Sveiciens Zinību dienā!

Angļu rakstnieks Filips Česterfīlds ir teicis: "Zināšanas ir gan patvērums, gan glābiņš, kas ērts un nepieciešams mūža otrajā pusē; un, ja mēs neiestādīsim koku, kamēr esam jauni, tad mums nebūs ēnas, kur patverties no saules svelmes, kad būsim kļuvuši veci." Lai 1. septembris ir svētki nākamajam solim uz priekšu visiem - gan tiem, kuri sāk iet bērnudārzā, skolā, koledžā, augstskolā, arī tiem, kuri uz skolu ved savus bērnus, mazbērnus, un kopā ar viņiem atkal ne reizi vien atvērs skolas grāmatas, izbrīnoties, ka tagad viss ir pavisam savādāk, un sākot mācīties no jauna. Lai ir svētki skolotājiem, kuri, mācot citus, arvien vēl mācās arī paši! Lai Zinību diena ir svētki ikvienam, kas neieslīgst pašapmierinātībā un katru dienu vēlas uzzināt ko jaunu, jo mācīties - tas esot tas pats, kas airēt pret straumi. Pārstāsi - nesīs atpakaļ. Mēs katrs esam savulaik pirmo reizi devušies uz skolu ar rudens ziedu pušķi rokās, ar lepnumu un satraukumu sirdī. Visi esam sākuši vienādi - no 1. klases. Arī mēs zinām, kāds ir ceļš līdz pieaugušo dzīvei, tāpēc novēlam visiem, visiem saulainu un ar lielu apņemšanos bagātu Zinību dienu! Salaspils novada pašvaldības darbinieki Domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos Malda Caune Izpilddirektors Andrejs Jaunkalns Nekustamā īpašuma daļas vadītāja Anna Bāle 2. rindā 1. no labās - teritorijas plānotāja Dace Bērziņa Vidū - nodokļu speciāliste Dace Braunere Vecākā klientu apkalpošanas speciāliste Daina Tenisone No labās - personāla inspektore Gineta Gude Preses sekretāre Ginta Zēberga Kultūras metodiķe Indra Trofimoviča Izglītības metodiķe Irēna Kramarova Nekustamo īpašumu daļas vadītājas vietniece Jūlija Gurova Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita Balcerbule Tehniskās daļas vadītājs Mareks Kalniņš Galvenā grāmatvede Nadežda Veide Ekonomiste Silvija Marcinkēviča IT daļas vadītājs Vasilijs Gelahs Jaunatnes lietu un mūžizglītības speciāliste Eva Agafonova Domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos Malda Caune Izpilddirektors Andrejs Jaunkalns Nekustamā īpašuma daļas vadītāja Anna Bāle 2. rindā 1. no labās - teritorijas plānotāja Dace Bērziņa Vidū - nodokļu speciāliste Dace Braunere Vecākā klientu apkalpošanas speciāliste Daina Tenisone No labās - personāla inspektore Gineta Gude Preses sekretāre Ginta Zēberga Kultūras metodiķe Indra Trofimoviča Izglītības metodiķe Irēna Kramarova Nekustamo īpašumu daļas vadītājas vietniece Jūlija Gurova Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Lolita Balcerbule Tehniskās daļas vadītājs Mareks Kalniņš Galvenā grāmatvede Nadežda Veide Ekonomiste Silvija Marcinkēviča IT daļas vadītājs Vasilijs Gelahs Jaunatnes lietu un mūžizglītības speciāliste Eva Agafonova

lasīt vairāk
Radošuma dārzs ir atklāts

Neilgi pirms Jāņiem Salaspilī tika atklāts Dienvidu parks, kurā var pulcēties sporta entuziasti, darbojoties parkūra laukumā un spēlējot petanku. Nu savs parks ir arī mākslas baudītājiem, jo 28. augusta vakarā svinīgi savus vārtus apmeklētājiem vēra Rīgavas mūzikas un mākslas dārzs. Jau izsenis ir bijusi ideja, ka noslēgtajā teritorijā aiz kultūras nama „Rīgava” jāievieš dzīvība - jāpadara tā skaista, sakopta un pieejama novadniekiem un viesiem. Tā kā parku ieskauj divas mākslinieciskas iestādes - kultūras nams un mūzikas un mākslas skola - , nosaukums radās pats no sevis. Līdzās iekoptajam zālienam un sastādītajām puķēm parkā ir uzstādīti brīvdabas mūzikas instrumenti, skaisti soliņi, interesents apgaismojums un, protams, skatuve, kur notiks dažādi pasākumi un koncerti. Par vizuālu un skaņas norobežojumu no blakus esošajiem īpašumiem kalpo tematiski apgleznotā siena, par kuras tapšanu pasakāmies māksliniekiem Aldim Reicim un Antrai Ivdrai. Ja nu kādu mulsina nepabeigtie laukumiņi sienas gleznojumā, tad varam atklāt, ka tas nav defekts, jo pavisam drīz tur savu roku pieliks Mūzikas un mākslas skolas diplomandi, veidojot mozaīkas fragmentus. „Šodien pati daba mūsu jauno dārzu iesvētīja ar bagātīgām lietavām, bet tagad, vakarā, ir burvīgs laiks un burvīga atmosfēra. Dārzs ir kaut kas īpašs. Strādājot dārzā un kopjot to, cilvēks rod mieru un gandarījumu sevī. Dārzs ir jākopj - jākopj katru gadu, katru sezonu un katru dienu. Tāpat kā mēs to darām ar savu dzīvi. Mēs ļoti priecājamies, ka mums ir šāda vieta, kur sanākt kopā un baudīt lielisku atmosfēru,” atklājot jaunizveidoto dārzu, klātesošos uzrunāja priekšsēdētājs Raimonds Čudars, aicinot svinīgo lentu pārgriezt tos cilvēkus, kuri dārza tapšanā ieguldījuši savu talantu darbu un enerģiju,- dārza autori un radītāju ainavu arhitekti Daigu Veinbergu un SIA „Aasfaltbūve” darbu vadītāju Aināru Lūkinu. Simboliskajā lentas griešanā piedalījās arī dārza saimnieks - k/n „Rīgava” direktors Ēriks Miķelsons un Salaspils Mūzikas un mākslas skolas direktors Vilnis Borovskis, kuriem ir uzticēts rūpēties par dārza kultūras dzīvi. Un kultūras dzīve tika atklāta svinīgajā vakarā, muzicējot ansamblim „Vālodzīte”, trio „Vējā”, mūzikas un mākslas skolas pedagogiem, ritma ansamblim, kā arī meiteņu kvartetam „Latvian sound quartet”. Mūsu pašdarbības kolektīvi pilnīgi noteikti ir pelnījuši arī savu brīvdabas skatuvi, kur vasaras skaistajā laikā koncertēt saviem novadniekiem. „Šajā dārzā es ienācu pirms vairāk kā diviem gadiem. Gan jau neviens neatceras, kā šeit izskatījās; varu teikt, ka pavisam savādāk, nekā šeit izskatās šodien. Pirmais, ko dara ainavu arhitekts, viņš iztēlojas ainavas nākotni. Tā kā dārzs atrodas pie kultūras nama un mūzikas skolas, man bija tikai viena doma- šī ir vieta kultūrai un mūzikai, visdažādākajām mākslas izpausmēm. Es vēlējos radīt vietu visdažādākajiem notikumiem. Laukums ar skatuvi ir paredzēts koncertiem, zaļumballēm, bet pļaviņu, kurā nav iebūvēti soli, mēs varam izmantot dažādi. Kad nenotiek pasākumi, šeit var atnāk un pasēdēt zālienā, pasauļoties, palasīt grāmatu vai paēst pusdienas. Uz šejieni var nākt kopā ar bērniem un paspēlēt mūzikas instrumentus,” dārza tapšanas ideju atklāj D. Veinberga. ”Mazie dārziņi ir veidoti pēc labirinta principa, lai ikviens varētu atrast savu nomaļu stūrīti, kur pabūt klusumā un mierā, skaistu augu ieskauts. Augu, kuri mūs iedvesmo uz radošumu. Dārzs ir tāda dzīva radība, dārzs nav būvobjekts, kuru var pabeigt. Gadalaikiem mainoties, mainīsies arī dārza izskats - pavasarī mūs priecēs tulpes un krokusi, rudenī - lapu krāsainība, bet ziemā šeit varēs ienākt un uzcelt sniegavīru. Šis ir radošuma dārzs, kurš radīs daudz jaunu domu, kā mums katram te justies.” Nākamajā dienā pēc svinīgās atklāšanas dārzā jau pulcējās brīvdabas kino cienītāji, lai noskatītos dažādas filmas katrai gaumei un vecumam. Mazākajiem skatītājiem tika piedāvāta latviešu režisora Nila Skapāna animāciju filmu programma „10 stāsti maziem un lieliem bērniem”. Pieaugušajiem programma piedāvāja trīs lieliskas filmas – pašmāju dokumentālo filmu „Freimis. Mārtiņš Freimanis”, itāļu komēdiju „Dižais skaistums” un vienu no 60. gadu spilgtākajām Holivudas filmām „Brokastis pie Tifānija”. Spilgtā saule gan ienesa savas korekcijas filmu projicēšanā, tāpēc organizatori piedāvāja filmu par Mārtiņu Freimani un multfilmu programmu nākamajā dienā noskatīties k/n „Rīgava” telpās. Bet filmas- „Dižais skaistums” un „Brokastis pie Tifānija” -, kā tas bija paredzēts, varēja baudīt sestdien uz lielā ekrāna Rīgavas dārzā. Kopumā pirmais kino vakars ar bija izdevies godam, pulcējot kopā ap simts skatītāju. Salaspilieši ar nepacietību gaida nākamo pasākumu Rīgavas mākslas dārzā, bet līdz tam esiet laipni gaidīti baudīt mieru un radošumu, apskatīt sienas gleznojumu, paspēlēt instrumentus un vienkārši atpūsties vēl vienā brīnišķīgā vietā Salaspilī. Tikai atcerēsimies, ka skaists un tīrs ir ne tikai tur, kur rada un kopj, bet arī tur, kur neposta un nemēslo. Tāpēc uzturēsim mūsu jauno dārzu skaistu visi kopā! SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas

lasīt vairāk
Rīgavas mākslas dārzs jau gatavs uzņemt apmeklētājus

Ērti soliņi, neparasti gaismekļi, āra mūzikas instrumenti, brīnišķīgi apstādījumi - tas viss ļaus jums justies tikpat brīnišķīgi, baidot brīvdabas koncertus un kino vakarus. Atnāciet, novērtējiet! Šī vieta ir pārvērtusies līdz nepazīšanai. Mūri dārza labajā malā rotā Salaspils Mūzikas un mākslas skolas skoplotāju Alda Reiča un Antras Ivdras gleznoties ziedu un Salaspils motīvi, kam pa vidu ir atstāti pelēki laukumi. Jūs jautāsiet: vai glezna nav pabeigta? Gan jā, gan nē. Jau  nākamajā  pavasarī  šos laukumus aizpildīs  Mūzikas  un  mākslas  skolas  diplomandu  veidotās  mozaīkas – līdzīgas  tai,  kāda  jau  šobrīd ir tapusi Alda Reiča vadībā un skatāma  uz  skolas  sienas. Rīt, 28. augustā notiks lentas griešanas svētki un koncerts, savukārt sestdien, 29. augustā - brīvdabas kino vakars.

lasīt vairāk
Par ceļa zīmju laušanu aizturēti vairāki jaunieši

25.augustā plkst.00.54 pie nama Enerģētiķu ielā 3 pašvaldības policija aizturēja četrus (1994. gadā, 1995.gadā un 1997.gadā dzimušus) jauniešus, kuri lauza ceļa zīmi. Jaunieši jau iepriekš nonākuši policijas redzeslokā par dažādiem likumpārkāpumiem. Aizturētie nodoti Valsts policijā, kur uzsākts kriminālprocess par īpašumu bojāšanu.Pēc foto, kas tika nosūtīts pašvaldības policijai, ir identificēti iespējami vainīgie.  Tie ir trīs (1999. un 2000. gadā dzimuši) pusaudži. Informācija ir nodota Valsts policijai, kura veiks tālāku izmeklēšanu. Paldies iedzīvotājiem par sniegto informāciju.Pēc Krimināllikuma 185.panta pirmās daļas par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

lasīt vairāk
Meža iela kļūst drošāka gājējiem un autobraucējiem

Meža ielā jau sen ir pazudusi dzelzbetona siena, kura traucēja un pat padarīja bīstamu pārvietošanos gan gājējiem, gan braucējiem, tās ražotņu posms kļūst arvien sakārtotāks. Nu ielā ir sākusies trotuāra un veloceliņa izbūve, un ceļa posms no Rīgas ielas līdz Budeskalnu ielas aplim būs sakārtots kļūs daudz drošāks.

lasīt vairāk
Noteiksim aktīvākos jauniešus novadā!

Lai veicinātu Salaspils novada jauniešu iniciatīvas, iesaistīšanos neformālās izglītības aktivitātēs, brīvprātīgajā darbā, starptautiskos projektos un programmās, līdz ar ko motivētu jauniešu aktīvu līdzdalību sabiedriskajā dzīvē novadā, Salaspils novada dome turpina iesākto tradīciju, proti, izsludina konkursu „Salaspils novada jauniešu gada balva 2015”, kurā varēs piedalīties ikviens Salaspils novadā deklarēts jaunietis vecumā no 13 – 25 gadiem. Rīkojot konkursu „Salaspils novada jauniešu gada balva 2015”, vēlamies uzsvērt un publiski novērtēt jauniešu neformālās izglītības ceļā iegūtās kompetences, dalību starptautiskos projektos un programmās, gada beigās pasniedzot balvu un atzinības apliecinājumu. Sakarā ar to, ka pašvaldība vēlas arvien vairāk aktivizēt jauniešu iniciatīvu un līdzdarbošanos Salaspils novadā, šogad ir izmainīts konkursa nolikums, izveidojot 5 nominācijas, kurās varēs izvirzīt pretendentus: JAUNIETIS SAVAI SKOLAI GADA JAUNIETIS NEFORMĀLĀ JAUNIEŠU GRUPA/APVIENĪBA JAUNIEŠU LIELDRAUGS JAUNIEŠU PASĀKUMS Kā jau ierasts, tad konkursa noslēguma pasākums ir īsta svētku diena novada jauniešiem, tāpēc tiks sveikti arī tie jaunieši, kuri gada garumā ir veikuši brīvprātīgo darbu, nostrādājot vismaz 50 brīvprātīgā darba stundas. Ikviens novada iedzīvotājs tiek aicināts pievērst uzmanību jauniešu paveiktajiem nozīmīgajiem darbiem atbilstoši nolikuma kritērijiem, un pieteikt jaunieti konkursam negaidot gada beigas! Pieteikums konkursam ir aizpildāms elektroniski - http://goo.gl/forms/ccOe1VbDtT Ar konkursa „Salaspils novada jauniešu gada balva 2015” nolikumu var iepazīties šeit Salaspils novada domes Jaunatnes lietu un mūžizglītības speciāliste Eva Agafonova

lasīt vairāk
Jaunieši dalās pieredzē par brīvprātīgo darbu

Programma „Ersmus+”, kas piedāvā jauniešiem iespēju doties īsos apmaiņas projektos, kļūst ar vien populārāka. Tā garantē ne vien iespēju apciemot ārvalstis, bet arī diskutēt par dažādām tēmām ar cittautu jauniešiem, darboties aktīvi un radoši, kā arī satikt jaunus draugus. 16. jūlijā uz šāda veida projektu Bulgārijā devās Salaspils organizācijas „Express Yourself” jauniešu grupa - Iveta, Andris, Aigars, Arta un Armands. Par projekta vietu bija izvēlēta Razloga - neliela pilsētiņa 3 stundu braucienā no galvaspilsētas Sofijas. Tur pulcējās 30 jaunieši no Latvijas, Igaunijas, Bulgārija, Azerbaidžānas, Gruzijas un Moldovas, kas nedēļas ietvaros dalījās pieredzē un veica dažādas aktivitātes par tēmu „Aktīvi brīvprātīgie – labāki pilsoņi”. Lai iepazītos ar brīvprātīgā darba situāciju jauniešu pārstāvētajās valstīs, notika katras dalībvalsts prezentācijas. Dalībnieki stāstīja par brīvprātīgā darba popularitāti, nozīmīgākajiem brīvprātīgo notikumiem, problēmām un aktualitātēm. Azerbaidžānas jaunieši stāstīja par vērienīgajām Eiropas spēlēm Baku 2015, kas pulcējušas ap 18 000 brīvprātīgo. Gruzīni dalījās pieredzē par lietavu izraisīto katastrofu Tbilisi, kur palīdzējis liels skaits brīvprātīgā darba veicēju. Latvijas jaunieši varēja lepoties ar garu pasākumu sarakstu, kuros iesaistīti dažādu vecumu brīvprātīgie – tika stāstīts par Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu, Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, dziesmu svētkiem, dažādiem maratoniem, dzīvnieku patversmēm u.c. Īpaši citu tautu jauniešus uzrunāja stāsti par brīvprātīgo darbu dažādos festivālos un Grāmatu ķēdē. Sniedzām informāciju arī par brīvprātīgā darba iespējām Salaspils novadā un novada domes sniegto iespēju oficiāli veikt brīvprātīgo darbu, par to saņemot apliecinošu dokumentu. Vienā no projekta dienām bija iespēja satikt jauniešus, kas veikuši Eiropas brīvprātīgo darbu, dzirdēt nozīmīgākos stāstus, uzdot jautājumus. Tāpat tika runāts par to, ko jaunieši saprot ar terminu „Eiropas pilsonība”, ko, kā izrādās, Eiropas Savienības dalībvalstu jaunieši uztver citādāk kā jaunieši, kas Eiropas Savienībā nedzīvo. Interesanta un izglītojoša izvērtās projekta treneru organizētā tikšanās ar gados visjaunāko Eiropas Parlamenta deputātu bulgāru Andreju Novakovu (Andrey Novakov). Viņš stāstīja par savu pieredzi – par to kā nonācis līdz Eiropas Parlamenta krēslam. Deputāts sniedza savu vīziju par to, kas, viņaprāt, ir Eiropas pilsonība un kā tā būtu jāveicina Eiropas iedzīvotāju vidū. Runājot par Latviju, Andrejs Novakovs draudzīgi atcerējās Arta Pabrika vārdu, jo viņu sēdvietas Eiropas Parlamentā atrodoties netālu. Bet projekta noslēgumā tika veidota publiskā zibakcija, kā ietvaros Razlogas centrā jaunieši prezentēja kopīgu deju un dažāda veida uzskates materiālus ar mērķi izplatīt informāciju par brīvprātīgā darba iespējām Eiropā un Eiropas pilsonību. Atskatoties uz projektu kopumā, var teikt, ka lietderīgas diskusijas un daudzveidīgas prezentācijas papildināja jautrības pilnas komandu aktivitātes un vakari neformālā gaisotnē, iegūti ne vien jauni iespaidi, bet arī draugi, šķiršanās brīžiem ar smaidiem un apskāvieniem pievienoti solījumi tuvākajā nākotnē apciemot Tbilisi, Baku un Tallinu. Var atzīt, ka piedzīvots neaizmirstams projekts, ko pievienot skaistāko vasaras notikumu sarakstam. Arta Krēsliņa

lasīt vairāk
Kā kļūt energoefektīvākiem un maksāt mazāk par elektrību?

AS “Sadales tīkls” atgādina iedzīvotājiem atgādina dažas zināmas, bet piemirstas lietas, ko varam darīt efektīvāk. Ja elektrības rēķins šķiet par lielu vai ir vēlme kļūt energoefektīvākam, vai uzlabot savu dzīves telpu, par to nemaksājot vairāk nekā līdz šim, ir vērts paanalizēt savus un ģimenes paradumus – mainot tos, ikvienam ir iespēja ietaupīt. Pieaugošā atkarība no enerģijas importa, energoresursu trūkums, kā arī nepieciešamība ierobežot klimata pārmaiņas, ir problēmas, kuru risināšanai kā vērtīgu līdzekli Eiropas Savienība (ES) izvirzījusi energoefektivitātes paaugstināšanu. Ir pieņemta jauna energoefektivitātes direktīva, kuras īstenošana attiecas arī uz Latviju. Kā ES energoefektivitātes mērķi uz 2020.gadu izvirzīti – par 20% samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus, līdz 20% palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas gala patēriņā un par 20% paaugstināt energoefektivitāti. Arī katram no mums savā ģimenē, mājoklī ir iespējams kļūt energoefektīvākiem, tādēļ AS “Sadales tīkls” iedzīvotājiem atgādina dažas zināmas, bet piemirstas lietas, ko varam darīt efektīvāk. Cilvēka daba ir tāda, ka pat tiem, kam šķiet, ka viņi elektroenerģiju zina visu un izmanto to ļoti efektīvi, ikdienā ieviešas pa kādam ieradumam, kas rada liekus elektrības tēriņus. Pat cilvēkiem, kam energoefektivitāte ir maizes darbs, kas to pēta, analizē un māca citus būt energoefektīviem, reizi pa reizei der atsvaidzināt zināšanas par efektīvu saimniekošanu savā mājsaimniecībā. Katru dienu mēs lietojam elektrību, īpaši nedomājot par tās patēriņu. Mēs pierodam pie sava dzīvesveida, pierodam pie naudas summas elektrības rēķina apmaksai. Vienlaikus ir daudz vienkāršu, šķietami pašsaprotamu lietu, kas palīdzētu elektroenerģiju izmantot efektīvāk, - kā gatavot ēst, kā mazgāt veļu un traukus, kā pašiem mazgāties, kā izmantot mājsaimniecības tehniku. Piemēram, ledusskapī temperatūru vēlams noregulēt uz +5°C, savukārt saldētavā būs gana ar -18°C. Der iegaumēt, ka, izvēloties ledusskapī vēsāku vidi, +4°C, elektroenerģijas izmaksas par ledusskapi palielināsies par 10%. Ledusskapja energoefektivitāte būs zemāka, ja novietosiet to blakus tiešiem siltuma avotiem - plītij, radiatoriem, tiešiem saules stariem caur logu. Tāpat uz ledusskapjiem nedrīkst likt virsū mikroviļņu krāsnis, tosterus vai mazās cepeškrāsniņas. Savukārt ēdienus ledusskapī vēlams likt noslēgtos traukos. Zemākas temperatūras uzstādīšana ir arī veids, kā energoefektīvi mazgāt veļu un traukus, jo tieši ūdens sildīšanai mazgāšanās procesā tiek patērēts visvairāk elektroenerģijas - jo siltākā ūdenī tiks mazgātas drēbes un trauki, jo dārgāk tas izmaksās. Svarīgi ir gan veļas, gan trauku mazgājamās mašīnas kārtīgi aizpildīt - dažu šķīvju vai pāris kreklu mazgāšana būs līdzvērtīga zemē nomestai naudai. Daudziem no mums neatņemams rīta rituāls ir tase kafijas. Ja ūdeni kafijai vai tējai vārām elektriskajā kannā, ieteicams ir vārīt tik daudz ūdens, cik būs nepieciešams. Ja divu tasīšu vietā uzvārīsiet pilnu kannu, patērēsiet 4-5 reizes vairāk elektroenerģijas, nekā vajadzētu. Savukārt lielo ūdens sildītāju vajag novietot iespējami tuvāk ūdens izmantošanas vietai. Augstāko energoefektivitāti tas sniegs, ja temperatūra būs noregulēta uz 55-60°C. Ja ir jāizdara izvēle starp mazgāšanos dušā vai vannā, der iegaumēt, ka, nedēļu katru dienu mazgājoties dušā, iztērēsim aptuveni tikpat daudz ūdens kā vienā mazgāšanās reizē vannā. Protams, arī dušā energoefektīvi būs ūdeni tecināt tikai tad, kad tas nepieciešams. Līdzīgi arī zobus tīrot, krānu nevajag atstāt tekošu visu zobu tīrīšanas laiku. Monētas otra puse, sevišķi par dušu runājot, ir komforts - vai gribam un esam ar mieru savus ierastos paradumus mainīt, jo ir tik patīkami dušā mazgāties, ja ūdens strūkla virs galvas ir nepārtraukta. Bet tas jau jāizlemj katram pašam, vadoties pēc savām vēlmēm, iespējām un ģimenes maciņa biezuma. Gatavojot ēdienu, katliņi un pannas vienmēr ir jālieto ar vākiem, pretējā gadījumā daļa elektroenerģijas tiks patērēta gaisa, ne ēdiena sildīšanai. Svarīgi ir arī regulēt sildīšanas pakāpes - līdz ko ūdens uzvārījies, jāpagriež uz zemāku pakāpi. Katla vai pannas izmēram jāatbilst sildvirsmas izmēram vai jābūt lielākam, bet ne mazākam, jo silst visa virsma. Ja katliņš būs mazāks, elektroenerģija, tēlaini izsakoties, tiks izkūpināta gaisā. Lai efektīvāk izmantotu cepeškrāsni, gatavojot ēdienu, to var izslēgt 10-15 minūtes ātrāk. Cepeškrāsni nevajag virināt, bet sagaidīt, kad ēdiens gatavs. Savukārt vārot kartupeļus, ar ūdeni nevajag pieliet pilnu katlu, bet liet tik daudz, lai nosegtu kartupeļus. Svarīgi būtu arī mainīt savus paradumus telpu vēdināšanā. Ja ierasts ir logus turēt vaļā nedaudz pavērtus, siltums izplūst no telpas, aukstums iekļūst, bet gaisa apmaiņa nenotiek. Kā skaidro AS "Latvenergo" Energoefektivitātes centrā, efektīvāk ir telpas vēdināt, logu atverot plaši vaļā uz brīdi, kamēr neatdziest grīda un mēbeļu virsma. Ja ir iespējams, arī temperatūru telpās energoefektīvi ir regulēt atbilstoši situācijai. Daudzviet kā komforta zona ir noteikti 20 līdz 22°C. Pametot mājokli, temperatūru ieteicams samazināt par dažiem grādiem. Arī gulēt ejot, vēlams rīkoties līdzīgi, temperatūru pazeminot par 3-4°C. Jāatceras, ka par vienu grādu samazinot temperatūru, izmaksas apsildei konkrētajā laika posmā samazināsies par 5%. Savu ieguldījumu energoefektīvākā dzīvesveidā var dot arī veco spuldžu nomaiņa pret ekonomiskajām vai LED spuldzēm. Šo spuldžu jaudas ir tik mazas, ka tās nav nepieciešams bieži slēgt iekšā un ārā - tā būtisku ekonomiju iegūt nevar. Bet kopumā lielākā vai mazākā mērā iespējas ietaupīt vai uzlabot savu dzīves telpu, par to nemaksājot vairāk, ir praktiski visiem, vien jāspēj mainīt paradumus. Lai informētu iedzīvotājus par energoefektivitāti, AS „Sadales tīkls” ir sagatavojusi īpašu sadaļu uzņēmuma mājaslapā, kurā regulāri tiek papildināta informācija:  http://www.sadalestikls.lv/lat/aktualitates/energoefektivitate/ Akciju sabiedrība “Sadales tīkls” ir Latvijā lielākais sadales tīkla operators, kas elektroenerģiju piegādā vairāk nekā 1 miljonam klientu. Uzņēmums nodrošina 95 000 km sadales tīklu ekspluatāciju un atjaunošanu 99% valsts teritorijas, kā arī ir uzsācis īstenot viedo tehnoloģiju risinājumos balstīta tīkla attīstību. Papildu informācijai: AS “Sadales tīkls” E-pasts:

lasīt vairāk
Mērķis – sasniegt virsotni

Trīs salaspilieši - Krišjānis Mauriņš, Inga Bleidele un Kaspars Ķikusts - sastapās lidostā, esot ceļā uz Gruziju. Viņiem un vēl 13 ceļabiedriem bija kopīgs mērķis – uzkāpt Kazbekā. Dzīvē Inga ir grāmatvede, arī spēlē frisbiju un badmintonu. Krišjānis ir kinologs, strādā „Ulubelē”. Kaspara darbs ir visciešāk saistīts ar tūrismu, viņš arī instruē alpīnistus. „Kāpšana man ir gan darbs, gan hobijs,” saka Kaspars. Viņš ir vispieredzējušākais no trijotnes, pazīstams Latvijas alpīnisma entuziastu aprindās. Pirmo reizi aizbraucis uz kalniem 2003. gadā. Inga kāpj kalnos jau kopš 2009. gada. Krišjānim gan šī bija pirmā reize kalnos, bet ar pārbaudījumu viņš tika galā teicami. Par piedzīvoto Kazbekā stāsta Inga un Kaspars: „Kāpām pēc Jāņiem. Kopā grupā bijām 16 cilvēki. Mums paveicās – grupa bija ļoti laba, ātri radās „sazobe”. Kazbeks ir Gruzijas augstākā virsotne – 5033 metri. Tas alpīnistu aprindās ir zināms kā ļoti vējains kalns, tajā ir daudz plaisu, pastāvīgi nobrūk akmeņi. Jūnijā Kazbeks ir īpaši vējains, tad kāpj tikai trakie. Ja kalns „atveras”, tad ir jādodas augšup, jo nākamā izdevība var būt ilgi jāgaida. Vienlaicīgi uz kalna bija diezgan daudz kāpēju grupu - poļi, čehi, baltkrievi, brazīlieši, arī vairākas latviešu komandas. Augšupceļš ilga sešas dienas. Nesteidzāmies, lai organisms pierod pie retinātā gaisa. Bija grupa, kas uzskrēja ātri, bet samaksāja par to ar veselības problēmām. Mēs uzkāpām visi. 4200 metru augstumā pārlaidām pēdējo nakti, tad sadalījāmies grupās un tālāko ceļu veicām sasaitē pa četri. Lielais vējš, lietus, sniegs – tas viss ceļu padarīja grūtu. Bija arī ļoti smagi posmi, piemēram, ledus 45 grādu slīpumā – slidens pasākums gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ja paslīdētu, tad apstāties būtu grūti. Turklāt ceļā uz virsotni ik pa laikam redzējām piemiņas plāksnītes bojāgājušajiem. Katrai sasaitei ir rācija. Sazināšanās notiek apaļās stundās. Ja kāds vairakkārt neatbild, tad jau jāsāk domāt, kā rīkoties. Kāpjot kalnā, katram pašam ir jānes savas mantas, tāpēc nopietni jāpārdomā, ko ņemt līdzi. Noteikti vajag labu guļammaisu, lai naktī būtu silti. Kad apģērbs un apavi ir slapji, tad guļammaiss ir vienīgā vieta, kur to visu izžāvēt. Gadījās arī piedzīvojumi. Lai uzceltu teltis, rakām sniegā bedres. Reiz vējš aizpūta mūsu nenostiprināto telti. Nācās tai brist pakaļ diezgan lielu gabalu, kas kalnos ir visai sarežģīti, jo zem sniega var slēpties bīstamās plaisas. Tad kalnu upe gandrīz aiznesa mūsu telts mietiņus. Skrējām straumei līdzi, lai tos noķertu. Ja mietiņi būtu aizpeldējuši, tad mēs gulētu zem lupatiņas. Kaukāzs ir slavens ar saviem suņiem - pavadoņiem. Tie ir ganu suņi, kuri tur klīst savā nodabā. Viņi pavadīja arī mūs, sargāja teltis. Cienasta ziņā gan bija izvēlīgi – no makaroniem atteicās, pieņēma tikai gaļu. Paši ēdām vienkāršu ēdienu. Tie grupas biedri, kuri lietoja specialo fasēto ceļojuma pārtiku, pēc astoņām dienām vairs to nespēja ieēst – pārāk sintētiska esot. Kad nonācām virsotnē, tad viss nogurums, kas visizteiktākais bija tieši pēdējos metros, pazuda. Mums paveicās, jo bija labs laiks. Kad redzi to skatu visapkārt, sajūti gandarījumu un plašuma sajūtu. Kalna virsotnē parasti ilgi neuzkavējamies, jo tur ir spēcīgs vējš, aukstums. Nofotografējamies, apsveicam viens otru un tad kāpjam lejā. Kalnu nevar iegūt ar varu. To nedrīkst nenovērtēt. Tikko sāksi izrādīt savu varu, kalns tevi ātri pāraudzinās. Tu vari būt fiziski ļoti labi sagatavots, bet tas nenozīmē, ka kāpiens kalnā būs tev pa spēkam. Ja neaprēķini savus spēkus, tad vari arī neatgriezties. Kalnā ir svarīgi ieklausīties intuīcijā. Šoreiz bija sajūta, ka viss ir kārtībā, un viss arī bija labi. Kas tas ir, kas vasarā dzen nogurdinošā kāpienā aukstumā, sniegā un vējā, bez iespējām nomazgāties, kopā ar svešiem cilvēkiem, kuriem nereti ekstremālās situācijas izvelk no dvēseles melnumus? Patīk sevis pārvarēšana un dzīšana augšup. Cilvēki laikam ir drusku traki. Kamēr kāp, jautā sev: kāpēc es to daru? Bet, kad uzkāp, tad ir gandarījums un gribas kāpt atkal. Nākamreiz jābrauc uz Alpiem vai Fanu kalniem!”

lasīt vairāk
Aicinām ziņot par "tumšajām" mājsaimniecībām

AS "Latvenergo" kapitāldaļu turētāja Ekonomikas ministrija ir norāda uz sadales sistēmai nepieslēgtu dzīvojamo ēku esamību un aicina meklēt risinājumu pieslēguma ierīkošanas atvieglošanai, ja šādās ēkās pastāvīgi dzīvo mazturīgi iedzīvotāji vai daudzbērnu ģimenes. Lai sagatavotu tiesiski pamatotu priekšlikumu pieslēgumu ierīkošanas atvieglojumiem, AS "Latvenergo" koncerna uzņēmums AS "Sadales tīkls" lūdz Jūs līdz šā gada 17. augustam sniegt rakstisku informāciju par ēkām bez elektroenerģijas piegādes, kas atbilst vienlaikus visām šīm pazīmēm: dzīvojamās ēkas īpašnieki vai nomnieki atbilst Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktajai aizsargātā lietotāja definīcijai*; dzīvojamā ēka ir minēto īpašnieku vienīgais nekustamais īpašums un tie vai nomnieki attiecīgo ēku apdzīvo pastāvīgi vismaz 3 pēdējos gadus; dzīvojamā ēka nav bijusi pieslēgta sadales sistēmai vismaz pēdējos 3 gadus. Gadījumā, ja Jūs dzīvojat vai zināt pašvaldības teritorijā šādām pazīmēm atbilstošu ēku, lūdzu, ziņojiet Salaspils novada enerģētiķim Jānim Balcerbulam pa tālr. 25406532 vai uz e-pastu:

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:

Arhīvs