Mūžības ceļā devusies Vanda Bārtule

Dziļās skumjās paziņojam, ka 25. aprīlī pēc smagas slimības no mums uz mūžu šķīrusies Salaspils novada pirmskolas izglītības iestādes "Atvasīte" vadītāja Vanda Bārtule. Esot nepārtrauktās rūpēs par daudzām salaspiliešu bērnu paaudzēm bērnudārza "Atvasīte" vadītājas amatā, Vanda Bārtule vienmēr bija saprotoša un atbildīga skolotāja, priekšzīmīga pienākumu izpildē un atvērta visam jaunajam pedagoga un vadītāja darbā. Viņas dzīves lolojums – bērnudārza "Atvasīte" audzēkņi un pedagogi – vienmēr būs apliecinājums Vandas nerimstošai enerģijai un labestībai. Vanda pašaizliedzīgi nodevās savam darbam, sabiedriskām aktivitātēm, uzņēmās atbildību par savu novadu, vairākus sasaukumus pildot Salaspils pašvaldības deputāta pienākumu. Mums pietrūks viņas optimisma un mērķtiecības. Izsakām visdziļāko līdzjūtību Vandas Bārtules tuviniekiem, kolēģiem, draugiem - ikvienam, kam Vanda bija paraugs un domubiedrs.  Tas ir liels zaudējums mums visiem.   Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars   Atvadīšanās no Vandas Bārtules notiks sestdien, 29. aprīlī, plkst. 11.30 Salaspils Vecajos kapos.

lasīt vairāk
Meklējam aktierus Salaspils vizītkartes video filmēšanai

Aicinām Salaspils iedzīvotājus pieteikties šādam lomām: -          puisis un meitene (16-24 gadus veci), kuri izrāda pilsētu; -          senioru pāris, kas apmeklē botānisko dārzu Ja tev šķiet, ka esi piemērots kādai no šīm lomām vai zini kādu, kurš tai atbilst, gaidīsim foto un kontaktinformāciju uz 

lasīt vairāk
No 1. jūlija mājdzīvniekiem jau vajadzēs būt implantētiem mikročipiem

Uz pašvaldības izsūtītajiem uzaicinājumiem Salaspils novadā praktizējošajiem vetārstiem par iespējām ievadīt identifikācijas mikroshēmu mājas (istabas) dzīvniekiem un tos reģistrēt Lauksaimniecības datu centrā ir atsaukušies Dr. Beinerts Institūta ielā 4 un dr. Jonaite Miera ielā 3. Ir zināms, ka arī dr. Mimohoda veic mikročipu ievadīšanu mājdzīvniekiem. Lūdzam mājdzīvnieku īpašniekus ņemt vērā, ka no š. g. 1. jūlija stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, ka visiem suņiem, kuri sasnieguši 6 mēnešu vecumu, jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā, un tiem ir jābūt implantētai mikroshēmai. Vides inženiere Rudīte Ķikuste

lasīt vairāk
Miers, savstarpēja cieņa un saticība ir Latvijas drošības balsti

8. maijs pasaules lielākajā daļā ir nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena, kad atceramies, kā arī izvērtējam Latvijas sarežģīto vēsturi. 8. maijā pieminam Otrā pasaules kara nevainīgos upurus, pieminam visus kritušos, visus nobendētos, visus slepkavotos, visus nīdētos, trimdā un katorgā aizdzītos. 8. maijā domājam par Latvijas skaudro likteni, par tās tautai un zemei atņemto - svešie, noziedzīgie kari, kā arī nedabiskās, naidīgās ideoloģijas ir nokāvušas veselas paaudzes. Postīta un nīdēta, bet Latvija vienmēr ir spējusi atdzimt un atjaunoties.  1945. gada 8. maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Rietumeiropa atguva neatkarību un brīvību. Latvijā un Baltijā tā nenotika, okupācija un vardarbība turpinājās. Latvija neatkarību atjaunoja tikai 1990. gada 4. maijā, ko ar Konstitucionālo likumu nostiprināja 1991. gada 21. augustā. 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, redzot trešā pasaules kara draudus, aicināja apvienot demokrātisko valstu ogļu un tērauda ražošanu, lai nodrošinātu mieru, kā arī, lai uzlabotu dzīves līmeni. Tas bija Eiropas projekta sākums un tā bija pārliecība, ka kontinenta valstu attīstību var nodrošināt tikai miers, un saticība. Tika sperts pirmais solis Eiropas Savienības izveidē. Eiropas Kopiena jau 1985. gadā nolēma 9. maiju svinēt kā "Eiropas dienu". Tā simbolizē mieru un vienotību dažādu valstu starpā, arī to valstu starpā, kas kādreiz ir karojušas viena ar otru. Kopš 2004. gada 9. maiju arī Latvijā atzīmē kā Eiropas dienu. Latvijā mainās paaudzes, bet tauta un zeme būs brīva un lepna Eiropas valsts. Salaspils ir viena no tām vietām Latvijā, kur saglabājies visvairāk liecību par vēstures drūmākajām lappusēm dažādos laika posmos, īpaši – par Otro pasaules karu. Vietā, kur Otrā pasaules kara laikā atradās ieslodzīto nometne, tagad ir izveidots Salaspils Memoriāls. 8. maijā pulksten 9.30 Salaspils Memoriālā notiks nacisma sagrāvei un Otrā pasaules kara upuru piemiņai veltīts brīdis, kurā piedalīsies arī Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Kučinskis. Piemiņas brīža laikā klātesošos uzrunās Ministru prezidents Māris Kučinskis, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, tiks nolikti ziedi. Piemiņas brīdī aicinātas piedalīties Ārlietu un Aizsardzības ministrijas, ārvalstu vēstniecības, vēsturnieki, krievu, poļu, ukraiņu, baltkrievu, lietuviešu u.c. nacionālo minoritāšu biedrības un aktīvākās Salaspils novada biedrības, Salaspils draudzes, kā arī Salaspils un Rīgas skolas. Pasākumā piedalīsies jauktie kori "Elpa" un "Lōja", Salaspils 1. vidusskolas un Mūzikas un mākslas skolas kori. 1945. gada 8. maijs ir ļoti nozīmīga diena gan Latvijas, gan visas pasaules vēsturē. Šajā dienā atceramies nacisma un Otrā pasaules kara upurus un noliecam galvas visu šajā noziegumā bojā gājušo piemiņai. Salaspils novada pašvaldības vadība noliks ziedus vēl četrās novadā esošajās Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietās. Tikai miers, savstarpējā cieņa, kā arī saticība ir Latvijas drošības un uzplauksmes droši balsti. Uzticība savai valstij un atbildība tautas priekšā ir mūsu zemes spēka saknes. Sagatavots sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju

lasīt vairāk
VUGD atgādina: kūlas dedzināšana ir bīstama un aizliegta

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta un tā var apdraudēt cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību, kā arī tā rada būtisku kaitējumu dabai. Kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug. 2015.gadā Latvijā tika reģistrēti 2786 kūlas ugunsgrēki. Kūlas degšanas rezultātā nodega 33 ēkas, četras automašīnas un cieta trīs cilvēki. Kopumā pagājušajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā izdega 3256 hektāri Latvijas teritorijas. KO DARĪT, JA DEG KŪLA? Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana VUGD uz tālruni 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem.Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem par izcēlušos ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas. KĀDI SODI IR PAREDZĒTI PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU? Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 „Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Ja konstatēts pārkāpums, tiek uzsākta administratīvā lietvedība saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK). Normatīvajos aktos ir paredzēti šādi sodi: atbilstoši LAPK 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām divsimt astoņdesmit līdz septiņsimt eiro; atbilstoši LAPK 51.panta otrajai daļai par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no simt četrdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām - no septiņsimt līdz divtūkstoš deviņsimt eiro; saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu „Ugunsdrošības noteikumi” 21.punktu, zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šīs prasības pārkāpšanu, atbilstoši LAPK 179.panta pirmajai daļai VUGD uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz divsimt astoņdesmit eiro, bet juridiskai personai – no divsimt astoņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro. VUGD arī sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu, kuram sniedz informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiek samazināts Eiropas Savienības platību maksājums. IZPLATĪTĀKIE MĪTI UN PATIESĪBA PAR KŪLAS DEDZINĀŠANU Sabiedrībā ir izplatīti vairāki mīti par kūlas dedzināšanu, piemēram, ka, dedzinot pērno zāli, zeme paliek auglīgāka un kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija, vai arī, ka tādejādi iespējams sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas un tas ir veids kā cīnīties ar ērcēm. VUGD norāda, ka visi pastāvošie mīti par kūlas dedzināšanas lietderīgumu ir tikai mīti, kuri neatbilst patiesībai. MĪTS: Kūlas dedzināšanu ir iespējams kontrolēt. PATIESĪBA: Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks. MĪTS: Kūlas dedzināšana nenodara kaitējumu dabai. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. MĪTS: Pēc kūlas dedzināšanas zeme paliek vērtīgāka un auglīgāka. PATIESĪBA: Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs. Kā arī kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums. MĪTS: Dedzinot kūlu ir iespējams cīnīties ar ērcēm. PATIESĪBA: Lai gan daļa ērču sadeg, taču to skaits nav liels, jo zāle vēl nav izaugusi, un lielākā daļa no ērcēm vēl nav aktīvas. MĪTS: Kūlas dedzināšana ir senlatviešu tradīcija. PATIESĪBA: Senajos ticējumos un lauksaimniecības aprakstos nav liecību, ka tā būtu pašmāju tradīcija. Turklāt bieži tiek pat pieminēts, ka zāles pat trūcis. Latviešiem savs zemes gabals bija svēts un tas tika izmantots pilnībā un apkopts rūpīgi, līdz ar to pavasaros uz laukiem sausās zāles nebija. Kūlas dedzināšana Latvijā sākās Padomju laikos, to ieviesa iebraucēji. VUGD aicina iedzīvotājus neapdraudēt savu un apkārtējo cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību un nededzināt kūlu!

lasīt vairāk
Zvaniet, ja nepieciešams psiholoģisks atbalsts!

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija 2009. gadā izveidoja Krīzes intervences komandu. Tās uzdevums ir sniegt psiholoģisko atbalstu negadījumos un vardarbībā cietušo bērnu klasesbiedriem, pedagogiem, draugiem, vecākiem visā Latvijas teritorijā. Šāda nepieciešamība bija saistīta ar to, ka pašvaldībās krasi samazinājās atbalsta personāls, kas varētu nekavējoties reaģēt krīzes situācijās. Krīzes komandā ir īpaši apmācīti Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta psihologi un Bērnu tiesību aizsardzības departamenta inspektori. Krīzes situācijas, kad iespējams saņemt krīzes komandas speciālistu palīdzību, ir tādi negadījumi kā dabas katastrofas, transporta negadījumi, nelaimes gadījumi masu pasākumos, ugunsgrēki, seksuāla vardarbība, laupīšana, fiziski ievainojumi, pieaugušajiem - bērna nāve, bērna pašnāvība, slepkavība u.c. Cietušajiem tā ir iespēja pārrunāt traumatiskā notikuma reakcijas, iespēja palīdzēt sev un citiem, kā arī izprast traumatiskā notikuma iedarbību uz sevi, apkārtējiem un veidus, kā ar to tikt galā. Ja ir noticis kritisks negadījums ar bērniem un nepieciešama minētās komandas palīdzība, tad darba laikā var zvanīt inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktorei Dacei Āķei – 67359147, savukārt informāciju par Krīzes komandu ārpus vispārpieņemtā darba laika var saņemt, zvanot uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116 111, tas ir bez maksas un strādā visu diennakti. Arī Salaspils novada Sociālais dienests aicina sazināties, ja nepieciešama Krīzes komandas palīdzība! Atbalstu var saņemt arī grupā, ja šo grupu apvieno vienoti pārdzīvojumi vai problēma. Ja ir vēlēšanās saņemt atbalstu grupā, lūgums pieteikties Sociālajā dienestā pa tālruni 67946777 vai personīgi Kalnu ielā 2, Salaspilī.

lasīt vairāk
Izglābties palīdzēja trauksmes signāls un ugunsdzēsēji

Šobrīd turpinās naktī uz svētdienu ēkā Skolas ielā 7 notikušā ugunsgrēka izcelšanās iemeslu noskaidrošana, un secinājumus varēs izdarīt tikai pēc pilnvērtīgas izmeklēšanas.  Svarīgi, ka ēkā 2014. gadā ir ierīkota jauna automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēma, turklāt katrā istabā ir dūmu detektors, kas nostrādāja arī tonakt. Ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradās jau pēc 20 minūtēm. Pateicoties šiem abiem faktoriem, gandrīz visiem stāva iedzīvotājiem izdevās izglābties. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars izsaka īpašu pateicību ugunsdzēsējiem: “Bez jūsu profesionālā un pašaizliedzīgā darba traģēdijas apmēri varēja būt milzīgi. Visi jūsu iznestie bērni ir veseli un mundri. Paldies!”   Stipri izdegusi ir viena istaba, piedūmots ir 4. un 5. stāva gaitenis. Veicot glābšanas darbus, bojātas atsevišķu istabu durvis. Izmitināšana citviet tika piedāvāta 4. stāva iedzīvotājiem, no kuriem 5 ģimenes tomēr vēlējās turpināt dzīvot savās istabās. Šīm istabām atjaunota elektrības padeve. Daļa cilvēku izmitināta citās pašvaldības dzīvokļu fonda telpās, bet vakar uz izmitināšanas vietu Ogres kursu bāzē devās 23 personas. Ēkas 3. un 5. stāvā dzīve rit ierastajā režīmā, tāpat strādā arī 1. stāvā esošās iestādes. Ēkas daļā, kur notika ugunsgrēks, ir nepieciešams kosmētiska rakstura remonts. Šobrīd jau notiek piedūmoto telpu uzkopšana un ir sākušies remontdarbi. Plānots, ka tie varētu ilgt 3-4 nedēļas. Vispirms tur, kur tas nepieciešams, tiks nomainītas durvis un logi. Līdz ceturtdienai pašvaldība apkopos un nosūtīs valdībai visus paredzamos izdevumus, kas saistīti ar sociālo jomu – ap 40 cilvēku izmitināšanu, ēdināšanu un pabalstiem, kā arī remontdarbiem, kas veicami, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku atgriešanos dzīves vietā.

lasīt vairāk
Dienas centrs personām ar funkcionāliem traucējumiem svin 5 gadu jubileju

Ielūdzam uz svinībām visus esošos/bijušos klientus, darbiniekus, brīvprātīgos, sadarbības partnerus, pakalpojuma sniedzējus un cilvēkus, kas vienkārši vēlas būt ar mums šajos svētkos. Pasākums norisināsies Nacionālajā Botāniskajā dārzā semināru zālē 16. maijā plkst. 11.00. “Ir tādi cilvēki – sirds ļoti dziļi. Liekas, nekā viņi neapjauž, Bet pašā dziļumā mīlestība Nobrāztām rokām akmeņus lauž.’’ /Imants Ziedonis/

lasīt vairāk
Salaspils gatavojas Latvijas simtgadei

Tuvojas Latvijas valsts simtgade, kuru svinēsim 2018. gadā. Par simtgades atzīmēšanas virsuzdevumu ir noteikta Latvijas sabiedrības valstsgribas un valstiskās piederības sajūtas stiprināšana, pašorganizējošu procesu rosināšana un dažādu līmeņu sadarbības veicināšana.  Svētku programmu paredzēts īstenot piecu gadu laikā no 2017. līdz 2021. gadam, lai pilnvērtīgi un sistemātiski atcerētos visus vēsturiskos notikumus un cilvēkus, kas veidojuši Latvijas valsti. Gatavošanās svētkiem jau sākusies, un to rīkošanā aicinām iesaistīties arī sabiedrību, lai saprastu, ka ikviens no mums var kaut ko uzdāvināt savai Latvijai svētkos. Sagaidot apaļo jubileju, atskatīsimies uz valsts sarežģīto veidošanās ceļu, izceļot un parādot pārējai pasaulei savas kultūras bagātības un izcilības. Svētku koordinējošo darbu veic Kultūras ministrijas izveidotais Latvijas valsts simtgades birojs sadarbībā ar pašvaldībām. Katrā pašvaldībā ir noteikts savs valsts svinību simtgades koordinators, lai iedzīvotāji un dažādu nozaru speciālisti varētu sazināties par plānotajām idejām. Arī Salaspils pašvaldība ir uzsākusi aktīvu ideju apkopošanu un realizēšanu Latvijas simtgades svinēšanai. Šobrīd jau ir apkopotas šādas idejas un aktivitātes: Novadniekam, dzejniekam un Goda salaspilietim Knutam Skujeniekam 2016. gadā svinēsim 80 gadu jubileju, godinot dzejnieku kā Salaspils novada un visas Latvijas simtgades personību; Par 2016., 2017., 2018.gadu Salaspils pašvaldības kultūras projektu konkursu prioritāti tiks noteikta Latvijas simtgades sagaidīšana un svinēšana. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji varēs saņemt līdzfinansējumu savu ideju realizēšanai. Sekojiet informācijai vietnē www.salaspils.lv – kultūra – kultūras projekti; Salaspils Memoriāla ekspozīcijas izveidošana  un atklāšana 2018.gadā par godu Latvijas simtgadei; Simtgades ekspozīcijas “Salaspils 1918-2018” izveidošana Daugavas muzejā; Grandiozs simtgadei veltīts amatierkolektīvu koncerts Salaspils sporta namā 2018.gadā; Pasākumu cikls "Katram savu tautastērpu" Salaspils novada kultūras iestādēs 2017.-2018. gadā - lekcijas, darbnīcas, tērpu skates, koncerti. Salaspils enciklopēdija "Personības" - grāmata par novada personībām, kuras ir novērtētas un atpazīstamas arī Latvijas mērogā; "Puķu draugu saiets" Nacionālajā Botāniskajā dārzā; Projekts „Piemiņas vietas izveide mājām, kuras tika likvidētas Rīgas HES celtniecības laikā”; Projekts “Salaspils Brīvības piemineklis”, kura ietvaros “Latvijas simtgades Salaspils biedrība” ierosina izveidot publisku ārtelpu, kas pildītu Salaspils idejiskā centra funkciju. Tā būs vieta, kur salaspilieši varēs pulcēties gan svētkos, gan ikdienā.   Aicinām iedzīvotājus un organizācijas iesūtīt arī savas idejas, lai varam apkopot tās Salaspils pašvaldības mājaslapā un kopīgi redzēt salaspiliešu dāvanu valstij simtajā dzimšanas dienā! Latvijas valsts simtgades pasākumu koordinatore Salaspils novadā - kultūras metodiķe Indra Trofimoviča,

lasīt vairāk
Aicinām piedalīties Lielajā Talkā

Šogad Lielā Talka norisināsies 23.aprīlī, un par tās vadmotīvu izvēlēts sauklis “Latvijai BŪT zaļai!”, tādējādi iedzīvinot Latvijas mērķi virzīties uz zaļākās valsts pasaulē statusu. Talkošanas iniciatīva tika aizsākta 2008.gadā ar mērķi sakopt Latviju līdz tās simtgadei. Salaspilieši iepriekšējos gadus bijuši aktīvi talkotāji, talkas dienā paveicot ļoti daudz- sakopjot teritorijas, savācot atkritumus, stādot kokus un veicot citus darbus. Arī šogad ikvienam salaspilietim ir iespēja dot savu ieguldījumu novada teritorijas sakopšanā, mājaslapā talkas.lv sadaļā “Kartes” atzīmējot pamanītās piesārņotās vietas mūsu novadā, kuras vajadzētu sakopt 23.aprīlī. Aicinām apvienoties kaimiņus, radus, draugus, kolēģus, skolas biedrus, lai kopīgu mūsu Salaspili padarītu vēl skaistāku. Vairāk informāciju par talku varat iegūt Lielās Talkas mājas lapā, kā arī sazinoties ar Salaspils talkas koordinatoru- Komunālā dienesta vadītāju Ojāru Kramiņu pa tālruni 29294891. Tiekamies Lielajā Talkā!

lasīt vairāk

pd2018 v1

kartupeļpalma

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs