Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Svinēsim pusgadsimta jubileju kā agrākos laikos!

Senāk muižas parkā notikušas balles un greznas svinības, kur viesi sagaidīti ar lielgabalu zalvēm un dejām līdz rīt ausmai. Šogad, Daugavas muzeja pusgadsimta jubileju  aicinām svinēt vēl nebijušā pasākumā - Dārza svētkos! Visa vakara garumā no plkst. 20.00 līdz pat pusnaktij muzeja vēsturiskajā parkā skanēs mūzika un smiekli. Vakara gaitā grupa “Sugar Sugar” nodrošinās svētku noskaņu ar pazīstamām roka un blūza dziesmām, bet par smiekliem rūpēsies improvizācijas teātra “Spiediens” aktieri. Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties ēdienus un dzērienus, kurus sagādās tuvāki un tālāki meistari. Būs gan zivju zupa no tepat Daugavā ķertām zivīm, gan arī gards alus. Ieeja pasākumā - 7 eiro, biļetes iegādājamas uz vietas pasākuma laikā. Gatavosim svētku tērpus un svinēsim Daugavas muzeja 50. jubileju kā īsti muižnieki!

lasīt vairāk
Mūzika kā atklājums, bez rāmjiem un klišejām

13. jūlijā, jau otro gadu pašā vasaras vidū Salaspils Botāniskajā dārzā - puķu un augu ielokā uzplauka “Kartupeļpalma 58”. Vienas pēcpusdienas un nakts garumā notika alternatīvās mūzikas festivāls “Kartupeļpalma”. Muzikālā pasākuma piedāvājums un atmosfēra, šķiet,  bija kā  liktenīgs svētceļojums tiem, kuri meklēja ko jaunu un radošu šodienas plašajā mūzikas piedāvājuma klāstā. 17 koncertu maratonā uz divām skatuvēm uzstājās ALIS P, VOICEKS VOISKA, MARTAS ASINIS, FUCK ART, ŅIKTO, EVIJA VĒBERE, ZIG ZAG, EZERI, HELĒNA KOZLOVA, DAS SONNTAGS LEGION, PAMIRT (Eschatos vokālistes Kristiānas Kārkliņas soloprojekts), SIGMA, WATERFLOWER, RŪSA, KRĀSA, ZĀLE. “Kartupeļpalmas” programmu veidoja ilggadējais mūzikas žurnālists Uldis Rudaks, organizēja Salaspils Kultūra.

lasīt vairāk
Lai top prieks un vairojas labais!

Bērnībā mēs būvējam savu atmiņu māju. Būvējam to no prieka, bezrūpības, laimes sajūtas. Lai top prieks un vairojas labais! Veidosim to kā labu tradīciju! Jau šo sestdien, 20. jūlijā plkst. 12.00 Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā tiksimies “Bērnu dienā“! Ieeja: brīva. Bērnus un mūs pašus priecēs Rīgas Jauniešu leļļu teātris “Ī-ā!” ar izrādi “Vinnijs Pūks ar saviem draugiem”. Muzikālās rotaļas – jāpiedalās visiem! Lielais pārsteigums: ilūziju šovs. Pasākuma noslēgumā: Pirātu diskotēka. Būs gardumi un našķi. Fotografēšanās ar leļļu teātra tēliem un pirātiem visa pasākuma laikā. Ticējumi: Ja tev ir bilde ar Vinniju Pūku blakus un saldējumu rokās, tā ir bilde, kas jāliek pie sienas!  Ja bildē pirāts tevi ir apskāvis, vakarā mamma lasa tev pasaku par pirātiem. Prognoze: saulains laiks. Labs garastāvoklis gan lieliem, gan maziem pasākuma apmeklētājiem!

lasīt vairāk
Stāvēju, dziedāju augstajā kalnā!

Vai esat laidušies avantūrā, kad nezināt ne to, kas brauciena galā jūs sagaida, ne to, kā īsti nokļūt galamērķī? Reizēm jau šķiet, ka katrs kora koncerts un brauciens ir maza avantūra, jo nekad nav prognozējams rezultāts. Ar saulainu rītu mūsu diriģenta Ainara Mēness vārda dienā no Salaspils kultūras nama sākās kora “Elpa” ceļojums uz Ukrainas Karpatiem. No pavasara plānotais brauciens uz Karpatiem mums pašiem bija liela mīkla un uzdrīkstēšanās. Un mūsu izvēlēto pārvietošanās veidu - īrēt busiņus un pašiem sēdēt pie stūres – nenožēlojām ne mirkli. Paši braucām, paši plānojām maršrutu, paši ceļā spriedām, kur, ko un kā darīsim. Pats ceļojuma sākums nāca ar pārsteigumu, kad +34 grādu karstumā konstatējām, ka vienā busiņā nedarbojas kondicionieris, taču neapmulsām un izmantojām iespēju apmeklēt VW autorizēto dīleri Kauņā. Arī pēkšņi saplīsušie logu tīrītāji neradīja problēmas kora tehniskajiem jauniešiem, taču Polijas-Ukrainas robežas šķērsošana mūs atsvieda atpakaļ uz “deviņdesmitajiem”. Dokumentu kopēšana un pārbaude, somu kontrole, robežsardzes maiņa – cik neparasti atgriezties nesenā pagātnē, kad ārzemju braucienos tā bija diennaktīm gara realitāte. Bijām iekavējuši plānoto ierašanos mūsu mājvietā par 4 stundām, bet priekšā bija atlikuši vairs tik kādi 15 kilometri, kur daļa no tiem pa sliktu ceļu. Vai jūs kaut ko zināt par sliktiem ceļiem? Čaka iela, Vecpiebalgas ceļš pirms dažiem gadiem? Nē, draugi, tas nav slikts ceļš. Vai esat braukuši pa upes gultni? Jā, tieši tāds iespaids, ka te ir tecējusi upe un nu ir ceļš, mums bija tajos 8 kilometros, ko spējām pievarēt pusotras stundas laikā. Jokojām, ka tāds varētu būt rezultāts, kad nobalso par nepareizo partiju vēlēšanās. Pārguruši, bet priecīgi beidzot bezgala viesmīlīgi tiekam sagaidīti savā galamērķī Kosmačas ciemā, kurš tiek uzskatīts par lielāko ciemu Eiropā – tajā dzīvo vairāk ka 6000 iedzīvotāju. Ciems atrodas Rietumukrainā - valsts daļā ar visizteiktāko nacionālās pašapziņas līmeni, kur ar lepnumu joprojām valkā ukraiņu ornamentiem rotātas blūzes un kreklus, kā arī nebaidās paust nostāju par notiekošo valstī. Šī valsts daļa ir gucuļu dzimtene, kas ir īpaši strādīga un viesmīlīga tauta. Ar zirgu pajūgiem vēl tajā pašā dienā nokļūstam viena no senākajiem gucuļu lietišķās mākslas veidiem - olu krāsošanas un izrakstīšanas meistarklasē. Pēc tam redzam gan keramikas veidošanu, gan arī katrs varam izveidot savu siera zirdziņu un pasūtīt šo burvīgo gardumu arī mājupceļam. Baiba un Valdis tiek ietērpti gucuļu kāzu tērpos un Raimonds nokļūst vedēja lomā. Un tie kāzu cienasti! Gan zupas un sieri, gan tīteņi un speķis, gan jērs uz iesma un neatkārtojamie vareņiki – tas viss pazūd mūsu vēderos. Un jā, neiztrūkstoša vērtība katrā ēdienreizē ir pašu saimnieku gatavota gorilka. Nākamajā dienā iepazīstam vēl vienu senu lietišķās mākslas veidu – īpašu segu aušanu, un katrs kāro kādu siltumu no Ukrainas pārvest sev mājās. Pusdienās mums šodien katram paša ķerta forele, un pusdienu galds pēc lieliskas peldes ūdenskritumā klāts upes malā. Taču nokļūšana katrā no šīm vietām iespējama pa tik šauriem un stāviem ceļiem, ka atkal nopriecājamies, ka mūsu transports nav lielais autobuss. Klāt Vasarsvētki, kas katram kristietim, un vēl jo vairāk Ukrainas gucuļiem, ir īpaši svētki. Mūsu brauciena mērķis ir garīgās mūzikas festivāls “Гуцульська Трійця”, taču svētdienā ar latviešu tautasdziesmu programmu piedalāmies festivāla “Via Carpatia 2019” mūzikas dienā, kas notiek augstu Karpatu kalnos Ivanofrankivskas apgabalā, no kurienes varam baudīt visskaistākos kalnu skatus. Viesi no Latvijas tiek uzņemti īpaši sirsnīgi, un teju vai katrs ukrainis, kas reiz pabijis Latvijā, grib parunāt un dalīties savās atmiņās. Vasarsvētku festivāla ietvaros ir Svētā Gara nolaišanās svētki, un te esam aicināti sniegt garīgās mūzikas koncertu Svētā Pētera un Pāvila baznīcā turpat Kosmačā. Svētki ir neaprakstāmi skaisti un sirsnīgi. Ukraiņi tērpušies savos nacionālajos tērpos. Visiem vietas baznīcā nepietiek, un ļaudis pulcējas ap to, kur iekšā notiekošais tiek atskaņots arī ārpusē. Gan svētīšana ar ūdeni, gan mācītāju vienkāršība un pateicība mūs aizkustina līdz asarām. Vēl atvadu vakariņas, un pošamies mājupceļam. Laiks mūs ir lutinājis - lietus Kosmačā atsākas pēc mūsu aizbraukšanas. Pa ceļam apstājamies Ļvovā, kas ir Ukrainas kultūras un mākslas galvaspilsēta. Mūsu uzticamais sagaidītājs, pavadītājs un draugs visa ceļojuma laikā Vitālijs Kovaļenko, kurš vairākkārt viesojies arī Salaspilī, pats mums izrāda pilsētu. Iedzeram ķiršu uzlējumu un ķeram pēdējos iespaidus. Nē, Ukraina nav atgriešanās “deviņdesmitajos”, jo šeit līdzās tradīcijām ir ienākusi arī pasaules elpa. No zirgu pajūga puisis pārsēžas savā BMW, no siena pļavas vīrs vakarā atgriežas savā divstāvu mājā ar kaltiem vārtiem un sieviņa caur ciemu uz pļavu iet ar sirpi vienā un mobilo telefonu otrā rokā. Vai siltā sega vai istabas čības, izrakstītās olas vai kāds burvīgs ogu uzlējums, kāda noskatīta recepte, pelde ūdenskritumā, kalnu skaistums, gucuļu viesmīlība vai kāds izšūts nacionālais ukraiņu krekls – katram no mums ir sava mīļākā atmiņa no Karpatiem un visiem kopā bezgala siltas emocijas par Ukrainu un par iespēju atkal nedēļu būt kopā visiem “vienā molekulā”. Ar Salaspils novada domes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, ar Raimonda Krasovska un Vitālija Kovaļenko kopdarbu brauciena plānošanā, ar dziedātāju-šoferīšu izturību, ar fotogrāfa-karognesēja-šoferīša Kaspara atbalstu un katra dziedātāja piedzīvojumu garu esam kora atmiņu lādītē noguldījuši vēl vienu lielisku koncertbraucienu, kas ļāvis mums labāk iepazīt vienam otru, bagātinājis muzikāli, garīgi un atvēris jaunas durvis citai kultūrai. Tāpēc pilnīgi noteikti ar dziesmām, ukraiņu tradīcijām, ēdieniem, foto atmiņām un video tiksimies rudenī, kad ar jums dalīsim Ukrainas iespaidus. Uz tikšanos rudenī! Evija Lipiņa, kora “Elpa” kormeistare un dziedātāja

lasīt vairāk
Kā "Lōja" Kanādā dziedāja tumsā

Ja jums šajās dienās gadās Salaspilī uz ielas satikt kādu sapņaini smaidošu cilvēku, ļoti iespējams, ka viņš ir no kora “Lōja”! Lai arī lidmašīna ar “Lōjas” koristiem jau pirms nedēļas nolaidusies uz Latvijas zemes, pašiem dziedātājiem vēl īsti neizdodas nolaisties no emociju spārniem. Tik daudz aizkustinošu mirkļu un sirsnības piedzīvots Kanādā, kurp Salaspils jauktais koris “Lōja” bija devies piedalīties XV latviešu dziesmu un deju svētkos! Ja diriģentu neredz Svētku kulminācija pavisam noteikti bija kopkora koncerts. Liktenīga sakritība un pamatīga tehniska kļūme to pārvērta par līdz šim unikālāko latviešu dziesmu svētku koncertu un deva klausītājiem un dziedātājiem milzīgu kopības izjūtu. Bija nodziedātas himnas un pirmās trīs dziesmas, un sākās trešā, Raimonda Tigula dziesma ar salaspilietes Rasas Bugavičūtes-Pēces vārdiem, skaistā Lec, saulīte. Taču līdz ar vārdiem „Lec, saulīte, spīdi spoži!” Toronto Mattamy pasākumu centrā notika pilnīgi pretējais – zāle iegrima pilnīgā melnā tumsā. Un ko darīja koris? Tumsas slēptā, neredzamā Māra Sirmā diriģēts, turpināja dziedāt no visas sirds. Pēc brīža iedegās vārgas dežūrgaismiņas un svētku virsvadītājs Juris Ķeniņš ruporā pavēstīja, ka elektrības neesot visā kvartālā, bet atjaunošana prasīs vismaz pusotras stundas. Vai skatītāji un koristi vēlas koncertu turpināt tumsā? Atbilde bija skaļi „Jā!” Tumsā, ar mazām koristu telefonu gaismiņām, izskanēja vēl 18 dziesmas, tajā skaitā arī draiskā „Tumsa, tumsa, kas par tumsu, es par tumsu nebēdāju!”. Cik precīzs trāpījums, vai ne? Tikai palūdzām diriģentiem, lai novelk melnās frakas, jo rokas vieglāk saredzēt baltās kreklu piedurknēs! Tikai Ērika Ešenvalda dziesmas “Šķind zemīte, rīb zemīte” vidū zālē pamazām sāka ataust gaisma. Un mēs tiešām varējām svētku visai sarežģīto repertuāru ar daudzām agrāk nezināmām dziesmām nomuzicēt pat tumsā! Bet skaidrs, ka arī bagātajā un ekonomiski tiešām ļoti attīstītajā Kanādā viss nenotiek gludi, un problēmas gadījās ne vien ar elektrību, bet arī ar apskaņošanu. Kopumā svētkos uzmirdzēja veseli 20 dažādi koncerti, arī valsts kora “Latvija” un tautas deju ansambļa “Līgo” uzstāšanās un deju lielkoncerts. Un piedalījās ap 1000 dalībnieku - dziedātāju un dejotāju, lielākoties trimdas kolektīvi. “Lōja” rīko Jāņus Svētki norisinājās no 4. līdz 7. jūlijam, taču “Lōja” turp devās jau 26.jūnijā, jo Salaspils korim bija uzticēts godpilns uzdevums – sarīkot skaistas saulgriežu svinības latviešu centrā “Sidrabene” (šis neticami latviskais paradīzes stūrītis ir Kanādas Svētā Andreja evaņģēliski luteriskās draudzes lauku īpašums). Tāpēc turpmākajās dienās koristi rosījās kā čaklas bites, un tika pamatīgi apšķītas apkārtējās pļavas, lai taptu vijas, vainagi, zāļu klēpji zāļu stellēm un pat pirtsslotas. Uz saulgriežu svinēšanu sabrauca vairāki simti cilvēku, lielākoties trimdas latvieši ar savām ģimenēm. Un bija gan Jāņuguns iedegšana un pūdele staba galā, gan vainagu un zāļu steļļu meistardarbnīcas, gan maģiskā brīvdabas pirtiņa pie “Lōjas” prasmīgā pirtnieka Arņa, gan apdziedāšanās, gan dejas un rotaļas, gan ugunsplosts upē, gan zaļumballe, ko spēlēja Kuldīgas Rumbas kvartets. Un “Lōjas” folkloras zinātāja Gita, kora talantīgajiem jauniešiem piepalīdzot, mācīja un vadīja latvju dančus.  Par Sidrabeni ir sevišķs stāsts – salaspiliešiem ļoti palaimējās, jo tieši mūsu dziedātājus sidrabenieši nolēma svētku laikā uzņemt pie sevis. Tas nozīmēja dzīvošanu mazā, 7000 kilometrus no īstās Latvijas attālā paradīzes Latvijā un milzīgu, milzīgu sirsnību. Sidrabenē katru koristu gaidīja uzklāta gultiņa ar lielu Kanādas dvieli, spožu ūdens pudeli un Kanādas karodziņu, bet turpmākās dienas bija sirsnīgas rūpes un ļoti īpaši cilvēki, kas kļuva par labiem “Lōjas” draugiem. Un jautrība, kad ceļu krustoja citi Sidrabenes iemītnieki – burunduki, melnās vāveres, tumsā mirdzošās spīdvaboles vai īsts, nelāga aromāta apdvests skunkss. Starp citu, uz pasākumiem un mēģinājumiem koristus vadāja īstā Ziemeļamerikas dzeltenajā skolnieku autobusā – tādā kā filmās! Ja lōjiešiem pajautā par citiem sevišķi aizkustinošiem mirkļiem, noteikti jāpiemin rīta koncerts Sidrabenes brīvdabas baznīcā un mācītājas Ilzes Kuplēnas-Evartes cilvēciskā un dzīvespriecīgā svētruna. Un, protams, koncerts latviešu veco ļaužu namā “Kristus dārzs”, kur vairums iemītnieku ir latvieši vecumā pēc 90, katrs ar savu stāstu. Milda Salna tieši šajās dienās svinēja savus 100! “Kristus dārzā” koncerts bija tik saviļņojošs, ka kora diriģents Ģirts Gailītis brīžiem nezināja, kur skatīties – vienā pusē raud klausītāji, otrā asaras birst dziedātājiem. Latvijas dzintars un indiāņi Ko vēl lōjieši Kanādā redzēja? Ziemeļamerika ir varens piedzīvojums. Gan elpu aizraujošais dabas varenums pie Niagāras ūdenskrituma uz pašas Kanādas un Amerikas robežas, gan Toronto debesskrāpji, kurus tā īsti novērtēt var, tikai uzrāpjoties puskilometru augstajā CN tornī, kurš ilgi bija pasaulē augstākais. Toronto ir, ko redzēt – košais Riplija akvārijs, pilsēta no Ontario ezera kuģīša skatupunkta, raibie ķīniešu kvartāli, Toronto karaliskais muzejs, kurš slavens ar, visticamāk, pasaulē varenāko dinozauru ekspozīciju, taču slēpj arī citus dārgumus. Mums dārgums bija tajā atrast dažas no Latvijas nākušas dzintara rotas. Taču lielo un ne pārāk jautro stāstu par Ziemeļamerikas vēsturi stāsta ekspozīcijas par pirmiedzīvotājiem indiāņiem, uz kuru zemes briti, francūži un citas valstīs reiz izveidoja tagadējo Kanādu. Salaspils koristi apskatīja gan Lielās upes Sešu nāciju rezervātu - Kanādas lielāko indiāņu rezervātu pie Brantfordas, kur izveidots indiāņu mākslas centrs, gan pa kalnainu meža taku kājām devās sešus kilometrus tālā gājienā līdz rekonstruētai irokēzu indiāņu apmetnei pie Krauforda ezera netālu no Hamiltonas. Šīs divas nedēļas bija ārkārtīgi skaistas un bagātas, bet nebūt ne vieglas. Sākot jau ar garajiem pārlidojumiem, pēc kuriem jātiek galā ar bēdīgi slaveno džetlagu jeb organisma protestiem par laika joslu pārbīdi, beidzot ar to, ka viena no “Lōjas” koristēm gandrīz netika mājās, jo beidzamajās dienās piepeši saslima, un bija aizdomas par ļoti nopietnu saslimšanu, kas neļautu lidot reizē ar pārējiem. Taču viss laimīgi atrisinājās (īpašs paldies “Lōjas” sirsnīgajiem atbalstītājiem Kanādā!), un Salaspilī atgriezās gan visi koristi, gan pat daži Parīzē iesprūdušie čemodāni. Un silts paldies par atbalstu mūsu Dainai Bērziņai, Jānim Dambītim, Ernestam Moisejam, Salaspils Kultūras namam un Salaspils domei! Aiva Kanepone, kora "Lōja" dziedātāja. foto: Inga Ūdre. SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas

lasīt vairāk
Ar zinātnisku konferenci Salaspilī atzīmē Latvijas Neatkarības kara simtgadi

Atzīmējot Latvijas Neatkarības Kara un Latvijas armijas simtgadi, 5. jūlijā Salaspils kultūras namā “Rīgava” norisinājās starptautiska zinātniska konference “Latvijas Neatkarības karš: kaujām pie Salaspils – 100”, ko rīkoja Daugavas muzejs Pirms konferences Salaspils Vecajos kapos notika piemiņas brīdis kritušajiem latviešu un igauņu karavīriem, ko ar savu klātbūtni pagodināja Igaunijas republikas vēstniecības konsuls Tarmo Punniks. Viesis kopā ar Salaspils novada domes priekšsēdētāju Raimondu Čudaru nolika ziedus pie pieminekļa igauņu karavīriem un, skanot zalvēm, godināja kritušos ar klusuma brīdi. Konferences mērķis bija iepazīstināt sabiedrību un sniegt plašākas zināšanas par 1919. gada kaujām Pierīgā, tai skaitā Salaspils novadā. Minētās kaujas, kas vēstures literatūrā tiek apzīmētas kā Juglas kaujas, bija Cēsu kauju turpinājums. Arī Rīgas pievārtē abas karojošās puses bija tās pašas, kas Cēsīs – Baltijas Landesvērs un vācu Dzelzsdivīzija no vienas puses un latviešu un igauņu karaspēka vienības no otras. Konferencē ieskatu minētajos vēstures notikumos sniedza seši referenti, tai skaitā divi ārvalstu viesi: igauņu vēsturnieki Urmas Salo un Igors Kopotins ar pētījumiem par 3. igauņu kājnieku pulka kauju darbību Salaspils apkārtnē un apskatu, kas Igaunijas vēstures literatūrā jeb histioriogrāfijā ir pētīts par konkrētajām kaujām. Saistoši bija arī Latvijas vēsturnieku sagatavotie ziņojumi konferencē. Vēsturnieks Jānis Šiliņš aplūkoja latviešu un igauņu vienību pretiniekus – vācu Dzelzsdivīziju un Baltijas Landesvēru, raksturojot arī kopējo ģeopolitisko situāciju reģionā attiecīgajā laikā. Vēsturnieks Andrejs Gusačenko šo tēmu papildināja, aplūkojot kņaza Anatola Līvena komandētās vienības kā Baltijas Landesvēra sastāvdaļu, vēsturi un jautājumu, kādēļ tā neiesaistījās cīņās ar latviešu un igauņu vienībām. Vēsturnieks Juris Ciganovs plašāk iepazīstināja ar Ziemeļlatvijas brigādes apgādi 1919. gada pirmajā pusē, savukārt konferences noslēgumā Daugavas muzeja vēsturniece Lilita Vanaga pastāstīja plašāk par Salaspils vēsturi Latvijas Neatkarības kara laikā, tai skaitā par vairākām nozīmīgām, bet līdz šim tikpat kā nezināmām kauju epizodēm Salaspils novadā 1919. gada jūnija beigās. Noslēgumā jāmin, ka konferences gaitā gūtās atziņas dod krietni detalizētāku ieskatu notikumos Salaspils novadā tā dēvēto Juglas kauju laikā 1919. gada vasarā. Šīs ziņas un iegūtie kontakti lieti noderēs turpmākā tēmas izpētē un komunikācijā ar sabiedrību par minētajiem notikumiem. Jāsaka paldies arī visiem referentiem par sagatavotajiem pētījumiem un apmeklētājiem par ieinteresētību! Zigmārs Gailis, Daugavas muzeja direktors

lasīt vairāk
Ieva Akuratere un Aivars Hermanis koncertēs Daugavas muzejā

Šīs vasaras Daugavas muzeja brīvdabas koncertā skatītājus ar skaisto balsi un mūziku iepriecinās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis. 21. jūlijā plkst. 16.00 - vasaras svētdienas pēcpusdienā - ļausimies skaistumam mūzikā un dabā! Dziedātāja Ieva Akuratere savā 60. gadu jubilejā klausītājus iepriecināja ar jaunu soloalbumu "Vēlēšanās", kas tapa sadarbībā ar ģitāristu un komponistu Aivaru Hermani. Koncertā skanēs dziesmas no jaunā albuma, kā arī citas abu mākslinieku sadarbībā radušās dziesmas. Koncerts notiks brīvā dabā muzeja vēsturiskajā parkā, lietus gadījumā tiks nodrošināts patvērums no lietus. Ieeja koncertā: 5 Eur (biļetes muzeja kasē koncerta dienā).

lasīt vairāk
Trešā seno prasmju apguves darbnīca Daugavas muzejā!

Šovasar, 20. jūlijā, jau trešo reizi būs iespēja kopā ar Latvijas Arheokluba biedriem apgūt senās prasmes. Divās nodarbībās apgūtās prasmes pieskārās tādām ikdienas nodarbēm kā tekstīliju veidošana (adatas pinums un celaiņu aušana) un senajai podniecībai – bezripas keramikai. Šoreiz kopā ar Luīzi Martu Aizpurvu apgūsim seno plāceņu cepšanu. Aicinām pieteikties nodarbībai visus interesentus! Nodarbības laikā iepazīsimies ar senāku laiku uztura specifiku, miltu iegūšanas tehnikām, kā arī speciālas krāsns veidošanu plāceņu apcepšanai! Vietu skaits darbnīcā ir ierobežots, tāpēc lūgums pieteikties laicīgi. Visi materiāli ir iekļauti dalības maksā (4 Eur). *Informējam, ka pasākuma laikā iespējama fotografēšana un filmēšana. Iegūtie foto vai videomateriāli var tikt izmantoti publicitātes nolūkos.

lasīt vairāk
Pirmo reizi Igaunijā un Latvijā notiek “Atvērtās dienas Dārza pērlēs”

26.-28.jūlijā Igaunijā un 2.-4.augustā Latvijā dārzu entuziastus un ceļotājus viesmīlīgi uzņems vairāk nekā 30 parku un dārzu saimnieki, kas kopīgiem spēkiem veido jaunu tūrisma maršrutu “Dārza pērles”. Akcijas “Atvērtās dienas Dārza pērlēs” laikā katrā norises vietā paredzēti īpaši notikumi, piemēram, koncerti zem klajas debess, radošās darbnīcas lieliem un maziem, lekcijas par stādu aprūpi, bezmaksas ekskursijas un iespēja iegādāties stādus. Par jauno iniciatīvu stāsta topošā tūrisma maršruta veidotāja, projekta “Dārza pērles” koordinatore Latvijā Alise Plaude: “Lepojamies ar aktīvo parku un dārzu iesaisti projektā un akcijā, kas liecina par interesi un pieprasījumu attīstīt dārzu tūrismu Latvijā un Igaunijā. Akciju rīkojam ar mērķi iepazīstināt plašāku publiku ar dārzu un parku bagātību. Saimnieku izstrādātie piedāvājumi būs interesanti kā dārzniekiem, tā ģimenēm ar bērniem, pāriem, draugu grupām un kolektīviem, kas vēlas kvalitatīvi kopā pavadīt laiku brīvā dabā.” LATVIJĀ Latvijā īpašus pārsteigumus sagatavojuši Vidzemes parku un dārzu saimnieki Kārļamuižas ainavu parkā un ābeļdārzā, Kokmuižas parkā, Daugavas muzejā, saimniecībā “Jaunrūjas”, Lēdurgas dendroparkā, Ternejas parkā, Oleru muižas parkā, Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā un rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā, Nacionālajā botāniskajā dārzā, Turaidas muzejrezervāta Mežaparkā un Kalsnavas arborētumā. Viesi gaidīti arī Ojāra Kiršteina daiļdārzā, z/s “Cīruļi” un stādaudzētavā “Raunas stādi”. IGAUNIJĀ Igaunijā viesi gaidīti Dienvidigaunijas, Muhu un Sāremā salu dārzos: Maie Aed (Maies dārzā), Portselaniaed (Porcelāna dārzā), Norga Talu iluaed (Nurgas saimniecības daiļdārzā), Kaevandi Talu (Kaevandi saimniecībā), Panga Talu (Pangas saimniecības rožu dārzā), Audru Kirik (Audru baznīcas arborētumā), Loosilma Talu aed (Loosilma saimniecības dārzā), Tamme Aiandustalu (Tammes dārzniecībā), Rapina Aianduskool (Repinas dārzniecības skolā), Mikko Talu-Südametega aed (Mikko saimniecības sirds dārzā), Risttee Talu taimeaed (Ristee saimniecības dārzeņu dārzā), Rannametsa Arboreetum (Rannametsas arborētumā), Seitsme Tuule Aed (Septiņu vēju dārzā), Karstna mois (Kerstnas muižā), Saare-Torvaugu Aiand (Sāres-Torvaugu dārzā), Sangaste Loss (Sangastes pilī), Lepiku – Mardi Talu Kollektsioonaed (Lepiku – Mardi saimniecības kolekcijas dārzs). Akcijas dalībnieku karte un piedāvājumi: Ej.uz/atvertasdienasdarzaperles   Atvērtās dienas rīko parku un dārzu saimnieki, kas piedalās Igaunijas - Latvijas pārrobežu programmas projekta “Dārza pērles” realizēšanā. Projekta mērķis ir veicināt dārzu tūrisma attīstību Latvijā un Igaunijā, kā arī popularizēt Latviju un Igauniju kā vienotu dārzu tūrisma galamērķi. Latvijā un Igaunijā varam lepoties ar brīnišķīgu parku un dārzu dažādību. Projektā iesaistījušies stādaudzētavu, daiļdārzu, kolekciju dārzu, vēsturisko muižu parku, saimniecību dārzu, arborētumu un dendroparku pārstāvji. Projekta vadošais partneris Latvijā ir Vidzemes Tūrisma asociācija.

lasīt vairāk
Salaspils “Puķu draugu saieta” karogu svinīgi nodod Rundālei

Tieši pirms gada Salaspilī gadskārtējā “Puķu draugu saietā” jau 41.reizi pulcējās ap 1500 puķu un dārzu cienītāju no visas Latvijas. Zīmīgi, ka tieši Latvijas valsts simtgades gadā kļuvām par galvaspilsētu tik vērienīgam pasākumam.  Jau 2017. gadā, pārņemot puķu draugu stafeti no Raunas, bija skaidrs, ka priekšā ir grūts un atbildīgs darbs. Bija jāizvēlas dārzi, kuri ir ne tikai skaisti, bet arī sasniedzami ar lielajiem autobusiem. Bija jāizstrādā maršruti, lai kādā no vietām neveidotos “šaurā bezizeja”. Bija jānokomplektē zinošu un atraktīvu gidu korpuss. Dārzu izvēlē pēc rūpīga darba objektu sarakstā tika iekļautas “Puķu” mājas, kur saimnieko sirsnīgā Brunovsku ģimene, “Kārļi”, kur sastopamas ļoti retas un eksotiskas augu sugas, “Saulesdārzi” ar savdabīgi izcirptajām “bonsai” priedītēm. Tāpat viesi devās apskatīt skaistās puķes un košumkrūmus Raiņa ielā 23, bet no publiskajiem objektiem piedāvājām Daugavas muzeju, 1. vidusskolas ārtelpu un Rīgavas dārzu. Un, protams, visa epicentrā bija mūsu Nacionālais botāniskais dārzs. Kopš 2004.gada, kad Puķu draugi pulcējās Baldonē, svētkiem ir arī savs karogs. Tas no saieta līdz saietam tiek glabāts tajā vietā, kurā gaidāmi nākamie svētki, un svinīgi tiek nodots nākamā saieta rīkotājiem. Tamdēļ 29. jūnijā delegācija no Salaspils deputāta Andra Umbraško un Botāniskā dārza direktora Andreja Svilāna vadībā devās uz Rundāli, lai Dārza svētku ietvaros nodotu karogu 42. Latvijas Puķu draugu saieta mājvietai. Sākotnēji plānotā Bauskas novada vietā nebūt ne vieglo darbu uzņēmās Rundāles novads, pasākumu apvienojot ar Rundāles pils dārza svētkiem.  “Katram sava mājvieta ir visskaistākā ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Ceram, ka jums daudziem, tāpat kā mums, skaistākā vieta ir Rundāle,” saņemot karogu no Salaspils novada domes deputāta Andra Umbraško teica Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Kopā ar karogu Rundālei tika pasniegta arī grāmata, kurā savus ierakstus veikuši visu iepriekšējo gadu saieta rīkotāji. Par saieta “krusttēvu” dēvētais Aivars Irbe atzinīgi izteicās par pērn notikušo pasākumu Salaspilī, atzīstot, ka mēs esam latiņu pacēluši ļoti augstu. Tādēļ vēlreiz liels paldies ikvienam, kas iesaistījās “Puķu draugu” veiksmīgā norisē! Saieta karogu deputāts Andris Umbraško nodeva jaunajai "Puķu draugu" mājvietai- Rundālei.  Pēc svinīgās atklāšanas ceremonijas salaspiliešiem kopā ar pārējiem saieta dalībniekiem bija iespēja apskatīt Rundāles pili un tās parku laikā, kad rožu ziedēšana sasniedz kulmināciju, kā arī uzzināt ko jaunu par vēsturiskajām noēnojuma konstrukcijām - lapenēm, baudīt muzikālus un teatrālus priekšnesumus, iegādāties rožu vai citu dārzaugu stādus. Kā informēja Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns, pasākums Rundālē bijis nozīmīgs arī turpmākās sadarbības veicināšanai starp botānisko dārzu un Rundāles pils muzeju. Rundāles pils dārzā jau goda vietā aug un zied Nacionālajā botāniskajā dārzā selekcionēto rožu kolekcija. Ievadītas sarunas par nacionālās selekcijas dekoratīvo augu kolekciju dublēšanu, kā arī sadarbību savvaļas rožu un reto un aizsargājamo sugu ekspozīciju veidošanā. “Austrijā, Vācijā, arī Krievijā baroka laika dārzu ir pārpārēm, varam būt lepni, ka Latvijā, Baltijā un pat plašākā reģionā Rundāles pils dārzs ir greznākais baroka laika kultūras un dabas piemineklis. Turklāt mērķtiecīga un smaga darba rezultātā Rundāle var lepoties ar vērienīgāko rožu kolekciju reģionā. Pārsteigums bija augumā nelielais, bet bagātīgi ziedošais Amerikas tulpjukoks. Vienmēr un atkal nebeidz sajūsmināt botāniskie elementi Rundāles pils Rožu istabas un citu telpu interjerā,” iespaidos dalās Botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns. Salaspiliešus pils dārznieku namiņā laipni uzņēma Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis un pils pārstāvji. Viņiem vislielākā pateicība gan par puķu draugu saieta nepārtrauktības saglabāšanu, gan tiem daudzajiem neaizmirstamajiem mirkļiem, ko Salaspils viesiem bija iespēja piedzīvot. Puķu draugu saieta stafete nu atkal nodota tālāk – Madonas rajona Kalsnavas pagasta pārvaldes vadītājam Artim Mūrmanim. Un sākas lielais gaidīšanas laiks līdz 43.“Puķu draugu saietam” Jaunkalsnavā.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs