Cieņa pret upuriem pirmkārt ir patiesības noskaidrošana

Salaspils memoriāls, kas 1967. gadā tika atklāts bijušās ieslodzījuma nometnes vietā, ir Latvijas Kultūras kanona dārgums un viena no lielākajām nacisma upuru piemiņas vietām Eiropā. 25. septembrī Salaspils kultūras namā “Rīgava” notika starptautiska zinātniska konference “Salaspils nometne, 1941-1944: vēsture un piemiņa”. Konferenci rīkoja Salaspils novada dome sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju un Daugavas muzeju. Tās mērķis bija iepazīstināt sabiedrību ar jaunāko pētījumu rezultātiem par Salaspils nometnes vēsturi un izvērtēt to, kā tiek saglabāta nometnē ieslodzīto un bojāgājušo cilvēku piemiņa. Konferenci atklāja Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, Apsveikumu konferences dalībniekiem bija atsūtījusi LR ministru prezidente Laimdota Straujuma. Tajā teikts: “Mūsu pienākums ir izstāstīt patiesību, jo tā palīdzēs izskaust padomju okupācijas gados sadomātos melus un radītos mītus. To varam paveikt, rīkojot konferences, publicējot pētījumus un izdodot grāmatas.” Vēstulē ministru prezidente arī pateicās Salaspils novada pašvaldībai, ka tā jau vairākus gadus atbildīgi rūpējas par memoriāla saglabāšanu. Pēc tam konferences dalībniekus uzrunāja domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars: “Šī konference ir pirmais solis ceļā uz patiesību. Ciešanām vienmēr ir kāds pavisam konkrēts vārds – vai tas būtu maza, no vecākiem nošķirta baltkrievu zēna vārds, vai vecākus zaudējušas Latgales pusaudzes vārds, vai Salaspilī nogalināta čehu ebreja vārds. Katra cilvēka dzīvība ir svēta, katrs kara upuris ir jāpiemin, katra vieta, kur bojā gājuši cilvēki, ir jāiezīmē neatkarīgi no upuru skaita.” Viņš aicināja nometnē bojāgājušos pieminēt ar klusuma brīdi. Konferences ievadā uzstājās arī Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Uldis Neiburgs un Daugavas muzeja direktore Daina Lasmane. Pasākums piesaistīja salaspiliešu un citu interesentu uzmanību, to apmeklēja aptuveni 100 cilvēku. Klausītāji uzdeva jautājumus konferences dalībniekiem un diskutēja par pretrunīgi vērtētajiem Salaspils nometnes vēstures jautājumiem un padomju okupācijas laikā radītajiem mītiem par šo tēmu. Konferencē piedalījās deviņi referenti, to skaitā četri ārzemju viesi: baltkrievu vēsturnieki Jevgeņijs Grebeņs un Sergejs Novikovs iepazīstināja ar pētījumiem par Baltkrievijas vēsturi nacistu okupācijas laikā un ar Trosteņecas nāves nometnes pie Minskas piemiņas saglabāšanas problēmām. Ukrainas pārstāvis Antons Meļakovs referēja par 20.gadsimta traģēdiju – padomju un nacistu terora upuru un Otrajā pasaules karā kritušo pieminekļu izveidi un uztveri Harkovā. Savukārt lietuviešu vēsturnieks Arūnas Bubnis pastāstīja par Lietuvas armijas ģenerāļa Povilas Pļehavičius likteni - 1944. gadā ģenerālis bija ieslodzīts Salaspils nometnē par atteikšanos sadarboties ar nacistiem. Vācu vēsturniece Paula Opermane, kura pārstāvēja Terora topogrāfijas centru Berlīnē, iepazīstināja ar savu pētījumu par Salaspils memoriāla izveidošanas vēsturi un tā funkcijām padomju laikā un mūsdienās. Šo tēmu izvērsa arī Daugavas muzeja vēsturniece Lilita Vanaga, aplūkojot ar Salaspils nometnes vēsturi un arī memoriālu saistītos padomju laika kinodokumentus. Salaspils nometnes vietu nacistu represīvajā sistēmā raksturoja vēsturnieks Kārlis Kangeris, viņa kolēģis Kaspars Zellis sniedza ieskatu nacistu propagandas mērķos un paņēmienos, kas ietvēra arī Salaspils nometnes atspoguļojumu nacistiem izdevīgā veidā. Konferences noslēgumā vēsturnieki Rudīte Vīksne un Uldis Neiburgs aplūkoja Salaspils nometnes vēstures atspoguļojumu mūsdienu historiogrāfijā un masu medijos, norādot, ka padomju laikā publicētajos Valsts ārkārtējās izmeklēšanas komisijas materiālos sniegtas falsificētas ziņas par nometnē ieslodzīto un nogalināto cilvēku skaitu. Pēc konferences referenti un pasākuma apmeklētāji devās uz Salaspils memoriālu, lai godinātu nacistu okupācijas upuru piemiņu.

lasīt vairāk
Šodien aprit 410 gadi kopš Kirholmas kaujas

Salaspilī par godu kaujai pie Kirholmas, kas ir Polijas-Zviedrijas kara nozīmīgākā kauja, notikusi svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie pieminekļiem. Ceremonijā piedalījās Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis, Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms, Polijas vēstniecības militārais atašejs pulkvedis Romans Opaļahs, Zviedrijas Karalistes militārais atašejs pulkvežleitnants Džims Hallanders, kā arī Latvijas Republikas Nacionālo bruņotu spēku Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālis Raimonds Graube un Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigmārs Zeimulis. Kirholmas kauja norisinājās 1605. gada 27. septembrī tagadējās Salaspils pilsētas teritorijā, un tās laikā apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts karaspēks kopā ar Kurzemes un Zemgales hercogistes vienībām Lietuvas lielkņazistes karavadoņa Jana Karola Hodkeviča vadībā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX karaspēku.  Piemin Kirholmas kauju

lasīt vairāk
Atdodam Salaspils memoriālu Latvijas vēsturei

25. septembrī Salaspilī notiks starptautiska zinātniska konference “Salaspils nometne, 1941.- 1944. Vēsture un piemiņa”. Līdz šim Salaspils memoriāls asociējās ar padomju ideoloģijas mantojumu, taču nozīmīga ieslodzīto daļa šajā nometnē bija Latvijas iedzīvotāji. Šā gada 8. maijā Salaspils memoriālā notika pirmais piemiņas pasākums ar valdības un diplomātiskā korpusa pārstāvju piedalīšanos, kurā tika akcentēta tieši latviešu ieslodzīto piemiņa. Memoriālā notiek arī jaunas ekspozīcijas iekārtošana. Stāsts par Salaspils nāves nometni, pielīdzinot to teju Aušvicai, bieži tiek izmantots dažādu politisko platformu stiprināšanai. Šoruden nāks klajā vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes kopdarbs “Aiz šiem vārtiem vaid zeme. Salaspils nometne, 1941 – 1944”. Tas būs akadēmisks darbs, kurā beidzot apkopota zināmā un dokumentāli pierādāmā informācija par šo soda nometni. Salaspils novada dome atbalsta topošās grāmatas izdošanu, cerot, ka tā palīdzēs izskaust padomju gados izdomātās ideoloģiskās klišejas. Jau piektdien Salaspils kultūras namā “Rīgava” tiksies vēsturnieki no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Baltkrievijas un Vācijas, tai skaitā topošās grāmatas autori, lai atklātu līdz šim plašākai publikai nezināmus faktus un dzēstu esošos mītus par Salaspils nometni. Konferences noslēgumā tās dalībnieki dosies uz memoriālu un noliks tur ziedus, godinot totalitāro režīmu upurus. Konferences laikā būs nodrošināts sinhronais tulkojums latviešu un krievu valodā, tai varēs sekot online vietnē www.salaspils.lv. Konferences programma 9.30 – 10.00 Konferences dalībnieku reģistrācija. 10.00 Konferences atklāšana (Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvis Uldis Neiburgs, Daugavas muzeja direktore Daina Lasmane). 10.30 Kārlis Kangeris (Latvijas Vēsturnieku komisija). Salaspils nometne nacistu okupācijas laika represiju sistēmā. 11.00 Jevgeņijs Grebeņs (Baltkrievija). Nacistu represiju upuru piemiņas saglabāšana Baltkrievijā. 11.30 Sergejs Novikovs (Baltkrievija). Trosteņecas nāves nometne, 1941 – 1944: aizmiršanas vēsture. 12.00 Antons Meļakovs (Ukraina). Traģiskās piemiņas vietas mūsdienu Harkovā: atšķirīgais, diskutablais, kopīgais. 13.30 Kaspars Zellis (LU Filozofijas un socioloģijas institūts). Leģitimizējot teroru. Nacistu propaganda okupētajā Latvijā. 14.00 Arūnas Bubnis (Lietuva). Ģenerāļa Povilas Pļehavičius arests un ieslodzījums Salaspils nometnē 1944. gadā. 14.30 Lilita Vanaga (Daugavas muzejs). Kinodokumenti par bijušo Salaspils nometņu teritoriju vēsturi. 15.00 Paula A. Oppermann (Topography of Terror Documentation Center, Berlīne). Salaspils memoriāls kā vienotības simbols Latvijā padomju laikā un mūsdienās. 15.30 Uldis Neiburgs / Rudīte Vīksne (Latvijas Okupācijas muzejs / Latvijas Vēsturnieku komisija). Salaspils nometnes vēstures mūsdienu problemātika. 16.00 Salaspils memoriāla apmeklējums un direktora Jura Vrubļevska stāstījums par pieredzi darbā ar memoriāla apmeklētājiem.    

lasīt vairāk
Par Salaspili uzzina ārpus novada robežām

11. septembrī pašā Rīgas sirdī – Bastejkalnā un ap pilsētas kanālu - notika “Rīgas Sporta nakts 2015”. Šis pasākums notiek jau vairākus gadus, un tā mērķis ir veicināt sporta, veselīga dzīvesveida un aktīvā tūrisma popularitāti sabiedrībā. Salaspils novada Tūrisma informācijas centra darbinieces pasākumā piedalījās kopā ar kolēģiem no citiem Daugavas lejteces novadiem. Par aktivitātēm šoreiz bija īpaši parūpējies piedzīvojumu parks “Aļaska”, piemēram, jebkurš interesents varēja par velti laisties ar trosi pāri Rīgas kanālam un uz mirkli sajusties kā piedzīvojumu parkā. Lai piesaistītu apmeklētāju uzmanību, Daugavas lejteces tūrisma pārstāvji draudzīgi devās pie pasākuma publikas un iepazīstināja ar aktuālo tūrisma informāciju un novados gaidāmajiem pasākumiem. Savukārt 19. septembrī Salaspils novada tūrisma piedavājums tika prezentēts Gulbenē, kur Vecgulbenes muižas parkā notika 2. Starptautiskais mājražojumu un amatniecības gadatirgus “Ražojam paši” un Otrais Latvijas tūrisma informācijas tirgus. Arī Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs kopā ar Daugavas lejteces kolēģiem devās uz šo pasākumu, lai ieinteresētu apmeklēt uz Daugavas lejteces novadus. Šādi pasākumi ir lieliska iespēja popularizēt savu tūrisma piedāvājumu tai sabiedrības daļai, kura par to vēl nav informēta. Ieva Tumana, tūrisma organizatore

lasīt vairāk
Zinātnes nedēļa Salaspilī nāk ar Zinātnieku nakti, ķīmijas un gaismas šovu un ne tikai...

25. septembrī  Zinātnieku nakts Salaspilī solās būt īpaša. Sadarbībā ar Salaspils novada pašvaldību Nacionālā botāniskā dārza jaunajā oranžērijā notiks Zinātnes nakts pasākums ar prominentu zinātnieku priekšlasījumiem, šovu “Krāšņā ķīmija” un pirmo gaismas šovu “Staro oranžērija”. Ieeja Nacionālajā botāniskajā dārzā šajā vakarā būs par brīvu ikvienam. Salaspils jau izsenis saistīta ar zinātnes un tehnoloģiju attīstību, tāpēc pamatoti iemantojusi zinātnes pilsētas tēlu un nu jau par stabilu un ikgadēju tradīciju ir izveidojusies Salaspils Zinātnes nedēļa. Tā šogad ir veltīta gaismai, un ne velti -  šis ir Starptautiskais gaismas un gaismas tehnoloģiju gads. Šopavasar Salaspilī atklāts multifunkcionālais “Ex-situ” centrs – Nacionālā botāniskā dārza oranžērija –. ZINĀTNE, MĀKSLA, DABA ir trīs atslēgvārdi, kas raksturo šo dabas un tehnoloģiju krustpunktu Nacionālajā botāniskajā dārzā. Tieši tikpat daudzveidīga būs arī Zinātnes nedēļas un Zinātnieku nakts programma. Lai arī oranžērija vispirmām kārtām ir popularitāti iekarojis dabas zinātņu objekts, tā paspējusi sevi apliecināt arī kā mākslas telpa, kur notikuši gan koncerti, gan izstādes. Zinātnieku nakts ietvaros 25. septembrī visa vakara garumā būs redzamas trīs izstādes, interpretējot tēmu “gaisma” trīs dažādās formās un aktivitātēs. Zinātnieku nakts kulminācijas pasākumus atklās Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Bet galvenais – šajā vakarā Salaspilij būs tas gods uzņemt zinātniekus - pasaules slavu iemantojušo mildronāta radītāju Ivaru Kalviņu un fiziķi Andreju Siliņu. Zinātnieku naktī būs skatāms ķīmijas eksperimentu šovs, aktīvā dzīvesveida piekritēji vakara gaitā varēs sevi pierādīt sportiskā orientēšanās spēlē ar zinātnisku ievirzi, bet visu noslēgs gaišākā programmas daļa – gaismas šovs “Staro oranžērija”. Savukārt 26. septembrī Botāniskā dārza speciālisti piedāvās doties ekskursijās pa dārzu un oranžēriju, bet pievakarē skatītājus ar siltiem plediem, karstu tēju un sviestmaizēm mugursomā  gaidīs nepieradinātā kino brīvdabas seansi Rīgavas mākslas dārzā, kur notiks starptautiskā īsfilmu kinofestivāla „2ANNAS” Kinopikniks. Zinātnes nedēļas programma paredzēta plašam interesentu lokam, bet īpaši – ģimenēm. Interesanti būs visiem! Latvijā Zinātnieku nakts pasākumi kopumā notiks astoņās pilsētās - Rīgā, Salaspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Liepājā un Ventspilī.  Zinātnes nedēļas un Zinātnieku nakts programmu un jaunumus meklējiet vietnēs www.salaspilszinatne.lv un www.nbd.gov.lv. 

lasīt vairāk
Gatavojamies apkures sezonai!

Tuvojas aukstais laiks un apkures sezonas sākums. Lai varētu sākt ēkas apkurināšanu un visas apkures sezonas laikā nenotiktu nepatīkami pārsteigumi – problēmas ar apkures iekārtām, kas noved pie apkures pārtraukuma, kad termometra stabiņš noslīdējis zem 0 – nepieciešams pārbaudīt un sakārtot katras ēkas siltummezglu pirms apkures sezonas sākuma . Tas ir katras mājas apsaimniekotāja pienākums, kas nodrošinās katra dzīvokļa iemītnieka komfortu visas ziemas laikā. Lai izprastu siltummezgla lomu, būtu jāsaprot, ka ar tā palīdzību var sasniegt būtiskus ietaupījumus un stabilu komfortu. Daudzām mājām jau ir uzstādīti automatizēti siltummezli, tomēr ir mājas, kas nespēj pietiekami ekonomēt savu patērēto siltumu, būtiski nesamazinot temperatūru savos dzīvokļos jeb savu komfortu. Automatizēts siltummezgls – samazina katra iedzīvotāja maksājumu par saņemto siltumenerģiju, jo tiek uzstādīti darbības režīmi, saistīti ar ārgaisa temperatūras svārstībām, kuru rezultātā apkures iekārta silda vairāk vai tieši otrādāk samazina patēriņu, tādējādi nodrošinot komfortu ar samazinātu maksājumu. Rūpēsimies par savu siltummezglu, jo savā ziņā tā ir mājas sirds, kas silda mūs drēgnākajos un aukstākajos brīžos. Nevienam negribētos decembra vidū sākt salt kāda neizdarības vai paviršības dēļ, gatavojoties apkures sezonai.

lasīt vairāk
Tikai septembrī var pieteikties otrā pusgada braukšanas izdevumu kompensācijas saņemšanai

Atbilstoši Salaspils novada domes saistošajiem noteikumiem "Braukšanas maksas atvieglojumi braukšanai ar sabiedrisko transportu un to saņemšanas kārtība Salaspils novadā" tikai septembra mēnesī var pieteikties 2015. gada otrā pusgada braukšanas izdevumu kompensācijas saņemšanai braukšanai uz novada centru. Braukšanas izdevumu kompensācijai var pieteikties Salaspils novadā deklarēti nestrādājošie pensionāri, politiski represētas personas, nestrādājošie 3.grupas invalīdi un Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, ja uz viņiem attiecas vismaz viens no šiem kritērijiem: persona dzīvo un ir deklarēta Salaspils novadā ārpus Salaspils pilsētas robežas; persona ir deklarēta un dzīvo Salaspils pilsētas teritorijas Zeltiņos un teritorijā, kuru ierobežo Dzērveņu, Vālodzes, Cīruļu, Briežu, Brūkleņu ielas (Purva apbūves teritorija). Šo kompensāciju nepiešķir: trūcīgajiem un maznodrošinātajiem nestrādājošajiem pensionāriem un nestrādājošajiem 3. grupas invalīdiem, kuri ir pieteikušies Salaspils sociālajā dienestā un katru mēnesi saņem transporta kompensāciju braukšanai visā novada teritorijā ar SIA "Galss Buss" autobusiem; personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti.  Lai saņemtu braukšanas izdevumu kompensāciju braukšanai uz novada centru otrajā pusgadā, tikai septembra mēnesī Salaspils vai Saulkalnes Apmeklētāju apkalpošanas centros jāiesniedz aizpildīta pieteikuma veidlapa un obligāti jāuzrāda personas statusu (invaliditātes, pensionāra politiski represētas personas vai Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka) apliecinoša apliecība.Pieteikuma veidlapas un detalizētāku informāciju var saņemt Apmeklētāju apkalpošanas centros Salaspilī un Saulkalnē.

lasīt vairāk
18. septembra “Salaspils Vēstīs” lasiet par aktuālo

3. septembrī īpašā godā tika celti mūsu novada uzņēmēji – gan tie, kuri piedāvā salaspiliešiem savus pakalpojumus, gan arī tie, kuri mūsu novada vārdu dara zināmu tuvu un tālu. Šoreiz apbalvošanas ceremonija notika jaunās oranžērijas eksotiskajā gaisotnē un noskaņā. Pasākuma ietvaros tika apbalvoti arī tie jaunieši, kuru biznesa idejas atzina par labākajām uzņēmēju biedrība. Zinātnes nakts šogad norisināsies gaismas zīmē. Par interesanto un daudzveidīgo pasākumu programmu vairāk lasiet izdevuma 1. un 4.lpp. Pašvaldība atgādina, ka tikai septembrī var saņemt braukšanas kompensācijas par otro pusgadu. Septembrī Salaspilī viesojušās ārzemju delegācijas- Moldovas pārstāves apmeklēja Dienas centru un sociālo centru, savukārt dāņu skolotāji viesojās Salaspils 1. vidusskolā. Kā ik gadus, arī šogad domes priekšsēdētājs R. Čudars kopā ar Polijas, Zviedrijas un Lietuvas vēstniekiem nolika ziedus pie poļu un zviedru piemiņas akmeņiem, pieminot Kirkholmas kauju. Iepazīstieties ar starptautiski zinātniskās konferences “Salaspils nometne. 1941.-1944.vēsture un piemiņa” programmu, kas norisināsies 25. septembrī. Dome apstiprinājusi saistošos noteikumus par pašvaldības sociālās palīdzības pabalstiem un to piešķiršanas kārtību. Ar to pilnu tekstu varat iepazīties šajā numurā. Sporta sadaļā lasiet par salaspiliešu panākumiem dažāda mēroga sacensībās. Salaspilī sporto gan bērni, gan jaunieši, gan veterāni, gan cilvēki ar īpašām vajadzībām.  Šogad 25. septembrī Salaspils  kopā ar citām Latvijas pilsētām atzīmēs olimpisko dienu ar moto “Nebrīnies. Piedalies!”. Visus skriešanas entuziastus jau atkal pulcēs kopā pusmaratons “Noķer vēju”, kurš 26. septembrī norisināsies botāniskajā dārzā. Kā sagatavoties apkures sezonai, lasītājiem stāsta SIA  “Salaspils Siltums”. Atgādinām, ka līdz 20. novembrim jāpiesakās invalīdu pabalsta saņemšanai. 26. septembrī uz 15. Knuta dienai veltīto literāri muzikālo vakaru aicina k/n “Enerģētiķis”. Dināra Gulbja debijas albuma prezentācija, pensionāru kopas saiets, izrādes un koncerti- par to visu 8.lpp.   2015. gada 18. septembris Nr.18 (616)

lasīt vairāk
Piemin Kirkholmas kauju

Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros 11. septembrī Salaspilī pie poļu un zviedru piemiņas akmeņiem notika Salaspils jeb Kirkholmas kaujas atceres brīži. Septembra beigās apritēs jau 410 gadi kopš šīs poļu – zviedru kara laika kaujas, kurā Zviedrija piedzīvoja vienu no lielākajām sakāvēm tās vēsturē, savukārt Polija–Lietuva vienu no ievērojamākajām uzvarām, sakaujot gandrīz trīs reizes lielāko zviedru karaspēku. Kaujā krita aptuveni 9000 zviedru, savukārt poļi–lietuvieši zaudēja tikai dažus simtus vīru. Atceres pasākumu ar savu klātbūtni bija pagodinājuši Polijas, Lietuvas un Zviedrijas vēstnieki, kā arī Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, kurš uzsvēra, ka 410 gados daudz kas pasaulē ir mainījies, bijušie sāncenši ir pārvarējuši nesaskaņas un var kopā atcerēties senās cīņu dienas. 2015. gadā Salaspils kaujas atceres pasākums pirmo reizi ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma dienu programmā. Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas pārstāvis Jānis Asaris atzīmēja, ka Salaspils kauja bija ļoti nozīmīga visas Eiropas kontekstā, tāpēc šis atceres brīdis būtu uzskatāms par lielisku šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienu programmas papildinājumu. Polijas, Zviedrijas un Lietuvas vēstnieki aicināja godināt kaujā kritušo piemiņu neatkarīgi no tā, zem kādas valsts karoga viņi karoja. Tāpat vēstnieki uzsvēra, ka šai kaujai ir īpaša vietu visu trīs valstu vēsturē. Poļiem un lietuviešiem Salaspils jeb Kirkholmas vārds vēl arvien ir teiksmains simbols, ko atcerēties ar lepnumu. Zviedriem savukārt sakāve pie Salaspils bija labs grūdiens militārās jomas attīstībā, kas vēlākajos gadsimtos ļāva Zviedrijai izvirzīties par vienu no noteicošajām valstīm pie Baltijas jūras. Pēc oficiālajām uzrunām sekoja ziedu nolikšana gan pie poļu, gan zviedru piemiņas akmeņiem.     Zigmārs Gailis, Daugavas muzeja vēsturnieks  1605. gada 27. septembris  ir diena, kad notika viena no sava laika dramatiskākajām un asiņainākajām kaujām – Salaspils kauja. 1605. gadā ritēja jau piektais kara gads starp Poliju–Lietuvu un Zviedriju par to, kurš kontrolēs Baltiju un, protams, jo īpaši svarīgo Rīgas pilsētu un Daugavas ūdensceļu. Ja zviedri ieņemtu Rīgu (kura atradās Polijas–Lietuvas valdījumā), tas nozīmētu, ka Polija–Lietuva būtu zaudējusi šajā Baltijas jūras daļā lielāko ostu, tiktu likvidēta arī Polijas–Lietuvas politiskā vara bijušās Livonijas teritorijā, iedragāta daudzu Polijas un Lietuvas apgabalu tirdzniecība un saimniecība. Zviedri, savukārt, sava karaļa Kārļa IX vadībā bija nolēmuši iegūt Rīgu un vēlāk visu bijušo Livoniju sev. Tieši tāpēc Kārlis IX bija ieradies Rīgā ar 11-14 tūkstošu lielu karaspēku, sākotnēji aplencot Rīgas pilsētu un vēlāk uzbrūkot Polijas–Lietuvas pozīcijām šeit, Salaspilī. Tās aizstāvēja gandrīz 4000 poļu–lietuviešu karavīru hetmaņa Jana Karola Hodkēviča vadībā, kas bija ieradušies glābt Rīgu no zviedriem. Hodkēvičam palīgā mirkli pirms Salaspils kaujas sākuma, pāri braslam šķērsojot Daugavu, bija ieradusies arī Kurzemes hercoga Frīdriha Ketlera komandētā Kurzemes jātnieku vienība. Hercoga negaidītā ierašanās, šķērsojot tajā laikā šķietami nešķērsojamo Daugavas upi, jau pirms kaujas tika uzskatīta par labu zīmi un vēl vairāk stiprināja poļu–lietuviešu morāli. Hodkēvičs pozīcijās pie Salaspils bija ieradies jau dienu iepriekš, 26. septembrī, pēc ātra vairāku dienu pārgājiena no Igaunijas puses. Zviedrijas karaspēks Salaspilī ieradās no Rīgas, izejot tajā pašā rītā, un ap astoņiem jau bija izvietojies kaujas ierindā. Zviedru pārspēks kaujas laukā bija milzīgs (apmēram trīs pret vienu) , tomēr pirms Salaspils kaujas poļu–lietuviešu karaspēks bija zviedrus vairākkārt sakāvis, piemēram, pie Kokneses un Paides. Tāpēc noskaņojums Zviedrijas karaspēkā bija bez lielas pārliecības, algotņi ne visai gribēja cīnīties klajā laukā šeit, pie Salaspils. Turklāt Kārlis IX bija maldīgi pārliecināts, ka Hodkēvičs kauju nepieņems. Savukārt Polijas–Lietuvas kavalērijas vienībām, kas veidoja Hodkēviča spēku kodolu, cīņa skaitliskajā mazākumā bija pierasta lieta. Abiem karaspēkiem satiekoties, kauja netika uzsākta. Zviedri atradās izdevīgākās pozīcijās nekā poļi–lietuvieši, jo Hodkēviča jātniekiem vajadzēja uzbrukt zviedriem, kas stāvēja uzkalnā. Tieši tāpēc abas puses sākotnēji vairījās doties uzbrukumā. Hodkēvičs, savukārt, manevrējot ar savu karaspēku, centās radīt pārliecību zviedros, ka kauju nevēlas. Neskatoties uz zviedru augstāko virsnieku centieniem atrunāt karali no izdevīgo pozīciju atstāšanas, Kārlis, pārliecībā, ka Hodkēvičs nebūs pretinieks, tomēr pavēl sākt uzbrukumu. Tā izrādās liela kļūda. Kauja sākas ap vieniem dienā un notiek trīs atsevišķās vietās, tajā skaitā pie Jura baznīcas un Rīgas ceļa. 15–20 minūšu laikā Hodkēviča karaspēks gūst pārsvaru. Kaujas likteni lielā mērā izšķir apstāklis, ka ar musketēm bruņotie zviedru kājnieki nespēj apturēt galveno Hodkēviča spēku – kavalēriju. Sava nozīme šeit bija arī zviedriem ļoti nelabvēlīgajam vēja virzienam, kas poļu–lietuviešu saceltos putekļu mākoņus pūta tieši virsū zviedru kājniekiem. Putekļu dēļ apgrūtinātā redzamība traucēja šaujamieroču izmantošanu un sazināšanos starp dažādām karaspēku daļām. Putekļos poļu kavalērijai izdevās ātri vien sakaut zviedru karaspēka flangos izvietoto kavalēriju. Kavalērijas atkāpšanās padarīja neaizsargātus zviedru kājniekus un izraisīja kopēju haosu visā zviedru karaspēkā. Tas palīdzēja poļiem–lietuviešiem iegūt pārsvaru, kam sekoja slaktiņš un pakaļdzīšanās, kurā arī krita lielākā daļa zviedru karavīru. Kārlis kaujā zaudēja divas trešdaļas karaspēka. Vēstures avotos tiek minēts, ka pēc kaujas apglabāti 8983 Zviedrijas armijas kritušie, neskaitot noslīkušos ūdenī un pazudušos purvos. Vēl ap 1774. gadu pie Salaspils Sv. Jura baznīcas bijuši redzami trīs uzkalni. Iespējams, tie bijuši kritušo apbedījumi. Katrā ziņā, pat neskatoties uz iespaidīgo sakāvi, zviedru karaspēks pastāvēt nepārstāja, lai gan zaudēja savas darbības spējas. Daļa zviedru, kas paglābās no slaktiņa, aizbrauca ar kuģiem, daļa aizgāja pa Pērnavas ceļu uz Igaunijas teritoriju. Lai gan Hodkēviča zaudējumi bija nesalīdzināmi mazāki (tikai ap 100 karotāju), tomēr kaujā gāja bojā liels skaits vērtīgo, apmācīto huzāru zirgu. Trenētu zirgu zaudējums, kurus bija grūti aizvietot vēlākajās kaujās, bija viens no iemesliem, kas beigu beigās noveda pie Polijas-Lietuvas militārā spēka samazināšanās un zaudējuma. Lai gan tālejošu seku Salaspils kaujai nav, un jau 1621. gadā Rīga un vēlāk visa Livonija nonāk zviedru valdījumā, tomēr Salaspils kauja ir spožākā Polijas–Lietuvas militārā uzvara 1600.–1629. gada karā. Hodkēviča uzvaras slava pār trīsreiz lielāko Zviedrijas karaspēku tolaik izskan tālu Eiropā. Polijas un Lietuvas vēsturē, mākslā, arī folklorā Kirkholmas – Salaspils vārds kļūst par teiksmainu simbolu. Virspusēji skatoties, protams, Salaspils kauja nav tiešā veidā saistīta ar pamatnācijas - latviešu likteņiem. Tomēr ir jāsaprot, ka viss, kas norisinājās Latvijas teritorijā, nesaraujami bija saistīts ar mūsu senčiem, un par svešzemnieku kariem to var teikt vistiešākajā mērā. Ļoti iespējams, ka kādā no karojošajām pusēm karoja arī kāds latvietis, tomēr tam vēl trūkst vēsturisku pierādījumu. Pilnīgi droši gan ir tas, ka kauja skāra vietējos iedzīvotājus – tā laika salaspiliešus. Tāpēc arī Latvijas un vēl jo vairāk Salaspils vēsturē šī kauja atstājusi neizdzēšamas pēdas. Avoti:Vanaga, L. Salaspils novads. Salaspils, 2011. 55. – 59. lpp.H. Vizners. Salaspils 1605 (Ē. Jēkabsona priekšvārds un tulkojums). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1991, Nr.1, 96. – 117. lpp.Daugavas muzeja krājuma un zinātniskā arhīva materiāli

lasīt vairāk
Salaspilī viesojas Moldovas Ziemeļu reģiona pārstāvji

No 6. līdz 12. septembrim 34 Moldovas pārstāvji viesojas vairāk kā 10 Latvijas novados, lai pēc individuāli izstrādātiem stažēšanās plāniem iegūtu praktisku informāciju par dažādām Latvijas reģionu iniciatīvām. Rezultātā tiks izstrādāti rīcības plāni iegūtās pieredzes iedzīvināšanai Moldovas Ziemeļu reģionā un starptautiskās sadarbības veidošanai ar Latviju. Divi Moldovas pārstāvji četras dienas – no 7. līdz 10. septembrim viesojās arī Carnikavas, Salacgrīvas, Saulkrastu un Salaspils novados. Latvijas sadarbību ar Moldovas Ziemeļu reģionu uzsāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kurā pirms diviem gadiem iesaistījās arī biedrība “Latvijas Lauku forums” un tās biedru organizācijas visā Latvijā, veicinot sadarbību starp valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību nacionālā un starptautiskā līmenī. „Latvijas Lauku foruma” partneris Moldovas Ziemeļu reģionā ir NVO „Pro Cooperare Regionala” ar kuru noslēgts sadarbības līgums, lai sniegtu atbalstu attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanas jautājumos Moldovas Ziemeļu reģionā, kā arī apzinātu Latvijas iniciatīvas, kas var kalpot kā paraugs un iedvesmas avots citiem. Latvijas un Moldovas kopīgajās aktivitātēs īpaša uzmanība tiek pievērsta vietējā līmeņa publisko privāto partnerību attīstībai, kas balstās uz mērķtiecīgu valsts pārvaldes un NVO partnerību. Šāda sadarbība ir praksē balstīts sadarbības piemērs, kas mudina Moldovas pārvaldes struktūras attīstīt efektīvas partnerības ar NVO, uzņēmējiem, risinot attīstībai nozīmīgus jautājumus, piemēram, spēcinot vāji attīstīto plānošanas kapacitāti, sekmējot atbalstu uzņēmējdarbībai, ierobežotas attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas iespējas. Nedēļu ilgo pieredzes apmaiņas darbnīcu mērķis ir nodrošināt metodisku atbalstu partnerību veidošanā, vietējās ekonomikas stiprināšanā, sociālā un cilvēkkapitāla attīstībā Moldovas Ziemeļu reģiona lauku teritorijās, nodrošinot pieredzes apmaiņu starp Moldovas Ziemeļu reģiona un Latvijas vietējā līmeņa NVO, uzņēmējiem (īpaši mājražotājiem), pašvaldībām un mazajām lauku skolām. Viesi apmeklēja Salaspils novada Sociālā dienesta Dienas centru personām ar funkcionāliem traucējumiem un Sociālo centru, kur iepazināmies ar šo struktūrvienību piedāvāto pakalpojumu klāstu, apmeklētājiem un darbiniekiem. Tika izteikta vēlme uzsākt sadarbību, organizējot pieredzes apmaiņas vizītes ar šīm iestādēm arī turpmāk. Palepojāmies arī nule ekspluatācijā nodoto Rīgavas mākslas dārzu un Nacionālā botāniskā dārza jauno oranžēriju.

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs