Salaspils bērzi sargā zemi, kurai joprojām sāp

Manas dzimtenes svētie bērzi stāv pulciņos zilgani bāli un klusi plaukstošām rokām svētī dīgstošo zāli /Fricis Bārda/ Salaspilī starp Nometņu ielu un stēlu - pieminekli bojāgājušajiem karagūstekņiem jau gadiem zaļo bērzu birzs. Kas zina, kādas pagātnes liecības tā slēpj dziļi zem zemes. Par to varbūt vairāk var pastāstīt HES mikrorajona celtnieki. Bet ir skaidrs, ka birztala cenšas glabāt mieru virs vietas, kas laiku laikos ir pieredzējusi daudz ciešanu un nāves. Laukā starp Doles dzelzceļa pieturu un HES mikrorajonu 1941.- 1944. gadā atradās Sarkanās armijas karagūstekņu nometne „Stalag 350-s”. Atšķirībā no koncentrācijas nometnes mežā šī nometne vietējiem salaspiliešiem bija turpat acu priekšā. Vēsturniece Lilita Vanaga ir apkopojusi apkārtnes iedzīvotāju atmiņas: „Nometne bija lielā parkā līdz dzelzceļam. Vecajā (armijas) nometnē 1941.gadā ielika gūstekņus, tie badā noēda kokiem mizu un saknes, daļa koku nonīka. Visiem saimniekiem, kuriem bija zirgi, uz koncentrācijas nometni no Daugavas bija jāved kokmateriāli. Un katram no vietējiem iedzīvotājiem deva palīgos bariņu karagūstekņu, kuriem ratos būtu jākrauj baļķi. Viņi bija tik novārguši, ka neko nevarēja pacelt, taču viņus dzina tajā aukstajā ūdenī vilkt ārā apledojušos baļķus. Lai gan bija aizliegts barot karagūstekņus, vietējie parasti tomēr gatavoja tādus mazus sainīšus ar maizi un slepus tos viņiem nodeva. Un tā darīja visi! Pašā sākumā, kad gūstekņus atveda, citos vagonos bija gan vēl dzīvie, gan jau mirušie, citos – sasaluši kartupeļi. Un vietējiem šie kartupeļi, kas praktiski nebija vairs ēdami, bija jāved uz karagūstekņu nometni viņu uzturam. Kad ragavas ar tiem kartupeļiem nonāca nometnē, bija jāredz, cik alkatīgi cilvēki grāba tos un rija, viņiem viss jau bija vienalga. Tas bija drausmīgi...Vēlāk gūstekņus deva uz vietējo zemnieku saimniecībām par laukstrādniekiem, kur viņi krietni atkopās”. Bērzu birzs ir latviešu tautas garīguma simbols – „caur sidraba birzi gāju”. Tāda tā ir arī citu tautu folklorā, tomēr daļa tuvējā mikrorajona iedzīvotāju pret birztalu izturas ar necieņu. Tā gan ir privātīpašums un pieder SIA „Rīgas vārti”, tomēr pat svešs īpašums nav šķērslis birztalā izgāzt atkritumus, rīkot prastus „piknikus” un orģijas. Divas nedēļas pirms Lielās Talkas apvienojās grupa entuziastu, lai sakoptu birztalu, neraugoties uz īpašnieku vienaldzību. Darbs turpinājās arī pašā talkas dienā. Savākts milzīgs daudzums atkritumu – tukšās PET pudeles, izlietotas šļirces, automašīnu riepas, sadzīves tehnikas detaļas un pat apakšveļa. Aktīvākais talcinieks Andrejs Šepeļovs pastāstīja: „Šobrīd tīrām pamežu – krūmus, kas piesedza birztalas zaimotājus. Protams, ka policija uzrauga šo vietu, bet biezajos krūmos uzdzīvotājus jau nemaz nevar pamanīt. Tagad man garām iet „pudeles kompānijas” un pārmet, ka nebūšot vairs kur „atpūsties”. Andrejs lepojas ar milzīgu krūmu kaudzi un jau iztīrīto birztalas daļu, un ir apņēmies strādāt, līdz birztala būs pilnīgi sakopta. „Bērzi ir neparasti koki - baltā stumbra koki. Nav citu tādu. Bērzs ir mīļš, silts un skaists. Bērzs mums katram ir savas mājas un Dzimtenes simbols. Kam Dzimtene sirdī, tam bērzi ir mīļi,” raksta dabas pieminekļu pētnieks Guntis Eniņš. Bērzs ir arī pacietības, pieticības, izturības un mīlestības simbols, apliecinājums dzīvībai. Salaspils bērzi ir tieši tādi. Lai tie kļūst arī par mūsu atmiņas un cieņas simbolu. Lai zemei, kas ir zem tiem, vairs nav jācieš.

lasīt vairāk
Nežēlojot spēkus un prātu Latvijas zemes un tautas labā

Līdz ar Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, 1991. gada 23. augustā tika pieņemts likums „Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, kas noteica, ka Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tās paspārnē 1992. gadā tika izveidota Zemessardzes jaunatnes organizācija – Jaunsardze. Gadu gaitā tā izveidojās par lielāko jaunatnes kustību Latvijā, apvienojot vairāk nekā 7000 zēnu un meiteņu vecumā no 12 līdz 18 gadiem.  Jaunsardzes darbu vada zemessargi – instruktori, kuru vadībā jaunsargi apgūst valsts vēsturi, ģeogrāfiju, militārās un tehniskās pamatzināšanas. Nu jau apritējuši teju trīs gadi,kopš sākotnēji 1.viduskolā, bet vēlāk arī 2.vidusskolā darbojas Salaspils 114.jaunsargu vienība. Tajā jauniešiem tiek piedāvāta iespēja gūt ieskatu militārajā jomā, pilnveidot savu fizisko sagatavotību, veicināt patriotismu, apgūt jaunas zināšanas un iemaņas tūrismā, vārdu sakot – interesanti pavadīt brīvo laiku. Salaspils 114.jaunsargu vienība piedalās dažādos patriotismu veicinošos pasākumos gan savas pilsētas, gan novada, gan arī valsts līmenī, piemēram, 11.novembra un 4.maija pasākumos, kā arī Daugavas muzeja rīkotajā represēto personu un Nacionālo partizānu salidojumā, kura laikā sirmie kungi un kundzes ar asarām acīs pateicās jauniešiem par Latvijas mīlestību, kuru tie nes sirdīs un atzina – jo vairāk būs tādi jaunieši, jo Latvijas nākotne būs drošās rokās. Stāsta Salaspils 114.jaunsargu vienības instruktors majors Jānis Mežavilks: „2010. gadā pārcēlos uz dzīvi Salaspilī. Lai gan Salaspils ietilpst 19. Zemessardzes bataljonā, jaunsargu vienības šeit vēl nebija. Tomēr biju dzirdējis, ka jauniešiem ir tāda vēlme, un nu jau ir trešais gads,kopš Salaspilī ir Jaunsardzes vienība. Pats dienu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur esmu pasniedzējs, savukārt kopš pagājušā gada ar 2. vidusskolas jaunsargiem jau strādā arī mana sieva Zemessardzes kaprāle Zane Mežavilka. Kopumā no abām skolām Jaunsardzē darbojas ap 40 jauniešu. 1. vidusskolā esam jau vienu paaudzi izaudzinājuši, tāpēc šobrīd abās skolā „iesaukumiem” ir vienādi līmeņi. Mūsu vienībā visu vecumu jaunsargi darbojas kopā – vecākie jaunākajiem palīdz, nevis apceļ, bet tie, kas zina vairāk, padalās pieredzē ar pārējiem. Daudzi ir nākuši un gājuši, bet pamatskaits tomēr ir nemainīgs – ap 40 jauniešu, starp tiem sešas meitenes. Tās, kuras atnāk un paliek, turas līdzi puikām - ar to nav problēmu. Vecākajiem jaunsargiem jau ļaujam darboties kā instruktora palīgiem, uzņemties līdera lomu un sajust, kā tas ir. Šobrīd jau trīs no mūsu jaunsargiem ir iestājušies zemessardzē, bet viens ir izvēlējies profesionāla karavīra karjeru, un zinu, ka līdzīgi plāni ir vēl diviem. Nav jau tik svarīgi, vai jaunietis turpina militārista karjeru vai nē. Svarīgi, lai jaunieši aktīvi ar kaut ko nodarbojas, lai iegūtu zināmu dzīves un arī pat izdzīvošanas pieredzi, lai apzinātos savas spējas un pārvarētu biklumu. Mūsu jaunsargu reitings vienaudžu vidū neapšaubāmi ir augsts. Ir bijis arī tā, ka daži atnāk, cerot, ka būs tikai pārgājieni, piedzīvojumi un „kariņa spēlēšana”, bet tomēr izrādās, ka tā gluži nav. Ir jāapgūst daudz teorētisko zināšanu, piemēram, Bruņoto spēku un Jaunsardzes vēsture, zināšanas par NATO un ES, sava novada vēsture. Mācāmies vides izglītību un drošības noteikumus, Bruņoto spēku struktūru, ierindas mācību, topogrāfiju un daudz citu svarīgu lietu. Protams, arī mums – instruktoriem sevi jāuztur labā formā- ne tikai fiziskā, tāpēc nopietni gatavojamies nodarbībām. Lai gan pats kā virsnieks pārzinu apmācību programmu labi, tomēr reizēm arī pašam nākas veltīt laiku tam, lai pienācīgi sagatavotos teorētiskajām nodarbībām. Programma ir paredzēta 4 līmeņiem, un, nokārtojot testu, var iestāties zemessardzē bez uzņemšanas pārbaudījumiem. Tomēr vairāk cenšamies darboties arī praktiski - rīkojam nometnes, braucam uz dažāda mēroga sacensībām. Nodarbības ir reizi nedēļā, bet reizi mēnesī ejam ārā neatkarīgi no gadalaika, kad varam zināšanas pielietot praksē. Vairāk cenšamies doties pārgājienos ar nakšņošanu, jo tas arī jauniešiem vairāk patīk. Ejam mežā - pārgājienos. Ir tā, ka aizbraucam, piemēram, uz Ikšķili un kājām nākam uz Salaspili. Ir reizes, kad ilgāku laiku uzturamies un darbojamies kādā vietā prom no civilizācijas, apgūstot nepieciešamās iemaņas. Ziemā, kad auksts, visi kopā nakšņojam apkurināmā zviedru teltī, bet siltākā laikā katrs jaunsargs pats taisa savu nojumi, kur pārlaist nakti, un tas jauniešiem vislabāk patīk. Vēl orientējamies, veicam komandas darbus, šaujam ar pneimatiskajām šautenēm. Gadās, ka paviršības dēļ jaunieši nav paņēmuši līdzi prasīto ekipējumu, piemēram, tik vienkāršu, bet svarīgu lietu kā vilnas zeķes. Tad šajā pārgājienā jaunsargs nevar doties, toties nākamajā reizē pašdisciplīna jau būs lielāka. Braucam arī uz Zemessardzes 19. bataljonu Ulbrokā, kur vairāk mācāmies apieties ar ieročiem un apgūstam pirmo palīdzību. Vienības jaunieši ir sarežģītā vecumā – no 12 līdz 21 gadam, tāpēc ar viņiem jāprot īpaši strādāt, ir jābūt gatavam izaicinājumiem. Es teiktu, ka instruktoram ir jābūt ļoti harizmātiskai personībai - jāmāk panākt disciplīnu, tai pašā laikā aizraujot. Starp citu, 2.vidusskolas grupā pie kaprāles Zanes disciplīna ir pat stingrāka. Es laikam esmu pielaidīgāks. Protams, Salaspilī ir ļoti daudz pulciņu, un, kā parasti, aktīvākie jaunieši (arī mūsu jaunsargi) jau daudzos darbojas, tāpēc gadās, ka lielās slodzes dēļ visu pat nevar paspēt, tāpēc mūsu noteikums – par nodarbību kavēšanu ir jābrīdina. Nodarbību kavēšana bez brīdinājuma ir biežākais disciplīnas pārkāpums, un par to soda metodi izvēlas pats jaunsargs, piemēram, pietupienus vai atspiešanos. Iespējams, ka pārkāpējs izvēlas tādu „labošanas darbu” veidu, kas pašam patīk un padodas, bet tomēr tas ir jāpilda, kamēr pārējie, iespējams, nodarbojas ar ko interesantāku. Ja jaunsargs ir uzvilcis formu, viņam pret to ir jāizturas ar cieņu. Cienīgi jāuzvedas arī tajā laikā, kad mugurā ir civilais apģērbs, jo jaunsargs ir jaunsargs 24 stundas diennaktī, tāpēc sekojam, lai arī skolā jaunietis ievērotu uzvedības normas. Jaunsargu devīze ir „Augsim Latvijai”, un mēs strādājam, lai jaunieši šo apsolījumu turētu godā.”   Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs militarizēts sabiedrības pašaizsardzības formējums. Tā mērķis ir iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības aizsardzībā. Šobrīd ir izveidoti četri Zemessardzes specializētie bataljoni: 17. Pretgaisa aizsardzības bataljons, 34. Artilērijas bataljons, 31. Aizsardzības pret masu iznīcināšanas ieročiem un 54. Inženiertehniskais bataljons Ir izveidoti trīs Zemessardzes Nodrošinājuma bataljoni, un viens no tiem ir 19. bataljons, kura štābs atrodas tepat kaimiņos – Ulbrokā. Zemessardzes 19.nodrošinājuma bataljons dibināts 1991.gada 2.oktobrī, tā atbildības teritorijā ietilpst Pierīgas novadi, tai skaitā Salaspils, tāpēc bataljona sastāvā ir arī salaspilieši. Zemessargu pamatpienākums ikdienā ir militāro pamatzināšanu un lauka kaujas iemaņu apgūšana. Tomēr tik par svarīga ir iesaistīšanās atbildības teritorijā notiekošajos piemiņas, atceres pasākumos, kā arī jaunatnes patriotiskajā audzināšanā un militārajā izglītošanā, prezentējot Nacionālos bruņoto spēkus un Zemessardzi. Bet par to, kā viss pirms 23 gadiem sākās Salaspilī, stāsta salaspilietis, ZS virsniekvietnieks Jānis Brūveris: „Kad tika izdota pavēle par Latvijas Republikas Zemessardzes izveidošanu, tad Salaspilī šo lietu uzsāka Nikolajs Alberts, viņš bija arī pirmais rotas komandieris. Sākumā Salaspils zemessargi pulcējās domes pagrabā. Pamats, kas veidoja Zemessardzi, tajā laikā bija LNNK un Pilsoņu kongresa brīvprātīgās vienības, tā tas bija arī Salaspilī. Tie, kas stāvēja uz barikādēm - Imants Vinte, Arvīds Eglīte, Arvīds Bērziņš un citi, bija vieni no pirmajiem Salaspils zemessargiem. Mēneša laikā kopā sanāca vairāk kā 100 cilvēku. Tas bija nestabils laiks – joprojām pastāvēja milicija, šeit vēl bija padomju armija. Pirmais, ko darījām – apsargājām domes ēku, jo uz tās jumta jau bija uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs. No 1991. gada septembra vakaros pēc darba jau sākām patrulēt Salaspilī. Kad izplatījās ziņa par uzbrukumiem vilcienos, sākām patrulēt arī posmā Salaspils – Dārziņi. Nebija ne ieroču, ne formu, bet cilvēki nāca pie mums milzīgos daudzumos. Pamatā nodrošinājām Salaspilī sabiedrisko kārtību. Protams, neiztikām bez iekšējiem un ārējiem ķīviņiem - kopš pirmās dienas visu laiku esam „karojuši” ar kādu. 1992. gadā jau sākās nopietnākas militārās apmācības Ādažu poligonā, arī Ulbrokā. Mācījāmies visi daudz – komandieri mācījās arī ārzemēs, lai pēc tam iegūtās zināšanas varētu nodot ierindas zemessargiem jau Latvijā. No 1992. līdz 1996. gadam mitinājāmies „Enerģētiķī”, bet pēc tam – „Silavā”. Tur bija noliktavas, mācību klase un kabinets. Rotā tajā laikā bija 150 cilvēki, bija arī divi rāciju tīkli. Pirmās formas pašuvām paši. Tās bija no vilnas zaļā „robežsargu” krāsā. No 1993. līdz 1994. gadam mums bija divi čehu un divi rumāņu automāti, kā arī valsts izdotas pistoles. Vēl pistoles mēs nopirkām par „kāpostu” naudu: tajā laikā nenormāli zaga, tāpēc mēs sargājām „sovhoza” kāpostu stirpas. Par to nopelnīto naudu nopirkām pistoles. 90. gadu sākumā pildījām galvenokārt policejiskas funkcijas. Skolas ielā bija pilns ar „bodelēm” un kioskiem, tajās kontrolējām tirgotājus, kases aparātus, licences, pavadzīmes. Ja konstatējām pārkāpumus, rakstījām protokolus un saucām ekonomisko policiju. Vispār jau laiks bija juceklīgs – nevarēja īsti saprast kuru sodīt, bet kuru nē. Reizēm bija grūti neteikt, kur klajas nelikumības robežojas ar pārvaldes ietekmi. Līdz ar Pašvaldības policijas izveidošanu Salaspilī mūsu palīdzība vairs nebija tik nepieciešama. Tomēr zemessargus tolaik ļoti respektēja - tik ļoti, ka tos par iespaidīgu spēku uzskatīja pat tā laika valdība. Varbūt tāpēc, ka zināja - zemessargi ir gatavi aizstāvēt Latvijas tautu. Tieši tautu. Zemessardzē tajā laikā bija ļoti izglītoti cilvēki, atbilstoši Salaspils specifikai – ar vienu, divām augstākajām izglītībām, zinātņu doktori - Kārlis krūmiņš, Juris Siksna, vada komandieris Andris Simanovskis, Migla Māris, arī tolaik pavisam jauns puika Kaspars Brunovskis. Tajā laikā jaunsargi darbojās kopā ar zemessargiem - visās mācībās vecajiem līdzi gāja jaunie. Katram jaunsargam bija pielikts kāds, kurš uzņēmās šefību. Jaunsargiem tolaik nebija ieroču, bet viņi darīja visu to pašu, ko vecie zemessargi. Lai arī apmācībās jaunsargiem tika iedotas priedes koka ieroču imitācijas, kaujas šaušanā piedalījās arī viņi. Ap 2006. gadu stājās spēkā jauni normatīvi par to, ka jaunieši ir jāapmāca atsevišķi, bet es uzskatu, ka patriotiskajā audzināšanā pieaugušā piemērs, ko atdarināt, ir ļoti svarīgs. Bet pie mums brauca „sanepidstacija” un pārmeta: ko jūs iedomājieties – ēst mežā izvārītu putru! Bet pirmajos gados mēs tikai paši saviem spēkiem arī nodrošinājām savu ēdināšanu gan ar pašu līdzatnesto, gan saziedoto – kā jau karalaukā piedienas. Cilvēkiem tajā laikā rocība bija ļoti atšķirīga, tāpēc visu likām kopā, un bija garšīgi, jo bija patiešām no sirds. Īpaši garšīga pavasaros bija zaķkāpostu zupa. Tikai ap 1997. gadu mums sāka dot pārtikas naudu. 90. gadu sākumā cilvēki stājās Zemessardzē, jo uzskatīja, ka pastāv kara draudi, bet jaunie uzņēmēji vēlējās būt droši pret tā laika bandītiem. Tā bija likumīga iespēja saņemt ieroča nēsāšanas atļaujas. Zemessardze pastāv visā Eiropā. Tā ir teritoriālās aizsardzības vienība – labi apmācīti, valstij lojāli, koordinēti un apbruņoti cilvēki, kas kara gadījumā reāli nosedz visu valsts teritoriju. Šobrīd, varbūt saistībā ar Ukrainas krīzi, ir pieaugusi interesentu aktivitāte, notiek jauno kandidātu rekrutēšana un apmācība. Nāk uzņēmēji, kas nopietni vēlas iesaistīties šajā militārajā formējumā. Armija nespēj nodrošināt to, kas pa spēkam ir zemessargiem. Latvijas tautai vajadzīgi 160 tūkstoši zemessargu." 2011. gada 21.septembrī starp domi un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo Rekrutēšanas un jaunsardzes centru tika noslēgts Sadarbības līgums kurā, cita starpā, pašvaldība apņēmās nodrošināt iespēju jaunsargiem bez maksas izmantot sporta zāli Līvzemes ielā 22 un stadionu Rudzu ielā 2, Salaspilī. Kopš tā laika ir notikušas būtiskas izmaiņas pašvaldībai piederošajā sporta infrastruktūrā un tās apsaimniekošanā, ir uzcelti jauni sporta objekti. Ņemot vērā arī Zemessardzes nozīmi valsts drošībā un Jaunsardzes nozīmi jauniešu patriotiskajā audzināšanā, šā gada 26.martā Salaspils dome apstiprināja LR Zemessardzes 3. Zemessardzes novada 19. Nodrošinājuma bataljona iesniegumu ar lūgumu nodrošināt telpas Salaspils pilsētā atbalsta punkta izveidošanai un noliktavas telpām. Tas ir nepieciešams sapulču, teorētisko un praktisko apmācību rīkošanai un inventāra uzglabāšanai. No šā brīža pašvaldības īpašumā un Salaspils sporta nama lietošanā esošā cīņu zāle Rīgas ielā 30, Salaspilī, katru otrdienu un ceturtdienu no plkst. 18.00 līdz 22.00 Zemessardzes 19. Nodrošinājuma bataljona un 114. Salaspils jaunsargu vienības vajadzībām, tai skaitā praktisko un teorētisko apmācību rīkošanai un treniņiem, tiek nodota bez maksas. Nepieciešamības gadījumā, šīs telpas var tikt nodotas 19. Nodrošinājuma bataljona vajadzībām arī citā laikā. Bataljona inventāra uzglabāšanai tiek nodotas arī noliktavas telpas Rīgas ielā 30.  

lasīt vairāk
30. aprīļa pirmssvētku „Salaspils Vēstīs” lasiet

Maza mana tēvuzeme Divu roku platumā. Mīļa mana tēvuzeme Divu roku siltumā. Dziļa mana tēvuzeme Visa mūža garumā. (K. Skujenieks) Neatkarības atjaunošanas svētku priekšvakarā jūs sveic priekšsēdētājs Raimonds Čudars, aicinot salaspiliešus uz 4. maija „Trīs tenori” koncertu k/n „Rīgava”. Svinēsim mūsu valsts svētkus kopā! „Salaspils 114.jaunsargu vienība piedalās dažādos patriotismu veicinošos pasākumos gan savas pilsētas, gan novada, gan arī valsts līmenī, piemēram, 11.novembra un 4.maija pasākumos, kā arī Daugavas muzeja rīkotajā represēto personu un Nacionālo partizānu salidojumā, kura laikā sirmie kungi un kundzes ar asarām acīs pateicās jauniešiem par Latvijas mīlestību, kuru tie nes sirdīs.”  Vairāk par Jaunsardzes darbošanos Salaspilī stāsta vienības instruktors majors Jānis Mežavilks. Savukārt par Zemessardzes pirmsākumiem savās atmiņās dalījās ZS virsniekvietnieks Jānis Brūveris. Kas zina, kādas pagātnes liecības slēpj bērzu birzs, kas atrodas starp Nometņu ielu un stēlu? „Salaspils Vēstis” meklēja atbildes vēsturnieces Lilitas Vanagas apkopotajās atmiņās. Diemžēl mūsdienās birzīti ir iecienījuši „uzdzīves meklētāji”, padarot to par, iespējams, netīrāko un piemēslotāko vietu pilsētā. Tomēr paldies entuziastiem, kuri jau vairāku nedēļu garumā nenogurstoši vāc atkritumus, zāģē krūmus…Paši varat novērtēt, cik ļoti birzs ir pārvērtusies. Atgādinām, ka līdz 19. maijam var iesniegt pieteikumus NVO projektu konkursā līdzfinansējuma saņemšanai, bet līdz 23. maijam tirgotāji var pieteikt savu dalību novada svētku laikā. „Valgums- S” stāsta, ka projekts „Ūdenssaimniecības attīstība Acones ciemā” tiek īstenots veiksmīgi un darbi tiks pabeigti līdz maija beigām. Pašvaldība, DĢB „Mārtiņsala” un k/n „Rīgava” aicina jūs uz Ģimenes dienas svinībām 15. maijā. Salaspils novada domes deputāts Raivis Anspaks - par Latvijas neatkarību un iestāšanos ES…Deputāts aicina 8. maijā svinēt Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, bet 9. maijā- Eiropas dienu. Stājušies spēkā saistošie noteikumi par atbalsta sniegšanu Salaspils sporta organizācijām un individuālajiem sportistiem. Ar pilnu tekstu varat iepazīties 4.lpp. 23. aprīlī pašvaldība noslēdza līgumu ar LU Fondu par sadarbības turpināšanu, kas paredz izcilāko jauniešu atbalstīšanu mācībās kādā no Latvijas augstskolā. Par  nosacījumiem vairāk izlasīsiet šajā „SV” numurā. Prieks par mūziķiem un sportistiem- panākumus guvis Mūzikas un mākslas skolas sitaminstrumentu ansamblis un Džosui karatē klubs. Kā salaspiliešiem veicās pirmajā Latvijas Robotikas čempionātā, stāsta projekta „radi Radoši” vadītāja Līga Grantiņa. Filmas un izstādes, koncerti un teātri-  to piedāvā mūsu pašvaldības iestādes, bet vērienīgu sporta pasākumu programmu varat baudīt Sporta hallē un stadionā. Sīkāk Kas? Kur? Kad?  slejā. Par to, cik čakli ir mūsu novadnieki, lasiet 8.lpp! Talkas dienā visi kopīgiem spēkiem savākuši vairāk kā 40 tonnas atkritumu. Bildes arī šeit. Nākamais „Salaspils Vēstu” numurs iznāks 23. maijā. Priecīgus svētkus! 2014. gada 30. aprīlis Nr.9 (583)

lasīt vairāk
Talkas dienā salaspilieši ir kārtīgi pastrādājuši

Sestdien, 26. aprīlī, jau septīto reizi norisinājās Lielā Talka, kura valstī kopumā pulcēja vairāk kā 160 tūkstošus dalībnieku. Ja pērn laikapstākļi mūs nebūt nelutināja, tad šogad spožā saule tā vien aicināja no mājas laukā. Kādēļ gan to neapvienot ar lietderīgo?  Tā domāja daudzi salaspilieši, kuri bija apvienojušies lielākās un mazākās kompānijās, lai izveidotu apstādījumus, savāktu atkritumus, tīrītu mežmalas un birzis. Salaspils novadā kopumā bija pieteiktas četrpadsmit oficiālās talkošanas vietas, bet priecē, ka dzīvē to izrādījās vairāk. Lai neizsīktu spēks un darbs labāk veiktos, visus satiktos talciniekus pašvaldība cienāja ar picām un siltu tēju. Līdz otrdienas pēcpusdienai no Salaspils novada tika izvestas vairāk kā 40 tonnas atkritumu. Kā jau allaž, čakli talcinieki ir skolēni. Šogad pie Nometņu ielas dīķiem sastapām Salaspils 1. vidusskolas 5.b klases audzēkņus ar skolotāju Diānu Šķēli, kuri lielākoties vāca atpūtnieku atstātos atkritumus- pārsvarā plēves un pudeles, kuras arī ir viskaitīgākās dīķu iemītniekiem. Birztaliņa HESā, kurā vēl nesen bija grūti pamanīt kādu tīru vietu, nu ir sakopta līdz nepazīšanai. Paši talcinieki stāstīja, ka atkritumi esot bijuši daudz un dažādi- sadzīves tehnika, riepas, aptuveni 3000 PET pudeles, pat sieviešu apakšveļa, bet baisākais no tiem- vesels maiss ar šļircēm. Nav noslēpums, ka tā ir iecienīta vieta dažādiem uzdzīves meklētājiem, bet, pateicoties tam, ka talcinieki ir izzāģējuši krūmus, birzīte ir palikusi daudz caurredzamāka, un policijai nesagādās grūtības, braucot garām, pamanīt uzdzīvotājus. Par tradīciju kļūst arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kolektīvu apvienošanās kopējam darbam. Tā, piemēram, pie Vītolu ielas 8 jau no paša rīta bija vērojama rosība, kur mājas iedzīvotāji veica apzaļumošanas darbus, vāca atkritumus, slaucīja pagalmu un veica citus darbus. To, ka patīkamāk ir uzturēties sakoptā pagalmā, atzīst arī silavieši. Lieli un mazi Meža ielas iedzīvotāji grāba lapas un gružus  birztaliņā, kurā ik dienas rotaļājas apkārtnes māju bērni. Mežezeru iedzīvotāju Vladimira un Oļesjas aicinājumu piedalīties savas vides sakopšanā sadzirdēja ap divdesmit kaimiņu, kuri kopīgiem spēkiem piepildīja simts maisus ar dažādiem atkritumiem. Nepadodas Salenieku iedzīvotāji, kuriem regulāri jānoskatās, kā tiek piemēslotas mežmalas, kā garām braucošie auto  izmet mežā atkritumu maisus. Taču, braucot garām talkas dienā, jau pavērās cita aina- drazu vietā šeit ik pa gabalam bija redzamas sarkanu maisu kaudzes. Kopā 17 cilvēki pielasīja divus simtus maisu.   Ap divdesmit entuziastu Daces Kontrimienes vadībā talkoja Tīrumu ielā, kur „vērtīgākais” atradums izrādījās vecs televizors. Arī šeit kopā savākta milzīga atkritumu kaudze. Mazākos pulciņos bija apvienojušās arī ģimenes un draugu kompānijas, piemēram, Millersonu saime rosījās pie ceļmalas Dārziņu pārbrauktuves virzienā, bet Bahšteinu ģimene sakopa Zeltiņu ceļa apkārtni.   Siltākam laikam iestājoties, cilvēki meklē vietas pie dabas, kur varētu atpūsties. Salaspiliešiem ļoti iecienīta ir pludmale pie Ako pieminekļa, bet diemžēl tieši šī iemesla dēļ apkārtne tiek piemēslota. Talkas dienā, kamēr vieni atpūtās pie Daugavas, tikmēr Komunālā dienesta darbinieki vāca atpūtnieku atstātos gružus. Jācer, ka cilvēki pamanīja citu pūles un savāca aiz sevis, jo patīkamāk  ir atrasties tur, kur ir tīrs. Citu Daugavas krastu- pie Zirņu salas sakopa Salaspils makšķernieku biedrība,  izvedot ne vien sadzīves atkritumus, bet arī būvgružus un citas cilvēku atstātās lietas.  „Getliņu” talkošanas vietu pieteica salaspiliete Svetlana, kura diemžēl arī izrādījās vienīgā talkotāja tur. Tomēr, spītējot visam, viņa viena pati salasīja vairāk kā desmit maisus ar atkritumiem. Tā, protams, ir tikai neliela daļiņa no talkas dalībnieku kuplā pulka, jo kāds kopa savu piemājas teritoriju, iestāžu kolektīvi apvienojās, lai uzkoptu savu darba vidi, bet citi talkošanas darbus uzsāka jau piektdiena. Tā, piemēram, Salaspils novada pašvaldības iestāžu vadītāji apvienoja spēkus, lai uzkoptu memoriāla teritoriju. Talkas koordinators Ojārs Kramiņš un pašvaldība saka paldies ikvienam, kurš pielika savu roku, lai mūsu Salaspils būtu tīrāka un sakoptāka, tomēr atcerēsimies, ka tīrs ir ne tikai tur, kur kopj, bet arī tur, kur nemēslo. Novērtēsim mūsu līdzcilvēku darbu un sagādāsim Latvijai  dāvanu 100. jubilejā, padarot to par tīrāko vietu pasaules kartē! SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas

lasīt vairāk
Fotoorientēšanās spēle gūst lielu atsaucību

Zinātnes nedēļas ietvaros sarīkotā fotoorientēšanās spēle guvusi lielu atsaucību - uz mūsu e-pastu nemitīgi pienāk attēlu sūtījumi. Priecē ne vien tas, ka salaspilieši ir acīgi un patiešām atrod aprakstītos objektos, bet tas, ka šajā spēlē patiešām iesaistījušās veselas ģimenes. Apskatot uzņēmumus, pārsteidz lielais mājsaimniecību skaits, kurās jau šobrīd tiek izmantoti alternatīvie enerģijas avoti, īpaši saules enerģija.  Vēl līdz piektdienai, to ieskaitot, uz e-pastu \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. gaidām jaunus pieteikumus - attēlu sūtījumus. Pēc spēles rezultātu apkopošanas uzvarētāji iegūs vērtīgas balvas - piknika grozus. Taču arī pārējie dalībnieki nepaliks tukšā un saņems turpmākajos pārgājienos noderīgas lietas! Piedalieties fotoorientēšanās spēlē Lieldienu brīvdienās!    

lasīt vairāk
Otrdiena – ūdens enerģijas diena

Šodien Zinātnes nedēļas interesenti apmeklēja Rīgas HES. Uz mums vistuvāko enerģijas ražotni devās divas grupas. Vienu no tām veidoja Salaspils vidusskolu skolēni, bet otrajā grupā varēja pieteikties ikviens iedzīvotājs. Iekļūt Rīgas hidroelektrostacijā nav nemaz tik vienkārši. Pirms apmeklējuma ir jāreģistrējas, jo mūsu spēkstacijas tomēr ir stratēģiski nozīmīgi objekti. Dodoties uz HES, līdzi noteikti ir jābūt personu apliecinošam dokumentam. Salaspiliešu grupu sagaidīja un pavadīja HES darbinieks gids Dainis Pāls. Viņš pastāstīja par HES darbības principu, Daugavas HES kaskādi un elektroenerģijas ražošanas perspektīvu. Grupas dalībnieki bija nozarē zinoši un uzdeva daudz jautājumu, tāpēc ekskursija izvērtās par interesantu sarunu. Protams, Rīgas HES nevar lepoties ar tādu ekspozīciju kā Pļaviņu HES vai muzejs Ķegumā, tomēr tā ir visjaunākā un visskaistākā stacija, turklāt izmantot iespēju stāvēt virs pārgāzes un izjust ūdens līmeņu starpību vien ir ko vērts! Lielāko daļu AS „Latvenergo” ražotās enerģijas iegūst trīs valstī lielākajās hidroelektrostacijās – Pļaviņu HES, Rīgas HES un Ķeguma HES . 2012. gadā kopumā Daugavas HES saražotas 3627 GWh elektroenerģijas, un veido 53% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Tas aptuveni atbilst ilggadēji vidējam elektroenerģijas izstrādes apjomam. Lai arī hidroelektrostaciju jauda ir liela, to spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā. Hidroelektrostaciju jaudu parasti pilnā apmērā ir iespējams izmantot tikai pavasarī palu periodā, kas ilgst aptuveni divus mēnešus. Vislielākais elektroenerģijas izstrādes apjoms parasti ir aprīlī. Katru gadu AS „Latvenergo” veic investīcijas Daugavas HES, lielākā daļa no tiem ir ieguldīto hidrobūvju drošības projektu realizācijā, lai nodrošinātu efektīvu, drošu, ilgstošu un konkurētspējīgu Daugavas HES darbību kopējā enerģētiskajā sistēmā un elektroenerģijas tirgū, ilgtermiņā palielinot arī no atjaunīgajiem energoresursiem izstrādātās elektroenerģijas apjomu. Rīgas HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu 1974.-1975. gadā un ir jaunākā no Daugavas hidroelektrostacijām. Tajā ir uzstādīti 6 hidroagregāti ar kopējo jaudu 402 MW. Rīgas HES liela uzmanība tiek veltīta hidrotehnisko būvju drošumam – ir paaugstināta zemes dambja drošība, un pastāvīgi tiek veikta Rīgas HES būvju betona konstrukciju un virsmas atjaunošana.

lasīt vairāk
Zinātnes nedēļas ietvaros varēs iepazīties ar purvu un to resursu izpētes rezultātiem

Zinātnes nedēļas laikā LU Bioloģijas institūtā varēs iepazīties ar ESF projekta "Starpdisciplināra jauno zinātnieku grupa Latvijas purvu un to resursu izpētei, ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai (PuReST)" pirmajiem rezultātiem. Purvi ir unikālas un globāli nozīmīgas aizsargājamas ekosistēmas, bet no otras puses purvu kūdra ir tautsaimnieciski nozīmīgs resurss, kura racionālu izmantošanu ir nozīmīgi attīstīt. Projekta mērķis ir izveidot starpnozaru jauno zinātnieku grupu un nodibināt purvu izpētes centru Latvijas purvu bioloģiskās daudzveidības izpētes, resursu inovatīvas izmantošanas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas nodrošināšanai. Vairāk informācijas par projektu: http://www.lu.lv/latvijaspurvi/projekts/ SUGU DAUDZVEIDĪBA PURVOS LATVIJĀ ESF projekts „Starpdisciplināra jauno zinātnieku grupa Latvijas purvu un to resursu izpētei, ilgtspējīgai izmantošanai un aizsardzībai (PuReST)” (1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/044)

lasīt vairāk
Pašvaldība aicina skolēnus pieteikties darbam vasarā

Jaunieši vecumā no 13  - 18 gadiem, kuri iegūst izglītību vispārējās pamatizglītības, vidējās izglītības iestādēs un profesionālajās izglītības iestādēs, var pieteikties darbam vasaras mēnešos.  Jums no 23.aprīļa līdz 23.maijam Salaspils novada pašvaldības Apmeklētāju apkalpošanas centrā jāiesniedz: aizpildītu pieteikuma anketu – iesniegumu, kurā savu piekrišanu ir apliecinājis viens no vecākiem vai aizbildnis (anketas – iesnieguma formu var saņemt Apmeklētāju apkalpošanas centrā un Salaspils sociālajā dienestā; darba devēja rekomendācija no iepriekšējās darba vietas (pēc izglītojamā vēlēšanās). Vietu skaits ir ierobežots. Prioritātes būs izglītojamiem no trūcīgām un maznodrošinātām  ģimenēm, kā arī daudzbērnu ģimenēm. Kārtība, kādā Salaspils novada pašvaldībā vasaras mēnešos nodarbina izglītojamos. Iesnieguma veidlapa

lasīt vairāk
26. aprīlī nododiet veco elektrotehniku!

Atbalstot Vislatvijas Lielo talku, videi kaitīgu preču apsaimniekotājs A/S„Latvijas Zaļais elektrons” sadarbībā ar Salaspils novada domi sestdien, 26.aprīlī, aicina atbrīvot savu māju vai dzīvokli no vecās, nederīgās elektrotehnikas, izlietotajām baterijām un akumulatoriem. Elektrisko un elektronisko ierīču sastāvdaļas satur kaitīgus metālus, kas nepienācīgi apsaimniekoti rada draudus cilvēku veselībai un videi. Piemēram, televizoru un datoru monitoros izmantotās katodstaru lampas var saturēt līdz pat 600 gramiem svina. Pat neliels daudzums šī metāla var bojāt nervu sistēmu, nieres un veicināt saindēšanos. Nepareizi atbrīvojoties no tehnikas, visas kaitīgās vielas var izdalīties zemē un ūdenī, un vēlāk jau cilvēku organismā. Nederīgo elektrotehniku norādītajā laikā lūdzam nogādāt līdz savākšanas vietām vai atstāt to šajās vietās pirms akcijas transporta atbraukšanas! 1.maršruts Laiks no Laiks līdz 1  Doles salā pie Muzeja 10.00 10.20 2  Saulkalnē pie 18.nama 10.40 11.00 3  Pie Celtnieku ielas 16 nama 11.15 11.40 4  Skolas ielā  starp 7/ 2 un 7/ 3 namiem 11.45 12.10 5  Maskavas ielā 9 ,pie ‘Klondaika” 12.15 12.40 6  Gaismas ielā 9 , atkritumu laukuma 12.50 13.15 7  Gaismas ielā 20a, pie radiotorņa 13.20 13.50   2.maršruts Laiks no Laiks līdz 1  „Purvā” pie autobusa galapunkta 10.00 10.25 2  Dienvidu ielā 7 pie „Zemnieku bodītes ” 10.50 11.15 3  Miera ielā 24, pie veikala „AIBE ” 11.25 11.50 4  Silavā, Institūta ielā  3 12.00 12.20 5  Pļavu ielā pretim 20.mājai 12.25 12.45 6  Raiņa un Liepu ielu krustojumā 12.55 13.20 7  Raiņa ielā pie 17a nama 13.25 13.50 Akcijas informatīvais tālrunis: 29284107. Kā nodot nederīgās elektriskās un elektroniskās iekārtas pārējā laikā? Lielās nolietotās elektrotehnikas savākšanu varat pieteikt, zvanot uz “Latvijas Zaļā elektrona” bezmaksas tālruni 800 00 515. Pakalpojums Rīgā un Pierīgā ir bezmaksas. Salaspili mūsu autotransports apkalpo vidēji reizi divās nedēļās, par ierašanās laiku vienojoties atsevišķi . Salaspils novadā ir iespēja  jebkura veida nolietotās elektropreces nodot arī videi kaitīgo preču pieņemšanas punktā Aconē, Dauguļos 1, darba dienās no 8.00- 18.00 . Zvanot uz  tālruni 8000515,  iespējams uzzināt arī papildus informāciju par atkritumu punktu atrašanās vietām, pieņemtajiem atkritumu veidiem, darba laikiem un kontaktiem visā Latvijā. Savukārt mazās nolietotās elektrotehnikas (līdz 30 cm ) savākšanai “Latvijas Zaļais elektrons” ir izvietojis īpašas kastes „Maxima XX” un „Maxima XXX” veikalos. Tāpat vecās elektropreces var nodot „RD Electronics” veikalos.        

lasīt vairāk
17. aprīļa "Salaspils Vēstīs" lasiet

Visiem konfesiju pārstāvjiem priecīgas Lieldienas novēl priekšsēdētājs Raimonds Čudars un pašvaldība. Pagājušonedēļ parakstīts akts par Rīgas un Miera ielas posmu pārņemšanu pašvaldības īpašumā, kas nozīmē, ka turpmāk pašvaldība varēs ieguldīt līdzekļus minēto ceļu uzturēšanā. Ko mums piedāvā Zinātnes dienas? Uzzināsiet šajā „Salaspils Vēstu” numurā. 26. aprīlī norisināsies Lielā talka, kad visi salaspilieši tiek aicināti ņemt talkā draugus un doties sakopt piegružotākās vietas novadā. Lielās talkas ietvaros iedzīvotāji tiek aicināti atbrīvoties no savas vecās elektrotehnikas. Izdevuma 4. lapaspusē atradīsiet laikus un vietas, kurās varēsiet nodot nevajadzīgo tehniku, baterijas utt. Domes sēdē deputāti lēmuši par atbalstu individuālajiem sportistiem, ļāvuši uzstādīt ceļa zīmes pagalmos, kā arī pieņemti daudzi citi lēmumi. Par to, kā allaž, 2.lpp. Līdz 22. aprīlim piesakiet stiprākās Salaspils ģimenes, kuras godināsim 15. maija pasākumā. Izdots rīkojums par vienreizējo pabalstu izmaksu Černobiļas AES avārijas seku likvidatoriem. „Valgums- S” turpina būvdarbus virknē ielu. Šobrīd tie ir uzsākti Maskavas, Kalnu, Līvzemes, Stacijas un Daugavas ielās. Salaspils 1. vidusskolas skolotāju komanda piedalās programmā „Samsung Skola nākotnei”, kuras ietvaros apgūst digitālās prasmes. Iespaidos dalās direktore Vera Kalniņa. Ir izsludināts NVO projektu konkurss, kuram pieteikumus var iesniegt līdz 19. maijam. Tā kā ir izdarīti grozījumi konkursa nolikumā, ar tiem iepazīties variet izdevuma 3. lapaspusē. Salaspils Mūzikas un mākslas skola izsludina audzēkņu uzņemšanu nākamajam gadam! Pašvaldības policija ziņo par likumpārkāpējiem, šoreiz īpašu uzmanību pievēršot „legālo narkotiku” problēmai novadā. Pašvaldības un valsts policija ziņo par paveikto novadā, lai apkaroto narkotiku lietošanu un izplatīšanu. „Draugu karuselis” pulcējis kopā mazākos Salaspils dziedātājus- par to vairāk stāsta PII „Atvasīte” direktores vietniece Daiga Lāčgalve. Ja esi tirgotājs, amatnieks vai zemnieks un vēlies savu produkciju tirgot novada svētku ietvaros, šajā izdevumā vari iepazīties ar nosacījumiem! Kas notiek Radošajā mājā jeb bijušajās Izstāžu zāles telpās- lasi šajā numurā! 25. aprīlī Saulkalnē notiks pensionāru pasākums. Uz Lieldienu pasākumiem bērniem un pieaugušajiem aicina Daugavas muzejs un kultūras nami. Desmit gadu jubileju nosvinējusi līnijdeju grupa „Lucia’s Linedancers”, par to vairāk stāsta dejotāja Andra. 4. maijā Latvijai un Salaspilij uzstāsies trīs tenori. Nāc un neatkarības atjaunošanas svētkus svinēsim kopā! Pavisam krāsaina ir pēdējā lapaspuse, kurā atradīsiet Zinātnes dienu spēli. Tajā esat laipni lūgti piedalīties visi interesenti, saņemot interesantas balvas. Nākamais avīzes numurs iznāks 30. aprīlī! 2014. gada 17. aprīlis Nr.8 (582)

lasīt vairāk

GIF Salaspils_EcoBaltia_175x300

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs