Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Muzeju nakts 2019 "Uzvarētājs nāk pa ķēķa durvīm"

“Es it kā uzvelku savu caurumos izdedzināto fufaiku, uztinu autus, kuri vienalga man tinas vaļām, iepīpēju savu mahorciņu un vedu jūs melnā maršruta virtuālā ceļojumā pa 20. gadsimta 60. gadu padomju koncentrācijas nometni Mordovijā. Citiem vārdiem sakot, uz lēģeri.” Knuts Skujenieks, “Kārtis”, Neputns, 2013. Muzeju nakts tēma šogad aicina runāt par varoņiem, pa mūsu Tālavas taurētājiem, kā arī par varonību kā tādu. Mēs gribam uzdot sarežģītus jautājumus par to, kas vispār ir varonība, kas ir drosme, vai varonis vienmēr viennozīmīgi ir varonis. Vai varoņdarbs vienmēr ir skaļš un bravūrīgs vai tomēr tam var būt arī pieklusināta daba. Šiem jautājumiem atbildi centīsimies atrast un sadzirdēt 18. maijā Daugavas muzejā, kur trīs mūziķi - Didzis Upens, Kristaps Kupšāns un Gatis Krievāns - interpretēs Knuta Skujenieka un Bruno Javoiša atmiņas par lēģera dzīvi audiovizuālā performancē. Tie, kuri pie mums viesojās pāris iepriekšējos gadus Muzeju naktī, jau zina, cik ļoti vecais muižas parks pārvēršas krēslā un tumsā, cik ļoti instrumentāla mūzika un gaismu efekti liek justies kā citā pasaulē - mazliet maģiskā, dabiskā un reizēm mazliet mulsinošā. Daugavas muzeja Nakts programma piedāvā trīs aktivitātes: no plkst. 19.00 līdz 21.30 muzeja parkā darbosies radošā darbnīca “Rakstīt nevar klusēt.”, kur varonību meklēsim spējā izteikt un uzrakstīt vārdus, novērtēsim Knuta Skujenieka drosmi atgriezties no lēģera un turpināt rakstīt, atgriezties, bet palikt nesalauztam; no plkst. 21.00 līdz 23.00 zvejas taču pašā vidū vienīgā reize un laiks, kad būs iespēja dzirdēt audivizuālo performanci “Kārtis”, kas veidota tikai šim notikumam; visa vakara garumā līdz pat pusnaktij aicinām arī iepazīties ar Daugavas muzeja pamatekspozīciju par Daugavas vēsturi, kā arī izstādi “Abi krasti” par Daugavas pilsētām un mūsdienu novadiem, kur aicinām katru atrast sev pazīstamo, tuvo vietu upes krastos. Uz Muzeju nakti būs arī iespēja nokļūt ar transportu no Salaspils: plkst. 18.45 uz Daugavas muzeju no pieturas Skolas ielā 2 pie “Narvesen” kioska aties SIA “Galss Buss” autobuss. Maksa par braucienu 0,55 eiro; plkst. 23.00 aties autobuss no Daugavas muzeja uz Salaspili, brauciens bez maksas.

lasīt vairāk
“Vālodzītes puišu trio” dzied latviešu tautas dziesmas vienā no Krievijas lielākajiem folkloras konkursiem

No 5. līdz 8. aprīlim Krievijas vēsturiskajā pilsētā Sanktpēterburgā notika Viskrievijas mākslas un folkloras konkurss “Malahitovaja škatulka”(”Malahīta šķirstiņš”), kurā 2.pakāpes laureātu balvu izcīnīja “Vālodzītes puišu trio” no Salaspils – Rūdolfs Ruciņš, Vilis Sanžerevskis un Ainārs Krastiņš. Konkursā piedalījās 60 kolektīvu un 70 solistu dažādu žanru un vecuma kategorijās. “Vālodzītes puišu trio”, kuri biežāk izpilda populāro mūziku, pieņēma izaicinājumu izmēģināt savu varēšanu citā jomā, izvēloties piedalīties divās nominācijās: tautas dziesma a’cappella formā un tautas dziesma estrādes stilizācijā. Šim mērķim tika meklēts repertuārs, kuru izpildot puiši varētu popularizēt latviešu tautas kultūras mantojumu un pārstāvēt savu pilsētu - Salaspili, nesot tās vārdu pasaulē. Kopš janvāra puiši nopietni mēģināja, lai sagatavotos konkursam, izdziedāja savas dziesmas arī citos koncertos, lai bagātinātu savu skatuves pieredzi. 5. aprīlī agri no rīta devāmies ceļā uz Sanktpēterburgu, šķērsojot Igauniju, un vēlu vakarā ieradāmies galamērķī. Mūsu apmešanās vieta visas šīs trīs dienas bija milzīgā viesnīca “Sanktpeterburg” pašā Ņevas krastā ar skatu uz leģendāro kreiseri “Aurora”. Tepat, viesnīcā, arī norisinājās konkurss. Pirmajā vakarā, kad piereģistrējāmies un iekārtojāmies, iepazināmies ar plašajām telpām, apskatījām lielo skatītāju zāli un iemēģinājām garo labirinta ceļu līdz aizskatuvei. Nākošā diena - 6.aprīlis - bija konkursa diena. Katrā viesnīcas stūrītī mēģināja kāds kolektīvs, arī dejotāji, jo atvēlētais skatuves mēģinājuma laiks tik lielam konkursantu skaitam bija ļoti īss. Taču arī tik mazā laika sprīdī, izmēģinot abas dziesmas pa vienam pantiņam, mūsu zēni spēja izraisīt lielu interesi par sevi un latviešu valodu. Mums nāca klāt gan veci, gan jauni, un jautāja, no kurienes esam un kādā valodā tikko dziedājām. Mūsu puiši iepazinās ar jauniešu teātra grupu “Premjera” no Barnaulas, apmainījās ar kontaktiem un sniedza interviju, pastāstot par Latviju, Salaspili, par savu dziedāšanas pieredzi. Tāpat salaspilieši konkursa viesiem un žūrijas locekļiem dāvāja piemiņai bukletus par Salaspils novadu “Salaspilskij krai” un “Ņižņaja Daugava”, kā arī “Vālodzītes” 30 gadu jubilejas bukletus. Apbalvošana bija ļoti grandioza un ilga, toties atmiņā paliekoša. Puišiem pasniedza lielu piemiņas kausu, un katram atsevišķi arī piemiņas medaļas un diplomu. Varējām atviegloti nopūsties - pats galvenais tika izdarīts! Ar interesi gaidījām nākošo dienu -7.aprīli, jo tā solīja daudz jauku atpūtas brīžu un iespaidu. Rīta pusē sēdāmies autobusā un gida pavadībā izbraukājām Sanktpēterburgu, izkāpjot vien, lai aplūkotu iespaidīgus objektus un iegādātos suvenīrus. Redzējām gan skaisto Ņevas upi, gan Aleksandra Ņevska katedrāli, braucām garām slavenajai Ermitāžai, Ziemas pilij, Pētera I piemineklim. Pēc pusdienām devāmies vēl vienā ekskursijā, jo puišiem ļoti gribējās pavizināties ar metro un garajām eskalatora kāpnēm. Tāpat apskatījām Petrovskas Akvatoriju, kur lielā pilsēta Sanktpēterburga ir atainota miniatūrā. Šī ekspozīcija bija interesanta ar to, ka tā bija interaktīva - piespiežot attiecīgo pogu, sāka kustēties transports, zirgu pajūgi, kuģi un karietes. Tāpat varēja vērot, kā pilsēta izskatās naktī laternu apgaismojumā. Un tā, iespaidiem un emocijām pārņemti ar nopelnītajām balvām koferos, 8. aprīlī no rīta devāmies atpakaļceļā. Kā vienmēr, katrs brauciens ir notikums cilvēka dzīvē, tā arī šis brauciens noliksies atmiņu plauktiņā pie tiem pārējiem. Esam ļoti pateicīgi Salaspils novada domei un Salaspils kultūras nama direktoram VaIdim Škutānam par projekta atbalstīšanu un piešķirtajiem līdzekļiem. Īpašu paldies gribam teikt mūsu grupas pavadonei un šīs idejas autorei un iedrošinātājai Veltai Girgensonei. Novēlam, lai arī citi Salaspils amatiermākslas kolektīvi sarosās un pamēģina savas spējas parādīt arī aiz Latvijas robežām. Tas ir tā vērts! Ilona Koroševska, ansambļa “Vālodzītes puišu trio” vadītāja 

lasīt vairāk
Salaspils novada svētkus šogad svinēsim ilgāk nekā nedēļu

Salaspils novada svētki šogad noritēs deviņu dienu garumā, no 25. maija līdz 2. jūnijam priecējot gan salaspiliešus, gan pilsētas viesus. Svētku nedēļā ieskriet aicina 5. Ezerkauliņu Salaspils pusmaratons, tam pa pēdām no 25. maija līdz 30. maijam norisināsies pirmais Salaspils amatiermākslas kolektīvu festivāls. 1. jūnijā notiks svētku gājiens un, protams, neizpaliks arī lielā koncerta programma, bērnu izklaides, amatnieku tirdziņš un citas jau ierastas svētku aktivitātes. Svētku programmu uzsāks un noslēgs divi novada zīmīgākie sporta pasākumi – 5. Ezerkauliņu Salaspils pusmaratons, kas pulcēs skrējējus un viņu atbalstītājus, bet 1. jūnijā Botāniskajā dārzā noritēs Salaspils Zīriņu velokross. No 25. līdz 30. maijam Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā notiks pirmais Salaspils amatiermākslas kolektīvu festivāls “Salaspils dzied, dejo, spēlē”. Ik vakaru iedzīvotāji tiek aicināti baudīt kolektīvu dalībnieku sniegumu uz “Rīgavas” brīvdabas skatuves, kas šogad īpaši mākslinieku vajadzībām ir paplašināta un labiekārtota. PROGRAMMA: 25.05. plkst. 20.30       mūsdienu deju grupa “Buras”(piedalās Mini Buras, Micro Buras, Buriņas, Nano Buras, Burānes, Burburix). 26.05. plkst. 12.00       Bērnu diena, piedalās BDK “Sienāzītis”, VA “Fantāzija”, VA “Mazputniņi”, VA “Vālodzīte”, VA “Dzeltenā zemūdene”. 26.05. plkst. 20.00       Salaspils amatierteātra izrāde "Šneiderienes". 27.05. plkst. 19.00       Senioru VA “Viktorija”, ansamblis “Otrada”, VA “Sunrise”, senioru deju grupa “Madaras”, līnijdeju grupa “Lucia's Linedancers”. 28.05. plkst. 20.00       Salaspils jauktie kori “Elpa” un “Lōja”, Salaspils pūtēju orķestris. 29.05. plkst. 19.00       JDK “Austriņš”, JDK “Ūsiņš”, VPDK “Ūsa”, SDK “Rīgava”, VA “Vālodzīte” zēnu trio, Trio “Mozas”, VA “Dzeltenā zemūdene”. 30.05. plkst. 19.00       Deju ansamblis “Karuselis”, deju studija “Carousell”, deju grupa “Infinity”. 31. maijā plkst. 20.00 Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzā viesosies Latvijas Radio Bigbends Kārļa Vanaga vadībā un solists Goran Gora (Jānis Holšteins-Upmanis). Izskanēs albuma “Mosties” dziesmas ar Knuta Skujenieka dzeju tekstos. 1. jūnija programmu atklās mazie un lielie Salaspils Zīriņu velokrosa dalībnieki Nacionālajā botāniskajā dārzā. Plkst. 14.00 Salaspils sporta nama stadionā noritēs īpašs veltījums Baltijas ceļa 30. gadadienai – “Salaspils sadodas rokās Latvijai”, kam sekos svētku gājiens no Salaspils sporta nama pa Ceru, Skolas un Lauku ielu līdz “Rīgavas” laukumam. Pie “Rīgavas” jau no plkst. 10.00 darbosies amatnieku tirdziņš, bet no plkst. 15.00 svētku gājiena dalībniekus sagaidīs Liepājas teātra aktrišu kopa “Atštaukas” un postfolkloras grupa “Rikši”. Svētku apmeklētājus priecēs arī pirmatskaņojums – koncertprogramma “Reiz klusā vakarā” ar aktrišu Regīnas Devītes, Indras Burkovskas un Ineses Ramutes azartisko saspēli un Kuldīgas puišu grupas “Rumbas kvartets” pavadījumu. Mākslinieki sola īstu zaļumballes sajūtu visām paaudzēm. Rīgavas Mūzikas un mākslas dārzs tiks pārvērsts bērnu pasaku valstībā ar rotaļām, aktivitātēm un īpašiem uzdevumiem pašiem jaunākajiem salaspiliešiem un viņu viesiem. Jauniešiem būs iespēja mēroties spēkiem strītbola turnīrā vai galda tenisa turnīrā, šaut ar loku vai izaicināt savu līdzsvara sajūtu uz dēļa. Svētku galvenā koncerta programma sāksies plkst. 20.00 Nacionālajā botāniskajā dārzā. Uz lielās skatuves dzirdēsim “Triānas parku” un Agnesi Rakovsku, grupu “The Sound Poets” ar pārsteiguma viesiem, pirms salūta perkusijas rībinās “Pulse Effect”, bet pēc pusnakts programmu turpinās Gacho un Ralfs Eilands ar grupu. Nenogurdināmos līdz plkst. 2.00 izdancinās DJ. 2. jūnijā plkst. 16.00 Salaspils novada svētku noslēgumā botāniskā dārza oranžērijā tiksimies ar Rēziju Kalniņu, Ilzi Ķuzuli – Skrastiņu, Aiju Andrejevu, Aiju Vītoliņu, Jolantu Strikaiti. Kārļa Lāča un mūziķu pavadījumā izskanēs skaņdarbi no programmām “Ziedonis.Lācis.Sievietes” un “Mežā” ar Imanta Ziedoņa un Māras Zālītes dzejas rindām. Visa informācija par svētku norisi: www.salaspilskultura.lv/novadasvetki

lasīt vairāk
Salaspils sadosies rokās Latvijai svētku kopbildē un gājienā

Salaspils novada svētku galvenajā dienā 1. jūnijā norisināsies lielais svētku gājiens. Pirms gājiena Salaspils sporta nama stadionā tiks veidota Latvijas kontūra “Salaspils sadodas rokās Latvijai”, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. “Salaspils sadodas rokās Latvijai” ir veltījums Baltijas ceļa atceres gadadienai, kas šogad ir viens no galvenajiem notikumiem, turpinot Latvijas simtgades pasākumu sēriju. 1. jūnijā salaspilieši tiek aicināti izveidot Latvijas kontūru, domājot par individuālajām un kopienas vērtībām šodien. Ikvienam ir iespēja dot roku un ņemt roku – dot, lai palīdzētu, atbalstītu, iedrošinātu, iedvesmotu, pateiktos otram, ņemt – ja kādā brīdī vajadzīgs stiprāks plecs. Pulcēšanās Salaspils sporta nama stadionā paredzēta 1. jūnijā no plkst. 13.00. Iestāžu, kolektīvu, uzņēmumu u.c. grupu dalību gan kontūras veidošanā, gan gājienā nepieciešams pieteikt iepriekš, aizpildot formu http://ej.uz/salaspilslv vai rakstot ziņu uz

lasīt vairāk
"Ūsiņš" aicina uz 50. dzimšanas dienu

Tautas deja ir viena no latviešu nozīmīgākajām tradīcijām, tā veido un uztur latvietību, mūsu nācijas būtību. Ne velti, Dziesmu un deju svētki ir tikuši atzīti par UNESCO kultūrvēsturisko vērtību, kur tūkstošiem dejotāju vienojas kopīgā dejas solī. Dziesmu un deju svētki norisinās reizi piecos gados, tomēr tā ir tikai piecgades kulminācija. Ceļš līdz svētkiem ir ilgstošs, nepagurstošs un nebeidzams darbs - darbs ar sevi un kolektīvu. Ja katrs dejotājs ir kā atoms, tad deju kolektīvus var uzskatīt par molekulām, no kurām sastāv jebkura viela, šajā gadījumā – latviešu tautas dejas kultūra.Mēs, JDK “Ūsiņš”, esam viena no molekulām, kas piedalījusies visos Dziesmu un deju svētkos kopš savas pastāvēšanas, kopš 1969.gada. Pastāvīga, daudzskaitlīga ģimene ar izkoptām tradīcijām, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Tradīciju kopšana ir kolektīva pastāvēšanas stūrakmens, un viena no Ūsiņa tradīcijām ir reizi piecos gados ar lielām svinībām atzīmēt savu jubileju.Šī gada 12.maijā norisināsies mūsu sen lolotās un apaļās svinības – koncerts par godu Ūsiņa 50 gadu jubilejai "Ūsiņš – deju soļos kalta laimes atslēga". Koncertā piedalīsies vairāk kā 100 Ūsiņa esošie un bijušie dejotāji un vēl vairāk viesu. Jubilejas koncerti ir tie, kuriem kolektīvi gatavojas vairākas sezonas, šie lielie pasākumi motivē dalībniekus turpināt dejot.Šim jubilejas koncertam ir jābūt īpašam sava apjoma un krāšņuma ziņā, jo puse gadsimta ir gana nopietns laika posms. JDK "ŪSIŅŠ" 50 gadu jubilejas koncerts š.g. 12.maijā plkst.17.00 Salaspils Sporta namā, Smilšu ielā 1, Salaspilī. Ieeja: 7 EUR un 5 EUR  

lasīt vairāk
Ūsiņš – deju soļos kalta laimes atslēga

Šogad 12. maijā piecdesmit svecītes jubilejas tortē aizdedzinās Salaspils jauniešu deju kolektīvs “Ūsiņš”, aicinot visus uz jubilejas koncertu “Ūsiņš – deju soļos kalta laimes atslēga”. Uz sarunu par dzīvi, deju un mākslu aicinājām kolektīva vadītāju Mārtiņu Pēdāju. Kāds bija “Ūsiņa” pirmsākums, pirmie dejotāji, vadītāji? Kā radās “Ūsiņa” nosaukums un ko tas nozīmē? Kā dzima “Ūsiņš”? Neilgi pēc kultūras nama uzcelšanas Salaspilī radās ideja, ka salaspiliešiem ir nepieciešams savs tautas deju kolektīvs. Tā 1969. gadā Laimonis Zvejnieks, kurš tolaik strādāja skolā, kopā ar Ēriku Miķelsonu piesaistīja pirmos dalībniekus, izveidojot deju kolektīvu ar tam laikam piederīgu nosaukumu – Padomju saimniecības “Budeskalni” jauniešu deju kolektīvs. “Ūsiņa” vārds radās vēlāk, līdz ar brīvības vēsmām  1990. gadā. „Ūsiņš” latviešu folklorā ir dievība, kas atnes kokiem lapas, zemei zaļu zāli un meitām jauku dziedāšanu. Tā turam cieņā latviešu deju jau 50 gadus, pierādot to darbos un  panākumos! Kā jau stāstīju, pirmais kolektīva vadītājs bija Laimonis Zvejnieks. Pēc tam ilgāku vai mazāku laiku to vadīja Laimonis Martinsons, Mirdza Zirnīte, Dace Drozdova, Regīna Grebežniece un Anna Puriņa, no 1980.-1999. gadam - Brigita Čikste - viņas laikā bija jūtams uzplaukums, labi rezultāti skatēs, dejotāji devās ārzemju braucienos. Tieši Brigita bija tā, kas mani uzrunāja kļūt par “Ūsiņa” vadītāju.  1999. gadā dejotājus sāka vadīt Rudīte Podniece (vēlāk Jurciņa), pēc tam, 2010.gadā, šos pienākumus pārņēmu es, un pildu tos jau 9 gadus. “Ūsiņš” šogad svin zīmīgu jubileju – 50 gadus, kolektīvam ir bagāta vēsture. Bet kāda ir “Ūsiņa” vieta starp citiem kolektīviem šodien? Kas ir “Ūsiņa” dejotāji? Latvijā ir vairāk kā 700 tautas deju kolektīvU. Jaunieši dejo A, B, un C kvalitātes grupās – to nosaka gan prasmju līmenis, gan kolektīva sastāvs. Noteikts, ka A grupā obligāti jābūt 12 pāriem. Kopš 2015. gada, tātad jau 4 gadus, “Ūsiņš” ir A grupā. Latvijā tādi kolektīvi ir tikai 30! Skatījos, ka Salaspils ir mazākā no pilsētām, kurās ir A grupas kolektīvs. “Ūsiņš” ir ļoti audzis. 2010. gadā mums bija knapi 8 pāri, šobrīd kolektīvs ir izaudzis līdz 50 dalībniekiem.  Augusi ir arī dejas izpildījuma kvalitāte, un, atskatoties uz pēdējiem pieciem gadiem, varu secināt, ka ar katru gadu paliekam labāki. To pierāda skašu rezultāti – tikai pirmās un augstākās pakāpes. “Ūsiņa” dejotāji galvenokārt ir jaunieši no Salaspils. Ir dejotāji, kuri studiju vai darba dēļ ir pārcēlušies uz Rīgu, taču turpina braukt uz mēģinājumiem, turpina dejot Salaspilī. Kā Tu kļuvi par “Ūsiņa” vadītāju? Iepazīstini ar sevi - kur Tu esi dzimis, audzis, Tavas skolas gaitas, pirmā interese par deju? Katros svētkos saku paldies Brigitai (Čikstei) par viņas telefona zvanu, kas mainīja manu dzīvi par 180 grādiem, atvedot mani uz Salaspili. Tolaik nedomāju, ka varētu kļūt par deju kolektīva vadītāju, lai gan biju pieredzējis dejotājs, tautas deju ansamblī “Liesma” nodejoju 15 gadus, biju arī kolektīva prezidents. Kad Brigita telefona sarunā uzdeva man jautājumu, vai es vēlētos vadīt deju kolektīvu, manī kaut kas atraisījās – mani tas ļoti, ļoti uzrunāja. Man patīk salīdzināt dejošanu ar profesionālo sportu. Tas ir darbs, kurā mēs strādājam pie niansēm, radot to dvēselisko sajūtu, kas aizkustina dvēseles dzīles. Tāpēc piekritu. Būdams ļoti jauns, 24 gados, sāku vadīt kolektīvu – tā nav ierasta lieta, bet toreiz bija tāda situācija. Tagad esmu pateicīgs, ka liktenis tā lēma -  šeit, Salaspilī, es sāku strādāt, vēlāk izveidoju ģimeni, pārvācos uz dzīvi. Salaspils ir lieliska vieta, kur dzīvot, zaļāka, sakārtotāka nekā Rīga. Pats esmu no Rīgas, mācījos 45. vidusskolā. Kad man bija pieci gadi, sāku dejot tautas deju ansamblī “Uguntiņa”, pie skolotājas Audionas Līventāles, kura gan bija baigi stingrā -  sita ar lineālu, aizliedza jebkādu sarunāšanos. Tagad mēs tā nedarām, lai gan, iespējams, kaut ko no tiem laikiem vajag saglabāt. Es gan uzskatu, ka disciplīna ir ļoti svarīga arī šobrīd, tā ir viens no panākumu stūrakmeņiem, tikai jāizmanto mazliet citādākas metodes. Uzsākot skolas gaitas, sāku dejot skolas kolektīvā “Čiekurs”, pēc tam “Dzirkstelītē”, līdz 16 gados pievienojos “Liesmai”, kas Latvijā tajā laikā bija viens no vadošajiem deju kolektīviem. 18 gados jau kļuvu par solistu, vēlāk kļuvu par prezidentu. Labprāt arī tagad turpinātu dejot un kāpt uz skatuves, bet tas nebūtu godīgi pret dejotājiem, ar kuriem strādāju, jo mums pārklājas koncerti. Man ir trīs augstākās izglītības – maģistra grāds jurisprudencē, pedagoģijā un deju kolektīva vadītāja izglītība. Šobrīd strādāju piecās darba vietās – pats reizēm brīnos, kā to var paspēt! Tik ļoti esmu pieradis pie strauja darba un dzīves ritma. Bet vasarā gan sanāk vairāk atpūsties. Kas Tev kā vadītājam darbā ir vissvarīgākais? Kas, Tavuprāt, notur cilvēkos šo interesi pret tautas deju un, pretēji – kas traucē? Ir ļoti svarīgi, lai būtu pārmantojamība, lai mazie dejotāji izaug tepat, pārejot uz vecākām grupām. Lai vienā brīdī nav pārrāvuma. Tāpēc šobrīd esam ļoti labās pozīcijās – jau gadu esmu arī “Sienāzīša” skolas vecuma grupu vadītājs, vadu arī “Austriņu”, kur dejo jaunieši līdz 18 gadiem, un “Ūsiņu” – jauniešiem no 18 gadiem. Līdz šim bija tā - no “Sienāzīša” līdz “Austriņam” bērni neizaug, pamet dejas, un “Austriņā” jāapmāca dejotāji, kuriem nav deju pieredze. Tagad mācu deju no pirmās klases līdz pieaugušam vecumam, bērniem ir viens kolektīvs un pastāvīgs skolotājs, kas ir ļoti labi. Šobrīd “Sienāzītī” abās manās grupās jau ir ap 70 bērnu. Daļēji tas ir grūti, jo jāizvēlas, kuri piedalīsies skatēs, ar šiem bērniem ir jāatrod laiks, lai pastrādātu individuāli, tai pat laikā ir jānodarbina visi. Ir spiediens no vecākiem, kuri katrs grib, lai viņu bērns piedalās skatēs. Citur kolektīvos ir otrs pedagogs, kas ir glābiņš šajā situācijā. Svarīgi, lai vienmēr ir, kas dejo, un visiem dejotājiem būtu augsta motivācija to darīt. Tāda ir panākumu cena. Vai visiem bērniem jādejo? Ir jādejo! Protams, ka ir bērni, kuriem ir piemērotāks kas cits – ir dažādi raksturi, var būt grūtības atrasties uz skatuves, jo šeit ir jāmāk sevi parādīt. Var būt tā, ka bērnam fizioloģiski ir piemērotāks kāds pulciņš. Bet ir jāmēģina, jo tas ir kā ar sportu – lai izaugtu par profesionāli, ir jāsāk no mazotnes. Arī mana meita dejo “Sienāzītī”, viņai ļoti patīk. Dēls arī noteikti dejos, viņam liktenis ir izlemts. Parasti ir tā – bērnībā uz dejošanu atved vecāki, tad 5-6 klasē ir tāds šaubu periods, bet pēc tam atkal grib dejot. Sākt dejot tautas dejas pieaugušā vecumā ir grūti. Lai pilnvērtīgi iekļautos kolektīvā, būs nepieciešami aptuveni divi gadi. Bet tas ir iespējams! Ir dalībnieki, kas, draugu vadīti, ir atnākuši vēlu, un tā deja iepatīkas, ierauj iekšā… Meitenēm no dabas labāk padodas kustību koordinācija, plastika. Un meitenes ir tās, kas puišus piesaista dejai, jo puiši pēc dabas ir slinkāki. Daudzos kolektīvos puišu trūkst, bet pie mums tā nav. Kādas sajūtas ir, vadot deju kolektīvu? Sajūtas ir pašas labākās! Ejot uz mēģinājumiem, nekad neesmu domājis, ka eju uz darbu. Eju uz vietu, kur man patīk, kur gūstu gandarījumu no padarītā. Darba pienākumi ir gana plaši – esmu psihologs, treneris, pasākumu organizators. Man ir jāmeklē dalībnieki, jācīnās, lai būtu sastāvs. “Ūsiņā”, kur dejotājiem ir bieži komandējumi, maiņu darbs, visgrūtākais ir nodrošināt, lai visi regulāri apmeklē mēģinājumus. Protams, šobrīd par dejotāju trūkumu nevar sūdzēties, bet var arī tādi laiki pienākt. Tāpēc pārmantojamība ir tik svarīga. Lai aug jauna dejotāju paaudze! Kas ir tas, kas spēj cilvēkos noturēt dejotprieku vairāku paaudžu garumā? Kāpēc cilvēki dejo tautas dejas? Manuprāt, tā ir tautas mūzika un ritms, kas mūsos kaut ko aizkustina, kaut ko dziļi sirdī. Dejā vari būt kopā ar draugiem, baudīt šo mūziku un lielisko sajūtu. Tāpat mums ir daudz kopīgu pasākumu, kopā sportojam, esam kā liela ģimene. Dejotājiem grūtākais ir atrast motivāciju smagi strādāt.  No vienas puses saprotu vēlmi satikties ar draugiem, papļāpāt, bet man kā vadītājam ir svarīgs līmenis, tāpēc dzenu uz priekšu, mēģinām vēlreiz, vēlreiz. Protams, attiecības ir ļoti draudzīgas, bet vadītājam ir jānosaka kurss. Protams, arī panākumi dejotājiem ir laba motivācija. Ir patīkami, kad skatē ir rezultāts, ka esi labi nodejojis – rodas sportiskais azarts, vēlme sasniegt vairāk. Esmu ļoti gandarīts par lielo dejotāju skaitu un izaugsmi, jo man kā vadītājam ir svarīgi, lai manis vadītiem kolektīviem būtu līmenis, lai ar katru gadu mēs būtu labāki. Ja neinteresē rezultāti, tad dejai vairs nav nozīmes – varam vienkārši satikties un papļāpāt. Vai strādāt ar pieaugušajiem ir vieglāk, kā ar bērniem? Katram savi plusi un mīnusi. Bērniem ātrāk var redzēt rezultātu, viņiem ir patiesums, tas bērnišķīgais smaids un sirsnība.  Ar pieaugušajiem mēs jau strādājam pie niansēm. Tur jau ir māksla… Man jau tā māksla ļoti patīk. Bērnus gatavo, lai viņi ir labi pieaugušie. Tāpat kā sportā. Vai “Ūsiņam” ir kādas interesantas tradīcijas, kopīgi piedzīvojumi? Kādas tālās zemes kolektīvs ir apceļojis, un kā latviešu tautas deju uztver ārzemēs?   “Ūsiņš” daudz ceļo – manā laikā esam bijuši Meksikā, Polijā, Slovēnijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Vācijā, šogad atkal plānojam doties uz Meksiku. Mēs kā amatieri esam sasnieguši samērā augstu līmeni, mums ir dažādas raksturdejas, skaisti un kvalitatīvi tautastērpi, tāpēc ārzemju braucienos esam uzmanības centrā. Piedalāmies neskaitāmos koncertos tepat, Latvijā, iesaistāmies dažādos projektos. Tradīcijas tiešām ir daudz - “Ūsiņš” jau tradicionāli piedalās dažādos deju festivālos un koncertos, kā Salaspilī, tā Latvijā – Salaspils novada svētkos, koncertā “Esi laimīgs dejojot” un citos. No dibināšanas gada galvenais pasākums ikgadējais “Ūsiņdienas” koncerts, un ik pēc pieciem gadiem izdejojam “Ūsiņa”  jubilejas koncertus. Protams, esam Dziesmu un deju svētku dalībnieki. Kolektīvu vieno ne tikai deja – kopā sportojam, svinam svētkus, mums ir tradīcija iesvētīt jaunos dejotājus, arī īpašais “Ūsiņa” sauklis un aplītis pirms katra koncerta. Tāpat vēlamies atjaunot tradīciju izvēlēties Mis un Misteru “Ūsiņš”, rīkojam kāzu vārtus. Kā Tu vērtē tautas dejas lomu un nozīmi novadā un valstī kopumā? Vērtējot tautas deju valstī kopumā, pirmkārt, ir ļoti labi, ka dalībnieku un kolektīvu skaits pieaug. Tātad cilvēkiem patīk. Dziesmu un deju svētku tradīcija Baltijā atzīta par UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Ja pasaulē novērtē lietu, kas man patīk, tad es par to priecājos. Otrkārt, priecē salīdzinoši augstais līmenis. Esmu daudz braukājis un skatījies skates, gan pieaugušos, gan bērnus un līmenis tiešam ir labs. Daudzi kolektīvi ļoti cenšas, arī tautas tērpi pa neatkarības gadiem ir sakārtoti, pētīti un radīti ļoti skaisti. No problēmām var minēt to, ka zemais atalgojums nozarē traucē kolektīviem piesaistīt kvalificētus vadītājus, labi pedagogi tiek aizvilināti uz citām jomām. Šobrīd tikai ap 40% kolektīvu vadītāju ir atbilstoša izglītība. Tāpat mums ļoti  trūkst labu koncertzāļu, kur uzstāties – ar atbilstošām, lielām skatuvēm. Savukārt Salaspilī gribētos redzēt skaidrāku redzējumu, kāda ir tautas dejas nozīme novadā, kāda ir loma mūsu kolektīviem, kāda ir mūsu nākotne. Šobrīd nevaru sūdzēties par finansiālo atbalstu un viss ir labi, bet domāju, ka mums būs svarīga lielāka palīdzība darba organizācijā. Uzskatu, ka esam vērtība, ar kuru lepoties, tāpēc novadā būtu nopietni jāpadomā, kā atzinīgi novērtēt, kā atbalstīt dejotājus, lai varam Salaspils vārdu lepni nest pasaulē. Kādi ir “Ūsiņa” nākotnes plāni? Kādi ir Tavi? “Ūsiņam” ir jāattīstās un jāaug, un mana vieta ir kopā ar kolektīvu. Man nav nolikts kāds punkts, līdz kuram es kaut ko daru. Es redzu, ka ir ko darīt vēl ilgus gadus, jo tas man sniedz gandarījumu. Nāk jauni dejotāji un būs, ar ko strādāt, viss būs kārtībā. Protams, ja runājam par tādiem lielākiem plāniem un atļaujamies pasapņot – gribētos Salaspilī izveidot īstu deju māju, kur būtu milzīga deju grīda. Pamestā “Selver” veikala ēka tam būtu ļoti piemērota! Ja pašvaldība atrastu iespēju nodot šo ēku lietošanā deju kolektīviem – tas būtu liels devums dejotāju atbalstam. Pastāsti par gaidāmo koncertu – kas tur būs interesants, īpašs, ar ko priecēsiet skatītājus? Zināms, ka koncertā piedalīsies arī bijušie “Ūsiņa” dejotāji, kuru starpā ir arī Salaspils mērs. Vai būs arī kādi citi pārsteigumi? Protams, šī gada centrālais notikums, kas paņem daudz laika, darba un emociju, ir “Ūsiņa”  50 gadu jubilejas koncerts. Pasākums ir ļoti nozīmīgs un gaidīts! Koncertā piedalīsies ap 50 pašreizējie dejotāji, kuri dejos savas mīļākās dejas. Būs ļoti interesanti, jo mūsu aicinājumam ir atsaukušies arī 50 bijušie “Ūsiņa”  dejotāji, kuri nāk uz mēģinājumiem, lai dejotu jubilejas koncertā un vēl uz pusgadu sauktos par “Ūsiņu”. Viņu vidū ir arī Salaspils novada domes priekšsēdētājs – ne sava amata dēļ, bet tāpēc, ka “Ūsiņā” ilgus gadus bijis viens no vadošajiem dejotājiem. Šobrīd visi dejotāji kopīgi strādā pie scenogrāfijas – būs krāšņa skatuve, kur veidosim milzīgu Ūsiņa zīmi. Koncertā piedalīsies arī daudzi viesi un viesu kolektīvi – tie, kas ir saistīti ar “Ūsiņu”, protams, neiztiks bez pārsteigumiem. Uzskatu, ja ir tāda iespēja, ikvienam būtu jāatnāk uz šo koncertu. Šis ir ļoti liels pasākums Salaspils mērogam, plānojam ap 700 apmeklētāju. Uz koncertu vēl ir pieejamas biļetes – ļoti aicinu novadniekus un citus interesentus, kuri vēlas apmeklēt šo pasākumu, neatlikt biļešu iegādi uz pēdējo brīdi. Es saku milzīgu paldies visiem maniem dejotājiem un visiem, kas gaida mājās, jo arī mājās gaidīt nav viegli! Kad ir mēģinājumi līdz 11 naktī un es saku - vēlreiz, vēlreiz… Un cilvēki to iztur, kaut arī tas nav viegli. Paldies jums par to! Lai “Ūsiņa” nākamie 50 gadi ir vēl labāki! Ar Mārtiņu Pēdāju sarunājās Ilona Krastiņa. Foto: Jurģis Rikveilis.

lasīt vairāk

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs