Latvijas reģionu uzņēmēji spriež Salaspilī

10. decembrī Salaspilī kultūras namā „Rīgava” pulcējās Latvijas reģionu un novadu uzņēmēju biedrību, klubu un apvienību delegāti, lai spriestu par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un reģionu uzņēmēju sadarbību ar valsts un pašvaldību kontroles un uzraudzības institūcijām. Kongresā ar uzņēmējiem tikās un diskutēja valsts vadošo kontroles un uzraudzības iestāžu vadītāji, tostarp – Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts vides dienesta, Valsts Darba inspekcijas, kā arī Ekonomikas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji. Kongresu rīkoja Salaspils Uzņēmēju biedrība (SUB) sadarbībā ar Salaspils novada pašvaldību, VARAM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Savu novēlējumu delegātiem bija atsūtījis Valsts Prezidents Raimonds Vējonis, kurā atzīmēja, ka uzņēmēji ir izaugsmes dzinējspēks ne tikai lielajās pilsētās, bet arī tālāk no plaši zināmajiem izaugsmes centriem. “Latvija ir bagāta ar aktīviem, radošiem un drosmīgiem cilvēkiem, kuri ir gatavi uzņemties risku un kļūt par uzņēmējiem, lai veicinātu savu un visas valsts labklājību. Šo cilvēku piemērs iedvesmo citus sekot viņu paraugam, tādēļ ir svarīgi, lai uzņēmējdarbības iniciatīvas tiktu novērtētas un atbalstītas. Novēlu jums šodien meklēt kopsaucējus, kas dotu iespēju plašākām konsultācijām un iedvesmas radīšanai. Abpusēja interese un prognozējamība ir tie nosacījumi valsts un uzņēmēju attiecībās, kas jānostiprina ikdienas darbā,” bija teikts prezidenta vēstulē. Uzņēmējus Salaspilī sveica arī novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Viņš uzsvēra, ka pašvaldība nenoliedzami ir ļoti liels uzņēmēju darījumu partneris, jo investē infrastruktūrā, un tā ir nozīmīga ekonomikas sastāvdaļa. Domes priekšsēdētājs īpaši atzīmēja lielāku pašvaldību un reģionālo attīstības centru izveides lielo nozīmi un nepieciešamību. “Tas mums dos lielāku spēku – profesionālākas pašvaldības ar lielāku kapacitāti. Pašvaldība nevar būt pilnvērtīgs saimnieks, ja resursi ir ierobežoti,” savā uzrunā atzīmēja R. Čudars. Atklājot kongresu, uzstājās tā rīkotājas SUB valdes priekšsēdētājs Miks Balodis. Viņš uzsvēra, ka uzņēmēji ir reģionu mugurkauls. Tomēr, izgaismojot šobrīd valdošo attieksmi pret uzņēmējiem, M. Balodis neslēpa: “Nav noslēpums, ka uzņēmēju un valsts iestāžu attiecībās valda, diplomātiski sakot, neizpratne. Mēs bieži vien sastopamies ar attieksmi: ja esi uzņēmējs, tad noteikti ar tevi kaut kas nav kārtībā, vai, sakot vēl skarbāk, ja uzņēmējs, tad “a priori” blēdis, kurš par katru cenu jāpieķer un jāsoda. Vajadzētu izvirzīt ilgtermiņa mērķus, apzinoties, ka šodien būs tikai ziediņi, bet īstie augļi – pēc 3, 5 vai 10 gadiem. Tikai šādi realizētā politika nodrošinātu iespēju uzņēmējiem reģionos attīstīties drošā un, galvenais, stabilā vidē, nebaidoties, ka katra kļūda var tikt traktēta kā ļaunprātība, bet katra neprecizitāte - kā apzināta kaitniecība.” Jāatzīmē, ka tik daudz augstu valsts amatpersonu kā šajā kongresā Salaspilī pulcējās, iespējams, pirmo reizi. Visaugstākajā līmenī bija pārstāvēta EM un ar savu skatījumu uz valsts ekonomisko, tai skaitā uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar reģioniem, kā arī uzņēmēju lomu tajā kongresa delegātus iepazīstināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzsverot, ka “nākotnes ekonomikas izaugsmei ir trīs pīlāri: izglītība, izglītība un izglītība”. Viņš pastāstīja par ekonomikas ministrijā izstrādes kārtībā esošajiem uzņēmējdarbības vides attīstības instrumentiem. Šo tematu turpināja arī VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš un ZM parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis, savukārt ar plānoto Valsts ieņēmumu dienesta stratēģiju sadarbībā ar uzņēmējiem, pamatprincipiem jaunās VID vadības darbībā un sadarbību ar reģionālajiem uzņēmējiem iepazīstināja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Pēdējā laikā kā paraugs, no kā mācīties, tiek piesaukta Igaunijas pieredze, tāpēc piedalīties kongresā Salaspilī bija uzaicināts Igaunijas Nodokļu un Muitas pārvaldes priekšnieks Mareks Helms. Viņa uzstāšanos par tēmu “Igaunijas Nodokļu administrēšanas pamatprincipi un sadarbības modelis ar uzņēmējiem Igaunijā” noteikti var uzskatīt par kongresa “hitu”, ko gaidīja daudzi tā delegāti. Dinamiskas izvērtās kongresa moderatora LTRK valdes priekšsēdētājs Jāņa Endziņa vadītās paneļdiskusijas, kur valsts institūciju pārstāvji stājās pretī uzņēmējiem. Karstākās tēmas: valsts un pašvaldību iepirkumi, uzņēmēji un kontroles institūcijas. Vērtējot notikušo kongresu, tā rīkotājs SUB priekšsēdētājs M. Balodis atzina, ka šāda veida pasākumi kvalitatīvā veidā maina komunikāciju starp uzņēmējiem un valsti. Uzņēmēji ir ne tikai nodokļu maksātāji un darba devēji, bet ir arī valsts un sava novada patrioti. “Salaspils uzņēmēju biedrībai organizēt šāda veida kongresu bija liels izaicinājums. Uzskatu ka esam to godam paveikuši - spējām ne tikai apvienot reģionālo biznesu kopīga viedokļa paušanai par virkni jautājumu, kas būtu jāuzlabo uzņēmējus kontrolējošajām iestādēm, bet arī spējām Salaspils novada vārdu iznest kā pozitīvu piemēru Latvijas mērogā,” aizvadīto forumu vērtē M. Balodis. Salaspils un salaspilieši - uzņēmēji, rīkojot reģionālo uzņēmēju biedrību kongresu, pierādīja, ka Salaspils var, prot un grib izdarīt lielas lietas. Vairāk nekā 200 uzņēmēju no visiem novadiem, 30 uzņēmēju biedrību vadītāji, vairāk nekā 20 pašvaldību vadītāji un, pats galvenais, 11 svarīgāko valsts kontroles un uzraudzības dienestu direktori - tāds bija, ļoti reprezentatīvais diskutēju loks uzņēmēju kongresā. Diskusijās ar VID, VVD, PVD, iepirkumu, būvniecības un darba tiesību uzraugiem izkristalizējās vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, reģionālajiem uzņēmējiem ir nepieciešama sava, šos uzņēmējus aizstāvoša apvienojoša organizācija, un Salaspils Uzņēmēju biedrība ir gatava uzņemties iniciatīvu veidot Reģionālo uzņēmēju biedrību konsultatīvo padomi. Otrkārt, kongresa diskusijās, kas nereti bija arī abpusēji asas, tomēr galvenā doma: uzņēmējiem un valsts pārstāvjiem ir jārunā, pretējā gadījumā uzkrājas savstarpēja neizpratne un aizvainojums, un šis kongress parādīja, ka saruna ir iespējama. Un, treškārt, ieguldītās pūles un resursi kongresa organizēšanā attaisnojās pilnībā. Salaspils spēja un varēja parādīt visai reģionu uzņēmēju saimei, ka, ieguldot pūles, ir iespējams "piespiest" valsts pārvaldi ieklausīties, un ka būtībā reģionu uzņēmēji ir un paliek visu reģionu un pašvaldību kopējās attīstības pamats.

lasīt vairāk
LIAA uzsāk projektu pieņemšanu 15 biznesa inkubatoros visā Latvijā

Š.g. 1.decembrī sākas projektu pieņemšana Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 14 reģionālajos biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī Rīgas Radošo industriju biznesa inkubatorā. Plānots, ka septembrī darbu uzsākušie inkubatori veicinās auglīgu un inovatīvu jauno komersantu attīstību, tādējādi gan attīstot Latvijas ekonomiku, gan veicinot reģionālo izaugsmi. „Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas posmiem. Lai atbalstītu komersantus tieši uzņēmējdarbības uzsākšanas fāzē, biznesa inkubatoru programmas ietvaros radīta augsti kvalitatīva, visos Latvijas reģionos vienlīdzīga inkubācijas vide. Šī atbalsta programma ir efektīvs veids uzņēmējdarbības uzsākšanas aktivizācijai, īpaši reģionos. Biznesā parasti visgrūtākais ir sākums, kad ne reti pietrūkst zināšanu, pieredzes un finanšu. Biznesa inkubatoru atbalsts ļaus jaunajiem uzņēmumiem ātri un sekmīgi iziet cauri šim starta posmam, lai tālāk jau paši spētu veiksmīgi attīstīties, augt un dot pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,” norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Inkubatoru mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu komersantu izveidi un attīstību, nodrošināt fiziskas personas un komersantus ar uzņēmējdarbības uzsākšanai un pilnveidei nepieciešamo vidi, konsultācijām, apmācībām un pasākumiem par vispārīgiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstu un grantu līdzfinansējumu. LIAA direktors Andris Ozols: „Neviens vairs nešaubās par to, ka Latvijas nākotne ir inovatīva, eksportspējīga uzņēmējdarbība, kas spēs nodrošināt iedzīvotājiem nepieciešamās darbavietas visā valstī, stabilu labklājību un drošību par nākotni. Lai šī nākotne pienāktu iespējami drīzāk, nenovērtējami svarīga ir palīdzība ne tikai jaunas uzņēmējdarbības sākšanai, bet arī jau esošās attīstīšanai. Tāpēc visos piecpadsmit LIAA izveidotajos biznesa inkubatoros tiks nodrošinātas visplašākās iespējas gan attīstīt savu ideju, gan iegūt vērtīgas praktiskas konsultācijas.” Jaunajā inkubatoru programmā ir pieejama arī tā sauktā pirmsinkubācija, kuras ietvaros uzņēmēji var testēt savas biznesa idejas un saņemt konsultācijas. Katrā biznesa inkubatorā ir izveidota koprades telpa jeb open-office, kur gan pirmsinkubācijas procesā, gan arī pēc uzņemšanas inkubatorā var strādāt, tikties ar klientiem un veidot īpašu vidi pieredzes apmaiņai. Inkubatorā uzņēmumi var saņemt visu nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus uzņēmējdarbības attīstībai. Visiem pakalpojumiem tiks piemērots 50% līdzfinansējums, proti, uzņēmumam no pakalpojuma kopējās vērtības vajadzēs segt tikai 50%, un inkubators attiecīgi nosegs otru pakalpojuma vērtības daļu. Projektus var pieteikt LIAA mājas lapā, kādā no 15 biznesa inkubatoriem (pilns inkubatoru kontaktu saraksts šeit), kā arī, sūtot pa pastu uz LIAA centrālo biroju Rīgā, Pērses ielā 2. Informācija par pieteikšanās kārtību inkubatorā un cita informācija pieejama LIAA mājas lapā www.liaa.gov.lv . LIAA Biznesa inkubatori tiek finansēti projekta "Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators" ietvaros. 

lasīt vairāk
Paziņojums par ietekmes uz vidi novērtējuma uzsākšanu cūku audzēšanas kompleksa „Bunči-1” pārbūvei Salaspils novadā un sākotnējo sabiedrisko apspriešanu

Vides pārraudzības valsts birojs 2016. gada 3. novembrī ir pieņēmis lēmumu Nr. 285 par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu cūku audzēšanas kompleksa „Bunči-1” pārbūvei Salaspils novadā. Paredzētās darbības ierosinātājs ir SIA „Ancers” (Reģ. Nr. 40002024037, adrese: Ābeļu iela 4, Salaspils, Salaspils novads, LV-2169). Paredzētās darbības ietvaros tiek plānota esošā cūku audzēšanas kompleksa „Bunči-1” (zemes vienības ar kadastra Nr. 80310030005 daļa) pārbūve, palielinot cūku turēšanas vietu skaitu līdz 16 000 vietām, veicot kautuves pārbūvi un jaudas palielināšanu līdz 200 dzīvniekiem diennaktī, kā arī uzstādot biogāzes ražošanas kompleksu un koģenerācijas staciju.   Šī gada 15. decembrī Salaspils novada domē (Līvzemes iela 8, Salaspils) plkst. 16.00 notiks ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksme. Ar sagatavotajiem materiāliem par paredzēto darbību var iepazīties: 1) Salaspils novada domē (adrese: Līvzemes iela 8, Salaspils, Salaspils novads, LV-2150) darba laikā; 2) interneta mājas lapā – www.environment.lv/lv/jaunumi. Rakstiskus priekšlikumus par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā (Rūpniecības ielā 23, Rīga, LV – 1045, tālrunis: 67321173, fakss: 67321049 www.vpvb.gov.lv) līdz š.g. 22. decembrim. 

lasīt vairāk
Salaspilieši plūc laurus konkursā “Labākais darbā ar jaunatni 2016”

Konkurss „Darbs ar jaunatni” tiek rīkots reizi divos gados, un to organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Šogad konkursā 13 nominācijās tika saņemti kopumā 58 pieteikumi 4 kategorijās. Konkursa „Labākais darbā ar jaunatni 2016” mērķis – izteikt Izglītības un zinātnes ministrijas atzinību pašvaldībām, darbā ar jaunatni iesaistītajām personām, kā arī jaunatnes organizācijām un biedrībām, kas veic darbu ar jaunatni, par ieguldījumu jauniešu dzīves kvalitātes uzlabošanā. Konkurss „Darbs ar jaunatni" tiek rīkots reizi divos gados, un to organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes padomi un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Šogad konkursa noslēgums un laureātu apbalvošana notika 9. decembrī Jelgavā, kad apbalvojumus saņēma Salaspils jauniešu biedrība “Express Yourself” un tās brīvprātīgais Mārtiņš Pokromovičs. No Salaspils novada kategorijā "“Jaunatnes organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kas veic darbu ar jaunatni”" bija nominēta biedrība “Express Yourself" par straujāko lēcienu jaunai jaunatnes organizācijai, savukārt kā "Uzlecošais jaunatnes darbinieks " balvu saņēma biedrības "Express Yourself" un “Salaspils uzņēmēju biedrības ” brīvprātīgais Mārtiņš Pokromovičs. Nominācijā “Straujākais lēciens jaunai jaunatnes organizācijai” pirmo vietu ieguva Salaspils jauniešu biedrība “Express Yourself”. Šogad biedrība bija partneris trīsdesmit sešos “Erasmus+” neformālās izglītības projektos Eiropā un kaimiņvalstīs. Jaunieši un jaunatnes darbinieki šogad varēja doties uz Turciju, Rumāniju, Kipru, Itāliju, Poliju, Gruziju, Albāniju, Beļģiju, Horvātiju, Bulgāriju, Maķedoniju, Lielbritāniju, Lietuvu, Igauniju, Nīderlandi, Armēniju, Franciju, lai mācītos neformāli. Savukārt 2017. gadā projektu aktivitātes notiks Turcijā, Rumānijā, Albānijā, Kosovā, Itālijā.

lasīt vairāk
Latvijas uzņēmēji Salaspilī pulcēsies uz gadskārtējo kongresu

Sestdien, 10. decembrī, kultūras namā „Rīgava” uzņēmēji no visas Latvijas pulcēsies nu jau gadskārtējā – pēc kārtas trešajā – reģionālu uzņēmēju biedrību kongresā. Šogad kongresa galvenā tēma ir sadarbība ar valsts un pašvaldību kontroles un uzraudzības iestādēm, tostarp – Valsts ieņēmumu dienestu, Iepirkumu uzraudzības biroju, Pārtikas un veterināro dienestu un citām institūcijām. Kongresu šogad organizē Salaspils Uzņēmēju biedrība sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Salaspils novada pašvaldību. Atbilstoši galvenajai tēmai kongresā piedalīsies un ar uzņēmējiem diskutēs galveno valsts kontroles un uzraudzības dienestu vadītāji, Ekonomikas, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vadītāji, kā arī Latvijas pašvaldību vadītāji un pašvaldību pārziņā esošo kontroles institūciju pārstāvji. Saturiski kongresa darba kārtība tiek iedalīta trīs vienlīdz svarīgās daļās: Nav noslēpums, ka viena no lielākajām uzņēmēju un uzņēmumu problēmām ir tieši sadarbība ar dažādām kontroles institūcijām, kas, vispārināti runājot, nostāda uzņēmējus „apsūdzētā” nevis partnera statusā attiecībās ar valsti,” tādēļ kongresa galvenais uzdevums ir panākt arī tiesībsargājošo un kontrolējošo iestāžu un tās darbinieku izpratni: no tā, cik veiksmīgi attīstīsies uzņēmumi reģionos, lielā mērā atkarīga visu reģionu un arī valsts attīstība kopumā, tostarp – arī reģionu iedzīvotāju labklājība, darbavietas un pašvaldībās ienākošie nodokļi. Kā ierasts, kongresā tiks formulētas arī likumdošanas un normatīvā regulējuma izmaiņas, lai turpmāk sadarbība starp uzņēmējiem un valsts vai pašvaldību iestādēm veidotos produktīvāka un ar abpusēju cieņu. Par diskusiju dalībnieku ieteiktajiem risinājumiem notiks balsošana, lai pēc kongresa reģionālo uzņēmēju biedrību vārdā sagatavotu likumdošanas un normatīvo aktu izmaiņu priekšlikumu paketi. Godātie salaspilieši! Iespējams, ka jau piektdienas vakarā pie kultūras nama sāksies teritorijas ierobežošana autostāvvietu vajadzībām. Tāpat lūdzam ņemt vērā, ka kongresa norises laikā auto novietošana "Rīgavas" apkaimē var būt apgrūtināta. Arī šoreiz ceram uz jūsu sapratni, uzņemot viesus no visas Latvijas. Jo labāk viņi jutīsies pie mums, jo labākus iespaidus par Salaspili aizvedīs mājās.

lasīt vairāk
Pierīgas pašvaldību apvienība vērtē gada laikā paveikto

Novembra beigās Pierīgas mēri tikās Carnikavā, lai atskatītos uz paveikto gada laikā kopš Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) dibināšanas. Kā atzīst tās biedri, apvienība ir reaģējusi un paudusi viedokli sabiedrībai un valdībai par dažādiem Pierīgas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, kas attiecas gan uz nepieciešamām izmaiņām likumdošanā, ES struktūrfondu apguvē, attīstības plānošanā u.c. “Viennozīmīgi var teikt, ka mūsu apvienību respektē kā spēku gan valdības partijas, gan arī reģionu pašvaldības. Ir jāturpina uzsāktais darbs un jāpalielina efektivitāte, piesaistot resursus, lai mūsu iniciatīvas likumdošanā vai lēmumos biežāk rezultētos ar mūsu ieteikumiem,” saka PPA vadītājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks. Viņš norāda, ka uzsāktā sadarbība ir bijusi auglīga un cer, ka nākamgad apvienībai pievienosies vēl citas Pierīgas pašvaldības, kā arī PPA izdosies izveidot dialogu ar Rīgas pilsētu. 2016. gadā PPA panāca, ka ERAF finansējums tiek piešķirts Pierīgas reģiona izglītības sistēmas infrastruktūras izbūvei vai pārbūvei, savukārt Zemkopības ministrija veic grozījumus noteikumos par zvejniecības atļaujām. Pierīgas viedoklis tika sadzirdēts arī administratīvi teritoriālās reformas un sadarbības teritoriju jautājumos. “Mēs kā apvienība varam paust Pierīgas pašvaldību viedokli, kas bieži atšķiras no kopīgā Latvijas Pašvaldību savienības viedokļa. Ja gada laikā esam varējuši ietekmēt vismaz dažus likumprojektus, piemēram, izglītībā, meliorācijā un zivsaimniecībā, tas ir ļoti labi,” atzīst PPA izpilddirektore un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Šogad paveikto darbu sarakstā ir arī PPA biedru pārrunas ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem par deinstitucionalizācijas plāniem, diskusija par veselības nozares reformu ar Veselības ministri Andu Čakšu, saņemot solījumu, ka tiks atvieglota kārtība telpu iznomāšanai ārstu praksēm. Tāpat Pierīgas mēri ar Valsts zemes dienesta pārstāvjiem apsprieda nekustamā īpašuma nodokļa sistēmas reformu Latvijā, un pēc šīs sanāksmes PPA tika iekļauta Finanšu ministrijas darba grupā. Apvienība ir izstrādājusi un iesniegusi valdībai Pierīgas reģiona izglītības sistēmas infrastruktūras attīstības projektu, kā arī uzsākusi sarunas ar Rīgas pilsētas pašvaldību par iespējamo sadarbību, pagaidām gan bez rezultātiem. “Tas ir daudz, ka mēs kā apvienība esam pamanīti. Vai valdība mūsos ir ieklausījusies līdz galam? Par to es neesmu pārliecināts, bet ir jāstrādā uz priekšu,” norāda Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvis Nākamajā gadā PPA plāno turpināt veidot Pierīgas dialogu ar Rīgu, darboties nekustamā īpašuma nodokļa reformas grupā, aktivizēt izglītības infrastruktūras projektu virzību, iesaistīties sadarbības teritoriju veidošanā, meliorācijas sistēmu sakārtošanā un daudzu citu Pierīgas iedzīvotājiem svarīgu jautājumu risināšanā. 

lasīt vairāk
Svarīgi ir laikus uzzināt par jaunumiem ūdenssaimniecībā

Noslēgumam tuvojas vēl viens darba gads, un iedzīvotāji noteikti gribētu uzzināt, kas paveikts Salaspils novada ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā - SIA “Valgums-S” un kas mūs, Salaspils novada iedzīvotājus, sagaida nākamajā gadā tieši ūdenssaimniecības jomā. Atskatoties uz paveikto, PSIA “Valgums-S” valdes loceklis I. Igaunis atzīst, ka šis bija pirmais pilnais gads pēc realizētā Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta II kārtas, kuru nevarētu īstenot bez Salaspils novada domes deputātu un domes vadības atbalsta. Projekta II kārtas ietvaros pieslēgšanās iespēja centralizētajai kanalizācijas sistēmai tika nodrošināta 469 iedzīvotājiem, bet centralizētais ūdens pieslēgums kļuva pieejams vēl 472 iedzīvotājiem. Kopš projekta realizācijas piedāvāto pieslēgšanās iespēju ir izmantojuši 40% no tiem iedzīvotājiem, kam šāda iespēja, pateicoties projekta realizācijai, tika nodrošināta. Vēl viena no būtiskākajām lietām, kas paveikta šogad un nākotnē ietekmēs mūsu visu turpmāko sadarbību, ir Saeimas pieņemtie normatīvie akti ūdenssaimniecības jomā. Runa ir par Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu, kas stājās spēkā 01.01.2016., un uz tā pamata izstrādātajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr.174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu”. Pašreiz izstrādes stadijā ir ministru kabineta “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu”. Kā jaunie normatīvi tiks iedarbināti Salaspils novadā, stāsta Ilgonis Igaunis: “Balstoties uz šīs normatīvās bāzes pamata, pašlaik rūpīgi izstrādājam Salaspils novada saistošos noteikumus ūdenssaimniecības nozares jomā. Jaunie saistošie noteikumi plašākai publikai būs pieejami ne vēlāk kā līdz nākamā gada 1. martam. Par nākotnes plāniem runājot, būtiskākais, ko vēlos norādīt, ir Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta III kārtas realizēšana, kas paredzēta visa nākamā gada garumā. Par šo aktivitāti detalizētāk Salaspils novada iedzīvotājus informēsim kādā no nākamajiem “Salaspils Vēstu” numuriem. Turpmāk “Valgums-S” iedzīvotājiem svarīgo informāciju ūdenssaimniecības jomā regulāri publicēs izdevumā “Salaspils Vēstis”, un jau nākamajā numurā “Valgums-S” izpilddirektore Edīte Zviedre informēs par iespējām pieslēgties centralizētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Sekojiet līdzi un būsiet zinoši! Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ilgonis Igaunis un izpilddirektore Edīte Zviedre plāno darbus nākamajam gadam.

lasīt vairāk
Renovēt nozīmē atjaunot

Enerģētiķu ielā Salaspilī atrodas visai interesanta deviņstāvu ēka, kas patiesībā ir trīs kopā “salīmētas” mājas – nr. 11, 13 un 15. Pirmā siltināšanas pasākumiem saņēmās 13. māja, un jau drīz visai uzkrītoši varēja redzēt un just izmaiņas atjaunotajā ēkā. Pieredzē par Salaspils “trīs brāļu” siltināšanu dalās Aleksandrs Žuravļovs, SIA “Namu pārvaldīšana” valdes priekšsēdētājs. Viņš pats dzīvo 13. mājā, un tās renovāciju uzsāka 2011. gadā. Lūk, ko par iegūto pieredzi stāsta Aleksandrs: “2011. gadā mūsu mājai piedāvāja renovāciju pēc RENESKO principa. Kopā ar kaimiņu Nauri Priedīti mēs izvērtējām piedāvājumu un secinājām, ka organizēt mūsu mājas renovācijas procesu izdevīgāk būs pašiem. Pēc sākotnējiem aprēķiniem ietaupījums par siltumenerģiju kompensēs piesaistītā bankas finansējuma izmaksas, kas šobrīd ir apliecinājies arī dzīvē. Ar maksāšanas disciplīnu problēmu mūsu mājā nav un nebija arī iepriekš. Ir daži dzīvokļi, kas maksājumus veic ar nelieliem kavējumiem, bet tas nav saistīts ar mājas renovāciju. Daži dzīvokļu īpašnieki ir pat izvēlējušies nomaksāt visu uz dzīvokli attiecināmo kredītmaksājumu par renovācijas darbiem pirms termiņa. Mūsu māja ir būvēta 1980. gādā. Tā ir paneļu tipa 602. sērijas 9 stāvu 36 dzīvokļu māja. Līdz renovācijai tika saņemtas vairāku iedzīvotāju sūdzības par pelējumu uz mājas gala sienām un būtiskām temperatūras atšķirībām vidējos dzīvokļos un dzīvokļos ar gala sienām, kur aukstākajā laikā istabās temperatūra nokritās līdz 16 grādiem. Šobrīd temperatūra ir izlīdzinājusies 19-21 grāda robežās un pelējums neveidojas. Protams, mājai bija nepieciešami remontdarbi. Mājas pārvaldnieks katru gadu veica starppaneļu šuvju hidroizolācijas remontu, lai novērstu jau pieminēto pelējuma rašanos. Pēc renovācijas pabeigšanas remontdarbi, kas saistīti ar siltumnoturību, vairs nebija nepieciešami. Ir veikti atsevišķi kosmētiski remonti, jo jaunā fasāde, acīmredzot, ir ieinteresējusi vandāļus, kuri vairākkārt ir mēģinājuši pārbaudīt akmensvates un fasādes apmetuma cietību. Renovēt māju mēs izlēmām, jo pēc aprēķiniem tas bija ekonomiski izdevīgi dzīvokļu īpašniekiem. Un neizmantot iespēju piesaistīt savas mājas remontam 50% no Eiropas fondiem bija, rupji sakot, stulbi. Pieņemt lēmumu par mājas renovāciju nebija viegli, vajadzēja pieradīt kaimiņiem, ka tas tiešam būs izdevīgi ilgtermiņā. Lielākā daļa iedzīvotāju izprata renovācijas nepieciešamību, tomēr skaidrošanas process aizņēma daudz laika, kas bija pašsaprotami un apsveicami, jo iedzīvotāji vēlējās izprast, kādas saistības uzņemas, kādi riski un problēmas varētu rasties nākotnē. Visbiežākie pretargumenti bija „kredīts” un “iespējamais pelējums” pēc mājas siltināšanas. Ar pirmo argumentu bija vieglāk - vajadzēja tikai paskaidrot iedzīvotājiem, ka dzīvokļa īpašumi netiks ieķīlāti, un parādīt aprēķinus par plānotajiem kredīta maksājumiem, salīdzinājumu ar plānoto samazināto maksājumu par siltumenerģiju. Bet ar otro gāja grūtāk. Lai mēs paši rastu pārliecību par renovācijas efektivitāti, apskatījām vairākas renovētās mājas un konsultējāmies ar to māju iedzīvotājiem un mājas vecākajiem. Domāju, ka tieši informācija par citu māju praktisko pieredzi ļāva pārliecināt arī kaimiņus, lai gan neticība vairākos iedzīvotājos saglabājās visu renovācijas periodu, pat ja mājas iedzīvotāju sapulcē bija balsots “par”. Vajadzēja pabeigt renovāciju un padzīvot dažus gadus, lai ar pārliecību varētu teikt, ka, ievērojot visas tehnoloģiskās prasības, pelējums neveidojas. Lai uzsāktu renovācijas procesu, bija jāsagatavo mājas energoaudits un tehniskā dokumentācija. Sagatavot tehnisko dokumentāciju projekta realizācijai palīdzēja Salaspils pašvaldība ar finansējumu šo dokumentu izstrādei un piesaistīja profesionālus energoauditorus un projektētājus. Tas bija patiešām būtisks un nepieciešams atbalsts, kas arī palīdzēja mājas iedzīvotājiem pierādīt renovācijas nepieciešamību. Pēc tehnisko dokumentu sagatavošanas bija jāizvēlas būvnieks un jāiesniedz pieteikums LIAA. Tagad es vadu uzņēmumu, kurš nodarbojas ar renovēto māju pārvaldīšanu. Mūsu komanda jaunās renovācijas atbalsta programmas ietvaros vada projektus vēl četrām mājam. Mājas Enerģētiķu ielā 5 dokumentu kopums jau nodots ALTUM izvērtēšanai. Visas mājas pretendē uz 50% līdzfinansējumu no Eiropas fondiem. Ar katru gadu dzīvokļu īpašnieku interese par mājas renovāciju tikai pieaug. Manuprāt, tas notiek, patiecoties pieredzei, kurā dalās atjaunoto māju iedzīvotāji. Tie ir mazāki rēķini par apkuri, ievērojami uzlabotais mājas kopējais tehniskais stāvoklis un vizuālais izskats pēc renovācijas.,Mājas renovācija atmaksājas, un par to liecina gan iedzīvotāju maksājumu disciplīna, gan matemātisks salīdzinājums. Paņemsim divas līdzīgas mājās, piemēram, renovēto Enerģētiķu 13 un nerenovētu Celtnieku 4. Iepriekšējo 12 mēnešu laikā Enerģētiķu 13 iztērēja siltumenerģiju par 160,52 MWh mazāk salīdzinoši ar nerenovētu Celtnieku 4. Naudas izteiksmē renovēta māja ieekonomēja apmēram 10 tūkstošus eiro. Par to pašu periodu par renovācijas kredītu dzīvokļu īpašnieki samaksāja arī 10 tūkstošus eiro. Bet, ja ņemtu vēra arī ieekonomētos līdzekļus par remonta darbiem, kas pēc renovācijas vairs nav jāveic, tad acīmredzami siltināšana mājai atmaksājas. Ja šobrīd būtu jāpieņem lēmums- siltināt vai nē, tad, redzot renovētās mājās sasniegtos rezultātus, šaubu par renovācijas nepieciešamību nav. Tiem, kas vēl šaubās, saku: nāciet ciemos pie renovētās mājas iedzīvotājiem, skatieties, jautājiet! Viss liecina par to, ka šī būs pēdējā atbalsta programma. Siltumenerģijas cena ilgtermiņā tikai ies uz augšu, tam ir objektīvi iemesli. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas arī ir privātmājas – iedzīvotāju privātīpašums, un tikai pašiem iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem tas ir jāuztur. Tagad ir iespēja atjaunot diezgan nolietojušās daudzdzīvokļu mājās par puscenu. Manuprāt, šādu iespēju neizmantot nedrīkst!” Paldies Aleksandram Žuravļovam un SIA “Namu pārvaldīšana” par izsmeļošo un rosinošo informāciju!

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs