Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Sporta hallē nu ir sēdvietas vairāk kā 1000 apmeklētājiem

Jau nepilnus divus gadus Salaspilī saviem apmeklētājiem durvis ir vērusi jaunā un modernā Sporta nama halle, kurā sev piemērotas aktivitātes var atrast teju ikviens interesents. Tā kā šeit notiek ne tikai nodarbības un treniņi, bet arī sacensības, kuras pulcē lielu apmeklētāju skaitu, radās nepieciešamība pēc papildus tribīnēm. Halles otrajā stāvā ir 225 sēdvietas, bet, kā rāda pieredze, ar tām nepietiek. “Tā kā mums ir moderna halle, ir daudz interesentu, kuri labprāt pie mums rīkotu dažādus sporta pasākumus, bet vienīgais, kas viņus līdz šim atturēja, bija nelielais sēdvietu skaits,” stāsta Sporta nama direktors Vitālijs Berezņevs. Lai šo problēmu atrisinātu, maija sākumā dome izsludināja iepirkumu par tribīņu iegādi, kurā par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts SIA “Rantzows sport” piedāvājums par 151 tūkstoti eiro bez PVN. Par šiem līdzekļiem ir iegādātas un uzstādītas daļēji saliekamās, stacionārās, automātiskās tribīnes, kā arī astoņi bloki ar pārvietojamajām tribīnēm, kuras var izvietot jebkurā vietā hallē. Katrā no šiem blokiem ir 22 sēdvietas, tādējādi kopumā hallē nu ir vairāk par 1000 skatītāju sēdvietām, kas ļauj rīkot gan vietējā, gan starptautiskā mēroga čempionātus. Tā kā tribīnes ir pārvietojamas, pārējā laikā tās netraucēs treniņu procesu, jo tiks izvietotas vien tad, kad nepieciešams. Vienlīdz svarīgs faktors sēdvietu skaitam bija tribīņu ērtums – kā tās darbojas un cik ērtas tās būs skatītājiem. Turklāt īpaša uzmanība bija jāpievērš tam, lai tribīņu mehānisms nebojātu skrejceliņu un laukuma segumu. “Pagājušajā nedēļas nogalē Salaspils sporta hallē notika vērienīgas džudo sacensības, jo tagad mēs varam nodrošināt skatītāju sēdvietas,” atzīst V. Berezņevs. Tādējādi turpmākajā laikā salaspilieši var gaidīt vēl vairāk starptautiska mēroga sacensību, kas bagātinās mūsu novada sporta dzīvi.

lasīt vairāk
Taupiet savu laiku - maksājiet NĪN elektroniski!

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī, vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā – avansa veidā. Nomaksāt NĪN iespējams pašvaldības norēķinu punktā, bankā, internetbankā, kā arī portālā www.epakalpojumi.lv. Jāuzsver, ka, maksājumu veicot internetbankā, būtiski ir pārliecināties, vai pārskaitījums adresēts pašvaldībai, kas izsūtījusi paziņojumu par NĪN nomaksu. Pārskaitījums veicams uz kādu no tiem pašvaldības kontiem, kas norādīti sagatavotajā maksāšanas paziņojumā. Maksājuma mērķī precīzi jānorāda nodokļa maksātāja personīgā konta numurs par zemi un personīgā konta numurs ēkām, īpašuma adrese vai kadastra numurs, par kuru tiek veikts maksājums. Pašvaldību pārstāvji nodokļu jautājumos norāda, ka drošākais veids nomaksāt nekustamā īpašuma nodokli ir portālā www.epakalpojumi.lv. Portālā pieejami pašvaldību banku konti NĪN samaksai, kā arī nodokļa maksātājam automātiski parādās visa nepieciešamā informācija. Aicinām nodokli samaksāt laicīgi, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas. Lai nerastos pārpratumi saistībā ar nodokļa apmaksas termiņu, aicinām portālā www.epakalpojumi.lv pieteikties atgādinājumu saņemšanai par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas termiņa tuvošanos e-pastā vai īsziņas veidā uz mobilo tālruni (SMS). Atgādinājuma vēstule uz norādīto e-pastu tiks izsūtīta septiņas dienas pirms maksāšanas termiņa, bet SMS veidā – maksāšanas termiņa samaksas dienā. Vēlamies vērst iedzīvotāju uzmanību, ka katru gadu sagatavojot nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem nodokļa maksāšanas paziņojumus papīra formā un piegādājot tos norādītajā adresē, tiek patērēts milzīgs papīra apjoms un, protams, arī nozīmīgi naudas līdzekļi. Šos resursus varam ietaupīt, nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem atsakoties no maksāšanas paziņojuma piegādes papīra formā, to aizstājot ar maksāšanas paziņojumu elektronisku piegādi. Pašreiz šādu iespēju izmanto tikai nedaudz vairāk kā 12% NĪN maksātāju. Aicinām nodokļu maksātājus aktīvāk izmantot iespēju saņemt maksāšanas paziņojumu e-pastā! Elektroniskajam maksāšanas paziņojumam iespējams pieteikties portālā www.epakalpojumi.lv.

lasīt vairāk
Līdz 15.novembrim jāiesniedz dokumenti atbalsta saņemšanai individuālajiem sportistiem un sporta organizācijām

Salaspils novada pašvaldības atbalsts, atbilstoši normatīvajiem dokumentiem, tiek mērķtiecīgi novirzīts Salaspilī reģistrētajām sporta biedrībām un Salaspils sportistiem, lai mums būtu iespēja trenēties dažādos sporta veidos, kā arī būtu iespēja apmeklēt dažādus sporta pasākumus. Atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar saistošajos noteikumiem Nr.10/2014 “Par atbalsta sniegšanu Salaspils novada sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem”. Lai pieteiktos uz pašvaldības atbalsta saņemšanu, individuālie sportisti un sporta organizācijas līdz kārtējā kalendārā gada 15.novembrim, iesniedz Salaspils novada domes apmeklētāju apkalpošanas centrā Līvzemes ielā 8, Salaspilī nepieciešamos dokumentus. Saistošie noteikumi Nr.10/2014 “Par atbalsta sniegšanu Salaspils novada sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem”

lasīt vairāk
Kultūras projektu 4.kārtas iesniegšanas termiņš ir 6.novembris

Projektu iesniegšana – līdz 6.novembra plkst.13:00 Salaspils novada domes Apmeklētāju Apkalpošanas centrā. Projekta iesniedzējs: Jebkura LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, juridisko personu apvienība, kā arī jebkura fiziska persona. Atbalstāmās jomas: vizuālā māksla, mūzika, dejas māksla, teātra māksla, audiovizuālā māksla, literatūra, muzeju darbība, kultūras mantojums, pilsētas kultūrvide, kā arī starpdisciplinārie projekti, kuru realizācija notiek Salaspils novadā vai kuru rezultāti ir sabiedriski nozīmīgs ieguvums novadam. Atbalstāmie mērķi, kas veicina: mūsdienīgas kultūrvides attīstību novadā; Kultūras mantojuma un tradicionālās kultūras saglabāšanu; mazākumtautību kultūras aktivitātes; profesionālās mākslas un jaunrades procesus; inovatīvu un starpnozaru projektu realizāciju; kultūras norišu daudzveidību un kvalitāti; kultūras vērtību izplatīšanu, to pieejamību plašai sabiedrībai; iedzīvotāju radošo attīstību, bezmaksas kultūras pasākumu un aktivitāšu organizēšanu bērniem, ģimenēm, sociāli mazaizsargātām personām; sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām; Salaspils novada kultūras kontaktu attīstību ar citām pilsētām pašvaldībām un valstīm. Maksimālais finansējums vienam projektam: 700,- eiro - mazie kultūras projekti, kuri tiks realizēti Salaspils novadā 3000,-eiro - Salaspils novada radošo kolektīvu dalība valsts un/vai starptautiskos konkursos un koncertbraucienos (var pretendēt Salaspils novada iestāžu radošie kolektīvi, Salaspilī reģistrētie un/vai licencētie radošie kolektīvi un individuālie pretendenti, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā pēdējos 5 gadus ir deklarēta Salaspils novadā) Projektiem nepieciešams vismaz 30% pašfinansējums. Projektu līdzfinansēšanas rezultāti – pēc 25.11.2015. Sīkāka informācija: http://www.salaspils.lv/kultura/kulturas-projekti Indra Trofimoviča Kultūras projektu pieteikumu vērtēšanas komisijas sekretāre, t.67981016

lasīt vairāk
Kas jāievēro gāzesvadu aizsargjoslas zonā?

Akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" ekspluatācijas iecirknis "Gāzes transports" , kas nodrošina pārvades gāzesvadu (turpmāk – PGV) ekspluatāciju valsts teritorijā, atgādina, ka Salaspils novada teritoriju šķērso pārvades gāzesvads vai tā objektu aizsargjosla. Saskaņā ar MK 05.12.2006. noteikumu Nr.982 „Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika” 41.punktu gāzesvadu valdītājam reizi gadā ir jāinformē sabiedrība par aprobežojumiem un bīstamību gāzesvadu aizsargjoslas zonā. Pielikumā: 1. Informācija par pārvades gāzesvadu un to objektu aizsargjoslām, saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargjoslās uz 4 lp.; 2. Informācija iedzīvotājiem par rīcību iespējamās pārvades gāzesvada avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem uz 3 lp.

lasīt vairāk
Valsts kontrole apkopos informāciju par personu apmierinātību ar asistenta pakalpojumiem

Valsts kontroles lietderības revīzijas „Personām ar invaliditāti nepieciešamo asistenta pakalpojumu nodrošināšanas efektivitāte” ietvaros veic personu ar invaliditāti un viņu asistentu aptauju, lai novērtētu ieinteresēto personu apmierinātību ar asistenta pakalpojumu. Tieši personas ar invaliditāti un viņu asistenti ir tie, kuri visprecīzāk var sniegt vērtējumu un informāciju par pakalpojuma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Lai veicinātu pakalpojuma lietotāju un sniedzēju aktīvu iesaistīšanos atbilžu sniegšanā, lūdzam sniegt atbildes uz dažiem jautājumiem. Aptaujas anketa atrodama Valsts kontroles mājaslapā www.lrvk.gov.lv, spiežot uz aptaujas banera „Aptauja par asistenta pakalpojumu” vai arī http://visidati.lv/aptauja/1112429481/

lasīt vairāk
Nodibināta Pierīgas pašvaldību apvienība

22. oktobrī nodibināta Pierīgas pašvaldību apvienība. Jaunās apvienības dibināšanā piedalījās 11 Pierīgas pašvaldības – Ādaži, Baldone, Carnikava, Garkalne, Ikšķile, Inčukalns, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Saulkrasti, par tās priekšsēdētāju ievēlēta Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. "Jebkurai pašvaldībai galvenais ir cilvēks. Šādas apvienības veidošana ir pareizs un lietderīgs solis, jo vairāk aizstāvēs Pierīgas pašvaldībās dzīvojošu iedzīvotāju intereses. Pierīgas pašvaldībām ir vienots problēmu saraksts, aktuālākie šobrīd ir izglītības jautājumi, kas saistīti ar bērnu pieplūdumu Pierīgā, un nepieciešami kopīgi risinājumi, kas jāīsteno valsts līmenī," norāda Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. "Latvijā ir daudz pašvaldību, to problēmas ir ļoti atšķirīgas, un Latvijas Pašvaldību savienībai nav kapacitātes un resursu, lai visu intereses aizstāvētu vienlīdz labi. Ideja par Pierīgas pašvaldību apvienību gaisā virmojusi jau vairākus gadus, tagad esam to nodibinājuši, lai sekmīgāk aizstāvētu Pierīgas iedzīvotāju intereses un veidotu konstruktīvu dialogu ar valdību," skaidro D. Jurēvica. Pierīgā dzīvo aptuveni trešdaļa visu Latvijas iedzīvotāju, un jaunā apvienība sabiedrībā un arī valsts līmenī plāno aktualizēt dažādus pašvaldībām svarīgus jautājumus, kas saistīti gan ar izglītību, nepietiekamo pašvaldības bērnudārzu skaitu, pedagogu atalgojumu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, jauno administratīvi teritoriālo reformu u.c. Visas pašvaldības, kas pēc brīvprātības principa apvienojušās Pierīgas pašvaldību apvienībā, ir Latvijas Pašvaldību savienības biedri. Līdz ar Pierīgas pašvaldību apvienības dibināšanu tika apstiprināti arī tās statūti. Tie nosaka, ka jaunā biedrība uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pašvaldības, kuru administratīvā teritorija atrodas Rīgas plānošanas reģionā, un tās mērķis ir īstenot Pierīgas pašvaldību tiesisko interešu aizsardzību, veicināt to ekonomisko un sociālo attīstību, kā arī sadarbību savstarpēji un ar citām Latvijas un ārvalstu institūcijām. Statūtos arī noteikts, ka apvienības valdi – priekšsēdētāju un izpilddirektoru – biedru kopsapulce ievēl uz pašvaldību domju sasaukuma laiku. "Intereses dažādām pašvaldībām atšķiras, tomēr Pierīgas pašvaldībām ir vairāk kopīgā nekā atšķirīgā. Lai veiksmīgāk pārstāvētu mūsu intereses valsts līmenī, kas līdz šim varbūt bija problēma, ka mūsos negribēja ieklausīties un katrs atsevišķi maz, ko varam panākt, esam panākuši vienošanos par Pierīgas pašvaldību apvienību dibināšanu," saka Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs. Avots: carnikava.lv

lasīt vairāk
Tūrisma informācijas centrs ražīgi aizvada pirmo pusgadu

Apmeklētājiem Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs savas durvis vēra vaļā šī gada 19. februārī, un nu jau tas darbojas pilnā sparā, vienmēr priecājoties uzņemt arvien jaunus apmeklētājus savās mājīgajās telpās. Interesentus apkalpo ne tikai tūrisma darbinieki, bet arī Nacionālā Botāniskā dārza pārstāvji, informējot par tūrisma aktualitātēm novadā. Kā atceramies, februārī, kas tiek uzskatīts par Tūrisma informācijas centra atklāšanas mēnesi, visi varējām būt liecinieki intensīvam būvdarbu procesam Miera ielā. Neskatoties uz sākotnējo pagaidu nepievilcīgo, darbu procesā esošo apkārtējo ainavu un apgrūtinošu piekļuvi, informācijas centra darbinieki strādāt uzsāka ar lielu entuziasmu un sparu, bet apmeklētāji ar lielu interesi nāca iepazīt jauno objektu. Par interesi liecina arī tas, ka apmeklētāju skaits auga ar katru mēnesi. Piemēram, ja Tūrisma centru februārī apmeklēja 122 cilvēku, tad aprīlī jau 489 cilvēki. No visiem apmeklētājiem aptuveni 9 – 15 % ir ārvalstu viesi no tādām valstīm kā Slovākijas, Spānijas, Anglijas, Krievijas, Zviedrijas, Vācijas, Nīderlandes, Igaunijas, Francijas, Austrijas, Beļģijas, Rumānijas, Čehija, Austrālija, ASV un pat Ķīnas. Taču vislielākais ārvalstu tūristu skaits tika fiksēts no Lietuvas, Somijas, Norvēģijas, Krievijas un Vācijas. Kā jau citās tūrisma iestādēs, tā arī mūsu Tūrisma informācijas centrā jūlijā tika konstatēts vislielākais apmeklētāju skaists. Mēneša laikā centru apmeklēja 872 cilvēki. Ne tikai apmeklētāji devās uz Tūrisma centru, bet arī pats Tūrisma centrs devās pie apmeklētājiem. Sabiedrības informēšana un iepazīstināšana ar informācijas centra darbību un tūrisma piedāvājumu izpaudās dažādās aktivitātēs. Kopā ar Daugavas lejteces kolēģiem – Stopiņu, Ikšķiles, Ogres, Baldones un Ķekavas novadu - salaspilieši februārī piedalījās Ķīpsalas izstādē “Balttour 2015”, kur ikviens interesents varēja uzzināt savu tūrisma gēnu un doties ekskluzīvā ceļojumā pa Daugavas lejteces spilgtākajām vietām gida pavadībā, iegūstot individuālu pieeju un interesantu stāstījumu. Vasaras sezona sākās ar dalību novada svētkos, kur pusmaratona apmeklētāji varēja uzzināt par Salaspils tūrisma piedāvājumu un iespējām, kā pavadīt laiku pēc skrējiena. Septembrī kopīgo piedāvājumu novadi prezentēja Rīgas sirdī - Bastejkalnā pasākuma “Rīgas sporta nakts” ietvaros, bet vēl nedēļu vēlāk devāmies uz Gulbeni, kur notika Latvijas tūrisma tirgus. Tāpat šajā sastāvā tika rīkots pirmais Daugavas lejteces tūrisma forums, aicinot visus reģiona tūrisma uzņēmējus piedalīties un uzzināt par aktualitātēm. Laipni uzņēmām žurnālistus Daugavas lejteces novadu tūrisma objektos, tostarp arī jaunajā TIC, Nacionālajā Botāniskajā dārzā un oranžērijā. TIC telpās viesojās Vidzemes tūrisma asociācijas biedri. Sadarbībā ar Daugavas muzeju tika rīkots pasākums “Tour de Salaspils”- velomaršruta nr. 113 “Salaspils pērles” un orientēšanās poligona Daugavas muzejā atklāšana. Šī pasākuma mērķis bija veicināt aktīvo atpūtu un aicināt interesentus iepazīt tuvāk Salaspils novadu. Ikgadēji velobraucieni tiek plānoti arī turpmāk, tādēļ sekojiet līdzi informācijai. Tāpat, domājot par apmeklētāju izteiktajām vēlmēm iegādāties vairāk suvenīru ar Salaspils simboliku, tika paplašināts to klāsts. Un tagad Tūrisma informācijas centrā ir iespēja iegādāties suvenīrus – magnētus, atslēgu piekariņus, krūzītes, polo kreklu, pastkartes, cepures, pildspalvas, piezīmju grāmatiņas – ar Salaspils novada simboliku un populārākajiem objektiem, kas attēloti senatnē un mūsdienās. Laika posmā no pavasara līdz rudenim varēja iznomāt velosipēdus nesteidzīgai ekskursijai pa novadu. Interesentu ievērībai – pirms velosipēdu nomas lūgums uzrādīt velosipēdistu braukšanas vai autovadītāja apliecību! Arī ārpus Tūrisma informācijas centra darba laika ir iespējams uzzināt par Salaspils novada ievērojamākajām vietām un objektiem. Proti, ārā pie Tūrisma centra, blakus Nacionālā Botāniskā dārza galvenajiem vārtiem ir uzstādīta jauna Salaspils novada tūrisma karte. Tūrisma informācija pieejama arī mājaslapā www.salaspils.lv, sadaļā “karte”. Pavasara - vasaras sezona ir veiksmīgi aizvadīta, un tikpat priecīgi esam gatavi sagaidīt savus apmeklētājus arī rudens un ziemas mēnešos! Uz tikšanas Salaspils novada Tūrisma informācijas centrā, Miera ielā 1! Ieva Tumana un Laura Siliņa, Tūrisma informācijas centrs

lasīt vairāk
Būs labi uzņēmējiem, būs labi novadam

Pašvaldību sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem ir viens no faktoriem, kas noteiktā teritorijā uzlabo dzīves vides kvalitāti. Jo aktīvāki uzņēmēji, jo raitāk attīstās infrastruktūra, rodas jaunas darba vietas un palielinās iedzīvotāju ienākumu un nekustamā īpašuma nodokļu ieplūšana pašvaldības budžetā, kas savukārt jau atkal dod iespēju uzlabot infrastruktūru. Tā ir kā attīstība pa spirāli, kas pamazām, bet noturīgi ceļ dzīves līmeni, turklāt veiksmīgi, labu slavu ieguvuši uzņēmumi popularizē arī tās vietas vārdu, kur darbojas. Salaspils novada pašvaldības sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem pēdējo pusotru gadu ir ļoti veiksmīga. Aktīvi darbojas vietējā Uzņēmēju biedrība, kurai ar Salaspils vietvaru ir daudz kopīgu mērķu, turklāt ir uzsākusies sadarbība arī ar kaimiņu pašvaldību uzņēmēju apvienībām, kuras jau ir augstu novērtējušas mūsu pašvaldības pozitīvo pieredzi. 20. oktobrī Salaspilī viesojās Ķekavas novada uzņēmēju un pašvaldības pārstāvji – deputāts, Attīstības un vides jautājumu komitejas vadītājs Juris Jerums, deputāts, Īpašumu un uzņēmējdarbības atbalsta komitejas priekšsēdētājs Roberts Jurķis un novada uzņēmēju biedrības vadītāja Zane Ešenvalde. Viņus uzņēma novada domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos Zigmārs Zeimulis, Attīstības daļas vadītājs Guntars Auders un Salaspils Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Miks Balodis. Salaspils novada budžetā šogad īpaši bija iezīmēta nauda uzņēmējdarbības vides uzlabošanai – 100000 eiro sadaļā “Infrastruktūras izbūve uzņēmējdarbības attīstīšanai”. Tas ir veiksmīgs piemērs, par ko interesējas arī Ķekavas novada domes deputāti, jo laba pieredze ir tā vērta lai to ieviestu arī citviet. Salaspils uzņēmumi atbilstoši teritorijas plānojumam ir izvietojušies tā saucamajos “puduros”. Tas ļauj veiksmīgāk apzināt kopīgās vajadzības un īstenot tās. Par pirmo sadarbības pieredzi stāsta Zigmārs Zeimulis: “Mēs tomēr izvērtējam, kur sakrīt gan uzņēmēju, gan pašvaldības intereses. Vispirms skatāmies, kur būs labums pašvaldības iestādēm un iedzīvotājiem. No uzņēmēju puses nāca divi lieli priekšlikumi – optiskā interneta pieslēgums un ceļa remonts. Runājot par interneta pieslēgumu, jāatzīst, ka tā vairs nebija situācija “vēlams”. Nepieciešamība bija kritiska. Šajā “pudurī” atrodas pašvaldības iestāde, kurai kvalitatīvs interneta pieslēgums nodrošina gan dokumentu apriti, gan novērošanas kameru darbību. Bet svarīgi, ka šeit strādā arī septiņi uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu ap 25 milj. eiro gadā un nodarbina ap 200 cilvēku, tātad, tie ir reāli izmērāmi lielumi.” Uzņēmēju un pašvaldības sadarbības pieredzē dalījās arī Miks Balodis: “Mēs kā uzņēmēji redzam lietas, kuras var risināt, un tad nākam un runājamies. Protams, mēs saprotam, ka ne visu var nekavējoties atrisināt, tomēr esam orientēti uz konstruktīvu sadarbību. To ko nevar izdarīt uzreiz, atliekam malā un runājam par to, ko var.” Svarīgi, ka SUB šobrīd ir pievienojušies arī tādi lielie uzņēmumi kā “Knauf”, “TMB”, “Baltrotors”, “Baltijas dārzeņi”, “Saulkalne S” – pārliecinoši partneri, kas redz novada attīstību un spēj veiksmīgi sadarboties ar pašvaldību. Uzņēmēju biedrība ir klātesoša lēmumu pieņemšanas procesā, lai varētu paust viedokli un aizstāvēt intereses. Lielajiem uzņēmējiem gan lokālā piesaiste ikdienā ir maza, jo tie strādā ārējam tirgum, bet tomēr ir virkne mazo administratīvo jautājumu, kurus nepieciešams risināt uz vietas. Tā, piemēram, veiksmīgs pašvaldības un uzņēmēju sadarbības piemērs ir projekts, kā rezultātā tiks izbūvēts ceļš uz vienu no aktīvākajiem novada “puduriem” Granīta ielā. Stāstot par sadarbības taktiskajiem un stratēģiskajiem plāniem, Miks Balodis turpina: “Mūsu nav tik daudz, lai katrs “vilktu deķīti” uz savu pusi. Mums ir kopīgas intereses, un sadarbībā mēs varam panākt zināmus rezultātus. Šobrīd vērojama tendence, ka uzņēmējdarbība koncentrējas Pierīgā, jo Rīgā strādāt ir dārgi, bet tās tuvums tomēr ir izdevīgs. Dzīve jau ir pierādījusi, ka to, ko reizēm nevar izdarīt viens atsevišķs uzņēmums, spēj biedrība sadarbībā ar pašvaldību, tāpēc esam apvienojuši Pierīgas uzņēmējus. Viens no šīs apvienības mērķiem ir labas likumdošanas iniciatīvas, un te nu biedrībām paveras daudz lielākas iespējas, nekā pašvaldībām. Piemēram, ir aktivitātes, ko pašvaldības nedrīkst atļauties, bet biedrības var. Mēs kā uzņēmēji neērtos jautājumus varam pacelt dienas gaismā, būt provokatīvi. Mēs varam būt jauki un varam tādi nebūt. Mēs cīnāmies par savu pārliecību, un to pašvaldība var izmantot, lai sasniegtu arī savus mērķus. Šobrīd esam aktualizējuši senu, bet svarīgu jautājumu par to, ka daļai uzņēmuma ienākuma nodokļa būtu jāatgriežas pašvaldībā. VARAM vadībai iebildumu nav, arī Ekonomijas ministrija ir pretimnākoša. Vēl ir priekšā sarunas ar Finanšu ministriju. Ja šī sistēma tiks iedzīvināta, vairosies pašvaldību interese par uzņēmējdarbības veicināšanu. Šobrīd tām matemātiskas ieinteresētības praktiski nav, ir tikai labā griba un apziņa, ka tas ir vajadzīgs. Svarīgi ir vairot uzņēmēju lokālpatriotismu, pārliecinoši pasakot, ka viņi ir nozīmīgi novadam neatkarīgi no to apgrozījuma apmēriem. Runājot par pašvaldības un uzņēmēju sadarbību, jāpiemin arī pašvaldības kapitālsabiedrības, ar kurām veidojas labs un pragmatisks kontakts. Jā, viņu mērķis nav gūt peļņu, bet tās nodrošina infrastruktūru. Spēja sarunāties ļoti palīdz.” 

lasīt vairāk
Kultūras iestāžu darbinieki viesojušies Talsos

Izglītības un kultūras daļa jau kopš 2011.gada organizē kultūras iestāžu darbinieku pieredzes apmaiņas braucienus uz dažādām Latvijas kultūras iestādēm. Arī šis gads nebija izņēmums-pagājušajā nedēļā salaspilieši apmeklēja Talsu pašvaldību un Rūmenes muižu Kandavas novadā. Pieredzes apmaiņas braucienā piedalījās darbinieki no visām Salaspils kultūras iestādēm - Daugavas muzeja, kultūras nama „Rīgava”, kultūras nama „Enerģētiķis, bibliotēkas, kā arī atsevišķi novada domes administrācijas pārstāvji. Pirmais apmeklējuma objekts Talsos bija Kultūras nodaļa, kas atrodas kinoteātra “Auseklis” telpās un kuras pārraudzībā ir trīs kultūras iestādes (Talsu novada muzejs, Talsu Tautas nams un Talsu galvenā bibliotēka), septiņas metodiskās apvienības un metodiskajā pārraudzībā 18 kultūras centri. Kultūras nodaļas darbu realizē trīs darbinieki: nodaļas vadītājs, nodaļas vadītāja vietnieks un projektu koordinators. Nodaļas vadītāja Ina Jurkeviča bija sagatavojusi prezentāciju par nodaļas darbu un informēja, ka jau no novembra Kultūras nodaļas struktūrā gaidāmas izmaiņas – Kultūras nodaļa tiks apvienota ar Tūrisma informācijas centru (iepriekš aģentūra) un Sporta nodaļu, un tiks veidots pavisam jauns, kopīgs darbības modelis kultūras, sporta un tūrisma jomās. I.Jurkeviča pastāstīja par Talsu novada galvenajiem kultūras pasākumiem – Kārļa Ferdinanda Amendas mūzikas svētkiem, Kultūras darbinieku dienu, Lūgšanu brokastīm, Ārpasaules mūzikas festivālu Tiguļkalnā un citiem. Pēc Kultūras nodaļas apmeklējuma tika izrādīta Talsu radošā sēta, kas rekonstruēta ERAF projekta ietvaros un apvieno sevī vairākas iestādes – Talsu Tautas namu, Talsu mūzikas skolu un Tūrisma informācijas centru. Radošajā sētā darbojas arī Talsu amatnieki. Talsu Tautas nama direktore Kristīne Krisberga bija parūpējusies par ļoti radošu uzņemšanu un zem klajas debess Ķēniņkalna pakājē lika viesiem salikt lielformāta puzli, kuru gleznojuši Talsu mākslinieki. Vēlāk Tautas nama stiklotajā zālē kronēja grupas atbildīgāko personu, kas šoreiz izrādījās Salaspils novada domes izpilddirektors A.Jaunkalns. Pēc Radošās sētas apmeklējuma salaspiliešu grupa sadalījās divās daļās. Kamēr viena interesentu daļa viesojās Talsu galvenajā bibliotēkā, otra devās apskatīt ļoti kolorīto brīvās mākslas telpu “Baložu pasts”. Ēkā, kurā padomju laikā tiešām atradies pasts, ir plānots radīt vidi amatiermākslas un modernās mākslas izstādēm, radošu cilvēku un mākslinieku atvērtajām darbnīcām un ekspozīcijām. Pašlaik ēka izraisa divējādas emocijas, jo nav tik perfekta, kādu cilvēki iedomājas izstāžu zāli, taču izraisa simpātijas par vēlmi tajā iedzīvināt mākslu, neskatoties uz visām tehniskajām likstām vai vizuālo izskatu. Pēc “Baložu pasta” un bibliotēkas tika apskatīta Talsu Sauleskalna estrāde amfiteātra formā, kura arī rekonstruēta 2013.gadā ERAF projekta ietvaros. Diena noslēdzās Kandavas novadā Rūmenes muižā, kas ir saņēmusi Latvijas arhitektūras gada balvu 2008 kā Labākā rekonstrukcija (Z.Gailes birojs). Muiža tikusi atjaunota, ievērojot tās vēsturisko mantojumu, piemērojot to mūsdienīgam dzīvesveidam, bet rūpējoties par vēstures liecību saglabāšanu. Muižas apkārtne un dārzs atstāja lielisku sajūtu dienas noslēgumā. Jebkurā gadījumā diena bija brīnišķīga gan laikapstākļu ziņā, gan bagāta ar iespaidiem, un salaspilieši bija apmierināti ar redzēto. Šo gadu laikā ir apmeklētas daudzas jaunās vai rekonstruētās ēkas, tai skaitā Rēzeknes koncertzāle “Gors”, radošo pakalpojumu centrs “Zeimuļs”, jaunā Vidzemes koncertzāle Cēsīs, Rīgas kultūras pils “Ziemeļblāzma”, mākslas centrs “Totaldobže” un citi. Katrā braucienā ir gūtas jaunas un noderīgas atziņas, lai uzlabotu kultūras darbu Salaspilī un smeltos jaunas idejas. Indra Trofimoviča, Salaspils novada domes kultūras metodiķe

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs