācija pašvaldībā vērsās ar apsveicamu iniciatīvu par saviem līdzekļiem dot pilnīgi jaunu modernu mākslīgo segumu, savukārt pašvaldība apņēmās divu gadu laikā paveikt apjomīgu stadiona infrastruktūras uzlabošanas darbu kompleksu, ieguldot aptuveni 600 tūkstošus eiro.   Augusta sākumā būvuzņēmējam SIA “KULK” ir izdota atļauja uzsākt būvdarbus Salaspils stadionā. Tas nozīmē, ka no 12. augusta stadions apmeklētājiem ir slēgts. Pludmales volejbola laukums un ārā trenažieru zona apmeklētājiem būs pieejama visu remontdarbu laiku, taču jārēķinās, ka kādā laika posmā piekļuve var tikt ierobežota.  Projekta ietvaros paredzēts veikt Salaspils stadiona pārbūvi un šogad realizēt 1. kārtu, kurā ietilpst drenāžas un lietus kanalizācijas izbūve sporta laukumam, futbola laukuma un skrejceļu apgaismojuma balstu pamatu izbūve un futbola laukuma pamatnes sagatavošana. Savukārt Latvijas Futbola federācija veiks laukuma seguma ieklāšanu. Būvdarbu termiņš ir 3,5 mēneši bez futbola laukuma seguma ieklāšanas, ko veiks LFF. Vēršam iedzīvotāju uzmanību, ka līdz 23. augustam ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, jo ir slēgts Ceru ielas posms no Zinību ielas apļa līdz Rubeņu ielai.

lasīt vairāk
Diskutē par administratīvi teritoriālo reformu

31. jūlijā “Rīgavā” Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji un ministrs Juris Pūce tikās ar Salaspils, Ropažu un Stopiņu novada deputātiem, lai apspriestu jautājumus par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Atgādinām, ka tās ietvaros ir plānota Ropažu, Stopiņu un Salaspils novadu apvienošana. Kā norāda J. Pūce, tad reforma ir jāveic, jo pastāv liela nevienlīdzība pašvaldību starpā: administratīvās izmaksas svārstās 50-200 eiro apmērā uz vienu iedzīvotāju, turklāt Pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām. 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% darbaspējas vecuma iedzīvotāju, un tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas 1 milj. apmērā, lai pašvaldība spētu attīstīties un veikt ieguldījumus infrastruktūrā. Kā viens no svarīgākajiem argumentiem tiek minēts tas, ka tikai 38 pašvaldības vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm. “Mēs uzskatām, ka šī reforma ir nepieciešama, tikai mēs, balstoties uz savu pieredzi, to redzam mazliet citādāk. Spēcīgāk mēs varētu attīstīties kopā ar Ropažiem, jo mums ir blīvi apdzīvoti ciemati, un gan mūsu Attīstības programma, gan teritorijas plānojums ir vērsts uz visu ciemu teritoriju attīstību. Nepārprotiet, mums nav nekas pret Salaspili. Mums ir ļoti laba sadarbība “Stopiņu un Salaspils partnerībā”, kur mēs kopā apgūstam LEADER līdzekļus. Salaspils novads un pilsēta ir ļoti pašpietiekami. Tā kā mums šīs pilsētas nav, tad ciemu iedzīvotāji  satraucas, ka reformas rezultātā lielākā daļa finanšu līdzekļu aizplūdīs uz pilsētu,” teica Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars uzsvēra, ka Salaspils likumā noteiktos kritērijus ir izpildījusi jau sen, jo mums ir gan pietiekams iedzīvotāju skaits, gan teritorija un citi aspekti. “Es saprotu, ka lielākās bažas par teritorijas izmaiņām ir tiem kolēģiem, kuri tiek apvienoti ar novadiem, kuri šos kritērijus ir sasnieguši.  Pierīgas situācijā ir pilna ar izaicinājumiem attiecībā uz reformu, jo reģionālās nozīmes attīstības centru princips te nedarbojas,” uzskata R. Čudars.  Kā šī reforma tiks ieviesta dzīvē, to redzēsim tuvākajā laikā, bet galvenais, kā arī izskanēja tikšanās laikā, ir tas, lai novadi tiktu izveidoti tādi, kuros mums visiem būtu prieks dzīvot. Ar izstrādāto projektu ikviens var iepazīties VARAM mājaslapas sadaļā “Administratīvi teritoriālā reforma”, bet jautājumu gadījumā var zvanīt pa tālruni 68 806 999.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs