Svara ierobežojuma zīmes uz zemes ceļiem tiks noņemtas

Paaugstinoties gaisa temperatūrai, šķemboto un grantēto ceļu segums atkal ar tikt izmantots kravas transporta satiksmei, tāpēc transporta svara ierobežojums - 7 t uz Salaspils novada šķembotajiem un grantētajiem ceļiem beidzas 30. martā.

lasīt vairāk
Nāk pavasaris, deg kūla

Pavasaris nāk ne tikai ar gājputniem un ziedošiem sniegpulkstenīšiem, bet arī ar dūmu mutuļiem, melni izdegušiem klajumiem, apdegušiem dzīvniekiem, ar nodegušām mājām, bojā gājušiem cilvēkiem, izmisušām ģimenēm. Apkopojot statistikas datus par pērnā gada kūlas ugunsgrēkiem valstī 2016. gadā. Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvalde informē, ka pērn valstī reģistrēti 2650 kūlas ugunsgrēki. Izvērtējot šos gadījumus, var secināt, ka ir vairāki „tipiskie” kūlas dedzinātāji: vidēja vecuma cilvēki un pensionāri, kas jau gadu desmitiem tādā veidā ir „apkopuši” savu īpašumu; bērni un pusaudži, kas spēlējas vai apzināti aizdedzina pērno zāli; neuzmanīgi smēķētāji, kas izmet nenodzēstu cigareti. Bieži tie ir autovadītāji. VUGD atgādina: Kūlas dedzināšana apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. Kūlas ugunsgrēku skaitam un platībām pieaugot, sākas arī pirmie mežu ugunsgrēki. Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts un rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet daudzviet nesakoptas ir pilsētu teritorijas.  Ik gadus apmēram ceturtā daļa kūlas ugunsgrēku notiek pilsētās, kur šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Pēc sausās zāles nodedzināšanas zeme nepaliek vērtīgāka un auglīgāka. Ja tomēr kāds nekādi nespēj pretoties vēlmei postīt dabu, apdraudēt savu vai citu īpašumu, veselību vai dzīvību, tad jārēķinās, ka par to paredzēti sodi: atbilstoši LAPK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro; atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro; saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumu 6.punktu personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku. Par šās prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai - no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro. Kūlas ugunsgrēku skaitu varēs samazināt tad, ja būs aktīvāka iedzīvotāju iesaistīšanās, sakopjot teritoriju. Sakopjot savas piemājas teritorijas, īpašumus un arī neapsaimniekotās teritorijas, ir iespējams izvairīties no tā, ka pavasarī kāda neuzmanīgas rīcības rezultātā var izcelties plašs kūlas ugunsgrēks. VUGD vēlas atgādināt, ka situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem. Kūlas ugunsgrēku skaits no 2010. līdz 2016.gadam Rīgas reģiona novados Novads 2010.g. 2011.g. 2012.g. 2013.g. 2014.g. 2015.g. 2016.g. Ādažu novads 5 4 4 6 7 6 2 Babītes novads 16 18 18 26 32 22 15 Baldones novads 7 7 6 4 17 10 8 Carnikavas novads 1 3 1 5 12 4 7 Garkalnes novads 3 2 4 3 7 6 4 Ikšķiles novads 10 13 13 15 20 12 16 Inčukalna novads 5 9 6 12 18 8 13 Krlmuldas novads 7 4 12 7 9 3 16 Ķeguma novads 9 6 6 11 30 11 16 Ķekavas novads 11 17 20 28 24 26 46 Lielvārdes novads 7 11 12 20 15 16 20 Mālpils novads 2 4 0 3 5 2 6 Mārupes novads 7 8 5 12 14 7 7 Ogres novads 41 30 25 36 52 27 36 Olaines novads 48 41 27 44 53 44 35 Ropažu novads 6 11 2 2 8 13 13 Salaspils novads 31 29 37 52 75 54 32 Saulkrastu novads 2 3 3 1 6 4 5 Sējas novads 6 4 3 6 7 4 10 Siguldas novads 17 22 24 20 42 20 18 Stopiņu novads 14 13 13 19 29 24 26 Kopā: 261 259 243 332 482 323 351

lasīt vairāk
Vai Salaspilī esam pasargāti no baktērijām ūdensvadā?

Latvijā vērojams legionelozes jeb tā dēvētās "leģionāru slimības" saslimšanas gadījumu skaita pieaugums. Bīstamās slimības ierosinātājs – leģionellas – var vairoties ūdensapgādes sistēmā, ja netiek ievērotas noteiktās prasības. Kā sevi pasargāt? Karsto ūdeni mājā - virs 500C Atgādinām, ka mājas pārvaldnieka pienākums ir uzturēt karstā ūdens temperatūru virs 500C. Dažkārt ekonomijas nolūkos tiek uzturēta zemāka temperatūra, kas var novest pie nevēlamo mikroorganismu vairošanās. Kā rīkoties: konsultēties ar savas mājas pārvaldnieku un mājas siltummezglā noregulēt karstā ūdens temperatūru virs 500C. Regulāra ūdensapgādes sistēmas profilakse Profilakses nolūkos ir ieteicams periodiski pacelt karstā ūdens temperatūru mājā līdz 600C. Šajā temperatūrā šie mikroorganismi ies bojā. Kā rīkoties: konsultēties ar savas mājas pārvaldnieku par iespējām veikt regulārus profilakses pasākumus. Dezinfekcija vannas istabā Baktērijas vairojas cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtu un aizbāžņu gumijas vai dabiskajās šķiedrās, ūdens sildītājos. Kā rīkoties: regulāri dezinficēt šīs virsmas ar atbilstošiem līdzekļiem. Stāvoša ūdens notecināšana Baktērijas vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai duša. Kā rīkoties: ja ilgstošas prombūtnes gadījumā ūdensvada ūdens kādu laiku netika lietots, pirms lietošanas ūdens ir jānotecina. Saimniekosim gudri un nepieļausim bīstamās slimības gadījumus Salaspilī!

lasīt vairāk
Sāksies Budeskalnu ielas rekonstrukcija

No 27. marta vai 3. aprīļa (atkarībā no laika apstākļiem) rekonstrukcijas darbu dēļ aptuveni 2 mēnešus būs slēgta Budeskalnu ielas daļa starp Rīgas un Pļavu ielām. Iebraukšana būs atļauta tikai šajā posmā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, pārējos aicinām plānot darbu zonas apbraukšanu pa blakus ielām.

lasīt vairāk
Uz zemes ceļiem tiks noteikts transporta svara ierobežojums

Lai novērstu ceļa bojājumus, kas radušies vai varētu rasties klimatisko apstākļu dēļ, saskaņā ar 19.01.2016. izdoto Ministru kabineta noteikumu Nr. 42 “Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme” 2.1. punktu, uz sekojošiem Salaspils novada šķembotajiem un grantētajiem ceļiem no 2017. gada 1. marta tiks izvietotas ceļa zīmes ar svara ierobežojumu 7 t.: C-1 Krustkalni - Annuškas – MuzejsC-3 Meža iela – GetliņiC-5 Mežmaļi-Rūķi-KlaukasC-7 Pašvaldības ceļiC-9 Apvedceļš-stacija SaulkalneC-11 Apvedceļš – SaleniekiC-14 Daugavpils šoseja-SpolītesC-21 Apvedceļš-MežāresC-25 Puķes-DravniekiC-27 Eži-Lakati-GetliņiC-28 Brīvzemnieki – GalančiC-30 Saurieši-Salaspils-ZvaigznesC-33 Meistargarozas - stacija DārziņiC-38 Kļaviņas-BultasC-39 Granīta iela – OglītesC-34 Senči-Bramaņi-Tilderi Šie satiksmes ierobežojumi tiks atcelti ar pašvaldības izpilddirektora rīkojumu, iestājoties sausiem laika apstākļiem.

lasīt vairāk

pd2018 v1

skriesim2018ban

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs