Sveicam Klavdiju un Nikolaju Malookus 60. kāzu jubilejā!

Decembra nogalē salaspilieši Nikolajs un Klavdija Malooki svinēja 60 gadu kāzu jubileju. Neraugoties uz cienījamo vecumu, Nikolaja kungs ir stalts un apsviedīgs, bet Klavdijas kundze – šarmanta un viesmīlīga. Izaudzināti divi bērni – dēls un meita. Meita saka, ka vecākiem dzīvesprieku lielā mērā dod iespēja kopt mazdārziņu Doles salā. Pāris nāk no Ukrainas - nelielas kalnraču pilsētiņas Žoltije Vodi Dņepropetrovskas apgabalā. Viņi apprecējās ļoti jauni - Nikolajam bija 19 gadu, bet Klavdijai - 21. “Ar Klavdiju satikāmies kādās dzimšanas dienas svinībās, kur ierados ar savu draugu. Viņa sākumā nemaz negribēja precēties, bet pretojās, tiesa, vairāk gan skata pēc  – kā jau meitenes!” Istabā pie sienas redzamas 60 gadus vecas kāzu fotogrāfijas. Līgava rotājas tradicionālajā ukraiņu vainagā ar plīvuru. Kāzu tērpu šuvusi sev Klavdija pati: “Neko jau tajos laikos nevarēja dabūt!” saka kundze. Arī tradicionālais dvielītis ap roku pašas izšūts. Tas vēlāk tika piesiets pie krusta ciematā. Baznīca bijusi tālu, tāpēc cilvēki ciematos uzslēja krustus, kur svinēt Baznīcas svētkus, arī atstāt savus ziedojumus, gan pateicoties, gan veiksmi un labklājību lūdzot. Tur, vēlot pārim laimīgu dzīvošanu, tika uzsiets arī Klavdijas kāzu dvielītis – rušņiks. Par to, kā nonākuši Salaspilī, stāsta Nikolajs: “Man tēvs savulaik teica: “Šahtā nelien!” Un tā es aizgāju uz celtniekiem un izmācījos par metinātāju. Pie Kijevas būvēja HES, un pāris gadus strādāju tur, tad pie Ļeņingradas. Kad Latvijā bija vajadzīgi speciālisti - HES celtnieki, atbraucām šurp. Strādājām Pļaviņu HESā, bet 1972. gadā saņēmām dzīvokli Salaspilī un abi sākām strādāt Rīgas HES. Tāpat braukājām komandējumos pa visu Padomju Savienību, spēkstacijas būvējām arī ārvalstīs, piemēram, Irākā. Atpūtā devāmies tikai nesen - 2010. gadā”. Pāri nozīmīgajā dzīves jubilejā pašvaldības vārdā sveica domes priekšsēdētāja vietniece Malda Caune, un Malooku pāris viņu sagaidīja ar bagātīgi klātu galdu – dažādiem ukraiņu virtuvei raksturīgiem pīrādziņiem un tēju. “Tēja ir tēja, torte ir torte, bet pīrādziņš – tas ir ēdiens,” saka Klavdijas kundze un cienā viesus ar kāpostu un kartupeļu pīrāgiem. Ir jūtams, ka viņa ir šīs stiprās saimes dvēsele. 60 gadu laikā, kā jau jebkurā ģimenē, viss ir piedzīvots. Atsaucoties lūgumam padalīties tik ilgas un saskanīgas dzīves noslēpumā, Klaudijas kundzes novēlējums vairāk ir sievišķīgs: “Dzīvojiet un priecājieties par dzīvi! Ja gribas dusmoties, savaldiet sevi – jūs taču esat sievietes, sievas, mātes - izlīdziniet asumus! Centieties savā mājā vienmēr saglabāt mieru un saskaņu! Ja miers būs mājās, tad miers būs arī ārpus tās, mierīgi būs pasaulē.” Bet Nikolajs piebilst: “Galvenais – strādājiet, strādājiet, strādājiet! Un paļaujieties uz Visuaugstāko - tas ir pats galvenais. Dzīvojiet laimīgi!” Laimi, veselību un vēl daudz gadu kopā jums, Nikolaj un Klavdija!

lasīt vairāk
Sargāsim sevi un savu īpašumu!

Iestājoties tumšajam rudens un ziemas laikam, strauji ir palielinājies zādzību skaits no privātīpašumiem Salaspils, Stopiņu un Ropažu novadu teritorijās, tāpēc Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar šo novadu pašvaldības policijas darbiniekiem veic papildus profilaktiskos pasākumus ar mērķi novērst šos noziegumus. Tomēr ir nepieciešams arī iedzīvotāju atbalsts, tāpēc, ja gadījumā tiek pamanītas aizdomīgas personas vai automašīnas, īpaši ar kaimiņvalstu valsts reģistrācijas numura zīmēm, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Salaspils iecirknis Salaspilī Skolas ielā 7a lūdz nekavējoties par to ziņot   pa  tālruni 67895200, 26339290 vai 110. Ja ir iespējams veikt foto vai videofiksāciju, lūdzam to sūtīt uz epastu: 

lasīt vairāk
Par politisko “žurnālistiku”

“- Vai jums nav kādas pazīšanās vietējās politiskās aprindās?- Kā nu ne, jūsu godība, es pērku pēcpusdienas avīzi “Nārodnī Politika”, tā saucamo “kucīti”.” Tieši šīs rindas no “Šveika” nāk prātā, vērojot to kampaņu pret Salaspils novada pašvaldību, ko plašsaziņas līdzekļos sākusi komanda, kas sevi dēvē par “Analītiskās žurnālistikas darbnīcu 6K”. Viss sākās, kad Salaspils novada dome pateica skaidru “nē” Nacionālās apvienības ministram Gerhardam, kurš augustā vēlējās revidēt notikušo vēlēšanu rezultātus Salaspilī, divas no septiņpadsmit vietām ieguvušajai Nacionālajai apvienībai izkārtojot vairāk vietas komitejās nekā to ar savu lēmumu noteikusi pati dome. Padomju laika cienīgs “centrālkomitejas” diktāts netika pieņemts, un ministra Gerharda rīcību izskatīs Satversmes tiesa. Tomēr liekas, ka gaidīt uz tiesisku regulējumu neviens negrasās. Nacionālās apvienības žurnālistiku imitējošie sabiedrisko attiecību speciālisti no iepriekš nosauktās komandas presei par Salaspili piegādā vienu rakstu pēc otra – te nepareizi veikta reforma kultūras jomā, te bez jebkāda pamata izvirza apsūdzības neizdarībā kultūras nama “Enerģētiķis” būvdarbos utt., un visos rakstu darbos pievienots vienas konkrētas politiskās partijas Salaspils novada domes deputāta viedoklis – uzminiet, kuras? Var jau strādāt pēc pasūtījuma, tomēr nevajadzētu visus turēt par muļķiem! Un tagad par faktiem: 2017. gada 6. decembrī no biedrības “Analītiskās žurnālistikas darbnīcas 6K” valdes locekles Antras Duntavas, kura vēl nesen startējusi no Nacionālās apvienības saraksta Stopiņu novada domes vēlēšanās, saņēmu pieprasījumu ar 10 detalizētiem jautājumiem par kultūras nama “Enerģētiķis” būvdarbiem. Vai Antra Duntava ir žurnāliste vai viņa tikai pārstāv kādu sabiedrības grupu kā biedrības vadītāja, vai viņa ir kādas lobija organizācijas pārstāve, vai viņai ir kāds cits statuss? - no minētā iesnieguma man netop skaidrs. Kā jebkurš iesniegums, ņemot vēl vērā tajā pieprasītās informācijas detalizācijas pakāpi, tika nodots domes administrācijai atbildes sagatavošanai tam likumā noteiktā termiņā, proti, mēneša laikā. Liels bija mans pārsteigums, ka jau cita persona - Ilze Arāja kā “Analītiskās žurnālistikas darbnīcas 6K” pārstāve laikrakstā “Diena” rakstā “Zaudējumi neizdarības dēļ” raksta, ka es neesot atbildējis uz kādiem jautājumiem. Noprotams, ka runa ir par Antras Duntavas uzdotajiem jautājumiem. Pirmkārt, uz jautājumiem Salaspils pašvaldība atbild likumā noteiktā kārtībā un to izdarīs arī šajā gadījumā. Otrkārt, es apzinos preses un masu informācijas līdzekļu lomu demokrātiskā sabiedrībā, tomēr man jāsecina, ka ne biedrība “Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K”, ne tās valdes locekle Antra Duntava un arī ne Ilze Arāja tādas nav likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē. Vēl vairāk - ne Antra Duntava, ne Ilze Arāja nav žurnālistes, jo nepārstāv nevienu reģistrētu masu informācijas līdzekli. Bet ko tad viņas pārstāv? Biedrības “Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K” mērķis ir, citēju, stiprināt analītiskās žurnālistikas un citu sociālo zinātņu pārstāvju pienesumu pilsoniskās sabiedrības norisēs, veidojot sabiedrisko domu, kas sekmē valstiskumu, Latvijas valsts izaugsmi, tās ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Skan cēli, ja vien aiz tā visa nestāvētu noteiktas politiskas intereses un, iespējams, ne tikai. Žurnālistiku imitējošas biedrības sasaiste ar vienu konkrētu politisku spēku ir acīmredzama. Antru Duntavu ar Nacionālo apvienību vieno ne tikai kopējs starts pašvaldību vēlēšanās, bet arī viņai piederošās SIA “Mēdiju aģentūras” valdes loceklis Arnis Zacmanis, kurš, cita starpā (uzmanību!), bijis padomnieks Nacionālās apvienības ministram Gerhardam – tam pašam, kuram kašķis ar dumpīgajiem salaspiliešiem! Tā vien šķiet, ka pirmsvēlēšanu gadā tiks realizēta “analītiskā žurnālistika” kanāla “Russia Today” stilā. Pieminētajā rakstā par kultūras namu “Enerģētiķis” tiek atainots kādu būvniecības speciālistu viedoklis, kuri nav atrodami Būvniecības valsts kontroles biroja speciālistu reģistrā, bet viens no viņiem tiešā veidā bijis saistīts ar renovācijas veicēju pilnsabiedrības “MB.L” biedru SIA “Modus būve”. Abi bija iesaistīti bēdīgi slavenajā Aizkraukles arodvidusskolas renovācijā. Turklāt būvnieka interese visu “velt uz pasūtītāju” arī ir acīmredzama – nupat Salaspils pašvaldībai būs jāietur no pilnsabiedrības “Modus un Partneri”, kuras biedrs ir SIA “Modus būve”, līgumsodu vairāk kā 300 000,- EUR apmērā par darbu nodošanas termiņa kavējumu citā salaspiliešiem svarīgā objektā – 1. vidusskolas 4. korpusā ar peldbaseinu. Laikam jau “analītiskajiem žurnālistiem” nebija tālu jāiet - pilnsabiedrība “Modus un Partneri” atrodas turpat, kur biedrība “Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K”, SIA “Mēdiju aģentūra” un nezin kas vēl – Rīgā, Duntes ielā 34. Kolēģi, tikai nesakiet, ka man ir paranoja! Ar cieņu - Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars

lasīt vairāk
Ekonomikas ministrija pasniedz "Salaspils Siltumam" atzinības rakstu

Šā gada 21. decembrī Ekonomikas ministrijā SIA "Salaspils Siltums" tika svinīgi pasniegts  valsts nozīmes atzinības rakstu par ieguldījumu un veikumu enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā. SIA "Salaspils Siltums" ilgstoši strādā ilgtspējīgas enerģētikas un modernu tehnoloģiju ieviešanā, kā arī energoefektivitātes jomā. Uzņēmums ir pirmais Latvijas uzņēmums, kas ieguvis prestižo apbalvojumu "GLOBAL DISTRICT ENERGY CLIMATE AWARD" (Vispasaules centralizētās enerģijas klimata balva). Komisijā, kas izvērtēja pretendentus balvai, ietilpst tādas starptautiskas organizācijas kā The International Energy Agency (IEA), The United Nations Environment Programme, Euroheat & Power International Association un The International District Energy Association (IDEA). Balvas iegūšanu nodrošināja uzņēmuma inovatīvā pieeja darbam, jaunāko tehnoloģiju izmantošana un drosme būt pionieriem savā jomā. SIA "Salaspils Siltums" tika piešķirts apbalvojums kategorijā "Modernizācija".

lasīt vairāk
Sveiciens gadumijas svētkos!

Nekad nav par vēlu sākt visu no jauna – domāt gaišāk, darīt labāk. Jo, lai ko mēs darītu, viss atgriežas pie mums – domas, darbi, vērtējumi, vēlējumi, turklāt nevis vienkārši tāpat un tikpat, bet divtik. Lai vairāk labā ir mūsos!

lasīt vairāk
Fizioterapijas pakalpojumus turpmāk salaspilieši saņems jaunās telpās

Pērnā gada nogalē uz jaunām telpām pārcēlās Salaspils pašvaldības policija, atvēlot telpas Lauku ielā Veselības centra vajadzībām. Un no decembra tur mājvietu ir raduši moderni izremontēti un aprīkoti Rehabilitācijas nodaļas kabineti, kur salaspilieši var saņemt sev nepieciešamos pakalpojumus. Klātesot pašvaldības vadībai, mediķiem un citiem interesentiem, svinīgā lentas pārgriešana notika 4. decembrī. “Paldies deputātiem, kuri reiz nobalsoja par to, ka šīs telpas kļuva par mūsu telpām,” uzrunājot klātesošos, teica Veselības centra valdes locekle Vita Upmane. ”Mums vienmēr to ir par maz. Tā kā Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka ģimenes ārstiem ir vajadzīgas lielākas telpas, mēs veicām rotāciju, tad nu šis, manuprāt, ir vislabākais variants. Jaunās telpas atrodas pirmajā stāvā, līdz ar to cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir vieglāk nokļūt pie speciālistiem. Darbiniekiem ir liels prieks par šīm skaistajām telpām, ceram, ka tikpat labi te jutīsies arī mūsu pacienti. Un, protams, liels paldies visiem, kas pielika savu roku šīs nodaļas tapšanā.” Rehabilitācijas nodaļas kolektīvs pateicās V. Upmanei par to, ka centrs kļūst par aizvien mūsdienīgāku iestādi, kur cilvēkiem ir patīkami atrasties. Savukārt darbinieki strādā tā, lai pacienti šeit justos labāk un kļūtu veseli. “Mēs atrodamies telpās, kur cilvēki kļūst veselāki gan garīgi, gan fiziski. Telpas ir gaišas, piemīlīgas, un tas, manuprāt, iedvesmo labajam. Lai veicās ārstiem, māsiņām un pacientiem,” sveicot Rehabilitācijas nodaļas kolektīvu, teica domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Rehabilitācijas nodaļā jūs varat saņemt tādus pakalpojumus kā masāžu, ārstniecisko vingrošanu, adatu terapiju, variet atbrīvoties no sāpēm muskuļos, kaulos, locītavās, normalizēt iekšējo orgānu darbību, optimizēt gaitu un stāju u.c. 

lasīt vairāk
Būsim līdzcietīgi un atbildīgi par mūsu četrkājainajiem draugiem

Tuvojas Ziemassvētki, aiz loga arvien biežāk zemi klāj sniega sega, un laukā gaisa temperatūra tā vien aicina meklēt kādu siltāku vietiņu. Diemžēl joprojām pašvaldībā nereti saņemam telefonu zvanus par bez pajumtes palikušiem kaķiem vai par kādu no mājām noklīdušu suņuku. Jau septiņus gadus pašvaldībai ir noslēgts līgums ar dzīvnieku patversmi “Mežavairogi” par klaiņojošo mājdzīvnieku savākšanu un izmitināšanu. Ja suņu problēmu mēs praktiski esam atrisinājuši, tad bezpajumtnieku kaķi Salaspilī joprojām aug un vairojas. Katru gadu mūsu novadā tiek savākti 300 līdz 400 kaķu, no kuriem aptuveni puse tiek iemidzināti, jo ir slimi.  Jāņem vērā, ka šie dzīvnieki nav ieklīduši no kaimiņu novadiem, bet gan ir mūsu iedzīvotāju savāktie un pamestie. Konfliktu situācijas biežāk rodas, ja mājas pagrabā iemitinājusies kāda kaķu saime. Ir saprotama iedzīvotāju vēlme dzīvot sakārtotā un tīrā vidē, tāpat saprotama ir arī kaķu mīļotāju vēlme nodrošināt šiem dzīvniekiem kaut minimālu mājvietu. Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka ir aizliegta dzīvnieka atstāšana bez aprūpes un dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī. Tātad māju apsaimniekotājiem sadarbībā ar mājas sētnieku ir jāatrod kompromisa variants, kā sarūpēt kādu mitekli šādiem dzīvniekiem. Iespējams, protams, uzbūvēt kādu kaķu mājiņu, tomēr jāņem vērā, ka tai jābūt ne tikai siltai un ērtai, bet arī vizuāli pievilcīgai. Šādas kaķu mājas uzraudzība ir jābūt kāda konkrēta iedzīvotāja atbildībā, jo pretējā gadījumā šī vieta ātri vien pārvērtīsies antisanitārā midzenī. Vēlamies aicināt iedzīvotājus, kuri baro kaķus daudzdzīvokļu māju pagalmos- nebarojiet ar visu, kas palicis pāri no pašu galda, tas rada sētniekiem papildu darbu. Labāk  tomēr barot ar sauso kaķu barību. Tāpat dzīvnieku patversme "Mežavairogi" lūdz iedzīvotājus, kuriem ir palikuši no rudens ražas āboli, mazie kartupelīši un īpaši, ja ir burkāni, kāļi vai citas saknes - ziedojiet tos patversmes dzīvniekiem. Tāpat arī patversme priecāsies par ievārījumu. Ar sauso barību dzīvnieki ir apgādāti, taču ar vitamīniem ir grūtāk. Sīkāka informācija pa tālruni 29149139. Tikai no mums pašiem  ir atkarīgs, cik sakārtotā vidē un harmoniskā vidē dzīvojam, tāpēc būsim līdzcietīgi un atbildīgi par mūsu “mazākajiem brāļiem”. Rudīte Ķikuste, vides inženiere

lasīt vairāk
Uz Salaspils novada ceļiem noteikti smagā transporta svara ierobežojumi

Lai novērstu ceļa bojājumus, kas radušies vai varētu rasties klimatisko apstākļu dēļ, no 4. decembra tiek noteikti smagā transporta svara ierobežojumi un izvietotas ceļa zīmes ar svara ierobežojumu 7 t uz šādiem Salaspils novada šķembotajiem un grantētajiem ceļiem: C-1 Krustkalni - Annuškas – Muzejs C-3 Meža iela – Getliņi C-5 Mežmaļi-Rūķi-Klaukas C-7 Apvedceļš - Lakstīgalas C-8 Bajāri – Ķeizari C-9 Apvedceļš-stacija Saulkalne C-11 Apvedceļš – Salenieki (posms līdz Vācu Kalniem) C-14 Daugavpils šoseja - Spolītes C-15 Saulkalne – Daugava C-16 Bajāri - Gausiņi C-17 Pašvaldības ceļi C-20 Jaunkučas - Tilti - Ērgļu dzelzceļš C-21 Apvedceļš-Mežāres C-25 Puķes-Dravnieki C-27 Eži-Lakati-Getliņi C-28 Brīvzemnieki – Galanči C-29 Spīdolnieki - Kaziķi C-30 Saurieši-Salaspils-Zvaigznes C-33 Meistargarozas - stacija Dārziņi C-34 Senči-Bramaņi-Tilderi C-36 Rūķīšu pievedceļš C-38 Kļaviņas-Bultas C-39 Granīta iela – Oglītes C-40 Saulgoži – Pikalne C-44 Šoseja - Ako piemineklis C-46 Memoriāls - Attīrīšanas iekārtas C-50 Ceļastilbi – Saulkalne C-52 Granīta iela – Zaķupļava C-54 Krustkalni – Brīvkalni C-55 Saulesciema ceļš C-57 Gaismas ceļš Ceļš uz Mežezeriem Noteiktie satiksmes ierobežojumi tiks atcelti ar izpilddirektora rīkojumu, iestājoties atbilstošiem laika apstākļiem.

lasīt vairāk
Cilvēki, kuri dzīvo mums blakus

Decembris Salaspilī parasti sākas ar Labestības dienām. Tas ir arī laiks, kad pasaulē īpaša uzmanība tiek pievērsta cilvēkiem ar invaliditāti, viņu ikdienai un vajadzībām, iemaņām un tiesībām, tiek domāts par to, ko darīt, lai tās tiktu respektētas. “Šogad mēs Salaspils novadā Starptautisko invalīdu dienu atzīmēsim jau septīto gadu pēc kārtas, iezīmējot to ar īpašu labestības piepildītu laiku. Šajās dienās notiek dažādi pasākumi, tiem esam devuši īpašu nosaukumu „No manas sirds tavai”. Tajos aicināti piedalīties visi - pabūt kopā, izbaudīt īpašo labsirdības auru un justies kā pilnvērtīgam cilvēkam mūsu sabiedrībā,” stāsta Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos Malda Caune. Salaspilī dzīvo aptuveni astoņi simti cilvēku ar īpašām vajadzībām. Pēdējos gados viņus pamanām arvien biežāk, bet nevis tāpēc, ka šo cilvēku paliek arvien vairāk. Salaspilī ir radīti apstākļi, kas ļauj personai ar invaliditāti arvien veiksmīgāk iekļauties sabiedrībā, uzlabot savu veselību, iegūt jaunas zināšanas – izkļūt ārā no savu dzīvokļu četrām sienām gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Cilvēki ar invaliditāti Salaspilī par sevi sāka atgādināt sabiedrībai un drošāk runāt par savām vajadzībām 1992. gadā, kad nodibināja Salaspils invalīdu biedrību. Pirmā plašākā akcija ir “Paldies, es varu ienākt pats”, kad cilvēki ratiņkrēslos izmēģina vides pieejamību novada iestādēs. 2006. gadā tiek dibināta bērnu un jauniešu invalīdu biedrība “Zelta atslēdziņa”. Abas biedrības, darbojoties gadu no gada, sniedz iespēju cilvēkiem ar invaliditāti sazināties, satikties un kopā darboties, iedrošina pastāstīt sabiedrībai par savām ikdienas problēmām un vajadzībām, un šie cilvēki ir sadzirdēti. 2011. gadā darbu sāk Dienas centrs personām ar funkcionāliem traucējumiem. Sākotnēji centra darbība tika finansēta no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem, bet pēc projekta noslēgšanās bija skaidrs, ka centrs ir ļoti nepieciešams un jau kļuvis par tā klientu nozīmīgu dzīves daļu. Tāpēc to savā pārziņā kā struktūrvienību pārņēma Salaspils novada Sociālais dienests. Centrs nodrošina pakalpojumus Salaspils novada iedzīvotājiem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu piederīgajiem. Gadu no gada arvien vairāk vietu mūsu novadā ir pieejamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem un ratiņkrēslos. Šoruden jauns un nesalīdzināmi ērtāks ieejas mezgls ir izbūvēts ēkā Skolas ielā 7, kur atrodas Dienas centrs. Lēzena uzbrauktuve un automātiskās durvis ikdienas nodarbību apmeklēšanu centra klientiem padara daudz ērtāku un vieglāku. Uz nodarbībām Dienas centrā un arī ekskursijās cilvēkus ar īpašām vajadzībām ved īpaši aprīkots autobuss. Ir iekārtota specializēta trenažieru zāle, kur nodarbības vada pieredzējuši instruktori un terapeiti. Kopš 2015. gada janvāra pašvaldība finansiāli atbalsta vides pielāgošanu un tehnisko palīglīdzekļu iegādi personām ar funkcionālajiem ierobežojumiem, katram šādam gadījumam piešķirot līdz 4000 eiro. Šogad vien jau šāds atbalsts piešķirts sešas reizes. Droši var apgalvot, ka salaspiliešiem ar īpašām vajadzībām Dienas centrs ir vieta, kur norisinās viņu dzīves dinamiskākais laiks. Kopā centrā kā klienti ir reģistrējušies 38 cilvēki. Viņi ir dažādi - katram ir savs dzīves stāsts, pieredze, slimība vai trauma, tomēr viņus vieno vēlēšanās būt cilvēkos kopā ar domubiedriem un pārliecība, ka dzīve turpinās un vienmēr var iemācīties ko jaunu, atklāt sevī vēl nepazītas spējas, saņemt palīdzību un arī palīdzēt citiem. Georgijs, Vasīlijs, Marks, Viktors, Viktorija, Silvija, Leonīds, Inita Leonora, Mārtiņš, Lauma, Nikolajs, Aļevtina, Ņikita, Viktors un Natālija un vēl viens Nikolajs – visi šie cilvēki dzīvo tepat, mums līdzās. Ja iepriekš viņi lielākoties bija vieni ar savām rūpēm, tad tagad nošķirtības laiks ir garām. Tiesa, bija vajadzīga arī drosme un apņēmība – sapurināt sevi un doties sabiedrībā. Dienas centra klienti neapšaubāmi ir personības - katrs ar savu talantu, interesēm un spējām. Sagaidot Labestības dienas, viņi ir ar mieru uzticēt salaspiliešiem stāstus par sevi, savu dzīvi. Leonīds 22 gadu vecumā cieta autoavārijā, nu jau 20 gadus ir aizvadījis ratiņkrēslā. “Gandrīz visus šos gadus esmu pavadījis 5. stāvā, jo nevarēju saviem spēkiem tikt ārā no mājām. Tagad esmu dabūjis dzīvokli 1. stāvā ar uzbrauktuvi, man ir elektriskie rati. Esmu krietni neatkarīgs. Tagad pats varu iet pastaigāties, aiziet uz sporta zāli. Tur gan vēl vajadzētu trenažieri, uz kura ratiņnieki un citi ar kustību traucējumiem, piemēram, insultu pārcietušie, varētu vingrināt kājas. Dzīve ir kļuvusi krietni interesantāka, pats arī neesmu jau nekāds večuks. Man ir smaga trauma, bet galva ir kārtībā. Dienas centrā var pabūt kopā ar domubiedriem. Te nav pensionāru klubiņš, mēs esam dažāda vecuma cilvēki un darām interesantas lietas: mācāmies valodas, nodarbojamies ar mākslu, dodamies izzinošās ekskursijās. Pats dodos arī uz baznīcu. Kad cilvēki sūdzas, ka viņiem ir slikti, lai paskatās uz mums. Varbūt tad viņi sapratīs, ka nemaz tik slikti neiet. Es nesaku, ka mums ir slikti, tomēr fiziski mums nav tik daudz iespēju kā citiem, kuri nav ratiņos.” Leonīds un Viktors mīl “patriekties” ar večiem par dažādām sadzīviskām lietām un labprāt vingro trenažieru zālē. Viktors saka: “Man šeit dzīves galā ir jauna skola, tikai nav eksāmenu. Mēs aizejam mājās ar jaunu zināšanu un prasmju bagāžu. Dalāmies iespaidos par izlasītajām grāmatām, apspriežam ētiskas dabas jautājumus. Nesēžam tikai internetā. Mums pašiem ir sava bibliotēka - tik labas grāmatas!Katru dienu apmeklējam trenažieru zāli. Tur ir speciālie trenažieri un fizioterapeiti, kas parādīs, ko un kā darīt. Neejam uz turieni muļķi laist. Mums trenažieru zāle ir kā dakteris. Esam izcīnījuši pat zelta medaļas invalīdu spartakiādēs. (Viktors pats ir ieguvis “zeltu” svarcelšanā). Es palieku arvien stiprāks fiziski, bet morāli mūsu stiprina tas, kas notiek šeit, centrā, pie šī galda. Vēlos aicināt cilvēkus pieņemiet mūs tādus, kādi esam, mēs arī esam cilvēki ar savu likteni. Un, ja jums ir skumji, ja esat slims un vientuļš, nāciet pie mums, mēs palīdzēsim. Neļausim palikt vienatnē un iznīkt. Cilvēks, kad ir viens pats, viņš iznīkt. Mēs te nevis iznīkstam, bet atjaunojamies - kā stādi labā zemē.” Georgijs dzīvo Saulkalnē. Centrā viņš labprāt apgūst svešvalodas, aizraujas ar dažādu āķīgu uzdevumu risināšanu. Bet vislielākais pārsteigums - Georgijs glezno, un viņa darbi pārsteidz ar dinamisku krāsu izvēli. Viņš trenē ne tikai savu prātu, bet arī aktīvi vingro trenažieru zālē un ar prieku atzīst, ka jūt, kā pieaug muskuļu spēks. Georgijs ir arī viens no tiem, kas saņēma pašvaldības palīdzību pacēlāja izbūvei. Tagad viņš tiek ārā no dzīvokļa paša spēkiem - ar pulti darbina pacēlāju, kas kāpņu telpā viņu vizina augšup un lejup pēc vajadzības, savukārt pie ieejas ir izbūvēta uzbrauktuve. “Esmu savulaik apguvis virpotāja profesiju. Jau biju uzsācis patstāvīgu dzīvi un darba gaitas, kad piedzīvoju kritienu no liela augstuma. Tā arī ieguvu traumu. Ja agrāk mēs sēdējām ierāvušies katrs savā stūrī, tad tagad katru dienu braucam šurp un gūstam prieku no kopīgas darbošanās un sarunām. Tāpēc aicinu: domājiet, ko darāt, īpaši jaunībā, kad jūra šķiet līdz ceļiem! Cilvēki, izvērtējiet savus riskus, novērtējiet to, kas ir jums dots, jo neapdomība var vienā brīdī izmainīt jūsu dzīvi.” Viktorijas un Silvijas mīļākā nodarbošanās ir dažādi rokdarbi un arī nūjošana. Viktorija saka: “Lai arī pati esmu salaspiliete, Salaspils novadu tā īsti iepazinu, kopš apmeklēju centru. Pirms tam nemaz nebiju bijusi daudzās no kopā izbraukātajām vietām. Paši esam iemācījušies paraudzīties uz lietām ar citām acīm. Mēs aiz mākoņiem ieraugām debesis. Redzam nevis kailus kokus rudenī, bet skaistas zaru kontūras, spožas lāses tajos. Sabiedrība uztver mūsu slimību vai fizisko nepilnību atšķirīgi, arī ar neizpratni, bet šeit mēs jūtamies kā mājās, kur tevi saprot. Esam iemācījušās nūjot. Centra darbinieki atļāva nūjas ņemt līdz uz mājām, un nu mēs abas ar Silviju nūjojam arī sestdienās un svētdienās. Nodarbojamies arī ar jogu, jo tā ir gan fizkultūra, gan relaksācija. Tas ļoti palīdz. Fiziskajās aktivitātēs pavadītais laiks dod dzīvesprieku, garīgo līdzsvaru un veselību. Apgūstam arī dažādus rokdarbu veidus un ar tiem turpinām nodarboties arī mājās. Zīmējam, gleznojam. Ko par to saka mājinieki? Bērni ir sajūsmā, ka mamma ir apmierināta!Ļoti gaidām Labestības nedēļas balli. Tā ir brīnišķīga – tik silta atmosfēra! Vasarā, kad ir brīvlaiks, pietrūkst nodarbību centrā. Esam pie tā ļoti pieraduši. Tomēr ik pa laikam sazvanāmies, aprunājamies. Protams, svarīgs ir ģimenes atbalsts un izpratne. Mums fiziska palīdzība tik daudz nav vajadzīga kā citiem, bet tomēr ir drošāk, ja kāds pavada un patur roku. Mājās mums ir sava ģimene, bet var droši teikt, ka arī Dienas centra cilvēki mums ir kā otra ģimene.” Markam patīk doties dabā un ieraudzīt to arī caur fotoaparāta objektīvu. Viņa vaļasprieks ir foto un videoreportāža, ko pēc tam var ar prieku parādīt saviem draugiem Dienas centrā un pastāstīt par saviem piedzīvojumiem. Visinteresantākā pieredze esot bijusi filmēšana zem ūdens. Vasīlijam ir jau 83 gadi, viņš savulaik strādāja par matemātikas un fizikas skolotāju. Saviem biedriem Dienas centrā viņš māca šaha spēles gudrības. Un tas ir pārsteidzoši – sirmais kungs ir redzes invalīds, bet viņam piemīt lieliskas spējas vizualizēt un atcerēties figūru izvietojumu uz šaha galdiņa tikai pēc nosauktajām kombinācijām. “Tā ir orgānu spēju aizvietošana,” saka Vasīlijs. “Es neredzu, bet sajūtu priekšmetu smaržu un ļoti labi dzirdu. Telpā orientējos pēc skaņas, kā tā atbalsojas. Līdzīgi kā sikspārnis!”Viņš ir ļoti pateicīgs par to, cik daudz pašvaldība invalīdu labā ir izdarījusi pēdējos gados, un ļoti slavē Dienas centra ideju un tā darbiniekus. “Mums ir iespēja pagarināt savu aktīvo dzīvi. Es 50 gadus katru rītu cēlos un gāju uz darbu. Tas tik ļoti jau bija kļuvis par ieradumu, ka bez tā nevarēju sevi iedomāties. Arī tagad es katru rītu ceļos, jo man ir kurp doties. Mani te gaida un man te palīdz. Tā ir mana otrā ģimene, pilnvērtīga otrā dzīve. Es ar visiem kontaktējos, uzmundrinu un dodu cerību dzīvei. Ja es jūtos možs, tad arī pārējie tā jūtas. Jaunībā biju sportists – līdz 7. klasei nodarbojos ar dažādiem sporta veidiem, bet pēc tam jau ar smagatlētiku. Kad beidzu vidusskolu, viegli žonglēju divpudu svara bumbu. Ļoti labi zinu, cik liela nozīme ir fiziskajai kultūrai veselības un skaidra prāta saglabāšanā. Uz trenažieru zāli ejam visi kopā. Kopā darbojamies un palīdzam viens otram. Var droši teikt, ka mēs paliekam spēcīgāki - iztaisnojamies ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Arī man pirms kāda laika mugura bija kā jautājuma zīme. Tagad esmu iztaisnojies, mazāk klūpu – kājas ir nostiprinājušās. Tas iedvesmo!”Vasīlijam ir četrkājainais draugs – suns, kurš nav speciāli apmācīts kā pavadonis, tomēr kopā ar savu saimnieku ir iemācījies viņam palīdzēt. Gudrais dzīvnieks pāri ielai iet tikai pa gājēju pārejām. Kad jāšķērso šoseja, suns gaida, kad luksoforā iedegsies zaļais gaismas signāls, bet uz tiem, kuri pārkāpj noteikumus, nikni rej. Viņš saprot, ko Vasīlijs prasa – pasniedz prasītos priekšmetus, zina, kā sauc saimnieka paziņas. Vasīlijs uzskaita vārdus, un tās gan ir tikai dāmas. Par to viņš nekavējoties izpelnās pikantas piezīmes no sarunas biedriem. Atbilde uz tām Vasīlijam kabatā nav jāmeklē, un tā nu jokdari saņem kārtējo viņa dzīves gudrību: “Sievas mainīt – tikai laiku tērēt. Sievas nemēdz būt labākas, tikai citādākas. Tas, ka katrai trūkumi būs, ir skaidrs, tikai nav zināms, vairāk vai mazāk.” Vasīlijs saka: “Palīdzu izprast saviem Dienas centra biedriem dažādas dzīves situācijas, jo man patiešām ir ļoti liela pieredze. Par to dzirdu apmierinātas atsauksmes. Protams, ne vienmēr esam arī vienisprātis, bet tas mūsu saskarsmi padara tikai interesantāku. Strīdos dzimst patiesība un uzvar draudzība!” Sarunā piedalās arī Mārtiņš. Viņa mamma ir BJIB “Zelta atslēdziņa” vadītāja Rūta Kalnāja. Mārtiņam nupat apritēja 30 gadi. Ārstnieciskā vingrošana Veselības centrā un nodarbības trenažieru zālē ir vainagojušās ar panākumiem - Mārtiņš jau var piecelties no ratiņkrēsla, kurā ir pavadījis visus 30 dzīves gadus, un, pieturoties pie mammas pleca, itin braši stāv pats uz savām kājām. Rūta Kalnāja neslēpj, ka kopt savu bērnu ar invaliditāti - tas ir fiziski un emocionāli smags darbs 24 stundas 7 dienas nedēļā. “Vecāki, un lielākoties tās ir mammas, nogurst. Nav ne brīvdienu, ne atvaļinājumu. Protams, ir izdegšanas sindroms. Bet rokas nolaist nedrīkst, jo tad nevarētu mierīgi gulēt. Tāpēc ir vajadzīga domubiedru grupa, kas var palīdzēt grūtā brīdī. Mūsu biedrībai martā būs 12 gadi. Esam izbraukājuši visu Latviju. Šovasar bijām arī Lietuvā - Klaipēdā, Palangā, bijām delfinārijā. Mēs braucam ar visām ģimenēm. Ir izveidojusies tāda kā kopiena. Biedrība - tas ir liels atspaids. Siguldā līdzīga biedrība ir izveidojusi krīzes centru. Arī mēs jau plānojam, kādu pakalpojumu varētu sniegt mūsu biedrība. Šobrīd domājam, ka ļoti vajadzīgs būtu diennakts centrs, kur cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu apmesties, ja uz kādu brīdi paliek vieni, piemēram, tuvinieks, kas par viņiem rūpējas, nonāk slimnīcā. Ir arī gadījumi, kad cilvēki ar īpašām vajadzībām ilgstoši paliek vieni, un tad viņi nonāk pansionātos. Risinājums ir iespēja dzīvot grupā, kur šie cilvēki viens otram palīdzētu tikt galā ar ikdienu un atbalstītu arī psiholoģiski.” Rūta Kalnāja ir optimiste, kas ar smaidu un milzīgu gribasspēku rūpējas par savu ratiņos esošo dēlu, vienlaikus palīdzot arī citiem kā vien iespējams. Viņa ar saviem domubiedriem cīnās ar valsts ierēdņiem par vecāku un slimo bērnu tiesībām, un kopā ar jau ir panākts daudz. “Ja ir grūti, vajag iet uz baznīcu – tur man ir psihologa palīdzība,” saka Rūta Kalnāja. Labestības dienu galvenais un sirsnīgākais notikums ir balle, kurā satiekas ap 100 mūsu novadnieku ar īpašām vajadzībām. Tā ir neliela daļa to cilvēku, kam ļoti noderētu fizisks un emocionāls atbalsts un palīdzība. Salaspils Dienas centra klienti neapšaubāmi ir aktīvākie un drosmīgākie, kuri pārvarējuši paši sevi, savu nedrošību un ir gatavi jaunam dzīves cēlienam, tāpēc viņu aicinājums skan: “Nebaidieties! Nāciet, pievienojieties - kopā varam daudz problēmu atrisināt!”

lasīt vairāk
Uztura speciālista konsultāciju datums Saulkalnē pārcelts

Kāpēc ir svarīgi zināt ķermeņa masas indeksu un kā to noteikt? To jūs uzzināsiet apmeklējot lekciju. Projekta “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi Salaspils novadā” ietvaros tiek organizēta uztura speciālista konsultācija un ķermeņa masas indeksa noteikšana visiem novada iedzīvotājiem. Apmeklējums BEZ MAKSAS.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs