Aicinām piedalīties labdarības akcijā „Dalīsimies ar prieku!”

„Salaspils 1. vidusskolas atbalsta biedrība” aicina līdz 5. septembrim atnest uz Salaspils 1. vidusskolu lietas, kas ir labā stāvoklī, tomēr jūsu bērniem vairs nav vajadzīgas - skolas somas, penāļus, grāmatas, skolas formas, mācību piederumus, sporta apģērbu, apavus un citas noderīgas lietas. Atnestās mantas iespējams nodot skolas dežurantam katru darba dienu no 8:00 līdz 20:00. 6. septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:00 atnestās mantas skolā varēs saņemt tie, kuriem tās varētu ļoti noderēt. Dalīsimies skolas lietās, kas pašiem vairs nav vajadzīgas, un saņemsim tās, kas ir vajadzīgas!

lasīt vairāk
Aicinām pieteikt pašvaldības autobusa pakalpojumiem lauku teritorijā un attālākajos pilsētas rajonos dzīvojošos bērnus

Aicinām savlaicīgi pietiekties pašvaldības autobusa pakalpojumiem lauku teritorijā un attālākajos pilsētas rajonos dzīvojošo skolēnu vecākus! Kā jau informējām, uz skolu vedīsim arī bērnus no attālākajiem pilsētas rajoniem, kur cita veida transports nekursē. Tomēr jāatzīst, ka esam saņēmuši iesniegumus no adresēm, kas atrodas pavisam tuvu skolām, piemēram, Vītolu ielas, un jau šobrīd pieteikumu ir vairāk nekā kā spējam pārvadāt skolēnus. Atgādinām, ka vietu skaits pašvaldības bezmaksas autobusos ir ierobežots, tāpēc skolēniem no Vītolu ielas, Gaismas ielas sākuma, Miera un Dienvidu ielas iesakām iegādāties SIA „Gals Buss” autobusu kartes semestrim (vecākiem jāmaksā 1,40 mēnesī, pašvaldība par katru bērnu maksā 18,60 mēnesī). Informējam, ka iesniegumus pieņemsim līdz 15. septembrim. Papildinformācija 67981070

lasīt vairāk
29. augustā elektroenerģijas piegādes pārtraukumu nebūs

Elektroenerģijas piegādes uzņēmums AS “Sadales tīkls” informē: Piektdien, š.g. 29. augustā, no plkst. 11:00 - 13:00 plānotā elektrolīniju un transformatoru automātiskās rezerves ieslēgšanās (ARI) iekārtu profilaktiskā pārbaude apakšstacijā „Ķekava” NENOTIKS. Uzņēmuma klientiem Ķekavas un Salaspils novados elektroenerģijas piegāde netiks pārtraukta.

lasīt vairāk
Salaspilī pieredzes apmaiņā viesosies Ukrainas valdības un pilsētu administrāciju pārstāvji

Rīt, 27. augustā, Salaspilī ieradīsies augsta ranga viesi no Ukrainas. Delegācijā būs pārstāvētas ministriju amatpersonas un pilsētu administrāciju vadītāji un viņu vietnieki. Neraugoties uz saspīlēto situāciju dzimtenē, ukraiņi ir ieradušies Latvijā projekta “Energy Effiency – sharing lessons in the Baltics and exploring Opportunities in Ukraine” ietvaros. Salaspils apmeklējuma laikā Ukrainas delegācija iepazīsies ar pašvaldības kapitālsabiedrību SIA „Salaspils Siltums” un tās darba pēdējo gadu pieredzi siltumenerģijas ražošanā un sadarbībā ar patērētājiem. Pēc tam viesi dosies uz Salaspils novada bibliotēku, kas atrodas vienā no nesen siltinātajām pašvaldības ēkām. Šeit notiks iepazīšanās ar pašvaldības pieredzi ēku siltināšanā un finansējuma piesaistē. Bibliotēkā viesi tiksies arī ar dzejnieku, tulkotāju un Goda salaspilieti Knutu Skujenieku, kuru ar Ukrainu saista sena draudzība un arī liktenis, jo vairāki gadi pavadīti izsūtījumā kopā ar ukraiņu disidentiem.

lasīt vairāk
Baltijas ceļš katrai paaudzei būs savs

„Katra paaudze iet savu ceļu, un Baltijas ceļš katrai paaudzei būs savs,” tā Baltijas ceļa 25.gadadienas svinību brīdī 23.augustā klātesošos uzrunāja Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Lielākā daļa mūsu - to, kas toreiz sadevās rokās, vēl esam šeit – gan laikā, gan telpā, un 23. augustā vienojāmies kopīgā domā par savas Tēvzemes brīvību, skanot tā laikā himnai „Atmostas Baltija”. Domās un spēkā visi bijām kopā ar tiem 70 salaspiliešiem, kuri ar velosipēdiem devās uz Bauskas šoseju, lai pievienoties vēsturiskajam notikumam veltītajam velobraucienam. Spēka vārdus ceļam deva arī mūsu novadnieks, dzejnieks Knuts Skujenieks: „Toreiz pasaule mūs atpazina, un mēs panācām to, par ko mēs stāvējām. Šķiet, tas bija svētku brīdis, un svētku brīdis ir arī šodien. Tā neaizmirstamā atmiņa mums ir jānes līdzi ikdienā, jāglabā savās sirdīs un jānodod mantojumā. Mūsu dzīve nav viegla un tāda arī nebūs, bet mēs esam rūdīti grūtībās, un mēs zinām – ja reiz esam piecēlušies pilnā augumā, vairs nedrīkstam klupt ceļos, vienalga, cik grūta, sarežģīta un neizprotama ir mūsu dzīve. Pats svarīgākais ir saglabāt šo brīvības mīlestību un patstāvību, un ar to turpmāk dzīvot, un tā ir arī mūsu tuvinieku draugu un visas tautas garantija. Ja pratīsim paši pastāvēt par sevi, mums būs draugi arī citur, bet šī patstāvība ir jānotur pašiem.” Paldies visiem, kuri piedalījās! Uzmanību velobrauciena dalībniekiem: Ja vēlaties savam ģimenes albumam iegūt attēlus oriģinālajā izmērā, rakstiet uz e-pastu \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. , norādot attēla saiti. LTF Salaspils Koordinācijas padomes aicinājums pievienoties Baltijas ceļam 1989.gadā. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Rokas sadotas! Salaspilieši pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. SākumsIepriekšējā12345NākamāBeigas LTF Salaspils Koordinācijas padomes aicinājums pievienoties Baltijas ceļam 1989.gadā. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Rokas sadotas! Salaspilieši pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma.

lasīt vairāk
Ko mums nozīmē Baltijas ceļš?

Par godu Baltijas ceļa 25.gadadienai Baltijas Asambleja rīkoja eseju konkursu vidusskolēniem „Ko man nozīmē Baltijas ceļš?” Šajā konkursā, skolotājas Dainas Tauriņas iedrošināta, piedalījās arī viena no mūsu novada aktīvākajām jaunietēm Arta Krēsliņa. Viņas iesūtītā eseja tika labi novērtēta, un nu pati Arta ir saņēmusi uzaicinājumu 23. augustā kopā ar citiem konkursa dalībniekiem viesoties Latvijas Republikas Saeimā.   Arta Krēsliņa Ko man nozīmē Baltijas ceļš Sensenos laikos, kad meitu kuplos augumus rotāja gari, izrakstīti svārki, baltas linu blūzes un sakta kā vairogs, kad puiši kā ozoli nebaidījās smaga darba un stiepās garumā kā rudzu vārpas pret sauli, viena savā necilajā koka namiņā tuvējā mežmalā dzīvoja vieda večiņa. Daudzi jo daudzi ciema ļaudis nāca pie viņas pēc padoma. Lūdza, lai palīdzot miera rast, gudriem kļūt un citas veltes saņemt. Reiz pie večiņas ieradās puisis vārdā Jānis - jauns, stalts jauneklis ar matiem rudzu pilnbrieda krāsā. Acis - pelēki zilas, bet tik dziļas, ka no tām bija jūtama dīvaina dvesma un pārliecība. Sejā puisim bija redzamas rūpes, kas jau ilgi nelika miera. Večiņa šim pieklājīgi ierādīja vietu pie ozolkoka galda, pati apsēzdamās pretim staltajam jauneklim. „Ļaudis teic, ka jūs esot gudra sieva,” Jānis domīgi pacēla galvu un uzlūkoja večiņu, bet viņa īgni noteica: „Var jau būt, bet ne viss, ko ļaudis teic ir patiesība. Patiesība jāmeklē kur citur, ne pie manis.” „Es gan nenāku patiesības meklēt. Bet mani jau ilgu laiku moka kāds jautājums," raižpilnu skatienu piebilda Jānis. „Teic tik šur’, dēliņ! Redzēs, vai varēšu tev palīdzēt,” večiņa laipni atbildēja. „Mīļa mana Latvija, tikai žēl ka citas tautas te tā iekšā, ārā staigā,” puisis, skumjām acīm skatīdamies, noteica. Večiņa domīgi piebilda: „Tāds nu tas liktenis mazām tautām. Viegli nav, viegli nav.” „Bet tomēr gribu zināt, vai mana Latvija reiz būs brīva? Vai Baltija būs brīva? Vai reiz svešu tautu zābaki beigs mīdīt mana tēva un mātes loloto zemi?” jaunais puisis ar stingru pārliecību vaicāja. Večiņa neko neatbildēja. Vien klusi piecēlās un lēnā solī aizsteberēja uz blakus istabu, tad atkal parādījās durvīs ar dīvainu jostu rokās. Tās raksti bija izrakstīti sarkanbaltsarkanās krāsās. Jānis neizpratnē teica: „Bet Jūs tā arī neatbildējāt uz manu jautājumu.” Večiņa pastiepa jostu un noteica: „Lūk, tava atbilde. Tā slēpjas Lielvārdes jostā.” Jauneklis bija neizpratnē. Viņš vēl joprojām nesaprata, par ko večiņa runā. Viņa pienāca tuvāk, nolika jostu uz ozolkoka galda un viegli pasmaidīja. „Šī josta ir vienotības simbols, un kādu dienu tā izvīsies caur Latviju. Nē, pat vēl tālāk – caur visu Baltiju, un pierādīs, ka kari nav labākais ierocis varenības izrādīšanai. Spēcīgākais ierocis ir tautas mistiskā sāpe, kas plūst caur cilvēkiem, caur viņu vienotību. Tā arī palīdzēs Latvijai kļūt brīvai.” Gudrajai sieviņai izrādījās taisnība. 1989. gada 23. augustā cauri Baltijai izvijās 600 kilometru gara Lielvārdes josta, un tajā satikās ap 2 miljoni dažādu rakstu. Tie visi bija tik dažādi, bet tai pat laikā tik vienādi. Tie turējās kopā tāpēc, lai parādītu pasaulei, ka pret viņiem ir izdarīta netaisnība, un arī viņiem ir nepieciešama neliela vietiņa zem saules. Daudz taču tie neprasīja, vai ne? Tikai savu mazo tēva un mātes zemes pleķīti, kur būt un kur palikt, kur ierakstīt paaudžu paaudzes. Šie raksti bija gudrāki par jebkuru lielo iekarotāju vai slaveno karavadoni tikai tāpēc, ka tie mācēja savu spēku un varenību parādīt citādi – parādīt nevardarbīgi, taču iespaidīgi. Tā, ka visa Pasaule paskatījās un sadzirdēja vienotos, cerības pilnos sirdspukstus. Stāsta beigas ir laimīgas, jo nu katrs rakstiņš atradis vietu savā tēvu zemē. Zemēs, kuras nu ir brīvas no svešam važām. Un arī mana īpašā rakstiņa dzīve nu var mest cilpu cilpas savā mīļākajā pasaules vietā – Latvijā. Baltijas ceļā pirms 25 gadiem Uzmanību Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā velobrauciena dalībniekiem! Salaspilieši pēc 25 gadiem atkal pievienosies Baltijas ceļam Būsim atkal vienoti Baltijas ceļā!  

lasīt vairāk
22. augusta "Salaspils Vēstīs" lasiet:

Baltijas ceļš kļuvis par vēsturisku simbolu vienotībai brīvības vārdā un par sava valstiskuma atjaunošanas gribas unikālu apliecinājumu visai pasaulei. Tas īpaši aktuāli ir arī šodien, kad noteikumus vietām uz zemes diktē brutāls pārspēks. Salaspils no laika gala ir bijis kaujaslauks tiem, kas kārojuši ieņemt Latvijas galvaspilsētu. Pēdējās lielās kaujas šeit notikušas 1. Pasaules kara un Latvijas neatkarības kara vai Brīvības cīņu laikā. Kā tas bija – lasiet 4.lappusē. Atkritumu apsaimniekotājs SIA „Ragn-Sells” septembrī beidz darbu Salaspilī un izsaka pateicību visiem Salaspils novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem par savstarpējo sadarbību pēdējo trīs gadu garumā. Mājas aprūpi Salaspils novadā turpmāk veiks uzņēmums ar 20 gadu darba pieredzi - SIA „Aprūpes birojs”. Sāksies Rīgas ielas gājēju pāreju rekonstruēšana. Tās kļūs daudz drošākas gan autobraucējiem, gan gājējiem. Būs arī jaunas ietves pie tām. Iegādājieties zemi un būvējiet savu māju Salaspilī, jo ar katru gadu novada pievilcība pieaug! Dienvidu ielā ir plānots paplašināt aktīvās atpūtas zonu, pie jau esošā sporta laukuma izveidojot arī petanka un parkūra laukumus, sporta hallē būs vieta 1000 skatītājiem, aiz kultūras nama “Rīgava” top Mūzikas un mākslas dārzs, sāksies Miera ielas rekonstrukcijas darbi un notiks vēl daudzas jo daudzas labas lietas, piemēram, šogad ar pašvaldības busiņiem uz skolu varēs braukt arī Purva, Budeskalnu un Apakšstacijas rajonu bērni. „Salaspils Siltums” karsto ūdeni mūsu mājās sola jau svētdienas vakarā, tāpēc aicinājums māju apsaimniekotājiem pārbaudīt ēku siltumpunktu gatavību nodrošināt karstā ūdens padevi iedzīvotājiem. Aizvadīta vasara. Kā parasti, tā bijusi bagāta ar nometnēm. Mūsu nometņotāji pabijuši gan Kaibalā, gan Salacgrīvā, gan sportojuši tepat Salaspilī. Savukārt jauniešiem bija iespēja izmēģināt savus spēkus brīvprātīgajā darbā, un tas ir apsveicami, jo nu viņiem būs ko ierakstīt savā pirmajā CV. Noslēgušies vairāki mūžizglītības un kultūras projekti. To ietvaros ir notikuši gan koncertbraucieni, gan aktīvās atpūtas nodarbības. Salaspiliešus citviet iepazīst arī ar tēlotāju mākslu – mūsu Dienas centra klientu gleznas šobrīd priecē ķekaviešus. Mēs lepojamies ar mūsu dzejnieku Knutu Skujenieku. Arī mūziķis Goran Gora izrāda dzejniekam savu cieņu, ieskandinot viņa dzeju savās dziesmās, tā dodot tai arvien jaunu pārdzimšanu, šoreiz koncertprogrammā „Mosties!”. Septembra sākumā to dzirdēsim arī Salaspilī. Kamēr karstumā daži dara trakas lietas, par ko vairāk lasiet policijas ziņās, tikmēr mūsu badmintonisti un pentaka spēlētāji jau liek pretiniekiem ar sevi rēķināties, uzrādos labus rezultātus šajos sporta veidos. Bet, ja runājam par skaisto, tad jaunajā sezonā arī Salaspilī varēs apgūt sporta dejas salaspilieša Valda Škutāna deju skolā. 2014. gada 22. augusts Nr.16 (590)

lasīt vairāk
Baltijas ceļā pirms 25 gadiem

Baltijas ceļš – pasaules mērogā iespaidīga nevardarbīga akcija trīs mūsdienu Baltijas valstīs - notika tieši 50 gadus pēc Molotova - Ribentropa pakta un tā slepeno papildprotokolu parakstīšanas 1939. gadā, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā. 1989. gada 23. augusta vakarā vairāk nekā miljons cilvēku, sadodoties rokās, no pulksten septiņiem uz piecpadsmit minūtēm saslēdzās apmēram 600 km garā dzīvajā ķēdē, savienojot Tallinu, Rīgu un Viļņu. Šim notikumam ar pārsteigumu un sajūsmu līdzi sekoja pasaules mediji. Baltijas ceļš kļuvis par vēsturisku simbolu vienotībai brīvības vārdā un par sava valstiskuma atjaunošanas gribas unikālu apliecinājumu visai pasaulei. Arī daudziem pašreizējiem un bijušajiem salaspiliešiem šis vienreizējais notikums ir atcerēšanās un pārdomu vērts. Latvijas teritorijā akciju ceļa posmos koordinēja Latvijas Tautas frontes rajonu un vietējās nodaļas. Tas nebūt nebija vienkāršs pasākums salīdzinot ar šodienas cilvēku iespējām – sakaru nodrošināšana (bez mobilajiem telefoniem, kur nu vēl interneta!), transports, nepārtraukta cilvēku ķēdes izvietojuma koordinācija, šķērsojot trīs republikas utt. Salaspiliešiem bija salīdzinoši vienkāršāk iesaistīties akcijā nekā cilvēkiem no galvenās „Baltijas ceļa” līnijas daudz attālākiem reģioniem. Rīgas rajona robežās Salaspils tautfrontiešiem bija iedalīts Bauskas šosejas posms ap 700 cilvēku ķēdei virzienā uz Baldones pagriezienu. Jāpiebilst, ka Latvijas Tautas frontes Salaspils nodaļas un grupas bija vienas no pirmajām un aktīvākajām Latvijā – piemēram, ZA Neorganiskās ķīmijas institūta grupa nodibinājās jau 1988. gada augustā. Fizikas institūta, Bioloģijas institūta, ZRA „Silava” daudzskaitlīgā LTF kopa, agrofirmas „Salaspils” un Doles salas grupa u.c. – ar organizētu transportu vai saviem spēkiem brauca pāri Daugavai uz saviem Bauskas šosejas posmiem, līdzi ņemot galvenos „ieročus” – obligātos radioaparātus, karogus un pašdarinātus plakātus. Lai nodrošinātu dzīvās ķēdes nepārtrauktību, daudzas salaspiliešu ģimenes piedalījās tās veidošanā citos Baltijas ceļa posmos, arī mazāk apdzīvotās vietās, kur vien bija iespējams. Cik ārkārtēja pasaules mērogā bija akcija „Baltijas ceļš”, to apliecina tās iekļaušana UNESCO dokumentālā mantojuma sarakstā „Pasaules atmiņa”. Baltijas ceļa notikums joprojām vieno trīs Baltijas valstu cilvēkus viņu atmiņās, cerībās un gaišajās sajūtās. Atzīmējot Baltijas ceļa 25. gadadienu, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar partneriem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā īsteno projektu „Baltijas ceļa stāsti”, lai veicinātu sabiedrības izpratni par Baltijas ceļa notikumiem caur dzīvo vēsturi – Baltijas valstu iedzīvotāju stāstiem. Apkopotie stāsti būs pieejami interneta platformā www.thebalticway.eu, kur līdz š. g. oktobrim ikviens sociālo tīklu lietotājs caur savu lietotāja profilu var pievienoties virtuālajam Baltijas ceļam, iegūt aktuālo informāciju par Baltijas ceļa 25. gadadienas aktivitātēm, kā arī publicēt savu Baltijas ceļa stāstu. Daugavas muzejs pēc pagājušā gadā Latvijas Tautas frontes izveidošanas jubilejai veltītās izstādes no toreizējā „silavieša” Ilgoņa Šteinberga ar pateicību saņēma pirmās fotoliecības par pārliecinošo ierindu tieši Salaspils posmā uz Bauskas šosejas. Dažādu paaudžu salaspiliešiem ir savi stāsti, ar ko dalīties - tāpat kā Aigai Grēniņai, toreiz vēl mazai meitenei no Doles salas: „Piedalījos Baltijas ceļā, kad biju 4 gadus veca. Pašai spilgti atmiņā palikusi taisīšanās braukšanai uz šo akciju, sapošanās. Īsti nesapratu pieaugušo satraukumu, uztraukšanos, ka kaut ko varētu nokavēt. Uz notikuma vietu mani un manu mammu, brāli (iespējams, arī tēti, bet to vairs īsti neatceros), veda kaimiņš. No paša Baltijas ceļa atceros daudzus rokās sadevušos „lielos” cilvēkus, siltu, saulainu laiku un asfaltētu ceļu. Lai arī daudzi iespaidi, visticamāk, ir pagaisuši, raugoties no šodienas skatupunkta, man ir prieks un lepnums, ka varu teikt, ka esmu bijusi Baltijas ceļā. Turklāt atceros, ka kopš bērnības, vienmēr, kad televīzijā rādīja kādus kadrus no Baltijas ceļa, uzsvēru vai vismaz nodomāju – jā, es arī tur biju!” Pēc Daugavas muzeja krājuma 2013.-2014. g. jaunieguvumiem sagatavoja Lilita Vanaga Uzmanību Baltijas ceļa 25. gadadienai veltītā velobrauciena dalībniekiem! Salaspilieši pēc 25 gadiem atkal pievienosies Baltijas ceļam. Būsim atkal vienoti Baltijas ceļā! LTF Salaspils Koordinācijas padomes aicinājums pievienoties Baltijas ceļam 1989.gadā. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Rokas sadotas! Salaspilieši pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. SākumsIepriekšējā12345NākamāBeigas LTF Salaspils Koordinācijas padomes aicinājums pievienoties Baltijas ceļam 1989.gadā. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma. Rokas sadotas! Salaspilieši pie "Čagām", Ilgoņa Šteinberga foto. No Daugavas muzeja krājuma.

lasīt vairāk
Sestdien Salaspilī - Dāliju diena

Nacionālā botāniskā dārza (NBD) apmeklētājus 23. augustā gaida līnijdeju koncerts, ziedu zīmēšanas darbnīca, ekskursija pa ogulājiem un vairāk nekā pussimts gadatirgus dalībnieku. Par dārzu papildinājumu vasaras nogalē domājuši vairāk nekā 50 tirgotāju, kas no pulksten 8 līdz 16 piedāvās iegādāties dekoratīvo koku un krūmu, ziemciešu, vasaras puķu, augļu koku un citus stādus. Pulksten 11 Pārtikas, aromātisko un ārstniecības augu nodaļas vadītājs bioloģijas doktors Alfreds Ripa vadīs ekskursiju ogulāju kolekcijās. Interesenti varēs ne tikai apskatīt, bet arī nogaršot, novērtēt un izvēlēties savam dārzam atbilstošas lielogu zilenes. Pulcēšanās ekskursijai - pie čūskegles. Vasaras pēdējais mēnesis ir dāliju plaukšanas laiks. 23. augustā apmeklētāji varēs ne tikai priecāties par vairākiem simtiem puķu šķirņu krāšņumu pa kreisi no dārza galvenajiem vārtiem, bet no pulksten 10 līdz 14 studijas Radmila Art mākslinieces Radmilas Fiļimonovas vadībā arī uz papīra atveidot sev tīkamāko ziedu un paņemt to līdzi par piemiņu. Prēriju versmi Latvijas vasarā pulksten 12 ienesīs sadarbībā ar kultūras namu Enerģētiķis organizētais līnijdeju koncerts Ielaid vasaru sevī, kurā piedalīsies kolektīvi no Rīgas, Viesītes, Biržiem un Salaspils. Informatīvā stendā par sevi svētkos stāstīs un ziedot aicinās NBD draugi dzīvnieku pansija Ulubele, no kuras dārzs Dāliju dienā adoptēs jaunu sargu  ̶  trīsgadīgu suņupuiku Konrādu. NBD visos gadatirgos, arī šajā būs pieejams ne tikai augu papildinājums dārzam, bet arī SIA Gamma piedāvātie zāles pļāvēji, zāģi un stādījumu kopšanas tehnika. Kā allaž, svētku viesi varēs stiprināties ar kafijas malku, uzkost pīrādziņus un smalkmaizītes, iegādāties sieru, gaļu, vīnu un citus Latvijas lauku labumus. Ar cieņu,Ilze Ķigure,VZI APP „Nacionālais botāniskais dārzs”,Izglītības un informācijas nodaļa, \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ,tālr. 67944610,mob. tālr. 28807814

lasīt vairāk
Salaspilieši pēc 25 gadiem atkal pievienosies Baltijas ceļam

Šogad aprit 25 gadi kopš unikālas masu demonstrācijas, kuras laikā vairāk nekā miljons cilvēku sadevās rokās, savienojot brīvības idejā Igauniju, Latviju un Lietuvu - Baltijas ceļa. Šodien jau ir izaugusi paaudze, kura pazīst pavisam citu pasaules kārtību, tomēr visiem tiem, kuri toreiz sadevās rokās ar vienotu domu un cerību, šķiet - tas bija tik nesen! Lai arī kā katram klājas šodien, tomēr mēs būtu gatavi arī tagad, ja vajadzētu, visi sadoties rokās un pastāvēt par savu ideju un Dzimteni. 23. augustā pirms 25 gadiem Salaspils tautfrontiešu un arī savas sirdsapziņas aicināti mūsu novadnieki pievienojās šai dzīvajai ķēdei – Baltijas ceļam tepat netālu - uz Bauskas šosejas. Šogad, 23.augustā, mēs atcerēsimies to dienu notikumus, tiekoties svinīgā ceremonijā un dodoties zīmīgā velobraucienā par godu vēsturiskajam datumam. Aicinām visus salaspiliešus piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītajos pasākumos! No 15.00 – 16.00 pie kultūras nama „Rīgava” notiks velobrauciena dalībnieku reģistrēšanās. Plkst.16:00 sāksies dalībnieku stāšanās startam. Tas tiks dots plkst.16.15, kad braucēji cauri pilsētai dosies uz „Enerģētiķi”. Tur no plkst. 16.30 notiks svinīgais pasākums „Baltijas ceļš – brīvības ceļš”, kura ievadā novadniekus uzrunās domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, dzejnieks un Goda salaspilietis Knuts Skujenieks un bijušais tautfrontietis Jānis Kļaviņš. Ar savām noskaņām dzejā un dziesmā dalīsies salaspilieši Dinārs Gulbis, Daiga Gulbe un Jana Kolbina, bet dziedātājas Iras Kraujas sniegumā dzirdēsim Baltijas ceļa laika melodijas. Pasākuma noslēgumā pavadīsim ceļā mūsu velobraucējus uz vēsturisko vietu pie „Čagām”, kur 1989. gadā Baltijas ceļā stāvēja salaspilieši - plkst.16.55 sāksies dalībnieku stāšanās otrajam startam. Plkst.17.00 visi brauciena dalībnieki dosies ceļā pa Skolas un Nometņu ielām līdz pilsētas robežai, no kurienes izturīgākie un pieredzējušākie braucēji turpinās ceļu uz Ķekavu, lai pievienotos Nacionālo bruņoto spēku organizētajam velobraucienam. Uz „Čagām” ar autobusu varēs doties arī citi interesenti, lai būtu klāt brīdī, kad Salaspils riteņbraucēji pievienosies Bruņoto spēku velobraucienam. Īpaši aicinām piedalīties Baltijas ceļa 25.gadadienai veltītajā pasākumā tā laika tautfrontiešus Guntu Gravu, Līgu Birzuli, Artu Vagali, Arno Iesalnieku, Aiju Kušķi, Maiju Pureniņu, Airu Elksni, Jāni Vaivadu, Ilmu Ozoliņu, Tamāru Nasiru, Liliju Kajoni, Uldi Znotu, Ināru Rumbinu, Viktoru un Veru Veinbergus, Aiju Grīnvaldi, Broņislavu un Brigitu Bruno, Marutu Muzikanti, Gati Puriņu, Visvaldi Lāci, Ritu Pundiņu, Ēriku Miķelsonu, Brigitu Stalidzāni, Vilhelmu un Silviju Delverus, Ingu Vītumu – Brūveri, Spulgu Ināru Alksni un citus, kuri tajā laikā bija kopā ar visiem brīvības idejā!  

lasīt vairāk

pd2018 v1

kartupeļpalma

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs