Svētkos padarīsim mūsu Salaspili vēl skaistāku!

4. maijā - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas gadadienā oficiāli tek dots starts Latvijas simtgades svētku maratonam. Tas sāksies arī Salaspilī ar Baltā galdauta svētkiem. Taču pirms tam pulksten 11.00 aicinām salaspiliešus pievienoties ķiršu koku stādījuma atjaunošanai Rīgas un Miera ielas krustojuma skvērā. Kopā iestādīsim desmit kociņus, kuri, ja nebūs barga ziema, jau nākamajā pavasarī mūs priecēs ar krāšņiem rozā ziediem. Ir taču patīkami kādam draugam no citas pilsētas teikt- re, šo skaisto kociņu palīdzēju stādīt arī es. Tiekamies skvērā, lai pēc tam kopīgi klātu Balto galdautu Rīgavas dārzā!

lasīt vairāk
“Bruņotu pārspēku mēs uzveicām ar savu gara spēku”. Novadnieki saņem Pateicības rakstus par savas valsts aizstāvēšanu

Lai pateiktos par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991. gadā, 27. aprīlī Barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks un Barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais pasniedza Pateicības rakstus mūsu novadniekiem – Guntai Aizpurei, Klavdijai Dementjevai, Jānim Elksnim, Dainim Iraidam, Aivaram Kokinam, Irisai Lasmanei, Ernestam Moisejam, Stanislavam Šaršūnam, Ingrīdai Tuktēnai, Annai Vītolai, Pēterim Zālītim, Astrai Zdanovskai, Leontijam Šuvcānam un Ilvaram Dzenim. Svinīgais pasākums notika Salaspils novada bibliotēkā, kur tieši šobrīd ir apskatāma izstāde ar vēstījumu par valsts tapšanu. “Barikādes 1991. gadā ir viens no retajiem gadījumiem pasaules vēsturē, kad bruņotu pārspēku mēs uzveicām ar savu gara spēku. Mēs bijām gatavi idejas un valsts vārdā upurēt sevi. Lai arī ir pagājuši daudzi gadi un daudzās lietās varbūt esam vīlušies, bet tomēr es zinu, ka katrā no mums saglabājas ticība Latvijai,” klātesošos uzrunāja domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda mērķis ir pateikt paldies visiem tā laika barikāžu dalībniekiem, un šodien ir apzināti jau 35 tūkstoši cilvēku. Šī datu bāze glabājas Barikāžu muzejā, un pieteikšanās turpinās, lai neviens netiktu aizmirsts. Fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks apliecina, ka pateicības raksts ir kā apliecinājums tam, ka cilvēki bija kopā ar savu valsti izšķirošā brīdī. “Man kā tā laika Tautas frontes priekšsēdētājam, kurš bija viens no tiem, kas aicināja uz barikādēm, ir pienākums pateikt jums paldies, pasniedzot šos rakstus,” teica R. Ražuks. 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, kurš tolaik bija Bauskas milicis, atmiņās negremdējās, jo cilvēki, kuriem tika pasniegti pateicības raksti, paši to visu piedzīvoja. “Šodien vēlos pastāstīt par dažiem ar barikādēm saistītiem mītiem. Kādreiz skolas vēstures grāmatā 7. klasei par barikādēm bija trīs teikumi par tēmu – ļaudis sapulcējās, sēdēja pie ugunskuriem, dzēra tēju un dziedāja dziesmas. Vēl viens no mītiem ir, ka ļaudis sapulcējās paši no sevis – pēkšņi izdomāja un atnāca. Bet jūs jau labi zināt, ka cilvēkus aicināja Tautas fronte. Aicinājums aizstāvēt savu valsti tika izplatīts gan ar koordinatoru starpniecību, gan naktīs pa radio. Vēl izskan mīts, ka visus barikāžu dalībniekus nemaz nevar apzināt, jo tolaik visa Latvija bija uz barikādēm. Tomēr mēs labi zinām, ka daudzi neatbrauca. Cilvēki zināja, kas notika Viļņā. Un viņus varēja saprast, jo tie, kas devās uz Rīgu, riskēja ar dzīvībām. Daudziem, arī noteikti kādam no jums, bija kabatās zīmītes ar vārdu un adresi, arī ar asins grupu. Bauskas milicijas darbiniekus sapulcināja iepriekšēja vakarā un teica: “Jūs aicina ar ieročiem rokās aizsargāt sevišķi svarīgos objektus. Rīt no rīta būs autobuss.” Vakarā pieteicās vairāk nekā 40 cilvēku, bet otrā rītā autobusā iekāpa 21. Un nevar pārmest tiem, kas neatnāca, jo tā bija izšķiršanās. Mums paveicās – mēs visi atgriezāmies dzīvi,” stāsta Renārs Zaļais. “Tas, ka dalībnieku bija daudz, un visus nekad neapzināsim, arī ir mīts. Šeit jūs esat pierādījums, ka tomēr varam atcerēties visus. Šodien pasniedzam jums pateicības rakstus, bet tie ir domāti ne tikai jums, bet visai jūsu dzimtai, lai pēc 50 gadiem jūsu mazbērni skatītos uz šiem pateicības rakstiem un teiktu: manā dzimtā bija ļaudis, kas aizstāvēja Latvijas neatkarību 1991. gadā. Tāpat kā šodien pieminam tos, kuri Latviju aizstāvēja 1919. gadā. Paldies jums par to, ko paveicāt Latvijas labā pirms 26 gadiem. ” Barikādes Rīgā sāka celt 1991. gada 13. janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība. Apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis. 20.janvārī risinājās asiņainākie barikāžu notikumi - OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Bojā gāja pieci cilvēki. Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs. Tas bija satraukuma pilns laiks, kad kopā pulcējās visi, kuri savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju. Ierosinājums par Pateicības raksta piešķiršanu kopā ar pamatojumu un ar to saistītie materiāli joprojām iesniedzami 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrībai Rīgā, Krāmu ielā 3. Valde neizskata ierosinājumu, kura autors ieteic apbalvot sevi. Saņemtos ierosinājumus valde izskata triju mēnešu laikā no to iesniegšanas dienas un pieņem lēmumu par Pateicība raksta piešķiršanu.  

lasīt vairāk
Līdz 1. maijam ir jāizņem suņu žetoni

Pamatojoties uz saistošajiem noteikumiem "Pašvaldības nodeva par suņu turēšanu", līdz 1. maijam suņiem ir jābūt reģistrētiem pašvaldībā un ir jāizņem šī gada žetoni. Par šo noteikumu neievērošanu vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām. 

lasīt vairāk
Salaspils kļūst arvien tīrāka

22. aprīlī notika Lielā talka, kurā aktīvi piedalījās arī salaspilieši, savācot teju 20 tonnas atkritumu. Neskatoties uz stipro vēju, lietu un brīžiem pat krusu, Latvijā talkojuši ap 200 000 cilvēku, sakopjot ap 2000 vietu. Arī Salaspilī laikapstākļi nenobaidīja čaklos talciniekus, un cilvēki strādāja ne tikai oficiāli pieteiktajās vietās, bet arī citviet novadā. Kopumā sakoptas vairāk nekā 20 vietas. Kā zinām, tad talkas mērķis ir līdz Latvijas simtgadei padarīt mūsu valsti par sakoptāko punktu pasaules kartē, un šķiet, ka pamazām šim mērķim tuvojamies, jo neviens vien salaspilietis atzina, ka ar katru gadu paliek arvien mazāk atkritumu. Tomēr darba vēl ir gana, jo vēljoprojām atrodas cilvēki, kuriem paceļas roka atkritumus izmest mežā. Par to ik gadus pārliecinās Salenieku iedzīvotāji, kuri kopj sava ceļa apkārtni. Pērn tieši Salenieku talka vainagojās ar visspilgtāko atradumu - sarkanu dīvānu. Šogad gan nekas tik liels atrasts netika, lielākoties tikai ceļmalā izmestie sadzīves atkritumi, riepas utt. To, ka novads kļūst tīrāks, atzīst arī Mežezeru iedzīvotāji, kuri talkā ir krietni pastrādājuši. Šogad "druvā" rosījās vairāk nekā 30 cilvēku, tīrot Dārziņu mežu. Ir atrasti gan būvgruži, gan vecas mēbeles, gan suņa galvaskauss. Tāpat talcinieki mežā izgāztajā būvgružu kaudzē atraduši mājas adreses plāksni, par ko ziņojuši pašvaldības policijai, jo tā varētu palīdzēt atrast vainīgo. Aicinām arī citus iedzīvotājus par šādiem atradumiem ziņot mūsu likumsargiem. Pirmo reizi kopīgā darbā šogad nolēma apvienoties d/s “Dzintari” iedzīvotāji. Prieks, ka aktīvistu uzsaukums atrada dzirdīgas ausis, un talkotāju pulks sanāca gana liels. Kā atzina paši, tad prieks ne tikai par sakopto teritoriju, bet arī par kopā būšanu. Esot tāds jauks kaimiņu saliedēšanas pasākums, ko varētu iedibināt kā tradīciju. Tāpat šogad aktīva rosība notika Jauncekulē, “Gausiņos”, “Rūķos”, kaujās kritušo karavīru piemiņas vietās un citviet, kur rosījās salaspiliešu domu biedru grupiņas. Kopīgam darbam apvienojas ne tikai kaimiņi, bet arī darba kolektīvi. Tā, piemēram, sporta nama darbinieki talkoja savos laukumos- skeitparkā, Meža ielā, Dienvidu ielā un Līvzemes ielā. Savukārt birztalā pie stēlas rosījās jaunieši no kluba “Zibsnis”. Redzot viņu čaklo darbošanos, nepalika vienaldzīgi arī kādi tuvējās mājas iedzīvotāji un nāca palīgā kopšanas darbos. Jau nākamgad svinēsim mūsu Latvijas simtgadi, tāpēc rodas jautājums- vai nākošā gada talka būs pēdējā? Ja arī šī tradīcija noslēgsies valsts mērogā, to var turpināt gan pašvaldības, gan arī kādas interešu grupas. To redzēsim nākotnē. Paldies visiem salaspiliešiem, kuri šajā dienā talkoja gan savu māju pagalmos, gan citviet novada teritorijā. Lai arī turpmāk mūs visus vieno mērķis- Latvijai un Salaspilij būt zaļai! Top ozolu aleja Kā zināms, tad talkā ne tikai kopjam, bet arī atjaunojam apstādījumus un stādām kokus. Tālab pašvaldība aicināja salaspiliešus pievienoties ozolu stādīšanai Rīgas ielā, kur nu varam priecāties par 13 jauniem kociņiem. Pēc gadiem ar lepnumu varēsim teikt, ka šos ozolus stādījām 2017. gadā. “Šajā pavasarī tika nozāģētas septiņas Rīgas ielas malā augošās liepas, kam bija bojāti stumbri un zarojums. Šiem kokiem veselīgu izskatu vairs nebija iespējams atjaunot ne ar pareizu kopšanu, ne vainagu veidošanu - tie jau vairākus gadus lēni mira dažādu būvdarbu laikā bojātas sakņu sistēmas un nepareizas zaru apzāģēšanas dēļ. Lai pilsētas galvenā iela atkal iegūtu dzīvu un skaistu skatu, ko rada veselīgu koku aleja vai rinda, tika izvērtētas iespējas atrast vietu jauniem, ilgmūžīgiem koku stādījumiem. Koku stādīšana pilsētā iespējama tad, ja izvēlētajā vietā ir pietiekami daudz brīvas vietas, kur nav apakšzemes inženierkomunikāciju. Rīgas ielā izdevās atrast brīvu joslu, kur koku saknes netraucēs inženiertīklus un otrādi. Tika arī spriests par piemērotāko koku sugu. Tā kā Rīgas ielas sākumā kuplo liels un veselīgs ozols, tika nolemts ielas stādījumus turpināt veidot no ozoliem. Šogad iestādīti 13 sarkano ozolu stādi, kas audzēti Siguldas stādaudzētavā "Ķikši". Talkas laikā pirms koku stādīšanas dārznieki vēlreiz visiem talciniekiem pastāstīja par galvenajiem principiem, kas jāievēro, lai kokus iestādītu pareizi un tie labi augtu, par augsnes sagatavošanu, stādīšanas dziļumu un piesiešanu. Paredzēts iestādītos ozolus rūpīgi kopt. Sevišķi pirmajos gados tiem nepieciešama gan laistīšana, gan mēslošana, lai kociņi spētu izdzīvot un augt līdzās ielai ar aktīvu autotransporta kustību. Lai netraumētu koku mizu, pļaujot zāli, stumbrus apliks ar speciāliem plastikāta stumbra aizsargiem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta regulārai vainagu veidošanai, pakāpeniski paceļot zarojumu līdz 2,5 m augstumam, lai apakšējie zari netraucētu gājējus un autotransporta satiksmi,” stāsta ainavu arhitekte Daiga Veinberga.   SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas

lasīt vairāk
Par aktuālo ziņo "Salaspils Vēstis"

Tiks izsludināts pilsētas centra labiekārtošanas metu konkurss. Šī projekta ietvaros plānots izveidot laikmetīgu, vizuāli pievilcīgu un funkcionāli ērtu administratīvo centru. Un kādam, Jūsuprāt, būtu jāizskatās pilsētas centram? “Uzņēmēju gada balvā 2016” sumināti labākie no labākajiem dažādās nominācijās. Apbalvoti gan “Gada labdari” , gan “Labākie pakalpojumu sniedzēji” un citi. No 23. aprīļa līdz 8. maijam skolēni var pieteikties darbam vasaras mēnešos pašvaldības iestādēs. Šogad tiek piedāvātas 120 vakances. Atgādinām, ka darba vietas tiks piešķirtas izlozes kārtībā, tādēļ nav nozīmes, kurā dienā pieteiksieties. Kādās izmaiņas veiktas pabalstu izmaksas kārtībā, lasiet izdevuma 3. un 4.lpp. Ko darīt, lai nerodas pelējums dzīvoklī, kā ar to cīnīties- stāsta SIA “Salaspils Siltums” speciālisti. Salaspilī ir iespēja nodarboties ar vindsērfingu. Par to vairāk 5.lpp. Prieks, ka mūsu pirmsskolas izglītības iestādes ar dažādiem pasākumiem vairo mūsu bērnos patriotiskās jūtas. “Saulīte” šogad organizēja sirsnīgo “Draugu karuseli” ar devīzi- Latvija- Mana zeme, savukārt “Saimes”  bērni  auž “balto galdautu”. Jau trešo gadu pēc kārtas Salaspilī notiks pusmaratons, kurā iespējams izvēlēties sev piemērotāko distanci. Savukārt skriešanas sezona jau tiks atklāta 16. maijā “Veselības otrdienas” 1. posmā. “Buras” aicina uz koncertu 29. aprīlī pulksten 19.00. Dejotāji atkal ir gatavi pārsteigt un iepriecināt! Apbalvojuma “laiks Ziedonim” nominantu vidū ir salaspilieši- Jana Kolbina un Dainis Edgars Ruņģis. Salaspils līnijdejotājas triumfē “Rīgas kausā”. Apsveicam! Īsteni latviskā garā aizvadītas Lieldienas  Daugavas muzejā. 

lasīt vairāk
Stādīsim ozolus Rīgas ielā!

Sestdien - Lielā talka. Tās mērķis jau gadu no gada, sagaidot Latvijas 100. dzimšanas dienu, padarīt mūsu valsti par tīrāko un sakoptāko vietu pasaules kartē, dot iespēju dabai atveseļoties, attīrot to no atkritumiem, kā arī mudināt iedzīvotājus pašiem labiekārtot un rūpēties par vidi sev apkārt. Pirms pāris gadiem visi kopā stādījām ozolus Kalnrozes ielā, kuri nu jau krietni paaugušies. Šogad iestādīsim 17 ozolus un sakārtosim zālienu Rīgas ielas posmā starp PII “Ritenītis” un Dīķu ielu. Aicinām arī šo sestdien plkst. 10.00 nākt uz Rīgas ielu iepretim “Ritenītim”, līdzi ņemot grābekļus, darba cimdus un, ja ir, arī košās vestes, jo strādāšana notiks blakus ielai ar visai dzīvu satiksmi. Stādīsim ozolu aleju kopā, lai pēc gadiem varētu ar lepnumu rādīt bērnu bērniem kokus, ko stādījām 2017. gadā!

lasīt vairāk
Līdz 8. maijam skolēni var pieteikties darbam vasaras brīvlaikā

!Zināmi izlozes rezultāti par skolēnu nodarbinātību vasaras mēnešos Jau gadu no gada Salaspils pašvaldība vasaras brīvlaikā nodarbina savus izglītojamos, dodot viņiem iespēju iegūt pirmo darba pieredzi un nopelnīt algu. Tas ir labs veids, kā skolēniem iepazīties ar dažādām profesijām un praktiski sagatavoties konkurētspējai darba tirgū. Šovasar Salaspilī deklarētajiem 13 līdz 18 gadus vecajiem skolēniem tiks nodrošināta 121 darba vieta pašvaldības iestādēs. Pirms pieteikties uz kādu pašvaldības vakanci, lūdzam rūpīgi iepazīties ar kārtību, kādā Salaspils novada pašvaldības iestādēs vasaras mēnešos nodarbina izglītojamos. Pieteikuma anketa – iesniegums Pieteikumu iesniegšanas termiņš – no 23. aprīļa līdz 8. maijam ieskaitot. Tā kā tie bērni, kuriem būs nodrošināts darbs pašvaldības iestādēs, tiks noteikti izlozes kārtībā, tad nav svarīgi, vai pieteikumu iesniegsiet pirmajā vai pēdējā dienā. Izlozes būs atklātas un piedalīties tajās būs aicināts ikviens pretendents. Ja nu kāds no pretendentiem izvēlēsies no piedāvātās vakances atteikties, tad darba organizētājs izlozēs nākamo pretendentu. Svarīgi: Prioritāte – daudzbērnu ģimeņu bērni (no 121 darba vietas 70%  - daudzbērnu ģimeņu bērniem). Pārējiem skolēniem - 30% darba vietu. Pretendenti tiks noteikti izlozes kārtībā. Izlozes notiks Salaspils novada domē Līvzemes ielā 8. Pretendentiem, kuriem vēlamais darba mēnesis ir jūnijs, izloze notiek 22.maijā plkst.18:00. Pretendentiem, kuriem vēlamais darba mēnesis ir jūlijs, izloze notiek 22.maijā plkst.17:00, pretendentiem, kuriem vēlamais darba mēnesis ir augusts, izloze notiek 22.maijā plkst. 16:00. Rezultāti būs pieejami www.salaspils.lv un Salaspils novada domes Izglītības daļā nākošajā dienā pēc notikušās izlozes. Pieteikumus Apmeklētāju apkalpošanas centrā var iesniegt no 23.aprīļa līdz 8.maijam. Apmeklētāju apkalpošanas centra darba laiki: pirmdienās no 8.00 līdz 19.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās no 8.00 līdz 18:00, piektdienās no 8.00 līdz 14.00. Pēdējā iesniegšanas dienā (8.maijā) līdz 17:00. Pirms darba uzsākšanas izglītojamam, saskaņā ar LR darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām, jāsaņem darba drošības instruktāža, un izglītojamais un vecāki tiek iepazīstināti ar darba vides riskiem sanāksmē, kuras vietu un laiku nosaka Darba organizētājs. Instruktāžas laikā izglītojamais tiek iepazīstināts ar veicamo darbu, informēts par tiesībām, pienākumiem, atbildību un darba drošību. Kontaktinformācija: Linda Barišņikova Salaspils novada domes Jaunatnes lietu un mūžizglītības speciāliste e-pasts:

lasīt vairāk
Priecīgas Lieldienas!

Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām paražām un laicīgiem pasākumiem. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota. Tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu un veselību. Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols. Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis. Viens no ticējumiem ir tāds – kuram sitoties pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē. Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai. Lieldienās ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas un zirņi. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu. Ticējumi vēsta, ja meitenes vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs. Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusu, ne mušu, savukārt lietus Lielajā piektdienā nes auglību ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem. Kas Lielās piektdienas rītā pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu. Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu. Ticējumos arī teikts, ka Lieldienu rītā pirms saules jāapēd vismaz 13 dzērvenes, jo tad būs sārti vaigi. Vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs. Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet. Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs. Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas. Lietus Lielajā piektdienā nes auglību – ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem. Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties. Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot. Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs. Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā – tāds, kas vēl nekad nav valkāts. Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas. Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, – derīgs visām slimībām.     Kristīgo Lieldienu tradīcijas mūsdienās ir savijušās ar latviskajām paražām un laicīgiem pasākumiem. Latviešu tradīcijās ienākušas tādas kristiešu tradīcijas kā klusā nedēļa pirms Lieldienām, Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena. Tomēr šo tradīciju ievirze latviešiem nav aizgūta no kristiešiem, bet gan mantota. Tā ir tautas maģisko priekšstatu izpausme, kas galvenokārt saistīta ar dažādiem ticējumiem par laika pareģošanu, auglības nodrošināšanu un veselību. Ola ir apaļa kā saule un ola ir sava veida atdzimšanas simbols. Ola ir pašas dabas radīts ideāls iepakojums jaunajai dzīvībai. Jauna dzīvība ir reāla auglības izpausme, vienalga, vai tas ir mazs, zaļš asniņš, tikko atskrējis lopiņš vai cilvēka zīdainis. Viens no ticējumiem ir tāds – kuram sitoties pirmajam ola saplīst, tam mazāka laime Ola ir arī noslēpums, burvestība, ārstniecisks līdzeklis, barība, zīme. Šodien tikai retais tic olai kā zīmei vai noslēpumam, taču katru pavasari olas krāso un izgrezno miljoniem cilvēku visā pasaulē. Ar olām Lieldienās saistītas daudz tradīciju un rotaļu. Meitas dod olas puišiem par šūpošanu, ar olām mainās, ar tām sitas. Ola ir saules simbols, ko jau no seniem laikiem uzskatījuši par stiprinājumu un maģisku līdzekli dzīvībai un auglībai, un arī dzīvnieku auglības iemiesojums. Pavasara saulgriežos it īpaši pastiprinās šis auglības spēks. Olas Lieldienās tiek arī ziedotas dievaiņiem, lai tie sargātu māju no burvjiem un raganām. Tās tika izmantotas arī buršanas aktos gan ļaunuma uzsūtīšanai, gan ļaunuma atvairīšanai. Lieldienās ēdieni galvenokārt ir no labības produktiem un piena. Lieldienu īpašie ēdieni ir apaļi, saules simboliku attēlojoši, tādi ir vārītas olas un zirņi. Lieldienās ēdot zirņus, var iegūt bagātību un turību. Olu ēšana vajadzīga, lai augtu apaļš kā ola, tas attiecināms arī uz lopiem. Ēdot olu bez sāls, vasarā daudz melos. Olas vārot, nedrīkst pūst uguni, lai olas nepārsprāgtu, arī runāt un smieties nav vēlams. Kad ola labi lobās, aug labi lini un būs viegli tos kult. Lieldienās olas tiek nestas arī uz kapiem, simbolizējot atdzimšanu, lai arī mirušais divreiz atdzimtu. Ticējumi vēsta, ja meitenes vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs. Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusu, ne mušu, savukārt lietus Lielajā piektdienā nes auglību ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem.   Kas Lielās piektdienas rītā pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu. Lieldienu pirmo olu ēdot, nedrīkst to saskrāpēt, jo tad būs tik daudz slimību, cik olai skrambu. Ticējumos arī teikts, ka Lieldienu rītā pirms saules jāapēd vismaz 13 dzērvenes, jo tad būs sārti vaigi. Vajagot iet uz upi mazgāties, tad nemetīšoties vasarraibumi. Bet, ja tādi jau esot, tad tie noiešot. Starp citu, ja seju mazgās strautā, tad mazgātājs nebūs slinks, kā arī nenāks miegs. Ja Lielās piektdienas vakarā kārpas apsmērē mēness gaismā, tad tās noiet. Šajā dienā labāk nesukāt matus, jo tad vasarā, mežā ejot, vienmēr redzēs čūskas. Tomēr, ja vēlas garus matus, tad Lielās piektdienas rītā pirms saullēkta jāiet zem apiņiem un jāķemmējas, tad augšot gari mati kā apiņi. Ja matus sukās zem eglēm, tad galva nesāpēs. Ja Lielās piektdienas rītā istabas gružus uzber uz otra saimnieka zemes, tad to gadu mājās nebūs ne blusas, ne mušas. Lietus Lielajā piektdienā nes auglību – ne tikai zemei, bet arī cilvēkiem. Lielajā piektdienā jāiet pie skudru pūžņa, jānoliecas un jāļauj, lai skudras seju «apdzelda», tad būs balta seja. Tāpat senie latvieši ieteica Lielajā piektdienā ielikt ūdens pudeli skudru pūznī un Lieldienu pirmajā dienā ar šo ūdeni mazgāties. Lielās piektdienas rītā, kas pēc saules lēkšanas pieceļas, tas to gadu guļ lāča miegu, proti, nekad nevar pietiekami izgulēties un arvien gribas gulēt. Starp citu, Lielajā piektdienā pa dienu nedrīkst atgulties, jo tad visu gadu miegs nākšot. Ja Lieldienas rītā pirms saules lēkta nomazgā muti tekošā ūdenī vai zirgu silē, tad visu gadu būs jautrs miegs. Lieldienu rītā jāvelk gluži jauns krekls mugurā – tāds, kas vēl nekad nav valkāts. Kas olu bez sāls ēd, tas visu vasaru daudz melos. Bērniem Lieldienās jāēd daudz olas, lai augtu apaļi kā olas. Lieldienas rītā pirms saules lēkta jāuzliek sāls uz staba gala un jāatstāj līdz saules rietam, – derīgs visām slimībām.  

lasīt vairāk
Aicinām sakopt Salaspili “Lielajā Talkā”!

22. aprīlī visā Latvijā notiks jau par jauku tradīciju kļuvusī “Lielā talka”, kurā ik gadus apvienojas iedzīvotāji, lai padarītu mūsu Latviju tīrāku un skaistāku. Prieks, ka arī salaspilieši ir aktīvi talkotāji un, spītējot ne vienmēr tiem labākajiem laikapstākļiem, talkas dienā paveic gana daudz- vāc atkritumus, kopj mežus, stāda kokus un dara citus darbus. Lai arī šis gads nebūtu izņēmums, aicinām jau laikus savos kalendāros atzīmēt 22. aprīli, sameklēt sev domubiedrus un kopīgi sakopt apkārtējo teritoriju. Atcerēsimies, ka talkas mērķis ir, sagaidot Latvijas simtgadi, padarīt mūsu valsti par tīrāko vietu pasaulē. Tāpēc aicinām cilvēkus būt aktīviem un pieteikt, jūsuprāt, piegružotākās vietas www.talkas.lv! Vairāk informāciju par talku varat iegūt Lielās Talkas mājas lapā, kā arī sazinoties ar Salaspils talkas koordinatoru- Komunālā dienesta vadītāju Ojāru Kramiņu pa tālruni 29294891. Reģistrējot talku www.talkas.lv un saskaņojot to ar koordinatoru, nodrošināsi arī savākto atkritumu bezmaksas izvešanu uz atkritumu poligonu. Šogad maisi būs baltā krāsā un tos varēs saņemt talkas nedēļā. Sekojiet aktuālajai informācijai! Kopā mēs varam!

lasīt vairāk
Šajā nedēļas nogalē notiks Zemessardzes mācības

Šajā nedēļas nogalē- 8.un 9. aprīlī - Salaspils novada teritorijā notiks Zemessardzes 19. Nodrošinājuma bataljona mācības. Mācību laikā Salaspilī un tās apkārtnē pārvietosies militārā tehnika un personāls, tiks lietota mācību munīcija un imitācijas līdzekļi. Atgādinām, ka mācību munīcija rada troksni, bet neapdraud cilvēku veselību un dzīvību. Zigmārs Zeimulis, priekšsēdētāja vietnieks

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs