Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

VUGD aicina Adventes laikā neaizmirst par drošību

Klāt ir gada pēdējais mēnesis, kad, kā ikkatru gadu teju katrā mājā, birojā vai tirdzniecības zālē mirdzēs skaistās svecīšu liesmas. Diemžēl Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika nav tik gaiša kā svecīšu gaisma, jo ik gadu šajā laikā tieši no bez uzraudzības atstātas iedegtas sveces izceļas vairāki ugunsgrēki. Sagaidot pirmo adventes svētdienu, VUGD atgādina vairākus drošības padomus, lai no mazas svecītes neizceltos liels ugunsgrēks. Pagājušajā gadā Adventes laikā ugunsdzēsēji glābēji dzēsa 23 ugunsgrēkus, kuri izcēlās degošas svecītes adventes vainagā dēļ vai Ziemassvētku eglītē, vai arī ugunsgrēks bija izcēlies no bez uzraudzības atstātām degošām svecēm. Dzīvojamās telpās dzēsti 11 ugunsgrēki, virtuvē trīs, bet tirdzniecības telpā – divi. 2017.gadā šādos ugunsgrēkos cieta seši cilvēki, bet seši tika izglābti. Savukārt šogad līdz novembra beigām reģistrēti jau 10 šādi ugunsgrēki, kas izcēlušies bez uzraudzības atstātu sveču dēļ, un vienā no tiem ir cietis viens cilvēks. Lielākoties adventes vainagi sastāv no degtspējīgiem materiāliem un tie, līdzīgi kā telpās novietotas Ziemassvētku eglītes, viegli aizdegas no bez uzraudzības atstātas sveces liesmas. Lai degoša svece neizraisītu ugunsgrēku, VUGD aicina ievērot drošības padomus: pirms sveces aizdegšanas, tā jāatbrīvo no visa veida iepakojuma un, ja klāt ir pievienota lietošanas instrukcija, tā jāizlasa; sveces stabili jānovieto uz nedegošas virsmas; degoša svece rada augstu temperatūru, tāpēc vienmēr pārliecinieties, ka svece atrodas drošā attālumā no degtspējīgiem priekšmetiem un lietām: audumiem, mēbelēm, aizkariem u.c; nenovietojiet sveces citu siltuma avotu tuvumā, piemēram, uz televizoriem, radiatoriem, iekurtām krāsnīm vai kamīniem; nepieļaujiet liesmas nonākšanu tiešā saskarē ar dekoratīvajām sveču aplikācijām, svečturiem, stiklu, jo karstuma ietekmē tie var saplīst; uzmaniet, lai svece atrastos bērniem un mājdzīvniekiem nepieejamā vietā; neatstājiet degošas sveces bez uzraudzības, pat ne uz īsu brīdi un, dodoties prom vai pirms gulētiešanas, pārliecinieties, ka sveces ir nodzēstas; neievietojiet sveces adventes vainagā tieši uz degtspējīgiem priekšmetiem, bet iestrādājiet vainagā stabilus un nedegošus sveču turētājus; atcerieties, ka dekoratīvās želejveida sveces ar dažādiem dekorējumiem nav paredzētas dedzināšanai; atcerieties, ka svecītes dedzināt eglītē ir ļoti bīstami un no tām viegli var uzliesmot pati egle vai tās dekorācijas. Lai Adventes laiks paietu mierīgi un neizceltos ugunsnelaime, VUGD aicina iedzīvotājus adventes vainagos sveces neizmantot vai arī tās nededzināt. Gadījumā, ja svētku dekorācijām, piemēram, Ziemassvētku egles vai mājas rotāšanai izvēlaties elektriskos rotājumus/virtenes, atcerieties, ka: pirms elektrisko rotājumu/virteņu lietošanas rūpīgi izlasiet instrukciju un aplūkojiet marķējumu uz virteņu iepakojuma. Ja ieraudzīsiet tādu apzīmējumu kā mājiņa ar klāt pievienotu paskaidrojumu angļu valodā “for outdoor use”, tas nozīmē, ka šis rotājums būs piemērots eglītes greznošanai pagalmā vai mājas fasādei; iekštelpām paredzētās virtenes nedrīkst lietot ārpus mājas, jo spuldzītes neizturēs gaisa temperatūru un sabojāsies; ja izmantojat jau lietotas elektrisko spuldzīšu virtenes, pārliecinieties, vai tās nav bojātas. Visiem Latvijas iedzīvotājiem VUGD novēl drošu, mierīgu un saticīgu Adventes laiku! Neaizmirstiet, ja tomēr notikusi nelaime un ir nepieciešama operatīvo dienestu palīdzība, nekavējoties zvaniet uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112!

lasīt vairāk
Varam lepoties ar vēl vienu skaistu un siltu māju

Priekšsēdētājs Raimonds Čudars un SIA "Salaspils Siltums" valdes locekle Ina Bērziņa- Veita pateicās mājas iedzīvotājiem par pacietību un ieguldītajām pūlēm.  Tā kā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Salaspils novadā, pirms vairāk nekā trīs gadiem dome pieņēma lēmumu deleģēt pašvaldības kapitālsabiedrību SIA “Salaspils Siltums” nodarboties papildus ar jaunu komercdarbības veidu – enerģijas apsaimniekošanu, kas ietver ēku atjaunošanu un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēku sektorā. Tā nu ar “Salaspils Siltuma” atbalstu energoefektivitātes  paaugstināšanas pasākumus lēma uzsākt astoņas mājas. Kamēr dažas mājas vēl ir procesā un kaimiņi mēģina vienoties ar kaimiņiem, tikmēr savu atklāšanu pēc renovācijas 27. novembrī jau piedzīvoja nams Meža ielā 7. Darbi tika uzsākti šī gada maijā. Svinīgajā atklāšanas pasākumā piedalījās domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, “Salaspils Siltuma” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita ar saviem kolēģiem, finansējuma sniedzēja AS “SEB Banka” pārstāvji, būvnieki, mājas iedzīvotāji un citi interesenti. Uzrunājot klātesošos, domes priekšsēdētājs pirmām kārtām pateicās dzīvokļu īpašniekiem, kuri saņēmās un spēja realizēt tik apjomīgu projektu. “Atļaušos apgalvot, ka tagad ēka Meža ielā 7 krāsojuma ziņā ir viena no skaistākajām Salaspilī. Un tas ir jūsu, mājas iedzīvotāju, nopelns- jūsu pūles, pacietība, īpašums. Jūsu spars ir vainagojies ar acīmredzamu rezultātu. Tagad īpašums ir ne tikai pilnīgi citā tehniskā un vizuālā stāvoklī, bet arī vērtībā, kas ir ļoti būtiski. Lielu paldies gribu teikt arī būvniekiem no SIA “EKOTEH BŪVE” un ceru, ka viņi guva lielu pieredzi un iedzīvotāji būs apmierināti ar viņu darbu. Šis ir projekts, kas kalpo kā lielisks piemērs ne tikai visai pārējai Salaspilij, bet arī būvniecības jomai. Konkrētais projekts ir īpašs arī ar to, ka tas ir pirmais pabeigtais projekts, kas ir realizēts ar pašvaldības kapitālsabiedrības “Salaspils Siltums” dalību Inas Bērziņas-Veitas un viņas komandas vadībā. Pirms vairākiem gadiem, kad sapratām, ka renovācija nenotiek tik raiti, kā gribētos, mums pašvaldībā nekas cits neatlika, kā deleģēt šo svarīgo uzdevumu tieši mūsu kapitālsabiedrībai. Pateicoties viņu darbam, pēdējā laikā varam runāt par tādu kārtīgu “uzrāvienu” energoefektivitātes paaugstināšanas jomā Salaspilī,” teica R. Čudars Pasniedzot katrai kāpņu telpai dāvanu - ziņojuma dēli ar mājas attēliem pirms renovācijas uzsākšanas, SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa–Veita pateicās visiem projektā iesaistītajiem: “Gribu pateikt lielu paldies mājas iedzīvotājiem, kuriem pietika pacietības iziet cauri šim procesam, kas nebūt nebija viegls un īss, bet gala rezultāts, piekritīsiet, ir apburošs. Paldies visiem aktīvistiem, kuri piedalījās procesā, paldies būvniekiem. Paldies maniem kolēģiem Andrejam Semjonovam un Renātei Bražinskai, kuri bija ar jums kopā visu procesa gaitu. ” Darbu gaitā mājai ir veikta ārsienu, bēniņu, pagraba pārseguma un cokola siltināšana. Lai nodrošinātu svaigā gaisa pieplūdi, ierīkotas vēdināšanas iekārtas, kas savienotas ar radiatoriem. Gaisa vilkmes nodrošināšanai uz jumta vēdināšanas kanāliem uzstādīti deflektori. Nomainīti gan kāpņu telpu un dzīvokļu logi, gan uzstādītas ieejas durvis ar kodu atslēgu. Ņemot vērā, ka arī ēkas iekšējie inženiertīkli (aukstā un karstā ūdens caurules, kanalizācija) ir savu laiku nokalpojuši, tie tika mainīti gan pagrabā, gan pa stāvvadiem. Lai katram iedzīvotājam būtu iespēja regulēt sev vēlamo temperatūru, uz jaunajiem radiatoriem ir uzstādīti termoregulējoši vārsti. Kas nav mazsvarīgi, pirms visiem siltināšanas darbiem tika veikti pamatu pastiprināšanas darbi gala sienām un pilastriem, kā arī mainīts jumta segums. Lodžijas tika stiklotas ar bezrāmja risinājumu, kas dod iespēju atvērt lodžiju pilnībā, ja iedzīvotājs to vēlas. Papildus tika veikts arī kāpņu telpu remonts, lai katram būtu patīkami ieiet atjaunotajā mājā.  Viss iepriekš minētais tehniskais un vizuālais ieguvums tiek papildināts ar to, ka maksājums par apkuri samazināsies līdz 50%. Atgādinām, ka SIA “Salaspils Siltums” speciālisti ir gatavi apmeklēt mājas organizēto iedzīvotāju kopsapulci un sniegt izsmeļošu informāciju par renovācijas procesu, kā arī atbildēt uz mājas iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem. Iedzīvotājiem vien ir jāvienojas savā starpā un jālemj par to, ka ir gatavi uzsākt sava īpašuma renovāciju. Papildu informācija www.salaspilssiltums.lv sadaļā “Siltināšana”.

lasīt vairāk
Viņsaulē devies arheologs un vēsturnieks Goda salaspilietis Ēvalds Mugurēvičs

Ēvalds Mugurēvičs ir dzimis 1931. gada 6. aprīlī Rēzeknes apriņķa Barkavas pagastā. Gandrīz visu savu darba mūžu izcilais latviešu arheologs Ēvalds Mugurēvičs nostrādājis Latvijas vēstures institūtā, vairāk kā 50 gadus veltot zinātniski pētnieciskajam darbam. Šeit arī tapis viss profesora zinātniskais devums - monogrāfijas un vairāk nekā 600 publikāciju, kas ir uzskatāms apliecinājums profesora daudzveidīgajām zinātniskajām interesēm un darbībai. Ēvalds Mugurēvičs iepazīstina skolēnus ar Mārtiņsalas ekspedīcijas laikā iegūtajām senlietām. 1973.gads Ē. Mugurēvičs ir ievērojams speciālists Latvijas senākās vēstures pētniecībā, it īpaši vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku arheoloģijā. Viņa vadībā veikti plaši arheoloģiskie izrakumi Latvijas pilskalnos, mūra pilīs, apmetnēs un senkapos, tostarp arī Salaspilī, pētot Mārtiņsalas arheoloģiskos pieminekļus - 12.gs. mūra pili un baznīcu, plašo kapsētu un lībiešu ciemu. Lielu ieguldījumu Ē. Mugurēvičs devis arī latviešu un kaimiņtautu ekonomisko un kultūras sakaru izpētes jomā. īpaši atzīmējams profesora veikums Latvijas viduslaiku rakstīto vēstures avotu pētīšanā, komentēšanā un izdošanā: ar viņa priekšvārdu un plašiem komentāriem iznākusi Indriķa hronika un Atskaņu hronika, bet Wartberges Hermaņa Livonijas hroniku Ē. Mugurēvičs pats arī tulkojis no latīņu valodas, par ko saņēma Baltijas asamblejas balvu zinātnē. Par savu zinātnieka pienākumu prof. Ē. Mugurēvičs vienmēr uzskatījis arī Latvijas arheoloģijas sasniegumu popularizēšanu un ieviešanu starptautiskajā zinātniskajā apritē. To veicinājušas viņa daudzās publikācijas svešvalodās, kā arī dalība un uzstāšanās neskaitāmās starptautiskās konferencēs un simpozijos, Vispasaules vēsturnieku kongresos. Par profesora starptautisko zinātnisko autoritāti liecināja gan aicinājumi būt par oponentu disertāciju aizstāvēšanā ārvalstu jaunajiem arheologiem, gan arī tā atzinība, ko viņam izteikušas daudzas starptautiskās zinātnieku biedrības. Viņš bija Austrijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās biedrības “Medium aevum Quotidianus” ārzemju loceklis, Aizvēstures un agrīnās vēstures zinātņu starptautiskās savienības Pastāvīgās padomes loceklis, Viduslaiku hroniku pētnieku savienības biedrs, Baltijas studiju komisijas Getingenē korespondētājloceklis, Vācu arheoloģijas institūta korespondētājloceklis. Ē.Mugurēviču ticis ievēlēts par Latvijas ZA īsteno locekli, Latvijas vēstures zinātņu Nacionālās komitejas prezidentu un Latvijas Zinātnes padomes ekspertu. Saņēmis divas LPSR Valsts prēmijas, LKF Spīdolas balvu, LZA un A/S “Grindeks” balvu par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā un viduslaiku vēstures avotu pētniecībā, kā arī Baltijas studiju veicināšanas apvienības balvu par publikācijām Journal of the Baltie Studies. Ē.Mugurēvičam piešķirta Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija, bet 2008. gadā - Goda salaspilieša tituls. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Ēvalda Mugurēviča tuviniekiem un kolēģiem. Viņa izvadīšana pēdējā gaitā notiks piektdien, 30. novembrī, plkst. 13 no Barkavas Katoļu kapiem. Intervija ar Ē. Mugurēviču "Ceļš no ganuzēna līdz akadēmiķim jeb Stāsts par dzīvi, skolu, dzīvesskolu", izdevums "Salaspils Vēstis", 2012. gada 7. septembris, Nr. 17 (543).

lasīt vairāk
Latvija - tie esam mēs visi kopā

16. novembrī kultūras namā uz Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai un titula "Goda salaspilietis" piešķiršanai veltīto svinīgo sarīkojumu svinīgo pulcējās mūsu novadnieki - Goda salaspilieši, pašvaldības darbinieki, uzņēmēji, biedrību pārstāvji. Ielūgumus uz svētku vakaru kultūras nama kasē varēja saņemt ikviens, kam šie svētki ir nozīmīgi. Svinīgo brīdi ar uzrunu ievadīja Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Viņš uzsvēra, ka par mūsu iespēju pieredzēt un svinēt Latvijas simtgadi vēl pirms 50 gadiem uzdrīkstējās sapņot tikai retais. “Okupācijas laikos lielākā daļa tautas nepieļāva šādu svētku iespējamību. Un tomēr te nu tie ir!” teica Raimonds Čudars. Savā uzrunā viņš sveica svētkos visus Goda salaspiliešus un aicināja pieminēt jau aizsaulē aizgājušos izcilākos novadniekus. “Mēs visi varētu saņemties un pasniegt savai Latvijai un sev dāvanu simtgadē – mainīt attieksmi. Kļūsim laipnāki, iecietīgāki, godīgāki un izpalīdzīgāki, kļūsim labāki! Caur mums labāka kļūs Latvija, jo mēs visi esam Latvija,” noslēdzot uzrunu, aicināja domes priekšsēdētājs. Tad sekoja viens no emocionāli vispacilājošākajiem brīžiem – visi klātesošie kora “Elpa” un diriģenta Aināra Mēness vadībā vienojās Latvijas valsts himnas a cappella dziedājumam. Pēc  tās pats domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars arī pieteica šā gada titula “Goda salaspilietis” saņēmēju Feliciju Rimšu, kura ir vien septiņus gadus jaunāka par Latvijas valsti. “Viņas dzīves gājums ir apliecinājums tam spēkam, ko cilvēks gūst, paļaujoties uz ticību un pārliecību. Tam spēkam, ko dod palikšana gaišajā pusē neatkarīgi no pārbaudījumiem, kas cilvēkam tiek sūtīti. Felicija Rimša ir apliecinājums drosmei, kāda mums viesiem ir nepieciešama savas valsts un tautas sargāšanai,” uzsvēra Raimonds Čudars. Svinīgo ceremoniju kuplināja koncerta programma, kurā piedalījās Latvijas Radio bigbends mūsu Mūzikas un mākslas skolas absolventa saksofonista Kārļa Vanaga vadībās kopā ar Jāni Holšteinu-Upmani, pazīstamu arī kā Goran Gora. Viņa sniegumā klausītājiem bija iespēja klausīties Knuta Skujenieka dzeju, ietērptu Goran Goras mūzikā no albuma „Mosties!” Pēc koncerta, kā jau dzimšanas dienā pieklājas, visi tika aicināti fotografēties, baudīt cienastu, nododoties saviesīgām sarunām. Latvija – tie esam mēs visi kopā un katrs atsevišķi, tāpēc- režisors Mārtiņš Eihe bija iecerējis, ka pasākumu caurvij dažādu paaudžu cilvēku stāsti par to, kas katram ir Latvija. Lai mums katram Latvija ir mīļa tieši tāda, kāda tā var būt tieši mums, jo mēs esam Latvija! “…Visspilgtāk man atmiņā palicis, kā es ar vecmammu gāju iznēsāt pa mājām pienu - viņa tā pelnīja savu kapeiciņu. Vecmammai - lielā kanna, man iedota maza, maza kanniņa. Eju blakus. Vecmammai beidzot laiks sarunām, visu rāda, stāsta, atbild uz maniem ‘’kāpēc’’.  Mēs gājām pie dažādiem ļaudīm visas ielas garumā. Man patika vērot viņu istabas, priekšmetus, klausīties viņu sarunās. Skatījos uz visu platām bērna acīm, tās bija manas pirmās mācību stundas. Ielas galā bija Rēzeknes tirgus, arī vēl tagad ir, un sapelnītās piena naudas viena daļa tika atvēlēta man, pērkot zemenes, saldējumu un citus našķus. Bērnībā tu jau nedomā tādā valstiskā kategorijā - re, te mana Latvija! Tu vienkārši jūti: man te ir ļoti, ļoti labi! jo mēs iemīlam visu, kas dod mums labas sajūtas.” “Saule, grantēts, putekļains ceļš, pa kuru lepni dodos kopā ar savu tēti un mammu. Esmu brīvs un priecīgs! Man pieder visa pasaule! … Man šovasar paliks pieci gadi, un es vēl nezinu, ka mana dzīve rudenī tiks saistīta ar mūziku uz mūžu. …Esmu daļa no mūzikas. Tieši tā es piedzimstot kļuvu par daļu no Latvijas. Tāpēc es Tev lepni varu teikt: es esmu un mūžam būšu Latvija. Novēlu Tev arī būt kopā ar mani!” “Es esmu Latvija, jo mani senči ir nākuši no Piebalgas, un man šķiet, ka nekur Līgo dziesmas neskan tik skaisti kā Piebalgā, ka ugunskuri kalna galā ir viskrāšņākie, alus, ko darināja vecaistēvs - visgaršīgākais, naktsvijoles - vissmaržīgākās. Un bērnībā man likās, ka tas Jānītis, kas pūš vara tauri vārtu staba galiņā un sasauc kopā Jāņa bērnus no maliņu maliņām, ir mans krusttēvs. Mēs Jāņos velkam mugurā tautastērpus un dziedam Līgo dziesmas, un šo tradīciju man gribās saglabāt Latvijai.” “Man kā jau katram egoistam gribas dzīvot labāk, un man nav ilūziju, ka pēkšņu kļūšu par miljonāru. Palasīju grāmatas par ekonomikas vēsturi, dažus ekonomikas teorijas dižgaru darbus, un sapratu, ka ekonomika aug straujāk, ja valstī ir spēcīgs vidusslānis. Ekonomiskos labumus parasti kontrolē tas, kam ir vara, un reti kurš varas turētājs ir gatavs šķirties no savas varas un atteikties no labumiem, ko tas varētu gūt. Tāpēc ir jāveicina plašas sabiedrības daļas iesaiste politikā, lai vara tiktu sadalīta vienmērīgāk uz dažādām pusēm. Diemžēl Saeimā ir tikai 100 krēsli, bet mums ir internets. Mēs taču varam pabakstīt tos savus politiķus deputātus biežāk nekā reizi 4 gados, tad arī biežāk mūsos ieklausīsies…” “Vispār tāds lauku bērns es esmu - nebaidos ne no nezālēm, ne fiziska darba lielā karstumā, ne sēdēt pie traktora stūres siena vākšanas laikā. Laikam tas, ka nebaidos, ir mana vectēva nopelns, kurš man, mazai esot, ik reizi siltajā vasaras dienā, atnākot uz dārzu, pie auss vienmēr skandināja: "Acis darba izbijās, rokas darba nebijās!" Sajēgas jau toreiz par šo tekstu nebija nekādas, drīzāk tikai pārmetumi, ka siltais laiks tiek pavadīts ne smilškastē vai spēļu laukumā ar kaimiņu bērniem, bet gan dārzā. Bet tagad...pašai domas uz to dārzu, uz savu zemes pleķi, ko apstādīt, tik vien velk. Šķiet, ka šī iemesla dēļ sevi saskatu kā daļu no Latvijas. Katram gribās savu zemes pleķi, ko saukt par savējo - un tikai Tēvzemes zeme būs tā, ko tā pa īstam sauksi par savējo.” “15. gadsimts. Par Livonijas ordeņmestru kļūst Namejs no Seces muižas, Zemgaļu valdnieka atvase. Un pieņem lēmumu, kas pilnībā maina Latvijas vēsturi – zemi atdot Baltu tautu augstmaņiem. Par valsts jauno pašmērķi kļūst vāciešu padzīšana no Baltijas jūras krasta un baltu zemju apvienošana. Saraujot saistības ar katoļu baznīcu luterānisma izplatības laikā, jaunā latviešu valsts kļūst par karalisti un pārdēvējas par Kursu. Jau 17. gadsimtā Kursa ir viena no Eiropas lielvalstīm, un pateicoties karaļa Jēkaba prasmīgajai Jaunās pasaules kolonizācijai, latviešu mēlē runā pat Tobāgo un Ziemeļamerikas iedzīvotāji. 18. gadsimtā Jelgavas Universitāte tiek uzskatīta par Apgaismības karstāko punktu, piesaistot domātājus no visas Eiropas, ievedot Kursu, Latviju zelta laikmetā, kas saglabājies līdz mūsdienām. Tā ir cita vēsture, manis rakstītā, videospēlē Europa Universalis. Taču tāpēc es esmu Latvija, lai daļa šīs vēstures kļūtu par mūsējo.” “Es esmu Latvija, jo man ir laimējies piedzimt zemē ar brīnišķīgu dabu un talantīgiem cilvēkiem. Reti, kur pasaulē ir vietas, kur reāli pastāv visi četri gadalaiki – karsta un saulaina vasara, zelta rudens, sniegoti Ziemassvētki un pavasara svaigais zaļums. Reiz, kad ar klasi devos uz Gaujas Sajūtu parku un laidos ar trosi pāri Gaujai, es iesprūdu un paliku karājoties gaisā virs Gaujas. Bet es neraudāju no bailēm, kā to darīja citi iesprūdušie bērni, bet gan skatījos apkārt un pie sevis nodomāju: cik gan tu esi skaista, Latvija! Katru rītu, braucot ar autobusu uz skolu, vēroju blakussēdētāja telefonu, lai ieraudzītu, kādu mūziku tas klausās. Parasti, tā ir ārzemju mūzika. Kāpēc gan man būtu jāklausās ārzemju mūzika, ja mums ir Prāta Vētra un citi forši mūziķi?!” “Vai tu zini, kas ir Latvija? Tā ir zeme, mana dzimtene. Vai tu zini, kas ir dzimtene? Tā ir zeme, kur es piedzimu. Vai tu zini, kā es piedzimu? Tā kā puķuzirnis uzziedēju māmiņai,  tā kā puķuzirnis apvijos ap tētiņu.” SākumsIepriekšējā1234NākamāBeigas

lasīt vairāk
Klāt Labestības dienas

Šogad Salaspils novadā jau astoto gadu pēc kārtas notiks Labestības dienas - daudzveidīgi pasākumi dažādās pilsētas vietās. Šiem pasākumiem esam devuši īpašu nosaukumu „No manas sirds Tavai”. Aicinu visus piedalīties, pabūt kopā, izbaudīt mūsu īpašo, labsirdīgo auru un justies vienotiem mūsu sabiedrībā. Dosimies uz visiem pasākumiem un darbosimies Labestības dienu aktivitātēs! Atgādinu arī, ka visu Adventa laiku turpināsies akcija "Ar sirsnību pret vienaldzību", kad aicinām aicina visus salaspiliešus, kas vēlas palīdzēt un iepriecināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām, vienoties labā darbā – sarūpēt dāvaniņu, kurā varētu būt:• higiēnas preces (zobu birste vai pasta, šampūns, ziepes, bārdas putas u.tml.);• kancelejas preces (zīmuļi, flomasteri, grāmatas);• pārtikas produkti, kas nebojājas (cepumi, tēja, kafija, konfektes);• silts cimdu pāris vai jebkas cits pēc Jūsu ieskatiem. Sagatavoto pārsteigumu vēlams noformēt, pieliekot klāt apsveikuma kartīti vai novēlējumu, kā arī ziņu, no kā un kam dāvaniņa domāta - bērnam, sievietei, vīrietim.Dāvaniņas aicinām nogādāt Salaspils Sociālajā centrā, Skolas ielā 7, un ievietot speciāli sagatavotajā “Eņģeļu kastē” no 3. līdz 14. decembrim. Sarūpētais tiks izdalīts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām laikā no 17. līdz 28. decembrim.Vairosim labo!  Paldies visiem, kas atvērs savu sirdi šajā tik īpašajā Adventa laikā! Malda Caune, Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietniecesociālajos un sporta jautājumos

lasīt vairāk
Dzimusi vienā dienā ar Latviju

Ņina Ignatjeva savu dzimšanas dienu atzīmē 18. novembrī, taču šoreiz šim datumam ir pavisam īpaša nozīme -  viņa ir dzimusi 1918. gada 18. novembrī Omskā, un šajā pašā dienā 3000 kilometrus uz rietumiem dzima arī jauna neatkarīga valsts – Latvijas Republika. Šogad gan Latvija, gan sirmā kundze svin katra savu un arī kopīgo simtgadi. Ņinas kundzi apsveikt jubilejā bija ieradies domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Gaviļniece saņēma krāšņu puķu pušķi,  dzimšanas dienas torti un daudz laba vēlējumu. Kopā ar jubilāri bija arī viņas tuvākie cilvēki – dēls un meita. Pārsteidzoši – savos gados Ņinas kundze lasa un raksta, neizmantojot brilles. Uz apvaicāšanos par veselību viņa atbild, ka jūtas labi, tikai ceļgals reizēm nedaudz iesmeldzas. Ir patiešām grūti noticēt, ka šai sievietei aiz muguras ir gadsimts. “Pirms kāda laika dēls mani aizsūtīja uz izmeklējumiem. Viss medicīnas personāls ieradās un brīnījās, ka šādā vecumā man var būt tik laba veselība. Es vispār pie ārstiem neeju un zāles nedzeru.  Man ļoti garšo gaļa, dārzeņi, augļi. Nelietoju vitamīnus un pārtikas piedevas,” stāsta Ņina Ignatjeva, un viņas teikto apliecina augļi turpat uz šķīvja -  hurma, mandarīni. Arī viņas bērni – dēls un divas meitas, neraugoties uz ievērojamo mūža gājumu, izskatās daudz jauneklīgāki par saviem gadiem. Ir acīmredzams, ka kopā viņi visi ir stipra un saticīga dzimta.  “16 gadu vecumā, vēl dzīvojot Omskā, ieraudzīju sludinājumu, ka Maskavas Valsts mūzikas, estrādes un cirka apvienība uzņem studentus. Konkurss bija milzīgs, bet es vienīgā tiku uzņemta un  bez vecāku atļaujas aizbraucu uz Maskavu. Nodarbojos ar gaisa akrobātiku – biju ļoti droša, pat pārgalvīga meitene. Jaunībā man ļoti patika lēkt upē no tiltiem. Citi krastā sauļojās, bet lēcu lejā no tilta,” stāsta Ņinas kundze. Ņinas Ignatjevas karjera cirkā beidzās, kad satika savu nākamo vīru un mūža mīlestību Diju Veselovski. Tie gan bijuši tikai divi laimīgas kopdzīves gadi– vīrs gāja bojā kara sākumā.   Pēc kara Ņinas kundze ieradās Latvijā un apmetās uz dzīvi Rīgā. Dzīve nav bijušas tikai vieglas dienas, gājis visādi, tomēr Ņinas kundze ir pārliecināta: “Nekad nevajag skaust, cilvēkiem ir jāvēl vislabākais. Smejieties, un dzīvosiet ilgi!” Ikvienam no mums ir paredzēts savs liktenis, katram tas ir atšķirīgs, un, lai kādas laikmetu griežu “birkas” arī netiktu piekarinātas, mēs visi esam tikai cilvēki – katrs ar savu dzīvi, dzimtas saknēm, priekiem un raizēm. Tāpat arī Ņinas kundze, kura ir dzimusi Krievijā, šobrīd šeit, Latvijā, svin savu gadsimta jubileju. “Esmu ļoti priecīga, ka esmu dzimusi kopā ar Latviju - valsti, kuru es ļoti mīlu un esmu priecīga būt daļa no tās,” saka Ņina Ignatjeva.

lasīt vairāk
Gaisa balonu piloti Salaspils pusē atzīmē cilvēka pirmo sekmīgo lidojumu

21. novembrī aprit 235 gadi, kopš gaisā pacēlās pirmais gaisa balons ar cilvēkiem. Vispasaules gaisa kuģošanas jubilejas lidojumu Latvijā organizē biedrība “Sky Amazons”. Biedrības vadītāja un gaisa balona pilote Inga Ūle uzsver, ka ikviens gaisa balona pilots var būt pateicīgs mērķtiecīgajiem brāļiem, kas, lai arī savos izgudrojumos neiztika bez kļūmēm, tomēr pirmie gādāja par cilvēka mūžsenā sapņa – lidošanas - piepildījumu.  “Mēs esam apbrīnojami pozitīva tauta. Nu kurš saprātīgs cilvēks grib lidot novembrī! Drēgns. Zilo debesu vietā pelēks priekškars. Mazliet mitra sniega no gaisa. Nu bet taču IR trakie, kas grib! Un es staroju šobrīd aiz prieka, jo mani lidotāji tik par pozitīvo vien. Cik tas esot skaisti lidot tādā dienā! Jo visi grib to ierasto - zaļš pavasaris, zilas debesis, dzeltenās pienenes. Bet lidot īstā novembrī...!” tā sociālajos tīklos raksta Inga Ūle. “Atzīmējot gaisa kuģotājiem zīmīgo dienu, bija plānots, ka vairāki Latvijas gaisa balonu piloti trešdienas rītā Salaspils pusē celsies svētku lidojumā, lai pieminētu pasaulē pirmos sekmīgos gaisa kuģotājus un ar krāšņajiem baloniem debesīs priecētu ikvienu lidojuma liecinieku,” stāsta Inga Ūle. Tomēr šorīt vējš ieviesa savas korekcijas - lidojuma startu nācās pārcelt aptuveni 15 kilometrus uz ziemeļaustrumiem. Neraugoties uz to, pateicoties publikācijai par biedrības “Sky Amazons” rīkoto jubilejas lidojumu ziņu kanālos, Salaspils daudziem kaut uz brīdi asociējās ar krāsaino brīnumu debesīs. Un patiesībā tā jau arī notika – 21. novembra pelēkajā rītā debesis pie mūsu novada robežām rotāja četri koši gaisa baloni. Ir tikai nedaudz jāpaceļas debesīs, lai redzētu, cik ļoti tuvu cits citam atrodamies. Vien nepilni trīs simti metru virs zemes, un tepat blakus esam mēs, salaspilieši, un mūsu kaimiņu novadi, un tepat, pie kājām, plūst un mūs vieno Mazā Jugla, Daugava, bet virs galvām – Latvijas debesis.   Par biedrību “Sky Amazons” Biedrība popularizējot gaisa balonu kuģošanas kustību Latvijā, iepriekš organizējuši dažāda mēroga starptautiskus gaisa balonu festivālus, tai skaitā – Riga Vision 2013 un Love Cup 2016., kad Latvijā notika mēģinājums uzstādīt Pasaules Ginesa rekordu, vienlaikus gaisa balonā salaulājot 50 pārus. Biedrības komanda regulāri sekmīgi piedalās dažādās Eiropas un Pasaules gaisa balonu pasākumos, tādējādi popularizējot Latvijas vārdu tālu aiz tās robežām. Papildinformācija:Biedrība “Sky Amazons”Valdes priekšsēdētāja Inga ŪleTālrunis: 26453686e-pasts:  \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

lasīt vairāk
R. Čudara uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītā svinīgā sarīkojuma viesiem

Augsti godātie Goda salaspilieši! Augsti godātie Salaspils novada domes deputāti! Dāmas un kungi! Cienījamiem salaspilieši un mūsu novada viesi! Mums ir dota iespēja, par ko mūs apskaudīs nākamās paaudzes, un tā ir iespēja svinēt Latvijas Simtgadi. Mūsu kopējās svinības ir notikums, par ko vēl pirms 50 gadiem uzdrīkstējās sapņot tikai retais. Okupācijas laikos lielākā daļa tautas nepieļāva šādu svētku iespējamību. Un tomēr te nu tie ir! Arī pirms simts gadiem lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja, ka tāda neatkarīga valsts vispār ir iespējama un vajadzīga. Zīmīgi, ka Latvijas Republiku proklamēja tikai 38 cilvēki. Simboliski – tieši tikpat daudz, cik šogad ir Goda salaspiliešu. Visos laikos liela nozīme ir bijusi dažu cilvēku drosmei uzdrīkstēties darīt to, ko neviens pirms viņiem nav darījis, ko vairums uzskata par neiespējamu vai nevajadzīgu. Visos laikos liela nozīme ir bijusi cilvēku spējai sapņot, iztēloties nākotni un mainīt tagadni. Jāatzīst, ka Latvija pastāv tikai tāpēc, ka mēs visi to iztēlojamies. Tā vispirms pastāv mūsos, mūsu prātos, mūsu ticībā un mūsu gribā. Tajā brīdī, kad pēdējais cilvēks pārstās iztēloties un gribēt Latviju, tā izzudīs. Bieži nākas dzirdēt jau par klasisku kļuvušu izteikumu, ka “viss ir slikti!” - zemas algas, mazas pensijas, augsti nodokļi, dārgs degvīns un benzīns, slikti laika apstākļi, zaglīgi politiķi un muļķīgi vēlētāji… Lai arī šis pastāvīgais negāciju fons daudziem var likt strādāt valsts attīstībai uzcītīgāk, godīgāk un labāk, tomēr šīs fons nedrīkst nomākt pašu galveno. Un galvenais ir - Latvija ir izdevusies valsts! Grūti noticēt, bet Latvija saskaņā ar ANO datiem ir 41. attīstītākā valsts pasaulē. Mēs apsteidzam, piemēram, Portugāli un Ungāriju! Mūsu dzīves līmenis nekad nav bijis tik augsts kā tagad! Un, ja nenotiks kāda briesmīga nelaime vai paši nepieļausim kļūdas, mēs dzīvosim tikai labāk. Pat tad, ja kāds tam neticēs. Varbūt mēs arī nevaram mainīt laika apstākļus, taču mēs noteikti varam mainīt attieksmi pret tiem. Ar Latviju ir tāpat – mūsu valsts ir tāda, kādi esam mēs, kādu mēs to veidojam paši. Šodien man ir īpašs gods sveikt cilvēkus, kuri ir Latvija un kuri ir mūsu novads – mūsu Goda salaspiliešus Dainu Lasmani, Knutu Skujenieku, Aiju Kušķi, Viju Reču, Maiju Gauši, Veltu Putnu, Emīlu Kūmiņu, Benitu Dzidru Drozdovu, Jadvigu Rižkovu, Lūciju Sniķeri, Saulcerīti Rudzīti, Jāni Šrēderu, Žannu Maļinovsku, Ņinu Kacko, Ilonu Koroševsku, Ēvaldu Mugurēviču, Juri Seili, Ņinu Prohorovu, Luciju Kristapsoni, Lilitu Vanagu, Annu Gulbi, Edīti Ābeltiņu, Dzintru Knapi, Rūtu Kalnāju, Ausmu Orlovu, Kasparu Brunovski un Ēriku Miķelsonu. Atcerēsimies aizsaulē gājušos goda salaspiliešus Osvaldu Gasjūnu, Ojāru Bērziņu, Vizmu Maču, Robertu Grīnvaldu, Māri Daugavieti, Tomašu Malahovski, Arturu Mauriņu, Aiju Neiburgu, Jāni Bērziņu, Moniku Vlasenko, Mariju Šenni. Angļiem ir teiciens – neaudziniet bērnus, bet audziniet sevi, jo viņi tāpat izaugs jums līdzīgi. Jāatzīst, ka tas ir grūts uzdevums, jo audzināt citus noteikti ir vieglāk un arī patīkamāk. Tomēr mēs visi varētu saņemties un pasniegt savai Latvijai un sev dāvanu simtgadē – mainīt attieksmi. Kļūsim laipnāki, iecietīgāki, godīgāki un izpalīdzīgāki, kļūsim labāki! Caur mums labāka kļūs Latvija, jo mēs visi esam Latvija! Dievs, svētī Latviju!

lasīt vairāk
Izmantojiet iespēju uzzināt par iespējām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību!

6. decembrī un 13. decembrī no plkst. 13.00 līdz plkst. 17.00 Salaspils novada Sociālajā centrā, Skolas ielā 7, Salaspilī, zvērināts advokāts Jānis Kucenko sniegs bezmaksas konsultācijas par iespējām saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību civiltiesiskajos strīdos (tiesvedība, parādu piedziņa, laulības šķiršana, saskarsmes un aizgādības tiesības, mantojuma tiesības u.c.). Uz konsultāciju var pierakstīties, zvanot pa tālruni 26423755 vai e-pastu: 

lasīt vairāk
Roku rokā ar dzimteni - “Goda salaspilieša” titulu saņems Felicija Rimša

Vēl tikai divas dienas, un ar plašu vērienu atzīmēsim mūsu Latvijas simtgadi. Ir pagājis tieši gadsimts, kopš 1918. gada 18. novembrī Tautas padomes sēdē Rīgā, tagadējā Nacionālā teātra telpās, svinīgi tika pasludināta Latvijas Republika. Tobrīd daudzi iedzīvotāji izpostītajā zemē vēl neticēja neatkarības iespējai, daudzi vēl nebija atgriezušies dzimtenē. Un tomēr – sapnis par neatkarīgu valsti ir piepildījies. Piepildījies, pateicoties stipriem cilvēkiem un visas tautas vienotībai. Ir īpašs prieks, ka šogad “Goda salaspilieša” titulu pasniegsim cilvēkam, kurš ir vien septiņus gadus jaunāks par mūsu valsti, cilvēkam, kurš, tāpat kā mūsu valsts, ir piedzīvojis gan kara šausmas, izsūtīšanu, bet ticība labajam un dzimtenes mīlestība ir devusi spēku piecelties un iet uz priekšu. Tā ir salaspiliete Felicija Rimša. “Mūsu omammai ir 93. Viņa ir dzīva vēstures liecība. Viens no piemēriem – esot ekskursijā “Stūra mājā”, Felicija Rimša bija otrs gids, kura stāstīja par piedzīvoto tieši šajā vietā, kur vēl saglabājusies arī viņas kamera. Atmiņas par izdzīvoto Felicija uzrakstījusi un nodevusi glabāšanā Daugavas muzejā. Mūsu omamma ir Salaspils patriote. Tālajā 1957. gadā, atgriežoties no Sibīrijas, Omskas apgabala, viņai nebija ļauts atkal apmesties savās mājās Kaunatas pagastā, tāpēc kopā ar mūsu opapu Anatoliju, divām meitām un dēlu ceļš atveda uz Salaspili. Vēlāk ar viņas nelokāmo gribu un iniciatīvu tika panākta Salaspils Katoļu baznīcas celtniecība,” par Feliciju ar īpašu sirsnību stāsta viņas mazmeitas Kitija un Sintija. Felicija Rimša nav no čīkstētājām. Viņa ir lepna par savu ģimeni - bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, par savu katoļu draudzi, par Salaspili, kas iet līdzi laikmetam un kļūst arvien skaistāka. Ne velti Felicija Rimša arī Salaspili sauc par savu dzimteni, jo tieši šeit pirms 59 gadiem viņa ar vīru un trīs bērniem pēc izsūtīšanas rada mājas. Savukārt mēs, salaspilieši, varam būt patiesi lepni, ka mums ir šādi novadnieki, kuri, neskatoties uz dzīves līkločiem, atrod spēku ticēt labajam un dot labo arī citiem. Felicija Rimša reiz ir teikusi: “Tos laikus palīdzēja izturēt Dieva žēlastība - vienīgais, kas deva veselību, spēku, izturību. Bez Dieva ziņas pat mats no galvas nenokrīt… Latvija man nozīmē otro māti. Latvija ir man vismīļākā un dārgākā pasaulē.” Tieši pateicoties cilvēkiem, kuri par dzimteni runā ar tādu mīlestību, mēs šogad svinēsim savas valsts simtgadi. Paldies jums, Felicij! Šovakar, 16. novembrī, svinīgajā pasākumā godināsim Feliciju Rimšu, kura pievienosies kuplajai “Goda salaspiliešu” saimei.

lasīt vairāk

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs