Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Līdz 1. jūlijam jāreģistrē decentralizētās kanalizācijas sistēmas

Kādi ir iespējamie decentralizēto kanalizācijas sistēmu veidi? Kāds ir iespējamais to radītais vides piesārņojums? Kāpēc nepieciešama šo sistēmu reģistrēšana decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrā? Par to šajā un turpmākajos rakstos sniegs skaidrojumu pašvaldības SIA “Valgums-S”. 1. sērija: Īsumā par sausajām tualetēm un to veidiem Sausā tualete Parasti šāda tipa būves ir lauku viensētās un mazdārziņu teritorijās. Tipiskākā šādas konstrukcijas iezīme ir tā, ka brīdī, kad bedre ir pilna, to vienkārši aizrok, un konstrukciju pārvieto citā vietā. Bedre var būt veidota arī no ķieģeļiem, betona vai rūpnieciski ražotiem betona grodiem, bet jebkurā no minētajiem gadījumiem šķidrums tieši no bedres tiek infiltrēts gruntī. Šādas tualetes nav draudzīgas videi un rada riskus dzeramā ūdens kvalitātei dzīves vietā, turklāt sastopamas arī blīvi apdzīvotās pilsētas savrupmāju teritorijās. Sausā tualete ar hermētisku izsmeļamo bedri Praktiski šāda tualete pēc ārējā izskata ir līdzīga sausajai tualetei. Atšķirība ir krājtvertnes jeb bedres izbūvē. Krājtvertni ir jāizbūvē hermētisku, aizsargātu no ārējiem nokrišņiem un gruntsūdeņiem. Izbūvēt šādu krātuvi pašu spēkiem ir darbietilpīgi un prasa augstas profesionālās iemaņas. Mūsdienās ir pieejamas rūpnieciski izgatavotas krājtvertnes, kas tikai pareizi jāierok. Šādās tualetēs ir jāierīko ventilācijas sistēma, lai izvadītu nepatīkamās smakas. Šo tualeti var ierīkot kā slapjo tualeti, ja ir iespēja nodrošināt, ka ūdens ziemā nesasalst. Hermētiski noslēgta krājtvertne, kurā uzkrājas neattīrītie notekūdeņi, ir regulāri jāiztukšo. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ir būtiski, ka tvertne ir hermētiski noslēgta un neattīrītie notekūdeņi nenonāk vidē. Iztukšošanas regularitāte šādai krājtvertnei tiek noteikta saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Attēlā: 1 – ventilācijas caurule; 2 – vāks; 3 – māla slānis; 4 – betona, vai cita materiāla hermētiska tvertne; 5 – izsmeļamā tvertne; 6 – sieniņa; 7 – ventilācijas logs. Pārvietojamās tualetes Šāda veida tualetes parasti ir redzamas dažāda veida publiskajos pasākumos, kā arī āra kafejnīcās, autostāvvietās, parkos, būvlaukumos, jaunbūvēs, citās publiskās vietās un privātīpašumos, kur nav ierīkota centralizēta kanalizācijas sistēma. Šo tualešu apkalpošanu veic kvalificēts vadītājs-operators, kas, izmantojot speciālu asenizācijas automašīnu, izsūknē biotualetes rezervuāra saturu. Ziemas laikā tiek izmantots speciāls maisījums, kas neļauj šķidrumam sasalt. Vasarā tualetes tiek mazgātas ar augstspiediena iekārtu, lietojot speciālu koncentrētu tīrīšanas līdzekli. Pēc apkopes rezervuārs tiek uzpildīts ar jaunu apkopes šķidrumu, kas mazina slikta aromāta veidošanos. Apkalpošanas biežums ir atkarīgs no cilvēka skaita, kas izmanto šo tualeti. Biotualetes Vēl viens no sausās tualetes veidiem ir biotualetes. Galvenā biotualešu priekšrocība - tās darbojas autonomi un praktiski ir bez smakas, to uzstādīšanai nav nepieciešami specializēti ierīkošanas darbi. Ķīmiskās biotualetes pēc izskata atgādina visparastāko mūsdienu klozetpodu. Biotualetes podu uzstādīt var praktiski jebkur. To var izmantot treileros, autobusos vai ēkā jebkurā piemērotā vietā. Cilvēku radītie produkti tiek pārvērsti šķidrumā, kas neizdala smaku. Visu biotualešu veidu princips ir līdzīgs: to funkcionēšanai nepieciešams speciāls šķidrums - speciālas ķīmiski aktīvas vielas jeb šķīdinātājs. Šīs vielas atkritumus sadala, tai skaitā arī tualetes papīru, iznīcina mikrobus un likvidē smakas. Pēc pārstrādes produkts, kas līdzīgs duļķainam ūdenim, nosēžas rezervuāra apakšējā daļā. Ķīmiskajās biotualetēs tiek pievienotas ķīmiskas vielas, tāpēc tualetes satura novadīšana augsnē ir ļoti nevēlama. Kūdras biotualetes. Vasarnīcai vai dārza mājai, kuras apdzīvo sezonāli un uzturas 2 – 4 cilvēki, piemērotākās ir kūdras komposta tualetes. Tajās tiek izmantotas videi draudzīgas sastāvdaļas atkritumu pārstrādei. Šī tipa tualetēm parastā kūdra vai skaidas neder, tām ir jābūt speciāli apstrādātām un piesātinātām ar mikroorganismiem. Šāda kūdra tiek tirgota veikalos. Apkope ir vienkārša – kad tvertne piepildās, to iztukšo komposta bedrē un vēlāk izmanto koku un krūmu mēslošanai. Precīzu lietošanas instrukciju saņemsiet pie šādu produktu tirgotājiem. Uzmanību! Ja nekustamajā īpašumā ir dzīvojamā ēka, pārvietojama māja, pagaidu būve vai cits objekts, kurā var uzturēties cilvēks vai notiek kāda saimnieciska darbība, vai arī nekustamajā īpašumā ir tikai tualete, tad nekustamais īpašums ir uzskatāms par kanalizācijas notekūdeņu rašanās avotu, un uz tā īpašnieku attiecas Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” un Salaspils novada domes saistošie noteikumi Nr. 5/2018 “Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtību Salaspils novada pašvaldībā”. Atgādinām, ka līdz š.g. 1. jūlijam nekustamā īpašuma īpašniekiem vai tā valdītājiem ir jāreģistrē īpašumā esošā decentralizētā kanalizācijas sistēma, iesniedzot iesniegumu SIA “Valgums-S”, kas ir šī reģistra veidotājs un uzturētājs Salaspils novadā (iesnieguma veidlapa pieejama mūsu mājas lapā www.valgums.eu sadaļā “DK reģistrs”). Iesniegumu var iesniegt personīgi, sūtot pa pastu (Miera iela 26 A, Salaspils, LV-2169) vai, parakstot ar drošu elektronisku parakstu, sūtot uz e-pasta adresi

lasīt vairāk
Nākamnedēļ Notāru dienas – bezmaksas juridiskās konsultācijas visā Latvijā

Notāru dienas, kad visā Latvijā zvērināti notāri sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas, šogad notiks 26. un 27. februārī. Iedzīvotāji aicināti vērsties pie zvērinātiem notāriem, lai saņemtu padomu un atbalstu sev svarīgos juridiskos jautājumos, tostarp par pilnvarām dažādām dzīves situācijām, mantojuma lietām un mantošanas procesu, darījumiem ar nekustamo īpašumu, ģimenes lietām, kopdzīves jautājumiem u.c. Konsultācijas varēs saņemt zvērinātu notāru birojos visā Latvijā 26. un 27. februārī no plkst. 10.00 līdz 15.00. Savu jautājumu varēs uzdot tiešsaistes čatā Latvijas Zvērinātu notāru klientu portālā www.latvijasnotars.lv, sadaļā Mans notārs atrodot profilu Notāru dienas un uzsākot ar to saraksti (poga Sarakste). Atbildes uz jautājumiem varēs saņemt arī tiešsaistes diskusijā sociālās tīklošanās vietnē Facebook 26. februārī plkst. 10.00 Swedbank lapā. Diskusijā piedalīsies Latvijas Zvērinātu padomes priekšsēdētājs zvērināts notārs Jānis Skrastiņš. Radio klausītāji un televīzijas skatītāji savus jautājumus zvērinātiem notāriem varēs uzdot ar raidījumu Kā labāk dzīvot (LR 1) un Ден за днем (LR 4), kā arī Жизнь сегодня (LTV 7) starpniecību 25., 26. un 27. februārī (precīzu programmu skat. zemāk). Notāru dienu iniciatore Latvijas Zvērinātu notāru padome šogad uzmanību veltīs nākotnes pilnvarojumam un tā sniegtajām iespējām. Nākotnes pilnvarojums ir dokuments, ar kura palīdzību iespējams dot norādījumus rīcībai attiecībā uz savām vēlmēm un vajadzībām brīdim, kad cilvēks pats to pēkšņi nespēj. Tādas situācijas var būt, piemēram, pēc insulta, komas dēļ pēc negadījuma u.tml. “Šādos brīžos nākotnes pilnvarojumā ieceltā uzticības persona, piemēram, tuvinieks vai dzīvesbiedrs var rīkoties ar cietušajam piederošajiem īpašumiem, pieņemt lēmumus, piekļūt bankas kontiem,” stāsta Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš. Latvijā iespēja noslēgt šādu nākotnes pilnvarojuma līgumu ir kopš 2013. gada. Tomēr to izmanto ļoti neliela daļa iedzīvotāju. Tikmēr statistika ir nepielūdzama. Kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, Latvijā pēdējā piecgadē katru gadu vairāk nekā 11 000 cilvēku atklāja diagnozi – vēzis. Vidēji ap 15 000 Latvijas iedzīvotāju gūst traumas un ievainojumus. Latvijas apdrošināšanas kompānijās, kas pie dzīvības apdrošināšanas piedāvā kritisko slimību apdrošināšanu, izmaksāto atlīdzību apjoms šajā segmentā pieaudzis pat 2-3 reizes attiecībā pret iepriekšējo gadu, bet 2018. gadā izmaksāti kopumā gandrīz 238 000 eiro. Temats par nākotnes pilnvarojumu aktualizējās arī pagājušā gada Notāru dienās, kurās notāri cita starpā devās mājas vizītēs. Vairākās no tām nebija iespējams veikt nepieciešamās notariālās darbības, jo cilvēks veselības stāvokļa dēļ nu jau vairs nespēja skaidri paust savu gribu. “Diemžēl tādā stāvoklī esošs cilvēks tajā brīdī jau vairs nevar arī pilnvarot kādu citu rīkoties savā vietā. Ja iedomājamies, piemēram, situāciju, kad pēc insulta kādu brīdi cilvēks nav spējīgs pieņemt lēmumus un rīkoties, tad nav grūti arī iztēloties, kas notiek vai, pareizāk sakot, nenotiek ar viņa īpašumiem un saimniecību. Arī pie naudas viņa kontos ģimenes locekļi nevar piekļūt, piemēram, lai samaksātu par ārstēšanu vai rehabilitāciju. Un tāds stāvoklis var ilgt pat vairākus gadus,” uzsver Jānis Skrastiņš, aicinot iedzīvotājus iztaujāt savu notāru vai jebkuru notāru Notāru dienās par nākotnes pilnvarojuma būtību un sniegtajām iespējām. 2018. gadā vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir vērsušies pie notāriem pēc juridiskās palīdzības. Notāri savos birojos visā Latvijā vidēji pieņēma 2329 cilvēkus dienā. Kopumā pērn ir veiktas 570 000 notariālo darbību. Visbiežāk juridiskā palīdzība un notāra iesaiste iedzīvotājiem nepieciešama, kārtojot mantojuma lietas un sastādot testamentu, sagatavojot dažādus līgumus un vienošanās (pirkuma, dāvinājuma, laulību, aizdevuma, uztura došanas, maiņas, īres, mantojuma sadales u.c.), kā arī šķirot laulības. Notāru dienas notiek jau 14. gadu, un šo gadu laikā iespēju saņemt padomu tādos jautājumos kā darījumi ar nekustamo īpašumu, mantojuma lietas, laulību līgumi, dāvinājuma līgumu riski, laulības šķiršanas, uzturlīgumi, pilnvaras, īres un nomas jautājumi un citas izmantojuši gandrīz 40 000 Latvijas iedzīvotāju. Notāru dienu 2019 norise Laiks: 26. un 27. februāris Konsultāciju iespējas: Notāru birojos visā Latvijā no plkst. 10.00 līdz plkst. 15.00 Tiešsaistē klientu portālā www.latvijasnotars.lv rakstot profilam Notāru dienas (meklēt sadaļā Mans notārs) Tiešsaistes diskusijā FacebookSwedbank lapā 26. februārī plkst. 10.00 Radio: Ден за днем (Latvijas Radio 4) 25. februārī plkst. 9.00, rakstot tiešsaistē Kā labāk dzīvot (Latvijas Radio 1) 26. februārī plkst. 9.00, zvanot pa tālruni 67206719, rakstottiešsaistē vai Twitter @LabakDzivot Televīzijā: Жизнь сегодня (LTV7) 26. februārī plkst. 17.00, zvanot pa tālruni 67200232

lasīt vairāk
Izsludināts NVO projektu konkurss

Lai atbalstītu sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu Salaspils novadā, veicinātu iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, Salaspils novada pašvaldība izsludina Nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) projektu konkursu. Projekta pieteikumu pieņemšana notiks no 2019.gada 20.februāra līdz 2019.gada 2.aprīlim. Projekta dokumentu oriģinālus iesniedz personiski vai nosūta pa pastu Salaspils novada pašvaldības Apmeklētāju apkalpošanas centram, Līvzemes ielā 8 ar norādi "NVO projektu līdzfinansēšanas konkursam" (projekta pieteikumam kopā ar tam pievienotajiem dokumentiem jābūt cauršūtam un lapām sanumurētām). Dokumentus var iesniegt arī elektroniska dokumenta veidā parakstītus ar drošu elektronisko parakstu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu apriti, nosūtot uz 

lasīt vairāk
Līdz 1. jūlijam jāreģistrē sausās atejas un citas decentralizētās kanalizācijas sistēmas

Iedzīvotājiem, kas dzīvo pilsētā vai ciematā un neizmanto centralizēto kanalizācijas sistēmu. būtu jādomā par to, kā tiek novadīti notekūdeņi no viņu īpašuma, vai tie tiek attīrīti, kādā stāvoklī ir īpašumā izmantotā decentralizētā kanalizācijas sistēma, kas ir jādara, lai sakārtotu notekūdeņu savākšanu vai attīrīšanu. No 2022. gada nebūs pieļaujamas tādas decentralizētas kanalizācijas sistēmas, kas izraisa vides piesārņojumu ar neattīrītiem vai daļēji attīrītiem notekūdeņiem, dūņām, fekālijām u. tml., tai skaitā: bedre (zemē izrakts caurums, virs kura izveidota iespēja nokārtot dabiskās vajadzības); tiešā izlaide (zemē ierakts cauruļvads, kurā pa vienu galu notekūdeņi tiek iepludināti iekšā, bet pa otru galu notekūdeņi izplūst vidē – aiz kalniņa, grāvī vai iesūcināti zemē); cauri bunduļi jeb nehermētiskas nosēdbedres (bedrē "iesēdināta" tilpne, kurai nav dibena vai sienās ir caurumi, plaisas, pa kurām noplūst notekūdeņi no bunduļa). Jau līdz šā gada 1. jūlijam decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem tās ir jāreģistrē Decentralizētās kanalizācijas sistēmas reģistrācijas iesnieguma veidlapa atrodama https://www.valgums.eu/index.php/dk-registrs. Iesniegumu var iesniegt personīgi, sūtot pa pastu, vai elektroniski, parakstot ar drošu elektronisku parakstu un sūtot uz e-pasta adresi \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ar norādi “DK REĢISTRS”. Tagad iesnieguma veidlapas var saņemt un aizpildīt Salaspils novada Būvvaldē un Valsts un pašvaldības vienotajā klientu apkalpošanas centrā Līvzemes ielā 8, Salaspilī. Attēlam pie ievada ir ilustratīva nozīme. Avots: miljons.skaties.lv

lasīt vairāk
Par nākamajiem septiņiem gadiem

2019. gada 31. janvārī Salaspils novada dome apstiprināja Salaspils novada Attīstības programmu 2019.–2025. gadam. Pašvaldības attīstības programma ir visu mūsu noteikta vīzija novada veiksmīgai attīstībai nākamajiem septiņiem gadiem Nesen Saeimas vēlēšanās mēs varējām novērot, bieži bezatbildīgu, “vairāksolīšanu”. Nosakot mūsu kopīgos mērķus nākamajiem septiņiem gadiem, esam spējuši no tā izvairīties. Mūsu attīstības programma ir balstīta uz reālām novada finanšu iespējām un vērsta uz pārdomātu izaugsmi. Katram salaspilietim bija iespēja piedalīties galvenā pašvaldības darba plānošanas dokumenta satura veidošanā. Un esmu pateicīgs viesiem par līdzdalību, kritiku un ieteikumiem. Mūsu mērķis ir būt novadam, kurš strādā un pelna. Mēs tādi esam, un mēs tādi būsim! Tikai daži skaitļi – 2018. gada 31. martā Salaspils novada teritorijā reģistrētajos uzņēmumos un iestādēs vidējais darba ņēmēju skaits bija 7176, kas ir aptuveni 48 % no visiem Salaspils novada iedzīvotājiem darbspējas vecumā. Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa Salaspils novadā 2017. gadā bija 1158 eiro, kas pārsniedz vidējo darba samaksu Rīgā un ir par 16 % augstāka nekā valstī kopumā. Katru gadu Salaspilī palielinās darba devēju skaits, un 2018. gadā novadā jau bija 1240 darba devēju. Kopējais Salaspils novadā reģistrēto uzņēmumu apgrozījums 2017. gadā pārsniedza 290 miljonus eiro, un ar katru gadu tas kļūst lielāks. Galvenā uzņēmējdarbības joma ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (251 uzņēmums), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (183), būvniecība (152), apstrādes rūpniecība (137). Plaši ir pārstāvēti veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi (118). Tieši mūsu novadā 2017. gadā saražoja ceturto daļu no visas valstī saražotās elektroenerģijas apjoma (Rīgas HES un TEC 2). Nākamajos septiņos gados mums ir cerība ieraudzīt jau reālas “Rail Baltica” projekta aprises. Šis milzīgais ekonomiskais grūdiens mums jāizmanto pilnībā gan labklājības, gan infrastruktūras uzlabošanai. Lai arī valstī kopuma samazinās iedzīvotāju skaits, tomēr Salaspils novadā tas ir pieaudzis par 2,9%. Acīmredzamu ataudzi ir radījusi pašvaldības programma „trešais bērns par brīvu” – 2017. gadā Salaspils novadā iedzīvotāju skaitu papildinājuši 278 jaundzimušie. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums novadā kopš 2013. gada ir bijis pozitīvs. Kopš 2014. gada kopējais bērnu un jauniešu skaits Salaspils novadā ir pieaudzis par 15,2 %. Esam centušies veidot pilsonisko sabiedrību un veicināt valstisko piederību. Latvijas pilsoņu Salaspilī kļūst vairāk – 2018. gada 1. jūlijā to jau bija 78 %, kas ir par 6 % vairāk nekā 2014. gadā. Diemžēl vēl aizvien novadā ir liels nepilsoņu skaits – 4364. Mūsu kopējo labklājības un infrastruktūras uzlabošanas mērķu sasniegšanai nepieciešamie darbi apkopoti attīstības programmas rīcības plāna un investīciju plāna sadaļās. Minēšu tikai dažus būtiskākos veicamos darbus. Izglītībā – jaunas pirmsskolas iestādes – “septītā bērnudārza” būvniecība, kas būtiski uzlabos pirmsskolas pieejamību novadā. Ir noteikts, ka Salaspils 1. vidusskolai jākļūst par valsts ģimnāziju. Ceļu un ielu izbūvi veiksim atbilstoši investīciju plānā ietvertajai secībai. Salaspiliešu ikdienu būtiski uzlabos divu jaunu “tranzīta” ielu izbūve. Tas būs Nometņu ielas savienojums no jaunā Lauku ielas apļa līdz jau izbūvētajai Nometņu ielas daļai pie Pareizticīgo baznīcas un Lielā Lazdu iela – Miera-Dienvidu ielas mikrorajona savienojums ar Rīgas ielu Silavā, kur ielas izbūve paredzēta starp Nacionālo botānisko dārzu un Zeltiņu purvu. Izveidojot šīs ielas, atslogosies satiksme Rīgas ielā pie dzelzceļa pārbrauktuves. Šis satiksmes risinājums ir pieņemts kā vispiemērotākais, jo dzelzceļa šķērsojuma tuneļa izbūve būtu gan daudz dārgāka, gan iznīcinātu to, ko mēs varam uzskatīt par pilsētas vēsturisko centru. Attīstības programma paredz arī turpmāku Salaspils dzelzceļa stacijas apkārtnes attīstību, paplašinot velo un autotransporta novietošanas iespējas. Tāpat, īstenojot vienmērīgu novada attīstību, ir noteikta lauku ceļu izbūves programma, sākot ar Doles salas ceļu. Sociālajā jomā kā prioritārs ir noteikts uzdevums nodrošināt pansionāta pakalpojumus Salaspils novadā. 2019. gada 31. janvāra domes sēdē pieņemts lēmums piekrist uzsākt SIA “Salaspils veselības centrs” jaunu komercdarbības veidu – sociālo aprūpi ar izmitināšanu, un šīs darbības veikšanai veselības centram tiek nodots Salaspils novada pašvaldībai piederošais nekustamais īpašums Salaspilī, Ceru ielā 1 k-1 (daudzdzīvokļu māja pie Salaspils 1. vidusskolas ceturtā korpusa). Sporta infrastruktūras attīstīšanai paredzēta stadiona futbola laukuma uzlabošana atbilstoši FIFA standartiem (jauns sintētiskais futbola laukuma segums, atbilstošs apgaismojums, atjaunoti skrejceliņi). Turpinās arī tehniskā plānošana, lai, attīstot sporta jomu, īstenotu mākslīgā ledus laukuma projektu. Īpaši mūsu plānos noteikta veloinfrastruktūras attīstība: pirmkārt, Saulkalnes savienojums ar Salaspili; otrkārt, nākotnē Rīgas pilsētas izbūvētā veloceliņa Dārziņos savienojums caur Zirņu salu līdz dambim ar iespēju doties uz Salaspili vai Doles salu. Ar pilnu attīstības programmu 2019.–2025. gadam Jūs varat iepazīties šeit. Jūsu Raimonds Čudars

lasīt vairāk
Jaunā bērnudārza projektā izmantosim zviedru pieredzi

Janvāra nogalē Salaspils novada pašvaldības pārstāvji - Izglītības daļas vadītāja Inga Elksne, PII “Jāntārpiņš vadītāja Evita Beļska un Tehniskās daļas energopārvaldnieks Gatis Žogla - kopā ar uzņēmuma “MADE arhitekti” projektētājiem, kuri šobrīd izstrādā jaunās - septītās pirmsskolas iestādes ēkas projektu, viesojās Zviedrijas pilsētā Knivstā. Vizītes galvenais uzdevums bija iepazīties ar zviedru kolēģu pieredzi jaunu pirmsskolas iestāžu un skolu ēku būvniecībā un to piemērotību mācību organizēšanai. Knivsta ir augoša komūna, kas atrodas tikai 27 minūšu vilciena brauciena attālumā no Stokholmas, līdzīgi kā mēs no Rīgas. Knivstas pašvaldībā šobrīd ir ap 18000 iedzīvotāju, bet to skaits strauji pieaug. Šī ir “jauna” pilsēta - tās iedzīvotāju vidējais vecums ir 36 gadi, tātad tās ir ekonomiski aktīvas ģimenes ar bērniem, tāpēc ir ļoti nepieciešamas skolas un pirmsskolas. Par gūtajiem iespaidiem stāsta Gatis Žogla: “Vizītes laika Knivstā apskatījām divas pasīvās skolas ēkas, vienu pasīvo bērnudārza ēku un vienu celtniecības procesā esošu pasīvo multifunkcionālo sporta un kultūras halli. Īpaša uzmanība tika veltīta tehniskajiem risinājumiem, kas aukstajā ziemeļu klimatā prasa minimālu apkures enerģijas patēriņu, vienlaicīgi nodrošinot nevainojamu telpu funkcionalitāti un komforta līmeni visā ēkā. Iepazināmies gan ar ēku norobežojošajām konstrukcijām, gan apkures un ventilācijas risinājumiem. Jāatzīmē, ka tehniskie risinājumi, kas pielietoti šo Zviedrijas ēku celtniecībā, ir pazīstami un pieejami arī Latvijā. Piemēram, lepojamies, ka logi, kas uzstādīti apskatītajās ēkās, ražoti tepat Salaspils novadā”. Jā, salaspilieši Knivstā ne tikai smēlās pieredzi, bet droši varēja arī lepoties ar savu novadu, jo zviedru “gudrās” ēkas ir tādas, arī pateicoties Salaspils novadā ražotajām būvelementiem. Jāatzīmē, ka vizīte uz šo Zviedrijas pilsētu notika, lielā mērā pateicoties tieši uzņēmuma “i2” vadītājam Kristam Slokenbergam, kuram jau ir izvērtusies veiksmīga sadarbība ar Knivstu. Krists Slokenbergs par to stāsta: “Esmu Knivstas pilsētā piedalījies visās jaunajās būvēs kā logu, durvju, jumta stiklojumu, noēnojumu, fasāžu sistēmu u.c. būvelementu ražotājs. Jā, tas viss ražots Salaspilī! Visas šīs ir “nākamās paaudzes” ēkas, tajās dzīve ir omulīgāka un komfortablāka, un to energopatēriņš ir apmēram 10 reizes mazāks nekā līdzīgās ēkās. Varu apgalvot, ka tie ir gan “i2 Factory “, gan Knivstas veiksmes stāsti”. Vizītes laikā pieredzētais un iegūtās zināšanas tiks pielietotas Salaspils jaunceļamā bērnudārza projektēšanā un celtniecībā, kas daudzkārt ļaus samazināt enerģijas patēriņu, salīdzinot ar jau esošajām publiskajām ēkām. Savukārt par izglītības nozares specifiku Zviedrijā stāsta Izglītības daļas vadītāja Inga Elksne: “Viesojoties skolās, mūs pārsteidza pārdomātais ēku un telpu plānojums, lai būtu ērti pārvietoties un mācīties, lai būtu iespēja veikt kopīgus uzdevumus un vienkārši komunicēt un socializēties, tā apgūstot tik nepieciešamās 21. gadsimta prasmes. Raksturīgi, ka Zviedrijā, ienākot ikvienā izglītības iestādē, ielas apavi tiek novilkti un atstāti tam īpaši atvēlētā vietā, un gan skolotāji, gan skolēni staigā zeķēs. Protams, rūpīgāk ir jāstrādā telpu uzkopējiem, bet ieguvums ir ievērojama trokšņa līmeņa samazināšanās. Par to izglītības iestādēs tiek domāts, arī izvēloties troksni slāpējošus materiālus apdarei. Telpās, kurās vienlaicīgi mēdz uzturēties daudz cilvēku – ēdamzālē, gaiteņos – atrodas monitori, kuros bērni redz trokšņa līmeni, un paši var nolemt uzvesties klusāk. Tas tiešām strādā – bērni viens otru kontrolē un iemācās savstarpējo atbildību. Tādu pat atbildības pilnu attieksmi var iemācīties arī ēdamzālē, kur bērnam ir iespēja pašam nokomplektēt savu pusdienu porciju tieši tādu un tik, cik viņš var apēst. Izmetot pārpalikumus konteinerā, tie tiek nosvērti, un gan bērns, gan arī apkārtējie redz, cik ēdina ir izniekots, un arī tas strādā. Vide un tehnoloģijas piespiež domāt par resursu taupīšanu un koriģēt attieksmi pret līdzcilvēku darbu. Vispār jāatzīst, ka interjeri ir vienkārši, bet funkcionāli, arī āra laukumu konstrukcijas ir darinātas no dabiskiem materiāliem un ir drošas. Galvenais – funkcionalitāte, nevis ārišķīgums. Skolās ir daudz atvērtas telpas – bibliotēka, mājturības kabinets, atpūtas zonas. Pedagogi uzskata, ka šādas vietas ir ļoti nepieciešamas gan kopīgu uzdevumu veikšanai, gan “dzīvajai” komunikācijai pretēji dzīvei virtuālajā telpā. Ļoti daudz tiek domāts par gaismu. Logi ir gan ārsienās, gan starp telpām, un bērnus, šķiet, nemaz netraucē gaiteņos esošie cilvēki, kuri noraugās viņu nodarbībās, jo skolēni jau ir pieraduši, ka skaisto skolu apciemo daudz viesu. Pedagogi atzīst, ka bērniem skolā tik ļoti patīk, ka pēc stundām tos ir grūti pierunāt doties mājās. Knivstas skolēni ļoti lepojas ar savām skolām un ir galvenie videi draudzīga dzīvesveida vēstneši. Jāatzīst, ka arī mūsu jaunajā skolas korpusā Ceru ielā ir izdevies ieviest dažus līdzīgus mūsdienīgus elementus. Pirmsskolā tiek ļoti domāts par bērnu veselību. Lielajiem bērniem pusdienas miegs nav obligāts, bet viņi var atpūsties tam piemērotā telpā, turpretī mazie bērni pusdienlaiku guļ svaigā gaisā - vēsā verandā vecāku sagādātā siltā guļammaisā. Raksturīgi, ka katrai grupai ir ieeja no ielas. Tas tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk būtu iespēja novilkt ielas apavus, tā saglabājot tīras telpas. Ļoti ceru, ka daudz no redzētā tiks īstenots arī mūsu jaunajā pirmsskolas iestādē. Varu droši teikt, ka šī ir vienlīdz nozīmīga pieredzi visiem – gan projektētājiem, gan tehniskajiem darbiniekiem, gan arī izglītības nozares speciālistiem, lai jaunais bērnudārzs veiksmīgi izdotos gan saturā, gan formā. Lai tieši Salaspilī būtu Latvijā pirmā tik inovatīva pirmsskolas iestāde.”

lasīt vairāk
Par ugunsdrošību dzīvojamā sektorā

Apkopojot statistikas datus par ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvalde (turpmāk -Pārvalde) informē, ka Latvijā 2018.gadā ugunsgrēkos iznīcinātas 517 ēkas/būves, ugunsgrēkos cietuši 302 cilvēki, ugunsgrēkos izglābti 381 cilvēki un glābšanas darbos izglābti 499 cilvēki. Ugunsgrēkos bojā gājuši 82 cilvēki, kas ir par 3.80% vairāk salīdzinot ar 2017.gadu. Ugunsgrēku un bojā gājušo cilvēku skaits 2018.gadā Rīgas administratīvajos rajonos: Latgales priekšpilsētā notikuši 730 ugunsgrēki, bojā gājuši 7 cilvēki; Zemgales priekšpilsētā notikuši 394 ugunsgrēki, bojā gājuši 4 cilvēki; Kurzemes rajonā izcēlās 474 ugunsgrēki, bojā gājuši 7 cilvēki; Centra rajonā notikuši 111 ugunsgrēki, nav bojā gājušo cilvēku; Vidzemes priekšpilsētā notika 582 ugunsgrēki, bojā gājuši 6 cilvēki; Ziemeļu rajonā notika 277 ugunsgrēki, bojā gājuši 4 cilvēki.         (Avots: Pārskats par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbību 2018.gadā). Informējam ka, Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi” (Ugunsdrošības noteikumi) stājās spēkā 2016. gada 1. septembrī. Atsevišķām Ugunsdrošības noteikumu prasībām tika paredzēts citādāks spēkā stāšanās laiks, proti, 2019.gada 1.janvārī stājās spēkā Ugunsdrošības noteikumu prasība, kas aizliedz daudzdzīvokļu objektā dabīgās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtu, ja telpā izvietots gāzes aparāts un nav ventilācijas, kas nodrošina pastāvīgu gaisa apmaiņu telpā un noplūdušās gāzes novadīšanu ārpus būves. Minētā prasība Ugunsdrošības noteikumos iekļauta pēc gāzes ekspertu un skursteņslaucītāju atzinuma, jo, piemēram, pievienojot tvaika nosūcēju vienīgajam dabīgās ventilācijas kanālam, tiek traucēta paredzētā gaisa apmaiņa virtuvē, kas objektos, kuros tiek izmantota dabasgāze, var radīt spādzienbīstamu gāzes koncentrāciju. Dabasgāze ir vieglāka par gaisu un tā koncentrējas telpas augšējā daļā, tādēļ arī  dabīgās ventilācijas sistēma ierīkota, lai dabasgāzes noplūdes gadījumā telpa tiktu izvedināta caur dabīgās ventilācijas kanālu, kura ievads atrodas telpas augšējā daļā pie griestiem. Tas nereti ir vienīgais ventilācijas kanāls, līdz ar to nosprostot ventilāciju ar tvaika nosūcēju nedrīkst. Atgādinām, ka atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu 80.punkta prasībām dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra ne retāk kā reizi 5 gados, savukārt, ja objektā ir gāzes aparāts, – ne retāk kā reizi 3 gados. Dabīgās ventilācijas kanālu pārbauda un tīra speciālists, kurš var apliecināt, ka ir tiesīgs to darīt. Balstoties uz VUGD statistiku par ugunsgrēkiem dzīvojamās ēkās, tiek secināts, ka aptuveni puse ugunsgrēkos bojāgājušo miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar toksiskiem produktiem, kas rodas, sadegot mājoklī esošajiem sadzīves priekšmetiem un mēbelēm.  Pie tam lielākā daļa bojāgājušo nosmakuši dūmos vai sadeguši atrodoties savās guļamistabās. Praktiskais risinājums kā samazināt šāda veida bojāgājušo skaitu ir dzīvojamo telpu aprīkošana ar tehniskām iekārtām, kas brīdinātu cilvēkus par izcēlušos ugunsnelaimi un tādejādi ļautu tiem paspēt pamest degošās telpas un savlaicīgi izsaukt palīdzību. Visefektīvākais tehniskais risinājums cilvēku brīdināšanai par ugunsgrēku ir dzīvoklī ierīkoti ugunsgrēka autonomie dūmu detektori (kas reaģē uz dūmiem). Papildus informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi” 119.punktā noteiktam, visos mājokļos dūmu detektoriem būs jābūt uzstādītiem no 2020.gada 1.janvāra, Pārvalde lūdz Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotājiem būt atbildīgiem un iespēju robežās jau tagad nodrošināt mājokļus ar ugunsgrēka autonomiem dūmu detektoriem. VUGD aicina neatlikt rūpes par savu un tuvinieku drošību, bet gādāt, lai mājoklis būtu drošs! Ja jums ir radušies jautājumi par ugunsdrošību mājoklī, vaicājiet VUGD amatpersonām – rakstiet, zvaniet vai nāciet uz jums tuvāko daļu vai posteni!    2019.gadā Pārvalde turpinās realizēt ugunsdrošības profilakses un izglītojošus pasākumus, lai mazinātu ugunsgrēku un bojā gājušo skaitu Rīgā un Rīgas reģionā. Būsim pateicīgi, ja šajos profilakses pasākumos turpinās piedalīties Rīgas domes un Rīgas reģiona pašvaldību attiecīgās struktūrvienības.

lasīt vairāk
Ar velo-foto orientēšanās seriāla un uzņēmēju prezentācijām aizvadīta izstāde “Balttour 2019”

No 1. līdz 3. februārim Ķīpsalā notika 26. starptautiskā tūrisma izstāde-gadatirgus “Balttour 2019”, kur vairāk nekā 850 dalībnieku piedāvāja izdevīgus ceļojumus un popularizēja daudzveidīgus atpūtas galamērķus kā Latvijā, tā visā pasaulē. Salaspils, Ropažu, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres, Baldones, Ķekavas un Mārupes novadi arī piedalījās šajā izstādē ar kopīgu stendu. Arī šogad novadu tūrisma pārstāvjiem bija ko stāstīt un rādīt. Apmeklētājiem bija iespējams saņemt dažādus tūrisma materiālus: atjaunoto un papildināto visu astoņu novadu kopīgo tūrisma karti, kā arī jaunus, tikko klajā nākušus tematiskos izdevumus – “Ģimenes brīvdienas” un “Skaistākā kāzu diena”. “Ģimenes brīvdienas” tūrisma materiāls veltīts ģimenes atpūtai, kur vienuviet apkopoti labākie brīvdienu galamērķi ģimenēm ar bērniem un ģimenēm draudzīgas ēdināšanas vietas. Savukārt brošūra “Skaistākā kāzu diena” domāta visiem tiem, kuriem kāzu organizēšana ir aktuāls jautājums, jo šajā materiālā ir pieejama informācija par kāzu ceremoniju norises vietām, kāzu pieturvietām un skaistākajām fotosesiju vietām šajos astoņos novados. Bukleti īpaši uzrunā, arī pateicoties krāšņajiem foto materiāliem. Arī katrs novads atsevišķi bija pacenties ar saviem novada tūrisma materiāliem. Piemēram, Salaspils novada Daugavas muzejam un memoriālam ir izstrādātas jaunas brošūras, kas vēsta par jaunajām ekspozīcijām. Ķekavas novada Tūrisma koordinācijas centrs parūpējies par jaunu versiju Ķekavas maršrutu bukletam, kurā apkopoti aizraujošākie tūrisma maršruti novadā gan kājāmgājējiem un velobraucējiem, gan laivotājiem un tiem, kuri mēdz ceļot ar auto. Katrs, kurš apmeklēja stendu, varēja līdzi ņemšanai saņemt arī 2019. gada pasākumu kalendāru “Svinam dzīvi”, kurā apkopoti lielākie novadu tūrisma, sporta un kultūras pasākumi. Šajā kalendārā ir pieejama informācija arī par velo-foto orientēšanās seriāla “Apceļo kaimiņus!” norises datumiem. Šogad šis tūrisma pasākums norisināsies jau astoņos novados! Pirmais posms – 11. maijā Ķekavas novadā, bet noslēdzošais – 21. septembrī Mārupes novadā. Pieteikties var arī uz visiem astoņiem posmiem, sākot ar 15. aprīli. Vairāk informācijas Daugava.travel mājaslapā. Tāpat ar intervāliem interesentiem tika piedāvāts piedalīties momentloterijā, saņemot kādu no astoņu novadu suvenīriem, ja atbildēja pareizi uz uzdoto jautājumu. Tūrisma pārstāvju mērķis – momentloterijas veidā iepazīstināt izstādes apmeklētājus par Salaspils, Ikšķiles, Ogres, Stopiņu, Baldones, Ķekavas, Mārupes un Ropažu novadu dažādu tūrisma objektu interesantiem faktiem. Šogad kopā ar tūrisma pārstāvjiem vienotajā stendā piedalījās arī dažādi tūrisma uzņēmēji, kuri prezentēja savu produkciju un pakalpojumus. Salaspils novadu pārstāvēja mājas vīna darītava “Saules veltes”, kas piedāvāja degustēt un iegādāties dažādu sortimentu mājas vīnu, Daugavas muzejs, kas informēja par jauno ekspozīciju un lielākajiem šī gada muzeja pasākumiem, un “Doles tējas”, kas interesentus cienāja ar siltu zāļu tēju un iepazīstināja ar savu zāļu tēju sortimentu. Ropažu novada tūrisma uzņēmēji bija sporta komplekss “333”, atpūtas komplekss “Sauleskalns” un keramikas ceplis “Madze”. No Stopiņu novada tūrisma uzņēmējiem apmeklētāji varēja satikt “Krīvu” klēts un piemājas zoo “Brieži” saimniekus. No Ikšķiles novada bija atbraukuši Turkalnes Muižas klēts pārstāvji, kuri prezentēja savu objektu, kā izcilu norises vietu semināriem un konferencēm, kā arī dažādiem svētkiem. Tā kā Turkalnes Muižas klēts ir arī alus, sidra un vīna darītava, tad stenda apmeklētāji varēja nogaršot darītavas produkciju – trīs šķirņu alu. Savukārt, “Taunatiņu truši” uzņēmēji saviem apmeklētājiem piedāvāja degustēt truša gaļas bumbiņas. No Ogres novada piedalījās “Ķeipenes piparkūkas” un “IndieJānis” alus darītavas pārstāvji. Baldones novada tūrisma uzņēmēja no “Silmachy remedies” prezentēja ūsu un bārdas dabīgu kopšanas līdzekļu produkciju, bet pārstāvji no “Kazas laukos” – ārstnieciskus skaistumkopšanas produktus, no dabai draudzīgām izejvielām. “Konfelādes” saimnieki, kas bija atbraukuši pārstāvēt Ķekavas novadu, prezentēja savu sulu konfekšu, efektsīrupu un eliksīru produkciju. Savukārt uzņēmumi Mārutki "Mārlapiņi", golfa klubs “Viesturi” un veikborda un aktīvās atpūtas parks “Marupe Wake Park” veiksmīgi sevi prezentēja no Mārupes novada. Veiksmīgi aizvadot “Balttour 2019”, tika secināts, ka šogad izstādes apmeklētāji visvairāk interesējās par velo-foto orientēšanās seriālu “Apceļo kaimiņus!” un pasākumu kalendāru “Svinam dzīvi”. Protams, neizpalika interese arī par katru novadu atsevišķi. Piemēram, par Ogres novadu visvairāk interesēja tieši pati Ogres pilsēta un tās piedāvājums. Salaspils novadā vissaistošākais bija Salaspils memoriālais ansamblis un tā jaunā ekspozīcija, kā arī Nacionālā botāniskā dārza ikgadējie stādu gadatirgi. Apmeklētājiem interesēja arī tūrisma iespējas Ropažu novadā un konkrēti - jaunuzceltais skatu tornis, kā arī Ķekavas novada tradicionālie pavasara, rudens laivu braucieni un Katlakalna baznīca pēc tās restaurācijas. Par Salaspils, Ropažu, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres, Baldones, Ķekavas un Mārupes novadu apvienoto stendu interesi izrādīja arī dažādi tūrisma profesionāļi, piemēram, gidi, kuri vēlējās iegūt papildu informāciju par vietām, kuras iekļaut grupu ekskursiju piedāvājumos. Paldies, ka šajās izstādes dienās bijāt kopā ar mums! Uz tikšanos pasākumos un Tūrisma informācijas centros! Daugava.travel tūrisma pārstāvji  

lasīt vairāk
Apstiprināta Salaspils novada Attīstības programma 2019.-2025.gadam

Salaspils novada Attīstības programma 2012.-2018.gadam ir domes apstiprināts dokuments, kurā definēta Salaspils novada attīstības vīzija, ilgtermiņā sasniedzamie mērķi un prioritātes, kā arī noteiktas vidēja termiņa prioritātes, rīcības virzieni un uzdevumi 7 gadu periodam. Attīstības programma ir pamats Salaspils novada domes rīcību un investīciju mērķtiecīgai plānošanai. Ņemot vērā, ka Salaspils novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam darbība ir beigusies, dome 2017.gada 9.novembrī pieņēma lēmumu par Attīstības programmas 2019.-2025.gadam izstrādes uzsākšanu. Tās projekts, pamatojoties uz 2018.gada 15.novembra domes lēmumu, tika nodots publiskai apspriešanai no 2018.gada 25.novembra līdz 27.decembrim. Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 8 iesniegumi no fiziskām personām, viens iesniegums no biedrības un viens iesniegums no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta. Pamatojoties uz likumu „Par pašvaldībām”, Attīstības plānošanas sistēmas likumu, Teritorijas attīstības plānošanas likumu u.c. dokumentiem, dome 31. janvāra sēdē pieņēma lēmumu apstiprināt Salaspils novada attīstības programmu 2019.-2025.gadam. Pašreizējās situācijas raksturojums Stratēģiskā daļa Pārskats par Attīstības programmas izstrādi

lasīt vairāk
2019. gada budžets Salaspilī ir bez deficīta

Salaspils novada pašvaldība ir īstenojusi ilgtermiņa finanšu politiku un 2018. gadā kopumā veiksmīgi nodrošinājusi nepieciešamos finanšu resursus novada ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, veicinājusi sekmīgu pašvaldības funkciju izpildi un saglabājusi pašvaldības budžeta stabilitāti. Salaspils novada iedzīvotāju skaits saskaņā ar oficiālajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2017. gada 1. jūlijā bija 23540, 2018. gada 1. janvārī – 23707, bet 2018. gada 1. jūlijā – 23787. Iedzīvotāju skaita palielināšanās apliecina, ka cilvēki novērtē Salaspils novadu, atzīstot tā ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības, infrastruktūras un satiksmes iespējas, izglītības un citu pašvaldības sniegto pakalpojumu kvalitāti. 2019. gada budžeta ieņēmumu prognoze paredz kopējo pašvaldības finansējuma samazinājumu par 1 439 215,- EUR, t.i. 5,5 % salīdzinājumā ar plānotajiem ieņēmumiem, apstiprinot budžetu 2018. gadam. Samazinājuma prognoze saistīta ar to, ka 2018. gadā tika paredzēts un arī saņemts finansējums 2,4 miljonu apmērā izglītības vides uzlabošanas atbalsta programmā no ES fondiem (bija paredzēts ieņēmumu daļā). Pašvaldības veiktie būtiskākie darbi  2018. gadā un paredzētie 2019. gadā Izglītība 2018. gadā tika turpināta Salaspils izglītības iestāžu iekštelpu un iekšējo inženierkomunikāciju rekonstrukcijas programma. Tika veikta Salaspils 2. vidusskolas sporta zāles ar palīgtelpām renovācija, kopumā ieguldot 400 000,- EUR. 2019. gadā paredzēts veikt remontdarbus Salaspils 1. vidusskolas trešajā korpusā Lauku ielā  (1.vidusskolas inženierkomunikāciju III kārtas 2.daļa), kā arī paredzēti remontdarbi bērnudārzos “Atvasīte” un “Saulīte” (PII “Atvasīte”- inženierkomunikāciju  II kārtas izbūve un PII “Saulīte”- inženierkomunikāciju  II kārtas izbūve). Tāpat tiks veikta ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas un balss izziņošanas sistēmas ierīkošana Salaspils 2. vidusskolā. Kopumā izglītības iestāžu iekštelpu remontos ir plānots investēt aptuveni 800 000,- EUR. 2019. gadā ir paredzēts veikt Salaspils 2. vidusskolas teritorijas labiekārtojumu līdzvērtīgi iepriekš veiktajam 1. vidusskolas labiekārtošanas projektam. Ieguldījums šajā projektā tiek lēsts aptuveni 700 000,- EUR apmērā. 2019. gadā turpināsies darbs pie būvprojekta “Septītās pirmsskolas izglītības iestādes jaunbūve Salaspilī” izstrādes. Atbilstoši iepirkuma procedūrai 2019. gadā tam tiek atvēlēti 333 960,- EUR. Tehniskā projekta nodošana paredzēta 2019. gada novembrī, kas savukārt ļautu izsludināt būvniecības iepirkumu 2019./2020. ziemas sezonā – sezonāli visizdevīgākajā laikā. Izglītības jomā valsts ir nodrošinājusi vispārējās vidējās izglītības un interešu izglītības pedagoģisko darbinieku un pirmsskolas izglītības iestāžu 5-6 gadīgo grupu pedagoģisko darbinieku atalgojumu, kā arī finansējumu profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un sporta pedagogu daļējam atalgojumam. No pašvaldības budžeta tika piešķirts finansējums pārējo pirmsskolas pedagoģisko darbinieku atalgojumam. 2018. gadā pirmskolas izglītības pedagogi (atalgojums pamatā finansēts no pašvaldības budžeta), vispārējās izglītības pedagogi (valsts budžeta finansēts atalgojums) un profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un sporta pedagogi saņēma vienreizēju naudas balvu viņu darba novērtējumam no novada puses (kopējais prēmiju fonds 37 000,- EUR apmērā). Pašvaldība papildu valsts sniegtajam finansējumam veica piemaksas profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un sporta skolas pedagogu likmēm, tādā veidā veicinot mūsu pedagogu atalgojuma konkurētspēju, salīdzinot ar citām Pierīgas pašvaldībām. Piemaksu kopējais apmērs bija 75 000,- EUR. Arī 2019. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi piemaksām 70 000,- EUR apmērā. 2018. gadā pašvaldība 1. un 2. vidusskolai ir piešķīrusi papildu līdzekļus pedagogu motivācijas fonda palielināšanai kopumā 65 244,- EUR. 2019. gadā šie līdzekļi ir paredzēti 67 248,- EUR apmērā. Arī 2019. gadā pieaugs finansējums pašvaldības pirmsskolas pedagogu atalgojumam – kopumā par 5,7 % (2018. gadā tas pieauga par 6% salīdzinot ar 2017. gadu). Tomēr, ņemot vērā pirmsskolas pedagogu zemo atlīdzības līmeni, šāds solis ir pamatots. Bērnudārza pedagogiem Salaspilī tiks nodrošināta pamatalgas likme 920,- EUR (bruto). Arī 2019. gadā pašvaldība nodrošinās speciālu kompensāciju vecākiem par izdevumiem, ko tie veikuši savu bērnu interešu izglītības pulciņu apmaksai. Kompensācijas apmērs nepārsniegs 6,- EUR mēnesī, to varēs saņemt, iesniedzot pieteikumu un izdevumus attaisnojošus dokumentus reizi gadā (kopumā par 9 mācību gada mēnešiem 54,- EUR). Ielu un ceļu infrastruktūra, labiekārtošana 2018. gadā pabeigti Lauku ielas posma no Nometņu ielas līdz Veselības centram rekonstrukcijas darbi, izbūvējot apļa veidā ielas daļu pie Nometņu ielas, risinot arī gājēju kustību pa Lauku ielu. Kopumā Lauku ielas rekonstrukcijā ieguldīti 1 733 587,- EUR. 2018. gadā izbūvēta arī viena no pilsētas “tranzīta” ielām – Meža iela. Kopumā šajā projektā ieguldīti 680 000,- EUR. 2019. gadā paredzēts atjaunot ceļa segumu vienai no pilsētas galvenajām ielām – Dienvidu ielai, kopumā investējot aptuveni 500 000,- EUR. Turklāt šajā gadā tiks projektēta seguma atjaunošanas izbūve arī Rīgas ielai, paredzot to veikt 2020. gadā. Šīs centrālās pilsētas ielas ir ar vislielāko noslodzi, un to turpmākā stāvokļa pasliktināšanās novēršama, atjaunojot to virskārtas. 2019. gadā būtiski finanšu līdzekļi paredzēti pašvaldības ceļa C51 pārbūvei un jauna posma izbūvei. Attiecīgais ceļš atrodas Acones ciema tiešā tuvumā un vēsturiski kalpojis šajā teritorijā esošo uzņēmumu vajadzībām. Šajā teritorijā atrodas 25 aktīvi uzņēmumi, kuru darbībai nepieciešamā infrastruktūra tiks būtiski uzlabota. No aptuveni 600 000,- EUR paredzētajiem līdzekļiem 400 000,- EUR tiek piešķirti no Eiropas lauksaimniecības fonda uzņēmējdarbības atbalsta. 2019. gadā tiks izstrādāti aptuveni 10 tehniskie projekti ielu un ceļu uzlabošanai, dodot iespēju 2019./2020. gada starpsezonā veikt iepirkumus to realizācijai 2020. gadā. Starp nozīmīgākajiem minami Maskavas ielas rekonstrukcijas projekts un “Park and Ride” stāvlaukuma projekts Miera ielā pie dzelzceļa stacijas. Apjoma ziņā lielākais 2019. gada labiekārtošanas projekts ir Saulkalnes daudzdzīvokļu māju iekšpagalma labiekārtošanas darbu 2. kārtas realizācija (kopējās izmaksas tiek lēstas 600 000,- EUR). 2019. gadā tiks turpināta arī daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanas programma, t.sk. arī bērnu rotaļu laukumu izbūve, kopumā tam atvēlot 159 000,- EUR. Kultūra un sports Šobrīd ir apturēti kultūras nama “Enerģētiķis” rekonstrukcijas darbi. Tā kā 2017. gada vidū rekonstrukcijas darbu laikā radās plaisas būves nesošajās konstrukcijās, ir veiktas projektēšanas un objekta stāvokļa izpētes darbības. Atbilstoši 2018. gada decembrī iesniegtajam būvekspertu atzinumam rekonstrukcijas turpināšana saskaņā ar iepriekš izstrādāto rekonstrukcijas būvprojektu nav iespējama, un nepieciešamo projekta izmaiņu apjoms ir būtisks. Pie šiem apstākļiem 2019. gada budžetā ir paredzēti līdzekļi 65 000,- apmērā kultūras nama “Enerģētiķis” rekonstrukcijas projektēšanas darbu uzsākšanai, ņemot vērā būvekspertu atzinumā konstatētos apstākļus. 2018. gadā ir veikta būvobjekta konservācija. Projekta realizācijas termiņi un izmaksas būs zināmas pēc jaunā tehniskā projekta izstrādes. Līdz 2019. gada vasarai tiks veikta kultūras nama “Rīgava” foajē pārbūve, ieguldot 202 871,- EUR. Kultūras nams iegūs modernas un reprezentatīvas telpas ēkas ieejas zonā, uzlabojot klientu apkalpošanas vidi. Aptuveni 300 000,- EUR 2019. gadā ir paredzēts ieguldīt stadiona rekonstrukcijas 1. kārtā, paredzot stadiona pamatnes un skrejceļu atjaunošanu, 2020. gadā turpinot darbus ar moderna apgaismojuma izbūvi. Atbilstoši noslēgtajai vienošanai ar Latvijas futbola federāciju 2019. gada augustā federācija nodrošinās atbilstošu sintētiskā seguma uzklāšanu stadionā. Pārvalde Salaspils novada pašvaldības pārziņā 2019. gadā būs desmit izglītības iestādes: divas vidusskolas, Sporta skola, Mūzikas un mākslas skola, sešas pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī Bāriņtiesa, Sociālais dienests (ar struktūrvienībām Sociālais centrs, Dienas centrs personām ar funkcionāliem traucējumiem), Pašvaldības policija, Pašvaldības dzīvokļu fonds, Salaspils bibliotēka, Daugavas muzejs, Sporta nams, Būvvalde, Dzimtsarakstu nodaļa, Komunālais dienests, Kultūras nams un atsevišķa iestāde - Domes administrācija. Domes administrācijas sastāvā ietilpst Administratīvā daļa, Attīstības daļa, Grāmatvedība, Izglītības un kultūras daļa, Juridiskā  un personāla daļa, Sabiedrisko attiecību daļa, Saimniecības daļa, Tehniskās daļa, Nekustamo īpašumu daļa un Informācijas tehnoloģiju daļa. Kopsavilkums Plānojot 2019. gada pašvaldības budžetu kā prioritārs ir izvirzīts uzdevums nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā. Salaspils novada domes 2019. gada budžets izstrādāts, ievērojot likumos “Par pašvaldību budžetiem”, “Par pašvaldībām”, “Par budžetu un finanšu vadību”, “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”, kā arī Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvos aktos paredzētās prasības. Budžeta ieņēmumu prognoze un ieņēmumu novirzījums budžeta programmu finansējumam izskatīts Salaspils novada domes komiteju sēdēs. Salaspils novada domes budžets sastāv no pamatbudžeta un speciālā budžeta. Speciālais budžets ir budžeta daļa, kura ieņēmumus veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi (Autoceļu fonda, dabas resursu nodokļa u.c.), ziedojumi un dāvinājumi. No šiem ieņēmumiem tiek segti speciālā budžeta izdevumi. Informācija par budžeta izdevumiem ir Salaspils novada domes saistošo noteikumu “Salaspils novada domes 2018. gada budžets” 3., 4., 5., 6., 7., 8., 11., 17. un 18. pielikumā. Izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem tiks segts no budžeta līdzekļu atlikuma uz 2019. gada 1. janvāri. Pamatbudžeta atlikuma sadalījums kredītiestāžu kontos un speciālā budžeta atlikuma sadalījums pa finansējuma mērķiem redzams Salaspils novada domes saistošo noteikumu “Salaspils novada domes 2019.gada budžets” 2. pielikumā. Pašvaldības iestāžu darbinieku štatu saraksti un darba algas likmes iekļautas Salaspils novada domes saistošo noteikumu “Salaspils novada domes 2019. gada budžets” 9. un 10. pielikumā. Lai racionāli izmantotu budžeta līdzekļus un iegādātos tikai pašas nepieciešamākās lietas iestādes darbības nodrošināšanai, Salaspils novada domes saistošo noteikumu “Salaspils novada domes 2019.gada budžets” 12. pielikumā iekļauts pamatlīdzekļu saraksts, kuru iegādes nepieciešamība iepriekš izvērtēta. Pašvaldības parādu un galvojumu finansiālais saistību apmērs kārtējam saimnieciskajam gadam un turpmākajiem gadiem ir Salaspils novada domes saistošo noteikumu “Salaspils novada domes 2019.gada budžets” 19., 13. un 14. pielikumā. Skaitliska informācija par 2018. gada Salaspils novada domes budžeta izpildi redzama Salaspils novada domes saistošo noteikumu “Salaspils novada domes 2019. gada budžets” 15. un 16. pielikumā. Pamatbudžets ir Salaspils novada domes budžeta galvenā daļa, kura lielāko ieņēmumu daļu 72 % veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, 7 % nekustamā īpašuma nodoklis un 15 % transferti, kurus galvenokārt veido valsts mērķdotācijas pedagogu darba samaksai. Kopējie ieņēmumi 2019. gadā tiek plānoti 24 730 299,- EUR apmērā. Kopējie izdevumi 2019. gadā tiek plānoti 29 577 993,- EUR apmērā. No tiem 22 % jeb 6 486 233,- EUR paredzēti investīcijām vai tautsaimniecības finansējumam. Tautsaimniecības finansējumā ir ietverts finansējums tādām jomām kā ekonomiskā darbība, vides aizsardzība, pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošana. 39 % jeb 11 601 453,- EUR tiks novirzīti izglītībai, t.sk., kapitāliem remontiem izglītības iestādēs un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanai. Kultūras (t.sk., sporta) nozarei tiks atvēlēti 12 % no visiem līdzekļiem jeb 3 690 743,- EUR. Sociālai palīdzībai – 10 % jeb 3 072 977 EUR. Sabiedriskai kārtībai (Pašvaldības policija, Bāriņtiesa) paredzēti 4 % jeb 1 074 910,- EUR. Izpildvarai, kurā tiek ietverti arī pašvaldības budžeta parāda darījumi 19 094,- EUR un izdevumi neparedzētiem gadījumiem 400 000 EUR, atvēlēti 10 % jeb kopā 2 853 952,- EUR. Raimonds Čudars, domes priekšsēdētājs 29. janvāra domes sēdes videoierakstu var noskatīties šeit.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs