Rīgas HES ūdenskrātuvē ūdens līmeņa pazemināšanas periods pārcelts uz laiku, sākot no 4.augusta

Lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un nodrošinātu maksimālu zivju resursu aizsardzību neierasti karstajās dienās,  AS „Latvenergo”    ir pārcēlusi Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas periodu uz laiku no  1.augusta uz 4. augustu. Šāds lēmums pieņemts arī rūpējoties par pieguļošo teritoriju iedzīvotāju sadzīves kvalitāti, lai tā nepasliktinātos īpaši karstajās brīvdienās.  Lai nodrošinātu Daugavas hidroelektrostaciju drošu ekspluatāciju un veiktu hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbus Rīgas HES ūdenskrātuvē, ūdens līmeņa pazemināšana notiks laika periodā no šā gada 4. augusta līdz 15. septembrim. Ūdens līmeņa mainīgajā zonā vienlaikus plānots veikt Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus kopējā platībā 16 800 m² un Ķeguma HES lejas bjefā gala sienas remontu pazeminātā ūdens līmeņa zonā 234 m² platībā un šuvju remontu 5 m posmā. Hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs betonēto nogāžu galvenie atjaunošanas darbi ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide. Remontdarbu veikšanai šajā periodā AS „Latvenergo” pazeminās ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuves mainīgā ūdens līmeņa zonā līdz 16,10 – 16,30 metriem absolūtās atzīmēs (m. abs.), kas ir par 0,90 – 0,70 m. abs. zemāk par pieļaujamo ūdens līmeni (17,00 m. abs.) HES normālas ekspluatācijas laikā. Ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvēs notiks pakāpeniski atbilstoši Valsts vides dienesta (VVD) Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izsniegtajām Ūdens resursu lietošanas atļaujām. Ūdenslīmeņa pazemināšanai Ķeguma HES un Rīgas HES ūdenskrātuvēs ir saņemtas Valsts Vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes saskaņojuma vēstules. Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuvju līmeni nostrādātu līdz paredzētājai atzīmei, un ūdenskrātuvju līmeņa pacelšanai līdz normālam darba režīma līmenim. Aktuālais ūdens līmeņu izmaiņu statuss Daugavas HES ūdenskrātuvēs atrodams AS „Latvenergo” mājaslapas sadaļā Aktualitātes. Iedzīvotāji un uzņēmēji ūdenslīmeņa pazemināšanas periodu var izmantot savām vajadzībām, piemēram, krastu nostiprināšanai, piestātņu izbūvei u. c., kā arī pludmales zonu labiekārtošanai un sakopšanai. Daugavas HES ūdenskrātuvēs līmeņus nepieciešams pazemināt gan hidrobūvju apsekošanai, gan remonta darbu veikšanai un līmeņu pazemināšana. Šie darbi  notiek regulāri kopš katras hidroelektrostacijas uzcelšanas brīža. Tehniskie, vides un sociālās atbildības aspekti Hidrobūvju atjaunošanas remontdarbus optimālāk veikt periodā starp pavasara paliem un rudens lietavām, kad ūdens pietece Daugavā samazinās un laika apstākļi veicina kvalitatīvāku remontdarbu veikšanu.  Ziemas mēnešos betonēšanas darbus nav iespējams veikt zemās ārgaisa temperatūras dēļ. Maijā un jūnijā zivju nārsta dēļ ūdens nostrāde Daugavā nav pieļaujama. AS „Latvenergo” kā sociāli atbildīgs uzņēmums jau vairākus gadus Rīgas HES hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbus ar ūdenskrātuves ūdenslīmeņa pazemināšanu saskaņo ar reliģisku organizāciju un sabiedrisku interešu grupu vajadzībām. Ik gadu, kad Rīgas HES ūdenskrātuvē tiek pazemināts ūdens līmenis, Ogres Sv. Meinarda un Ikšķiles Romas katoļu draudze Ikšķilē Sv. Meinarda salā organizē svētku dievkalpojumus, un draudze šajā laikā organizē salas krasta stiprināšanas darbus. Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai AS „Latvenergo” pienākums ir rūpēties par Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu.  Sandra Vējiņa,AS „Latvenergo” preses sekretāre,e-pasts: \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

lasīt vairāk
Invalīdu biedrība viesojas kempingā ''Meža salas''

„Meteoroloģiskā vasara ir periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda un augstāka par + 25 grādiem,” tā mums ziņo meteorologi. Tomēr realitātē, šķiet, ka uz vienas rokas pirkstiem varētu saskaitīt vasaras dienas jūlija mēnesī...  Šobrīd vasaras saulīte mūs īpaši lolo ar savu siltumu, un laiks ir kļuvis saulains un silts. Salaspils invalīdu biedrība piecas jūlija dienas pavadīja omulīgā atpūtas kompleksā ''Meža salas'', kur viņus viesmīlīgi uzņēma . Salaspils invalīdu biedrības biedri, cilvēki ar īpašām vajadzībām, visas dienas garumā lustīgi izklaidējās brīvā dabā. Sākām ar atpūtu, desiņu cepšanu un jauku vakarēšanu pie ugunskura. Vakarā vienojāmies dejās, pērāmies pirtiņā un dziedājām dziesmas. Neizpalika arī mūsu sporta gars, tika sarīkotas sacensības, un bija apbalvots katrs uzvarētājs. Visiem arī patika radošā darbnīca (dekupāža), kurā par piemiņu katrs sev varēja izveidot jauku vāzīti kā dāvanu par nometnē piedzīvoto. Pārsteiguma piepildītas bija visas šīs piecas dienas. Šis bija īpašs izbrauciens, jo mums pievienojās pavisam jauni biedri, kas ar mums bija pirmo reizi. Smaidi un vēlme darboties ir labākais apliecinājums tam, ka visi palika vairāk kā apmierināti. Vislielākais paldies Salaspils novada domei par finansiālo atbalstu, par laipno aicinājumu, paldies organizatorēm Dainai, Karīnai, Lienei un mīļš paldies šoferītim Vladimiram! Ārijas Elksnes vārdiem: „No vasaras mācies mūžu dzīvot - mācies krāsas un siltumu krāt. Katram dzīvotam mirklim, pieliekot mīļumu klāt.” Lai mums visiem kopā raiba un viegla šī vasara kā taureņa spārns! Zināmi NVO projektu konkursa rezultāti

lasīt vairāk
“3+ Ģimenes kartes” - atbalsta un atlaižu programma daudzbērnu ģimenēm

“3+ Ģimenes kartes” daudzbērnu ģimenēm  ir pirmā atbalsta programma ar speciālu atlaižu un bonusu piedāvājumu ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu, 22.jūlijā preses konferencē informēja Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji. “3+ Ģimenes karte” ir pirmā valsts veidota atbalsta sistēma daudzbērnu ģimenēm, kas reizē kalpos arī kā apliecinošs dokuments tam, ka ģimenē aug trīs un vairāk bērnu vecumā līdz astoņpadsmit gadiem. Šīs kartes īpašniekiem turpmāk būs iespēja saņemt atlaides, izmantojot pakalpojumus, kurus piedāvā valsts un privātie uzņēmumi Latvijā. Programma tapusi ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu. Īpašas daudzbērnu ģimeņu kartes jau tiek piedāvātas vairākās Eiropas valstīs, kas kalpo kā papildus atbalsts ģimenēm ar bērniem līdztekus sociālajiem pabalstiem. Eiropā ir ilgstoša pieredze (sākot no 1921.gada Francijā) daudzbērnu ģimeņu atlaižu karšu ieviešanā dažādos līmeņos - sākot no atsevišķu pilsētu un pašvaldību realizētām kartēm, kas darbojas savas teritorijas robežās, līdz pat nacionāla līmeņa atlaižu sistēmām, kas veidojas no valsts un privāto uzņēmumu dotācijām. Daudzbērnu ģimenes ir atbalstāma sabiedrības grupa vairāku iemeslu dēļ - lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un nabadzības risku un lai veicinātu dzimstības rādītājus demogrāfijas krīzes skartajā Eiropā, stimulējot kuplāku ģimeņu veidošanos, t.i ģimenes ar trīs un vairāk bērniem. Šādu atbalsta programmu mērķis ir arī mazināt sabiedrībā valdošos stereotipus, kas radušies, valstīm un pašvaldībām realizējot pret daudzbērnu ģimenēm (bieži vien kā pret mazturīgo iedzīvotāju daļu) vērstu sociālās palīdzības politiku. ”Ideja par “Demogrāfisko pasākumu īstenošana Latvijā – daudzbērnu ģimeņu apliecības – Goda ģimenes kartes ieviešana” tika radīta ar mērķi veicināt izpratni, ka stipras un stabilas ģimenes ir nacionālas valsts un tautas pamats un tās var pastāvēt, ja tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi dzimstības palielināšanai, vecāku atbalstam, otrā un trešā bērna radīšanai vai adoptēšanai un bērnu drošības sajūtas stiprināšanai. Tāpat arī veicināt izpratni sabiedrībā, ka daudzbērnu ģimenes statuss ir prestižs, kā arī veicināt bez vecākiem palikušo bērnu adoptēšanu un aizbildniecības nodibināšanu“, uzsvēra Aija Bauere, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore. Latvijā “3+ Ģimenes kartei” būs tiesības pieteikties visām daudzbērnu ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem, kā arī tām daudzbērnu ģimenēm, kurās kāds no vecākiem ir aizbildnis trīs un vairāk bērniem vecumā līdz 18 gadiem. Kartei ir iespēja pieteikties jebkuram no vecākiem - gan bērnu mātei, gan tēvam. Karte pienākas, ja personai (pašai vai kopā ar laulāto) vai tās laulātajam ir trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni) un personai un tās laulātajam un minētajiem bērniem ir deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā. Ar “3+ Ģimenes kartei” būs iespējams saņemt atlaides dažādos Latvijas uzņēmumos, tūrisma vietās un kultūras iestādēs. Piedāvātās atlaides būs iespējams izmantot, uzrādot “3+ Ģimenes karti”, iegādājoties preces un pakalpojumus uzņēmumos, kuri ir iekļauti daudzbērnu ģimeņu atbalsta programmā. Visu daudzbērnu ģimenēm draudzīgo uzņēmumu sarakstu iespējams aplūkot interneta vietnē www.godagimene.lv. Atlaižu piedāvājuma saraksts, ko varēs izmantot ar šo karti, tiek regulāri papildināts un šobrīd sasniedz jau ap 50 uzņēmumu. Lai daudzbērnu ģimenēm būtu iespēja saņemt “3+ Ģimenes karti”, interneta vietnē www.godagimene.lv būs jāaizpilda kartes pieteikuma elektroniskā veidlapa, precīzi norādot lūgto informāciju par sevi un saviem bērniem, kā arī norādot adresi, uz kuru karti nosūtīt vai arī vērsties deklarētajā pašvaldībā. Projektā paredzētas vairākas aktivitātes daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēmas izveidei valstī - pētījumi par daudzbērnu ģimenēm, karšu ieviešana un izplatīšana, informatīva kampaņa un materiāli par karšu programmu un daudzbērnu ģimeņu stāvokli Latvijā, daudzbērnu ģimeņu portāla www.godagimene.lv izveide un uzturēšana, darbs ar pašvaldībām un uzņēmumiem, kas piedāvā atlaides daudzbērnu ģimenēm. Pielikumā video instruktāža: https://www.youtube.com/watch?v=IumpcTR3I8o Sīkāka informācija:Mudīte Krūmiņa“3+ Ģimenes karšu” projekta vadītāja, SIA “Hannu Pro”tālr.: 26411534, e-pasts:

lasīt vairāk
Sešas Lejasdaugavas pašvaldības apvienosies vienotā tūrisma reģionā

24. jūlijā Daugavas muzejā Doles salā sešas Daugavas lejteces pašvaldības - Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres un Baldones novadi parakstīs līgumu par sadarbību tūrisma jomā. Līguma nozīmīgumu pasvītros arī fakts, ka kopā ar pašvaldību pārstāvjiem to parakstīs arī Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji. Šī vienošanās ir nākamais solis līdzšinējā savstarpējā sadarbībā starp Daugavas lejteces pašvaldībām, kuras līdz šim jau ir izdevušas gan kopīgu tūrisma karti, gan vienotā stendā strādājušas pašmāju tūrisma izstādē „Balttour”, kā arī vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs Baltijas un citās valstīs. Daugavas lejteces tūrisma reģionā – Daugavas lejtecē ietverta tā Latvijas teritorijas daļa, kurā ietilpst Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres un Baldones novadu administratīvās teritorijas. Šie seši novadi veido Daugavas lejteces klasteri. Noslēgtais līgums nodrošinās vēl ciešāku un koordinētāku Daugavas lejteces tūrisma informācijas centru sadarbību ar mērķi stiprināt Daugavas lejteces tūrisma tēlu un pilnveidot piedāvājumu, strādāt kopīgos tūrisma nozares attīstības projektos un nākotnē izveidot konkurētspējīgu reģionu, kas īpaši piesaistīs tos tūristus, kuri Latvijā ierodas galvenokārt tāpēc, lai apskatītu Rīgu. Līguma noslēgšana ir pozitīvs signāls arī tūrisma uzņēmumiem reģionā, aicinot aktīvi iesaistīties visas ieinteresētās puses. Pašvaldību spēku apvienošana tūrisma reģionu izveidē Latvijā iepriekš ir notikusi vairākkārt. Te jāmin tādi piemēri kā Saviļņojošā Vidzemes piekraste, Enter Gauja un tagad arī Daugavas lejtece.

lasīt vairāk
Malda Caune saņem konkursa „Vienoti dažādībā” atzinības rakstu

Rīgā, Kultūras vasarnīcā Esplanāde 2014, aizvadīta Sabiedrības integrācijas fonda organizētā Sabiedrības dažādības diena, kuras laikā par īpašu ieguldījumu diskriminācijas mazināšanā sumināti seši valsts un pašvaldību darbinieki. Šos cilvēkus konkursam „Vienoti dažādībā” varēja pieteikt ikviens interesents, un laureāti tika apbalvoti trīs nominācijās. Kopā tika saņemti 26 pieteikumi, katrs no tiem atklājot pateicības pilnus stāstus par profesionāļiem dažādās valsts iestādēs un vairākās pašvaldībās. Nominācijā „Par radošu pieeju”, iestājoties pret nevienlīdzīgu attieksmi un aizspriedumiem pret dažādiem sabiedrības pārstāvjiem, tika sumināta Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos Malda Caune. „Ja mums ir jānosauc pašvaldības darbinieks Salaspilī, kurš visvairāk atbilstu šī pasākuma nominācijām, tad tā ir Salaspils domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos - Malda Caune, kuras nesavtīgais darbs šajā jomā ilgst vairākus deputātu sasaukumus pēc kārtas,” uzsver Salaspils NVO aktīvisti. „Salaspils invalīdu biedrība katru gadu atzīmē sporta dienu, kuras organizēšanā Malda ir iesaistījusi arī sporta skolas direktori Anitu Trumpi un viņas komandu, kas mums labprāt palīdz. Šajā pasākumā iesaistās arī dziedātāji un dejotāji, kas sniedz mums jaukus koncertus. Viņa atbalsta Salaspils invalīdu biedrības projektu- piecu dienu nometni cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Starptautiskajā invaliditātes dienā Malda cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sagatavo jauku pārsteigumu ar jaukām, sirsnīgām uzrunām un skaistiem koncertiem,” SIF izsludinātā konkursa „Vienoti dažādībā” pieteikumā raksta Daina Bože, Salaspils invalīdu biedrības vadītāja. Savukārt Daudzbērnu ģimeņu biedrības "Mārtiņsala" valdes locekle Ieva Grasa uzsver: „Cilvēkam ar īpašām vajadzībām arī ir tiesības dzīvot jēgpilnu dzīvi. Tas šķiet būtiskākais moments, kuru Malda Caune apliecina, darot savu ikdienas darbu, un dara to ne tikai vārdos, bet konkrētos darbos.” Pateicoties Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietnieces izpratnei un Salaspils domes atbalstam, „Kolarda fonda” projekta ietvaros cilvēkiem ar sevišķi smagu diagnozi – onkoloģija rudenī būs iespēja iesaistīties atbalsta grupā un saņemt psihosociālo atbalstu, kā arī gūt atbildes uz vairākiem ar diagnozi saistītiem jautājumiem.  „Salaspils cilvēkiem ir ļoti paveicies, jo par sociālo jomu rūpi tur Malda Caune. Viņa ne tikai ļoti labi pārzina šo lauciņu, izprot cilvēku gaidas un vajadzības, bet spēj panākt, ka arī pārējie lēmuma pieņēmēji pamazām atzīst, ka cilvēki ar invaliditāti arī ir cilvēki. Ka viņi te Salaspilī ir. Ka viņu vajadzības ir tikpat svarīgas kā ikviena cita salaspilieša vajadzības,” tā bērnu jauniešu ar invaliditāti biedrības "Zelta atslēdziņa" vadītāja Rūta Kalnāja. Maldai Caunei ir ļoti daudzpusīga un cieša sadarbība ar Salaspils NVO, cilvēki viņai uzticas un atsaucas kopīgu problēmu risināšanā. Kā viens no daudzajiem labas sadarbības piemēriem minams Salaspils novada  bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība „ Zelta Atslēdziņa” ar Rūtu Kalnāju un Jeļenu Kozlovsku vadībā. Ir bijusi tikšanās ar Labklājības ministrijas ierēdņiem un rakstīta vēstule toreizējam Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par LM  Informatīvo ziņojumu LMinfo050413” , lai atbalstītu 2014. gada budžetā invalīdu sasāpējušās problēmas. Mums ir patiess prieks un gandarījums, ka Malda ir to sešu cilvēku vidū, kas saņēma „Vienoti dažādībā” atzinību. Par veiksmīgu sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām vienlīdzīgu iespēju iedzīvināšanā sumināts arī LR Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākā referente Lāsma Stabiņa un LR Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta vecākais referents Deniss Kretalovs un Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs. Atzinību par ieguldījumu diskriminācijas mazināšanā saņēma Saeimas deputāte, bijusī Labklājības ministre Ilze Viņķele un LR Ārlietu ministrijas Drošības politikas un starptautisko organizāciju direkcijas vadītāja Baiba Braže.

lasīt vairāk
Atklāj Salaspils novadu no jauna!

Salaspils ir viena no tām vietām Latvijā, kur saglabājies visvairāk liecību par vēstures drūmākajām lappusēm dažādos laika posmos, īpaši  par Pirmo un Otro pasaules karu. Jau 16. – 18. gadsimtu kartēs Salaspils apkaimē bija atzīmētas tiesas un soda vietas. Šeit atradās „Bluķu” mājas un tecēja Bluķupīte. Šodien tiesas atribūtu, arī bluķa, vairs nav, „Bluķu” mājas ir nojauktas, reti kurš zina, ka mazo strautu aiz benzīntanka sauca par Bluķupīti, un ar traģiskiem notikumiem to vairs nesaista. Taču šī apkaime ar savu baisumu vēl nesen ir pievilkusi lielākos pagājušā gadsimta ļaunumus neatkarīgi no valstspiederības un nacionālajām pazīmēm. Šeit mocekļi cieta no „brūnā mēra”, bet jau vēlāk - no „sarkanā...”. Šajā apvidū atradās karagūstekņu un civiliedzīvotāju nometinājuma vietas. Sirdspuksti mūžīgai piemiņai Šodien pazīstamākā piemiņas vieta totalitāro varu radītajām cilvēces ciešanām ir Salaspils memoriālais ansamblis. Tas izveidots vietā, kur Otrā pasaules kara laikā (1941.-1944.g.) atradās nacistiskā nometne. Pastāv uzskats, ka šajos gados tajā bijuši ieslodzīti vairāki desmiti tūkstoši cilvēku no visas Eiropas. Te vēl joprojām droši vien vaid zeme, bet tikai ļoti klusu, vien klusumā ik pa laikam skan sirdspuksti kā mūžīga piemiņa. Taisnības labad jāatzīst, ka pēckara gados padomju varai īpaši nerūpēja ne kādreizējās ciešanas, ne upuri - vēl pat līdz pagājušā gadsimta 60.gadiem nometnes vietā ganījās sovhoza „Budeskalni” govis. Tad nāca „Hruščova atkusnis” ar patiesību par Gulagu, un, lai klusinātu tautas sašutumu par Staļina noziegumiem, Politbiroja līmenī tika nolemts „likt pretī” nacistu nodarījumus, izveidojot piemiņas vietu Hatiņā, 9.fortu Kauņā un Salaspils memoriālu. Memoriāls tapa pēc 1959.gada konkursa visai sarežģītos apstākļos, jo prēmēto darbu autori - jaunie arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs un Ivars Strautmanis uzaicināja tolaik pazīstamo Maskavas tēlnieku Ernstu Ņeizvestniju, bet kompartijas funkcionāri noraidīja viņa idejas un papildināja radošo kolektīvu ar partijas atzītiem māksliniekiem. Memoriāls atklāts 1967. gada 31. oktobrī. Memoriāla autori ir arhitekti Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis un Oļegs Zakamennijs, bet tēlnieki - Ļevs Bukovskis, Oļegs Skarainis un Jānis Zariņš. Viņi savulaik saņēmuši PSRS augstāko apbalvojumu - Ļeņina prēmiju. Emocionāli iespaidīgais memoriālais ansamblis ir starptautiska mēroga un nozīmes brutālisma stila objekts, spilgts tēlniecības un arhitektūras sintēzes piemērs. Dominējošais materiāls ir raupjas oļu faktūras betons, kuru papildina melnā metāla kaluma detaļas. Memoriāla kompozīciju veido ieejas siena, svinīgo pasākumu laukums un loka ceļš, gar kuru rindojas betonā veidotās nometnes baraku vietu zīmes. Plašajā laukā monumentālās betona skulptūras „Māte”, „Nesalauztais”, „Pazemotā”, „Protests” u.c. it kā izaug no zemes. Grandiozā 100 m garā un 12,5 m augstā betona siena uzcelta nometnes dzeloņstiepļu žoga vietā un simbolizē dzīvības un nāves robežu. Viens tās gals balstās uz masīva melna granīta bloka. Nosacīto vārtu būvē iekārtota muzeja ekspozīcija. Kopējo noskaņu pastiprina elektroniskā metronoma sirdspuksti, kas sadzirdami visā ansambļa teritorijā. Salaspils memoriālais ansamblis pazīstams ar to, ka ir viens no lielākajiem šāda veida pieminekļu kompleksiem Eiropā – laikmetīgs mākslas darbs, kas guvis pelnītu ievērību arī ārzemēs un ierindojams tajā pašā Latvijas izcilo pieminekļu klasē, kur Brāļu kapi un Brīvības piemineklis. Memoriāls ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā (Izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai). Blakus memoriālajam ansamblim 2008. gadā par Vācijas valdības līdzekļiem tika sakārtota un sakopta vācu karagūstekņu apbedījuma vieta. Vācija sistemātiski atvēl līdzekļus vāciešu apbedījumu vietu sakārtošanai ārpus valsts, tostarp Baltijā un arī pašā Krievijā, kā to paredz starpvalstu līgumi. Nelielajā meža pleķītī, kur apglabāti mirušie gūstekņi, ir novietota balta krusta zīme un trīs aptuveni pusotru metru augstas piemiņas plāksnes ar 146 apbedīto vārdiem. Šeit apglabātie karagūstekņi strādājuši Rumbulas lidlauka atjaunošanā. No Lilitas Vanagas grāmatas „Salaspils novads. Gadsimtu hronoloģija: „Salaspils koncentrācijas nometnes ierīkošanu miera laika armijas nometnes šaujamlaukā uzsāk 1941. gada oktobrī un pabeidz 1942.gada vasarā. Par šīs nacistu represīvās nometnes vēsturi atrodams milzums galēji pretrunīgu un aptuvenu datu, atmiņu un viedokļu, īpaši par nometnē ieslodzīto un bojā gājušo skaitu, ko precīzi noteikt ir sarežģīti bez kara beigās iznīcinātās apcietināto personu kartotēkas. ... Dažādos laika posmos nometnē atrodas dažādas ieslodzīto grupas: politieslodzītie - gan padomju varas atbalstītāji 1940./1941.gadā, gan Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, viņu skaitā arī Latvijas Centrālās padomes priekšsēdētājs profesors Konstantīns Čakste, sociāldemokrāts Bruno Kalniņš un diplomāts Ludvigs Sēja. 1943.gadā nometnē ievieto vairāk kā 9000 civiliedzīvotājus un bērnus no Baltkrievijas un Latgales okupētajiem apvidiem. Nometnē atrodas arī darba kavētāji, sodītie latviešu un krievu policijas bataljonu karavīri, no leģiona dezertējušie latviešu karavīri, lietuviešu militārpersonas, kuras pretojušās leģiona izveidošanai. Nometnē ievieto arī kriminālistus un prostitūtas u. c. Ieslodzītie sadalīti trīs kategorijās: „A”, „B” un „C”. Vislielākā un beztiesīgākā ir „A” grupa. Nometnes režīma bardzība un uzturēšanās laiks nometnē, līdz ar to – izdzīvošanas izredzes ir atšķirīgs dažādām ieslodzīto grupām. No 1942.gada vidus nometnes ap 30 ha platību iežogo ar dzeloņstiepļu dubultsētu, stūros ir sardzes torņi, nometnes centrā atrodas ūdenstornis ar virsotnē  uzstādītiem prožektoriem un ložmetējiem. Arestētie uzturas ap 15 barakās, kas izvietotas pakavveida aplī trīs rindās. No paredzētajām 54 barakām 1943.gadā ir uzbūvētas ap 30 dzīvojamās un darba barakas. Katrā barakā parasti mitinās ap 200, reizēm pat 600 cilvēku. Nometnes teritorijā atrodas arī komandantūra, sardzes telpas, nometnes vecākā biroja un dzīvojamā baraka, slimnīca, virtuve, pasts, dažādas darbnīcas, veļas mazgātava, dezinfekcijas telpa, karceris u.c. Ieslodzītie dzīvo necilvēcīgos apstākļos, ir beztiesīgi, nesaņem pietiekošu uzturu, pakļauti pazemojošiem fiziskiem sodiem un nošaušanas draudiem, uzliesmo epidēmijas. Ja ieslodzītajam nav iespējams saņemt pārtikas sūtījumus no piederīgajiem, pastāvīgi jācieš no bada. Notiek nāves sodi par bēgšanas mēģinājumiem, pretošanos un rīkojumu nepildīšanu. Jāveic piespiedu darbs: ieslodzītos konvoja pavadībā sūta darbos uz Bēma ģipša fabrikas lauztuvēm Zeltiņos, kūdras purvu, uz kokzāģētavām pie Daugavas, Šoha dārzniecību un citur. ... 1943.g. ieslodzītos no Salaspils sāk masveidā pārsūtīt uz koncentrācijas nometnēm Vācijā un Polijā: Štuthofu, Neiengammi u.c. 1944.gada rudenī, sakarā ar Sarkanās armijas straujo virzīšanos uz priekšu, nometni nodedzina.” Skaidrītes Armanes, Rubas internātskolas skolotājas atmiņas. „Vienā no daudzajām koka barakām, kur mūs ieveda, dzīvoja, ja tā šo nelaimīgo cilvēku eksistenci var saukt, vairāki simti sieviešu. Mums iedeva vecus, netīrus, pītus grozus, kur ievietot bērnus, un uz apģērba lika uzšūt baltu drēbes gabalu puslodes veidā, vienas apcietināto grupas zīmi. Barība te bija vēl sliktāka kā cietumā. No rīta un vakarā tikai melna kafija un pusdienās „zupa” ar kādu retu kartupeli vai putraimu. No šīs zupas tad mēs meklējām biezumiņus ar ko barot bērnus, un pašas iztikām ar šķidrumu. Sievietes dienā gāja darbā uz šuvēju darbnīcu, veļas mazgātavu vai kūdras purvā. Saģērbtas viņas bija garos kokvilnas ķiteļos un koka tupelēm basās kājās. Tās noklaudzēja un baraka palika klusa. Te atstāja mūs ar bērniem un slimās. Mēs skaitījāmies „Stubendienst” un mums vajadzēja mazgāt baraku un apkopt slimās. Salaspils koncentrācijas nometnē mūsu bērni iemācījās spert savus pirmos nedrošos solīšus, pieturoties pie nārām un nelaimīgu, sirsnīgu sieviešu roku atbalstīti. Nāras bija divos stāvos: vienkārša dēļu grīda piesista pie koka balstiem. Kad sievietes vakarā atnāca no darba, tad barakā bija tik biezs, ka nevarēja pat apgrozīties šaurajās ejās starp nārām. No otrā stāva nārām smiltis, salmi un netīrumi bira virsū mums un bērniem. Bērni cieta no blusām un blaktīm. Naktīs slikti gulēja. Dienu bija bāli, noguruši un uzpūsti no nepilnīgās barības. Sirds sažņaudzās katrai mātei, paskatoties uz bērnu, kam jācieš, bet mums vēl mokošāka bija apziņa un bailes, ka bērnus var arī atņemt un pat nezināsim, kur tie paliek. Nezinājām arī to, kas notiks ar mums, šeit ieslodzītiem un cik ilgi tā būs jāmokās.” Vairākus gadus Salaspils memoriālā ansambļa vadībā ir Juris Vrubļevskis – direktors ar lielu vadītāja darba pieredzi un kultūrvēstures zināšanām, tāpēc viņa stāstījumā ir vērts ieklausīties: „Nometne šajā vietā tika ierīkota tāpēc, ka tā nebija privāta zeme un šeit bija garnizona šaušanas poligons, tāpēc vietējie šai vietai gāja apkārt ar līkumu. Nometni būvēja no citām Eiropas valstīm, pārsvarā no Vācijas, Austrijas un Čehijas atvestie ebreji. Salaspilī bija ieslodzīti poļu virsnieki, kurus Staļins neaizveda uz Hatiņu. Bija arī tā sauktie kriminālie - sīkie kabatzagļi, ielasmeitas, tie, kas spekulēja ar pārtikas produktiem, un ļaunprātīgie darba kavētāji. Šo grupu pārstāvji nometnē pavadīja tikai 3 mēnešus. Tas radīja mītu, ka Salaspilī netiek turēti normāli cilvēki, bet kriminālie. Bija arī politiskie ieslodzītie - tie, kas 40. gadā atbalstīja padomju varu, bet neaizgāja līdzi krievu armijai – pagasta sekretāri, miliči, arī kreisi noskaņoti, sociāldemokrātisku ideju, bet patiesībā jaunības romantikas pārņemti jaunieši un komjaunieši, piemēram, Miervaldis Birze un E.Vēvers. Politieslodzītajiem bija vislabākie apstākļi, jo viņiem bija tiesības reizi trīs mēnešos saņemt pārtikas pakas, kas nometnē bija liela vērtība. Lielākā masa bija „tranzīts”, bet 43.gadā ieslodzīto pārvietošana beidzās. Vēlāk jau uz nometni par dezertēšanu vai pasīvu darbību veda latviešu leģionārus, kuri gan vēlāk nonāca Kurzemes katlā un bēga uz Gotlandi, bet Zviedrija viņus izdeva. Tad nu sanāca tā, ka šie nelaimīgie atkal mēroja ceļu gar Salaspili, bet šoreiz jau uz Noriļsku – uz 25 gadiem.. Tas arī ir viens no mūsu tautas traģiskajiem stāstiem. Šodien vēl pa kādam no šiem vīriem atnāk uz memoriālu. Ļoti daudz pie mums brauc poļu grupas. Mēs jau zinām, ka ceturtdienās būs klāt vismaz divi autobusi, jo Salaspils ir iekļauta viņu brīvdienu maršrutā pa Latviju. Pēdējā laikā rekreācijas nolūkos memoriālu arvien biežāk apmeklē salaspilieši, jo šeit ir ļoti droša un sakopta vide. Vakaros atbrauc ģimenes ar velosipēdiem un pavada šeit kādu laiku. Pie mums brauc plenēros arī mākslas studenti no ārzemēm. Augustā, piemēram, būs vācieši. Vācieši vispār ir tie, kas patiesi nožēlo Otrā pasaules kara notikumus un kara noziegumus uztver kā visas nācijas atbildību. Nākamgad iznāks vēsturnieku  grāmata par Salaspils nometni. Viens no tās autoriem U. Neiburgs ir ļoti atzīts vācu okupācijas laika pētnieks. Esmu pārliecināts, ka grāmata izraisīs lielu interesi un varbūt pat ažiotāžu.” Gleznas upei kā lūgšana par izlīgumu 2006. gadā notika vācu mākslinieku pāra Rozvitas un Dītera Pentceku akcija –Mākslas svētceļojums no Daugavpils līdz Salaspilij. Tas aizsākās jau martā Vācijā, kad Latvijas lielākajai upei nolemtās 12 Dītera lielformāta gleznas tika izstādītas Mellē un Osnabrikā, vienlaikus turpinot vākt līdzekļus ieceres turpināšanai. Latvijā akcija sākās 5. septembrī, kad upei lemto gleznu izstāde tika atklāta Daugavpilī. Taču vairākus gadus gatavotās akcijas galvenie notikumi sākās brīdī, kad darbi, kas ar vasku, parafīnu un citiem materiāliem veidoti ūdens izturīgāki nekā parasti darbi, tika nodoti Daugavai, lai ļautu tiem plūst kopā ar upes straumi, cik tālu vien iespējams Abi mākslinieki ir Otrā pasaules kara bērni, dzimuši 1939. gadā. Paši vēstures griežos gan cietuši, gan ieguvuši. Mākslinieki daudz domājuši par Latvijas un Vācijas saitēm daudzu gadsimtu garumā. Pentceki savos darbos risina varas, ciešanu, tolerances, kara un miera, cilvēku un tautu saprašanās problēmas.Kādā no iepriekšējiem mūsu valsts apmeklējumiem Rozvitai un Dīteram spēcīgu iespaidu atstājis Daugavpils cietokšņa un Salaspils memoriāla apmeklējums, pēc kā mākslinieku pāris nolēmis abas vietas iekļaut topošajā akcijā kā dominantes.Autori toreiz šo akciju pamatoja kā pārvērtību nepieciešamību: “Gleznas tiks atdotas upes plūsmai, kur ūdens straumes aizskars gleznu materiālu un struktūru. Sava veida mākslas svētceļojums. Akcija beigsies Salaspilī pie bijušās nometnes – domāts kā ciešanu ceļš Latvijas un Vācijas vēsturē. Abām zemēm šis notikums varētu būt kā jauna sākuma vīzija.Visā upes lejup tecējumā vācu bruņinieku ordeņa pēdas atgādina par iekarošanas un pakļaušanas bezjēdzību kristietības vārdā. Un netālu no Rīgas seko šausminošākā absurda simbols – Salaspils nometne.” Akcijas noslēgums notika 1. oktobra vēlā vakarā. Veļu laikā. Kad gleznas bijušās nometnes vietā sadega uz sārta, kas simbolizēja miršanas un atdzimšanas kopsakarības, visapkārt iešalcās koki –dvēseles bija atnākušas, lai izlīgtu. 2015. gada maijā ar Latviešu fonda un Salaspils novada domes atbalstu tiks izdota vēsturnieku Kārļa Kangera, Ulda Neiburga un Rudītes Vīksnes grāmata "Salaspils nometne, 1941-1944" . Grāmata būs šobrīd plašākais un pilnīgais pētījums par Salaspils nometnes rašanos, darbību, ieslodzītajiem un upuriem.   Salaspils memoriālais ansamblisAdrese: Salaspils, Salaspils novads, LV-2121Tālrunis: +371 67700449 Avoti:www.letonika.lvLilita Vanaga „Salaspils novads. Gadsimtu hronoloģija”V.Villeruša „Gājums”

lasīt vairāk
Jaunā kvalitātē atdzimis Salaspils skeitparks

Dāvājot Salaspils novada aktīvajiem jauniešiem kvalitatīvu brīvā laika pavadīšanas iespēju, ir no jauna izbūvēts moderns skeitparks, kurš nu ir vēl viens sakārtots infrastruktūras objekts starp abām vidusskolām, sporta halli, stadionu un topošu vidusskolas trešo korpusu.   „Vecais skeitparks bija gan morāli, gan fiziski novecojis. Tas bija avārijas stāvoklī, tādēļ bija jānojauc,” stāsta priekšsēdētāja vietnieks Zigmārs Zeimulis. „Tā kā uzskatījām, ka vieta tukša palikt nevar, turklāt Salaspilī skeitparks vienmēr ir bijis pieprasīts un plaši apmeklēts, nolēmām izbūvēt jaunu, modernāku skeitparku.” Veidojot skeitparku, tika ņemtas vērā jauniešu vēlmes, kuri ar šo sporta veidu nodarbojas. Pašvaldība viņus aicināja uz tikšanos, kur skeitotāji ļoti aktīvi un entuziasma pilni sniedza nozīmīgus priekšlikumus par tehniskajiem un kārtības jautājumiem, kā arī izteica viedokli, kādas figūras viņi tur vēlētos redzēt. Šī gada aprīlī dome izsludināja iepirkuma procedūru, kurā paredzēja jaunu skeitparka konstrukciju projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu, par pamatu ņemot vizualizācijas skices ar dažādiem iekārtu veidiem, izmēriem un izvietojumiem laukumā. Iepirkumā uzvarēja SIA „Mind Work Ramps”, kuri skeitparku izbūvēja par  nepilniem 25 tūkstošiem eiro. Vispārējās izbūves darbi tika pabeigti nepilna mēneša laikā no līguma noslēgšanas brīža, bet teritorijas labiekārtošanas darbus tuvākajā laikā pabeigs Komunālā dienesta darbinieki. Stiprās lietus gāzes jūnija mēnesī neļāva darbus pabeigt ātrāk, bet nu laukums ir atvērts saviem apmeklētājiem, un ik dienas tur sastopami ekstrēmo sporta veidu cienītāji. Jāpiezīmē, ka modernās rampas paredzētas ne vien braukšanai ar skrituļdēļiem un inline skrituļslidām, bet arī BMX velosipēdiem. Šeit tiks uzstādīti arī soliņi un stends ar iekšējās kārtības noteikumiem. „Skeitparkā esiet kā saimnieki nevis ciemiņi, uzturot kārtību, tīrību un sekojot līdzi drošības noteikumiem,” laukuma apmeklētājus aicina Zigmārs Zeimulis. „Jaunieši jau ir izteikuši vēlmi šeit rīkot vietējā mēroga sacensības, kas pierāda to, ka šis ekstrēmais sporta veids viņiem nav brīvā laika pavadīšanas veids vien. Tādēļ pašvaldība viņu ideju par sacensībām palīdzēs realizēt.”  Kā vēsta portāls skeitparki.lv, tad skeitbords Latvijā radās ap 1980. gadu, BMX frīstails ap 1990. gadu, bet ekstrēmā skrituļslidošana tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Pirmie skeitparku elementi Latvijā tika būvēti ap 1990. gadu, taču strauju attīstību to būvniecība piedzīvoja kopš 2000. gada. Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 80 skeitparki un skeitparku objekti, kuros bērni un jaunieši aktīvi var pavadīt savu brīvo laiku, kā arī piedalīties dažāda mēroga sacensībās. Prieks, ka viens no šiem parkiem atrodas arī pie mums- Salaspilī. Iekšējās kārtības noteikumi skeitparkā

lasīt vairāk
18. jūlija "Salaspils Vēstīs" lasiet

Salaspils nu ir kļuvusi par diviem sakārtotiem infrastruktūras objektiem bagātāka. Pirmais ir ceļš uz Doles salu, kurš no šķembota ceļa ir pārtapis par izbūvētu brauktuvi ar apgriešanās laukumu, stāvvietām un gājēju trotuāru. Otrais īpaši iepriecinās ekstrēmo sporta veidu cienītājus, jo ir izbūvēts Salaspils skeitparks, kuru ar nepacietību gaidīja daudzi salaspilieši. Stājušies spēkā grozījumi saistošajos noteikumos par atbalsta sniegšanu Salaspils individuālajiem sportistiem un sporta organizācijām. Priekšsēdētāja vietniece Malda Caune ir saņēmusi konkursa „Vienoti dažādībā” atzinības rakstu. Par to, kādēļ Malda atzinību ir pelnījusi vairāk stāsta Salaspils NVO aktīvisti. Acones sociālā centra darbiniece Ludmila Bondare stāsta par to, kā aizvadīts pirmais mēnesis centrā. AS „Latvenergo” informē par ūdens līmeņa pazemināšos Rīgas HES ūdenskrātuvēs. Veiktais ūdens kvalitātes monitorings atklāj, ka Salaspils peldvietās peldēties drīkst. Vasaras sezonā „Salaspils Vēstīs” lasiet par nozīmīgākajiem tūrisma objektiem Salaspils novadā. Iespējams, katrs salaspilietis uzzinās ko jaunu, ko līdz šim, dzīvojot blakus, nebija zinājis. Šajā numurā - par Salaspils memoriālo ansambli. Izdevuma 6.lpp. atradīsiet konkursa „Salaspils sakoptākais īpašums 2014” nolikumu un pieteikuma anketu, tādēļ esiet aktīvi un piesakiet savu vai kāda līdzcilvēka īpašumu konkursam! Sporta sadaļā par bērnu sporta dienu, veterānu sporta spēlēm un veselības skrējienu. NVO projektu konkursa ietvaros biedrība „Nākotnes Salaspils” augustā rīko geocaching jeb slēpņošanas sacensības. Par to vairāk 8.lpp. Daugavas muzejā izskanēs divi lieliski kamermūzikas koncerti. Laipni lūgti! Salaspils politiski represētās personas tiek aicinātas uz salidojumu Ikšķilē. Salaspils pensionāru kopa aicina ceļotgribētājus pievienoties ekskursijai uz Horvātiju.   2014. gada 18. jūlijs Nr.14 (588)

lasīt vairāk
Piesaki Salaspils sakoptāko īpašumu!

9. jūlija domes sēdē ir izsludināts konkurss "Salaspils novada sakoptākais īpašums 2014", kura mērķis ir uzlabot pilsētvides un lauku ainavas kvalitāti mūsu novadā. Konkursā var pieteikt Salaspils novada administratīvajā teritorijā esošos nekustamo īpašumu objektus, kas sastāv no ēkas un piekrītošās zemes. Komisija tos vērtēs šādās kategorijās: Ģimenes mājas pilsētas un ciemu teritorijā un Viensētas pagasta teritorijā; Daudzdzīvokļu mājas; Sabiedriskie objekti (tirdzniecības un pakalpojumu objekti,zinātniskās iestādes u.c.), komercsabiedrību īpašumi (biroju ēkas un tām piekrītošās teritorijas, ražošanas teritorijas); Pašvaldības iestādes. Vēršam jūsu uzmanību, ka prioritāri tiks vērtēti tieši pieteiktie objekti, tamdēļ, ja jums vai jūsu draugam, radam vai kaimiņam ir īpaši gaumīgi sakopts īpašums, piesakiet to! Vai arī, garām ejot, pamanāt kādu skaistu svešinieka dārzu, neturiet sveci zem pūra! Jūsu pieteikumus gaidīsim līdz 1. augustam! Skaistākos īpašumus vērtēs konkursa komisijas priekšsēdētājs, deputāts Andrejs Svilāns, Komunālā dienesta dārznieks Raivis Škapars, ainavu arhitekte Daiga Veinberga, sabiedrisko attiecību speciāliste Lolita Trukšāne, deputāte Malda Caune, tūrisma organizatore Ieva Tumana un ekonomiste- finanšu konsultante Ilvija Atvare. Anketu jūs varat aizpildīt šeit un atsūtīt elektroniski uz \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. vai arī atsūtīt pa pastu. NOLIKUMS Īpašums "Vācu Kalnos"- viens no pērnā gada konkursa komisijas favorītiem Sakopts, sakoptāks, vissakoptākais 2013!

lasīt vairāk
12. jūlijā Nacionālajā botāniskajā dārzā – Rožu diena

Vairāk nekā pussimt dalībnieku gadatirgū Nacionālajā botāniskajā dārzā (NBD) piedāvās rožu, dekoratīvo koku un krūmu, ziemciešu stādus, amatnieku darinājumus un pašaudzētu pārtiku. Apmeklētāji varēs doties tematiskās ekskursijās, izmēģināt roku radošajā darbnīcā, baudīt koncertu un ballēties. Rožu dienas gadatirgū sestdien, 12. jūlijā, no pulksten 8 līdz 16 būs iespējams iegādāties rožu šķirnes dažādām gaumēm. Varēs nopirkt arī amatnieku darinājumus un pārtiku no lauku sētām, nogaršot siltas uzkodas un dzērienus. Būs pieejamas trīs tematiskās ekskursijas. No pulksten 10 līdz 11 ceļojumu pa savvaļas rožu kolekciju vadīs NBD Dendrofloras nodaļas pētniece Dagnija Šmite. No pulksten 11 līdz 12 ar NBD rozāriju iepazīstinās Lakstaugu floras nodaļas zinātniskā asistente Ilma Nereta; tajā pašā laikā ekskursiju „Iepazīsim Latvijas retos un aizsargājamos augus!” vadīs Dendrofloras nodaļas vadītāja Linda Strode un pētniece Dagnija Šmite. Pulcēšanās ekskursijām – pie čūskegles. No pulksten 12 līdz 14 Rožu dienas viesi varēs vērot senioru deju grupu festivāla „Svētki puķu dārzā” koncertu, kurā piedalīsies dejotāji no Rīgas, Carnikavas, Zvejniekciema, Tukuma, Jelgavas, Sabiles, Priekuļiem, Baložiem, Ikšķiles, Cēsīm, Auces, Bauskas, Mārsnēniem, Salaspils. Svētku noslēgumā no pulksten 14 līdz 16 dīdžejs Edgars apmeklētājus aicinās pašus uzdejot Puķu ballītē. Gadatirgus ciemiņi varēs piedalīties dienas tematam atbilstošā radošajā darbnīcā. Mākslas studija „Art Floral Designs” piedāvās apgūt rozes zieda veidošanu no pašcietējošā japāņu polimērmāla. Koktēlnieks Jānis Feldbergs veidos divmetrīgu rozi, kas kļūs par dārza pastāvīgu rotājumu. Būs iespēja iegādāties „Latvijas Avīzes” speciālizdevumu „Skaistākās dārza rozes” par jaunām, tradicionālām dārza karalienes šķirnēm un to kopšanu.Rožu dienā visiem, kuriem vārdā vai uzvārdā ir rozes vārds, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, ieeja bez maksas. Gadatirgus, ekskursijas un sadejošanās festivāls Botāniskajā dārzā

lasīt vairāk

pd2018 v1

kartupeļpalma

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs