Salaspilī viesojas Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone

Labestības dienu ieskaņā Salaspili vakar apmeklēja Valsts prezidenta kundze Iveta Vējone. Ielūgumu apciemot mūsu novadu tieši šajā laikā Iveta Vējone saņēma jau 1. septembrī, kad viņa un Valsts prezidents pagodināja ar savu klātbūtni Zinību dienas pasākumus Salaspilī. Tā kā viena no prezidenta kundzes atbalstītajām prioritātēm ir sociālā joma, tostarp atbalsts bērniem ar īpašām vajadzībām, tad šīs vizītes mērķis bija Salaspils Dienas centra personām ar īpašām vajadzībām un Sociālā centra apmeklējums. Salaspilī Labestības dienu simbols ir eņģelis kā atgādinājums par labajiem darbiem un labajām domām, aicinājums novērtēt šīs ikdienā bieži nepamanītās lietas. “Mēs eņģelīšus veidosim, no visas sirds novēlot katram cilvēkam savu sargeņģeli. Tāpēc arī tos šogad saucam par “sirdseņģeļiem”. Tos darinot, aicināsim novērtēt un pateikt paldies par saņemto palīdzību un aizsardzību, jo tieši mazais vārdiņš “paldies” ir tas, kas reizēm piemirstas, bet tik ļoti iepriecina un spēcina,” skaidro domes priekšsēdētāja vietniece Malda Caune. Salaspils Dienas centra klienti un darbinieki, sagaidot Starptautisko invalīdu dienu un Adventa laiku, jau ir uzsākuši darināt eņģeļus gan savam, gan līdzcilvēku priekam. Dienas centrā Iveta Vējone paviesojās vispirms un, sveicot visus Labestības dienās, teica: “Pasaulē daudzas lietas mainās, bet nemainīga vienmēr paliek cilvēka vēlme būt vajadzīgam, pieņemtam un mīlētam. Mēs katrs to zinām, katrs to gribam izjust. Ne jau tikai Starptautiskajā invalīdu dienā ir jābūt saprotošiem un atvērtiem. Tas ir jādara katru dienu, un mums visiem kopā jādomā, kā varētu veidot iekļaujošāku sabiedrību. Pirmais solis – tā ir iepazīšanās. Mēs nestāvam malā, ejam klāt, iepazīstamies, jo tikai tā mēs redzam, kas otram cilvēkam ir vajadzīgs, mēs pamanām otra cilvēka īpašās spējas un talantus, un tāpēc arī šīs Labestības dienas ir ļoti svarīgas. Mēs mācamies būt labāki, jo visu, ko mēs darām citiem, mēs darām paši sev. Mēs kopā ar jums būvējam tiltus no sirds uz sirdi.” Īpašu prieku visiem tikšanās dalībniekiem sagādāja darbošanās Sociālajā centrā mākslinieces Dainas Zilauces vadībā, kad prezidenta kundze kopā ar salaspiliešiem veidoja ļoti īpašos “sirdseņģeļus”, mīksta māla figūriņā iespiežot tieši sev svarīgos rakstus un zīmes. Eņģeļu darbnīcā palīdzēja un čakli rosījās arī biedrības "Zibsnis" jaunieši - Katrīna Doroņina​ ar saviem draugiem. Visi eņģelīši tiks noglazēti un apdedzināti, bet pēc tam, gadīgo Sociālā centra darbinieču rokām iesaiņoti, ar laba vēlējumiem aizceļos atpakaļ pie saviem radītājiem. Arī Iveta Vējone saņems savu eņģelīti, kas atgādinās par sirsnīgo tikšanos Salaspilī. SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas

lasīt vairāk
Lauku ielas rekonstrukcijas ietvaros notiks apgaismojuma izbūves darbi

No septembra jau pilnā sparā notiek Lauku ielas būvdarbi, kuru rezultātā iela kļūs ne tikai drošākā un ērtāka autobraucējiem un gājējiem, bet manāmi uzlabosies arī ainaviskā vide. Šobrīd notiek ielas brauktuves pārbūve, bet drīzumā tiks veikta arī apgaismojuma izbūve, tādēļ iedzīvotājiem jārēķinās, ka darbu laikā posmā no apļa līdz Salaspils 1. vidusskolai nebūs apgaismojuma. Toties pēc tam iela kļūs gaišāka- visā garumā būs energoefektīvi ielas un ietvju gaismekļi, kā arī speciāls apgaismojums uz gājēju pārejām.

lasīt vairāk
30.novembrī VUGD veiks trauksmes sirēnu pārbaudi

Ceturtdien, 30.novembrī, no plkst. 14.00 līdz 14.15 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā. Šajā dienā iedzīvotājiem nav pamata uztraukties un nekāda turpmākā rīcība nav nepieciešama, jo tā ir tikai kārtējā trauksmes sirēnu pārbaude. Gadījumā, ja pirmdien trauksmes sirēnu pārbaudes laikā tās nedzirdat, nesatraucieties, jo ārkārtas situācijās tiks izmantoti arī citi apziņošanas veidi, piemēram, informācijas nodošana pa skaļruņiem. Latvijā ir uzstādītas 164 trauksmes sirēnas, kuras ir izvietotas tā, lai  raidītais skaņas signāls būtu dzirdams apmēram 1,5 kilometru rādiusā (atkarībā no sirēnas izvietojuma augstuma, teritoriālās apbūves īpatnībām, pilsētas ikdienas trokšņiem, gaisa mitruma un vēja stipruma). Trauksmes sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv to draudi. VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, tās izdzirdot, jāieslēdz radio vai televizors, kur tiks pārraidīta informācija par iespējamo apdraudējumu un rekomendācijas par aizsardzības pasākumiem un turpmāko rīcību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumiem Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.

lasīt vairāk
VARAM draud atlaist Salaspils domi par "nepareizu" matemātiku

Šodien laikrakstā "Latvijas Avīze" publicēta ziņa "Salaspils domei draud atlaišana", kurā, ja Satversmes tiesa noraidīs Salaspils novada domes pieteikumu, tad VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis draud: “Čudara kungs ir izdomājis savu matemātiku, nevēlas pakļauties likumīgiem rīkojumiem, un tādēļ faktiski pašvaldības darbs tiek paralizēts. Šādos apstākļos mums nav citas iespējas, kā likumīgi pieprasīt pašvaldības atlaišanu”. Lai izprastu šajos draudos ietvertos melus, tos ir jākomentē. Salaspils novada dome 2017. jūnija 16. jūnijā brīvā un demokrātiskā balsojumā ar savu lēmumu apstiprināja domes pastāvīgo komiteju sastāvu. 2017. gada 1. augustā VARAM ministrs K.Gerhards izdeva rīkojumu Nr. 1-13/6038 "Par Salaspils novada domes 2017. gada 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" 1., 3., 4. un 5. punkta darbības apturēšanu". 2017. gada 4. augustā Salaspils novada dome pieņēma lēmumu atstāt bez izmaiņām Salaspils novada domes 2017. jūnija 16. jūnija lēmuma "Par novada pastāvīgo komiteju izveidošanu un locekļu ievēlēšanu" 1., 3., 4., un 5. punktu un iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības atcelšanu. 2017. gada 27. oktobrī pieteikums Satversmes tiesā tika iesniegts. Par ko tad ir runa? Nacionālās Apvienības VARAM ministrs, pamatojoties uz sava partijas biedra sūdzību, uzskata, ka Salaspilī "iespēju robežās" nav ievērota proporcionalitāte Salaspils novada domes komitejās, un tāpēc komiteju darbs Salaspilī ir apturams. Turklāt VARAM nav uzskatījis par nepieciešamu sniegt savas "pareizās" matemātikas paraugstundu, lai pat Čudars varētu "iespēju robežās" laboties. Vienlaikus VARAM, reaģējot uz Saulkrastu domes, kurā vairākums ir NA, toreiz vēl "Vienotības" deputāta Normunda Līča sūdzību par neievēroto proporcionalitāti komiteju izveidē, atbild: “ka komitejas locekļu ievēlēšana ir politisks lēmums, kurā deputāti pauž savu brīvo gribu un politisko pārliecību un ne ministram, ne ministrijai kopumā nav tiesiska pamata atcelt domes lēmumus”. Lieki piebilst, ka šie VARAM argumenti ņemti no Salaspils novada domes vēstules VARAM, kurā paskaidrojām, kāpēc savu lēmumu par komiteju ievēlēšanu uzskatām par tiesisku.Šodien no LA raksta mēs arī uzzinām, ka VARAM savā likumu interpretāciju jaunradē ir sasniedzis jaunas virsotnes. Tā kā sūdzības iesniedzējs N.Līcis kopā ar citiem no "Vienotības" ievēlētajiem Saulkrastu deputātiem tagad izstājušies no savas partijas, tad "uz viņiem vairs neattiecas tās privilēģijas, ko likums paredz no partijas ievēlētiem deputātiem. Neatkarīgajiem deputātiem likums garantē tiesības strādāt vismaz vienā pašvaldības komitejā, kas Saulkrastu gadījumā arī ticis ievērots". Gribētos gan, lai VARAM parlamentārais sekretārs J.Eglītis norāda, kurā likuma "Par pašvaldībām" pantā kaut kas tāds ir atrodams! Tāpat ir prieks uzzināt, ka "deputātu sadalījumu pa komitejām VARAM vērtē tikai tādos gadījumos, ja saņemtas sūdzības". Kā izriet no plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas, VARAM ir saņēmis sūdzības par "iespēju robežās" noteikto proporcionalitāti komitejās no vismaz 12 dažādu domju deputātiem. Diemžēl nav publiski pieejama informācija par VARAM izlēmīgo rīcību citos gadījumos. Nevēlos nevienu mācīt, bet, ja es kā sabiedrības pārstāvis gribētu objektīvi izpētīt šo lietu, tad vērstos VARAM ar lūgumu izsniegt saraksti ar visiem šiem 12 vai vairāk dažādu domju deputātiem, kā arī visu pārējo ar viņu sūdzībām saistīto oficiālo saraksti. Ja ne kā citādāk, tad vismaz varētu uzzināt, kādu aizbildinājumu ministrijā izdomās, lai nesniegtu pieprasīto informāciju. Vai tā būs politiķu personas datu un privātās dzīves aizsardzība, vai Salaspils novada domes vēršanās Satversmes tiesā, varēs uzzināt tikai pajautājot!Šajos apstākļos uzskatu par nepieciešamu publiskot Salaspils novada domes pieteikumu Satversmes tiesai, lai visi, kurus tas varētu interesēt, var paši iepazīties ar mūsu motivāciju nepakļauties ministra gribai. Raimonds Čudars, Salaspils novada domes priekšsēdētājs  Salaspils novada domes pieteikums Satversmes tiesai Salaspils novada dome nolemj vērsties Satversmes tiesā par VARAM ministra prettiesisko rīkojumu

lasīt vairāk
Labestības dienā Sociālajā centrā viesosies Latvijas prezidenta kundze Iveta Vējone

1992. gada oktobrī tika pieņemta rezolūcija, kas pasludināja katra gada 3. decembri par Starptautisko invalīdu dienu. Katru gadu šajā dienā mēs varam pastāstīt pasaulei par savām vajadzībām, iemaņām un tiesībām, un varam darīt visu, lai tās tiktu respektētas. Mums ir tieši tādas pašas vajadzības un tiesības kā pārējiem. Invalīdiem un politiķiem jauns pārbaudījums ir dalīties savā pieredzē un zināšanās un lemt par invaliditātes “problēmas” alternatīvajiem risinājumiem, kas balstītos uz sabiedrības radīto barjeru laušanu un pilnīgu integrāciju, ļaujot invalīdiem pilnvērtīgi uz līdztiesīgiem pamatiem piedalīties sabiedrības dzīvē. Šogad mēs Salaspils novadā Starptautisko invalīdu dienu atzīmēsim jau septīto gadu pēc kārtas. Vairāku dienu garumā notiks dažādi pasākumi, tiem esam devuši īpašu nosaukumu „No manas sirds tavai”. Tajos aicināti piedalīties visi - pabūt kopā, izbaudīt īpašo labsirdības auru un justies kā pilnvērtīgam cilvēkam mūsu sabiedrībā. Darbosimies kopā Labestības dienu pasākumos un, protams, apmeklēsim 1. Adventes īpašo koncertu!

lasīt vairāk
Brīvas nācijas augstākās vērtības ir tolerance, cieņa un mīlestība pret savu valsti un tautu

Salaspils novada domes priekšsēdētāja uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai un titula "Goda salaspilietis" piešķiršanai veltītajā svinīgajā ceremonijā 17. novembrī Augsti godātais Ērik Miķelsona kungs, augsti godātie kolēģi domes deputāti, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, dāmas un kungi, mani novadnieki salaspilieši! Šodien, Latvijas Republika proklamēšanas priekšvakarā, vēlos mazliet atskatīties pagātnē un brīvi iztēloties mūsu nākotni. Pirms apmēram 100 gadiem, 1914. gadā, tagadējās Latvijas teritorijā dzīvoja 2 552 000 cilvēku. Savukārt 2017. gada 1. jūlijā saskaņā ar Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem mūsu valstī bija 2 117 383 iedzīvotāji. Turklāt pamatnācijas - latviešu kopskaits samazinājies no 1 620 000 1914. gadā līdz 1 270 000 2017. gadā. Tādējādi pēdējā gadsimtā esam zaudējuši gandrīz pusmiljonu. Es apzināti izlaidu starpkaru posma statistiku, kas uzrādīja latviešu un Latvijas iedzīvotāju ataudzi, jo šo “pirmās” republikas laiku varmācīgi pārtrauca totalitārā komunisma okupācija un represīva Latvijas pārtautošanas politika. Jā, un šodien kā tauta mēs izjūtam kolektīvas bažas par mūsu latviskuma nākotni, jo zemapziņā uztraucamies, vai spēsim turēt līdzi straujajai globālās pasaules ienākšanai mūsu zemē. Mums pāri, vismaz mēdiju telpā, gāžas ideju un reliģiju dažādība, jauni strāvojumi, bēgļu plūsmas (bieži gan tikai televizoros). Un tomēr šī sadzīvošana ar jauno un citādo tiešām var nomākt! Un, pie visa tā, mūsu skaits iet mazumā. Kārtējo reizi atsaukšos uz mūsu lielo novadnieci Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kura šodien kā cilvēks, kurš radis teikt patiesību acīs, konstatēja: jo augstāks sieviešu izglītības līmenis valstī, jo mazāka dzimstība. Te nu mēs esam ar mūsu globālo, rietumniecisko sabiedrību! Bet mēs taču arī apzināmies, ka nevaram skatīties atpakaļ, nevaram taču veidot patriarhālu sabiedrību - kaut vai arī senlatviešu stilā, lai kā arī daži to gribētu. Vienīgā adekvātā atbilde mūsu valsts un tautas izaicinājumiem ir moderna ekonomika, konkurētspējīga izglītība un līdzsvarota sociālā aizsardzība. Tieši tam jākļūst par moderno latviskumu, tieši tam jābūt pamatā turpmākajam. Spēja paskatīties uz sevi no malas un mainīties, neieslīgt pašapmierinātībā, nepārtraukti pilnveidoties – tas būs pamatā turpmākajam. Piemēri tam, ka varam ne tikai reflektēt mūsdienu mainīgo pasauli, bet būt pārmaiņu priekšgalā, mūsu zemē, Latvijā, jau šodien ir redzami ik uz soļa. Vēl vairāk – tie ir tepat līdzās mums. Nupat mēs bijām liecinieki tam, ka viens pasaules mērogā mazs enerģētikas uzņēmums no Salaspils ieguva vispasaules atzinību par nepārspējamu modernizācijas lēcienu. Un uzņēmuma vadītāja Ina Bērziņa-Veitas kundze, saņemot balvu un stāvot pasaules lielāko enerģētikas nozares vadītāju priekšā, savu uzstāšanos iesāka nevis ar to, ko tieši ir paveicis “Salaspils Siltums”, bet gan ar to, no kurienes šis uzņēmums un tā darbinieki nāk – no kādas mazas, lepnas un modernas zemes! Jo tas vien, ka tu esi no Latvijas, neko nenozīmē. Nozīme ir tikai tam, ko Tu spēj ar savu darbu, zināšanām un centību. Tas ir “modernais latviskums”. Latvijas kā jebkuras valsts kodolu veido vienota vēsture, vienots pilsoņu kopums, vienota teritorija un kopīga valoda. Un, sakot vārdu “tauta”, es domāju visus mūsu Latvijas iedzīvotājus neatkarīgi no nacionālās piederības, rases vai pārliecības. Es runāju par brīvu nāciju un brīvu valsti, kuras augstākās vērtības balstās tolerancē, cieņā un mīlestībā pret savu valsti, tautu un katra cilvēka brīvību. Sveicu jūs 99. dzimšanas dienā! Nākamais gads būs valsts simtgades zīmē. Salaspilī mums pašiem būs sava zīme – Saule kā pagātnes, tagadnes un nākotnes simbols. Vēlēsim Saules mūžu Latvijai! Dievs, svētī Latviju!

lasīt vairāk
Tituls “Goda salaspilietis” šogad piešķirts Ērikam Miķelsonam

Katrai vietai ir savs cilvēks, kurš ar savu rosīšanos, labvēlību un personisko pievilcību papildina un piepilda laikabiedru ikdienu, itin bieži to padarot arī par svētkiem. Sabiedrības dvēsele. Nu jau teju pusgadsimtu Ērika Miķelsona darba dzīve ir cieši saistīta ar Salaspili un otrādi – arī Salaspilī šī cilvēka ieguldījums ir ļoti nozīmīgs. Ilggadējs kultūras nama “Rīgava” direktors, Salaspils strītbola sacensību dibinātājs un rīkotājs daudzus gadus, galda spēļu pieccīņas iniciators un organizators, Doles salas atbalsta fonda biedrs, bijušās Doles pamatskolas salidojumu rīkotājs – tik daudz lietu Salaspilī ir aizsākušās, pateicoties tieši Ērika Miķelsona idejām un darbīgumam. Viņš ir dolēnietis - Miķelsonu dzimtas mājas atradās Doles salas nu jau appludinātajā daļā. Pēc vidusskolas Ēriku Miķelsonu kā jau lielāko daļu padomju laika jaunekļu gaidīja dienests armijā. Pēc tās visi ceļi veda atpakaļ uz Salaspili, kur viņš strādāja padomju saimniecībā ”Budeskalni’’ par celtnieku un sporta dzīves organizatoru. Viņa vadītāja talants tika novērtēts, un Miķelsonam uzticēja tolaik jau Ļeņina padomju saimniecības arodkomitejas - 680 biedru lielas organizācijas priekšsēdētāja amatu. Sākās lielo pārmaiņu laiks. Ēriks Miķelsons nepalika malā, bet piedalījās Tautas atmodas kustībā, arī dodoties uz 1991. gada barikādēm. Tomēr lielākais viņa ieguldījums ir veikts kultūras jomā. Ēriks Miķelsons 24 gadus bijis viens no kultūras dzīves vadītājiem Salaspilī. Kopš 1992. gada būdams kultūras nama „Rīgava” direktors, viņš izveidojis saliedētu kolektīvu un īpašu cieņu un uzticību iemantojis arī no amatieru kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem. Par īpaši svarīgu kultūras dzīves sastāvdaļu Ē. Miķelsons vienmēr uzskatījis Latvijai tik nozīmīgās tradīcijas – Dziesmu un deju svētku saglabāšanu, tādēļ viņa prioritāte kultūras darbā bija mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu izaugsme un attīstība, jaunu dzīvotspējīgu kolektīvu veidošana. Lai nokļūtu līdz Lielajiem Dziesmu un deju svētkiem Rīgā, ir jāsasniedz augsts kolektīva līmenis skatēs. Ē. Miķelsons ar savu klātbūtni, organizatorisko, transporta un tērpu jautājumu risināšanu vienmēr kolektīvus motivējis un atbalstījis. 1969. gadā viņš dibinājis šī kultūras nama jauniešu deju kolektīvu un ir bijis dejotāju rindās līdz par 2016. gadam, dejojot senioru deju kolektīvā. Ar Ē. Miķelsona iniciatīvu dibināts arī vidējās paaudzes deju kolektīvs „Ūsa” 1992. gadā un senioru deju kolektīvs „Rīgava” 2007.gadā. Kopā ar domubiedru grupu viņš iedibinājis vidējās paaudzes deju kolektīvu ceļojošo balvu „Salaspils kauss”. Ē. Miķelsons kā direktors uzticējās jaunajiem, ļāva realizēt viņu dažkārt neprātīgās idejas. Kā piemērs –mūsdienu deju grupas „Buras” rašanās pirms 20 gadiem. No piecu cilvēku sastāva Edītes Ābeltiņas vadībā toreiz “Buras” šodien ir izaugušas jau līdz 135 dalībniekiem. Ar savu sportisko pieredzi, kas gūta jaunībā, strādājot par sporta dzīves organizatoru Salaspilī, rūpējoties par saturīga brīvā laika pavadīšanas iespējām bērniem un jauniešiem, Ē. Miķelsons iedibināja un 15 gadus pie kultūras nama „Rīgava” rīkoja strītbola sacensības. Šobrīd šī stafete nodota Sporta skolai. Jau vairākus viņa vadībā notiek galda spēļu pieccīņas sacensības. Tieši Ēriks Miķelsons bija tas, kurš pirms 25 gadiem Salaspilī sarīkoja pirmo lāpu gājienu Lāčplēša dienā, kas nu jau ir pārvērties par īstiem tautas svētkiem. Viņš ir bijis kādreizējās Salaspils agrofirmas darbinieku salidojumu organizators, aicinājis uz saietiem bijušos Doles salas pamatskolas skolēnus un sarīkojis arī ilggadējas Doles salas dzimtu pētnieces skolotājas Silvijas Zuntneres-Pilveres 80 gadu jubilejas svinības. Lai iepazīstinātu publiku ar Doles salas cilvēku dzīvi pirms spēkstacijas uzbūvēšanas, viņš ziedojis savu laiku un personiskā arhīva materiālus, lai Daugavas muzejā sarīkotu izstādi par Miķelsonu dzimtu. Ar aktīvu Ērika Miķelsona līdzdalību ir tapis piemiņas ansamblis zudušajām Doles salas Daugavas muzeja teritorijā – Likteņupes krastā uz tās pašas salas, kuras daļa jau gandrīz pusgadsimtu atrodas zem ūdens Salaspilieši ir novērtējuši Ērika Miķelsona darbu un pauduši viņam uzticību. 12 gadus viņš pildījis pašvaldības deputāta pienākumus, un visbiežāk viņa pārziņā bijuši tieši ar kultūras jomu saistītie jautājumi. Ēriks Miķelsons ir apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, viņa mūža ieguldījumu kultūras jomā augstu ir novērtējusi arī pašvaldība, savukārt 2016. gadā viņš saņēma pašvaldības Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu kultūras jomā. Novērtējot Ērika Miķelsona lielo ieguldījumu mūsu pašvaldības attīstībā, viņam piešķirts augstākais Salaspils novada apbalvojums – tituls “Goda salaspilietis”. Apbalvošanas ceremonija notiks 17. novembrī plkst. 18.30 kultūras namā “Rīgava” Latvijas Valsts proklamēšanas gadadienai veltītajā svinīgajā sarīkojumā.

lasīt vairāk
Iznācis izdevuma “Salaspils Vēstis” svētku numurs.

Ar to sveicam visus bijušos, esošos un arī topošos novadniekus Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienā. Vēl solis – un jau būsim simtgadē. “…viens solis līdz simtam” -tā saucas arī koru koncerts, uz kuru aicinām 19. novembra pievakarē. Dāvana Latvijas Simtgadē filmu nozarē ir arī sešpadsmit pilnmetrāžas filmas visplašākajam skatītāju lokam, un divas no tām jau drīzumā būs skatāmas Salaspilī. Taču dzimšanas dienas svinības ievadīs svinīgā ceremonija jau šovakar, kurā Goda salaspilieša titulu saņems Ēriks Miķelsons. Ilggadējs kultūras nama “Rīgava” direktors, Salaspils strītbola sacensību dibinātājs un rīkotājs daudzus gadus, galda spēļu pieccīņas iniciators un organizators, Doles salas atbalsta fonda biedrs, bijušās Doles pamatskolas salidojumu rīkotājs – tik daudz lietu Salaspilī ir aizsākušās, pateicoties tieši Ērika Miķelsona idejām un darbīgumam. Šoruden Salaspilī pussimta jubilejas svin arī kultūras nams “Rīgava” un Salaspils memoriāls. Par šo iestāžu vēsturi un cilvēkiem lasīsiet svētku izdevumā. Arī šogad salaspiliešu rīcībā ir nodotas vairākas atjaunotas ielas,  un divas ir īpaši svarīgas - autobraucējiem un gājējiem atkal ir atvērta atjaunotā Līvzemes iela un īsts pārsteigums - jaunizbūvētā ērtā un ainaviskā Tilderu  iela. Šogad mēs Salaspils novadā Starptautisko invalīdu dienu atzīmēsim jau septīto gadu pēc kārtas. Vairāku dienu garumā notiks dažādi pasākumi, tiem esam devuši īpašu nosaukumu „No manas sirds tavai”. Tajos aicināti piedalīties visi - pabūt kopā, izbaudīt īpašo labsirdības auru un justies kā pilnvērtīgam cilvēkam mūsu sabiedrībā. Sākoties aukstajam laikam, salaspilieši arvien biežāk aizdomājas par savu māju atjaunošanu un siltināšanu. SIA “Salaspils Siltums” speciālisti atbild uz desmit visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par šo tēmu. Bērniem, kuri no agras bērnības spēlē dambreti, ir daudz labākas sekmes skolā pusaudžu periodā, jo uzkrātās zināšanas agrīnajā vecumā atvieglo mācību procesu kopumā. Tāpēc svarīgi laikus pievērst uzmanību prāta attīstībai un nodarboties ar dambreti. Par to lasiet izdevuma 6. lappusē. Iespējams, ka Austrumu cīņas ir vispopulārākās Salaspilī. Mūsu džudisti un karatisti atkal pārved medaļas no starptautiskiem turnīriem. Toties Salaspils veselības centrā var uzlabot veselību ar jaunas terapijas palīdzību. Jaunā ārstēšanas metode ir atceļojusi no Amerikas. Šīs terapijas laikā ar spēcīga magnētiskā lauka palīdzību tiek stimulētas muskuļu kontrakcijas, kas ārstē mazā iegurņa, kaulu locītavu sistēmas, muskulatūras un mugurkaula slimības, tātad palīdz būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti. Par to un vēl daudz ko citu lasiet 17. novembra “Salaspils Vēstīs!

lasīt vairāk
Uzmanību! Sākas Lauku ielas rotācijas apļa izbūve

No 7. novembra līdz nākamā gada 1. jūlijam norisināsies rotācijas apļa izbūve Lauku ielā. Darbus veic SIA Lemmikainen Latvija ”. Rotācijas apļa izbūves laikā satiksme būvdarbu posmos tiks slēgta, bet piekļuve būvdarbu zonā esošajiem īpašumiem būs nodrošināta, savukārt gājēju kustība organizēta pa esošajiem un pagaidu gājēju celiņiem.

lasīt vairāk
Brīvību neesam saņēmuši dāvanā, to esam izcīnījuši

Šogad 11. novembra spēcīgajā un dzestrajā vējā visā Latvijā atkal un atkal vajadzēja aizdedzināt arvien jaunas lāpu ugunis. Tūkstošiem mūsu valsts patriotu devās Lāčplēša dienas lāpu gājienos, lai svinētu uzvaru Brīvības cīņās. Skarbais vējš lika sajusties vēl vienotākiem arī simtiem salaspiliešu, kuri, Zemessardzes 19. Nodrošinājuma bataljona karavīru vadīti, karogiem plīvojot, lāpu liesmām degot un dziesmām skanot, devās cauri visai Salaspilij. Pie kultūras nama "Rīgava" gājiena dalībniekus uzrunāja Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars: "Novembris Latvijas neatkarībai daudzējādi ir bijis nozīmīgs mēnesis – jau 1917. gada 16. novembrī Valkā darbu sāka Latviešu pagaidu nacionālā padome, kas deklarēja, ka: „Latvija, kurā  ieiet Vidzeme, Kurzeme un Latgale, ir autonoma valstsvienība, kuras stāvokli, attiecības uz ārieni un iekšējo iekārtu noteiks viņas Satversmes sapulce un tautas plebiscīts". Pēc gada 1918. gada 18. novembrī Rīgā tiek proklamēta Latvijas Republikas neatkarība, bet vēl pēc gada 1919. gada 11. novembrī no Rīgas tiek padzīts Bermonta karaspēks, iezīmējot pagriezienu Latviju Brīvības cīņās, kas vainagosies ar Latvijas-Krievijas miera līgumu un 20 miera un uzplaukuma gadiem. Ir dzirdēts, ka Latvijai neatkarība ir uzdāvināta, taču mēs nekad neesam saņēmuši dāvanas, mums vienmēr ir bijis jācīnās un ar gribu un spēku jāpierāda savas tiesības uz brīvību. 11. novembris patiesi ir simboliska diena, jo todien tika pieveikts ne tikai ienaidnieka pārspēks, bet arī bezcerība un neticība saviem spēkiem. Todien simboliski visi Latvijas iedzīvotāji kā Lāčplēsis savu naidnieku vienu pašu iegrūda atvarā, lai tautai zeltu jauni laiki, lai tā būtu svabada. Un nebūs pārspīlēti teikt visi, jo to 2116 vidū, kas saņēma valsts augstāko apbalvojumu Lāčplēša Kara ordeni, bija arī 47 vācieši, 15 krievi, 11 lietuvieši, 9 poļi, 6 igauņi, 4 ebreji un 3 baltkrievi." Ekskluzīvā iespēja vēl pirms pirmizrādes redzēt A. Saulīša jaunās dokumentālās filmas "Astoņas zvaigznes" fragmentus neatstāja vienaldzīgu nevienu vēl jo vairāk tāpēc, ka ar savu klātbūtni svinīgo brīdi pagodināja publicists, politiķis un arī filmas scenārija līdzautors Dainis Īvāns. Filma stāsta par Latviešu strēlnieku vēsturisko nozīmi, par viņu leģendārajām kaujām, sadzīvi un mīlestību. Par to, kā strēlnieku vienībās rūdījušies nākamā Latvijas Neatkarības kara cīnītāji un vēl pirms Latvijas valsts dzimusi Latvija – astoņi Latviešu strēlnieku bataljoni. D. Īvāns par filmā atspoguļoto laiku raksta: "Bija izskanējis vēsturiskais aicinājums „pulcēties zem latviešu karogiem". Rīgas aizstāvības kaujās jau bija iesaistījušies pirmie brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljoni, vēlākie „astoņu zvaigžņu pulki". Uz pasaules vēstures skatuves iznāca pati latviešu tauta." Raimonds Čudars pauda cerību, ka ne mums, ne mūsu bērniem nebūs jāpiedzīvo nepieciešamība atjaunot Lāčplēša Kara ordeni, lai godinātu varoņus par izrādīto drošsirdību aizstāvot Latviju karalaukā. "Šodien mēs visi svinam Lāčplēša dienu, jo mums ir svarīga Latvijas brīvība, un es ne mirkli nešaubos, ka tad, kad tā atkal būs jāaizstāv, mēs visi būsim kopā," teica domes priekšsēdētājs.

lasīt vairāk

SalaspilsNovadaSvetkimikro

skriesim2018ban

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs