Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Mirušo apbedīšana

Par mirušo apbedīšanu vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā latvija.lv Salaspils novada pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi

lasīt vairāk
2016. gada budžets

Paskaidrojuma raksts Noteikumi 01.pielikums. Ieņēmumu plāns 02.pielikums. Budžeta līdzekļu atlikumi 03.pielikums. Izdevumu plāns 04.pielikums. Izdevumu sadalījums pa programmām 05.pielikums. Tautsaimniecības pasākumu finansējums 06.pielikums. Izglītības, kultūras un sporta pasākumu finansējums 07.pielikums. Ieņēmumu un izdevumu tāmju kopsavilkums pa iestādēm 11.pielikums. Mērķdotāciju sadalījums 12.pielikums. Plānoto pamatlīdzekļu iegāde 13.pielikums. Debitori 14.pielikums. Kreditori 15.pielikums. Pamatbudžeta izpilde uz 2016.gada 1.janvāri 16.pielikums. Speciālā budžeta izpilde uz 2016.gada 1.janvāri 17.pielikums. Speciālā budžeta plāns 18.pielikums. Autoceļu fonda izlietojuma programma 19.pielikums. Saistību apmērs

lasīt vairāk
Uzruna Latvijas Pašvaldību Izpilddirektoru kongresā Salaspilī, 2016. gada 2. decembrī

Augsti godātie delegāti! Esiet sveicināti Salaspilī! Man ir patiess gods šodien būt kopā ar cilvēkiem, kurus var uzskatīt par lielākajiem praktiķiem un profesionāļiem. Jūs esat tie, kuri ļoti labi pazīst situāciju savā novadā un arī mūsu valstī kopumā. Jums neviens nevar, kā saka, “pūst miglu acīs”. Tādēļ par mūsu Salaspils novada sasniegumiem un veiksmēm lai vēlāk runā mūsu galvenais novada praktiķis jūsu kolēģis Andrejs Jaunkalns. Izpilddirektori noteikti ir novadā ļoti svarīga persona - administrācijas vadītājs. Varbūt atsevišķās pašvaldībās pat pati svarīgākā, jo tieši no izpilddirektoru spējām ir atkarīgs, vai domju politiskā griba tiks realizēta un iecerētais sasniegts. Šodien vēlos izmantot izdevību, izteikt viedokli un, iespējams, uzklausīt arī Jūsu pārdomas par pašvaldību darbu kopumā. Pirmkārt, vēlos atbalstīt un sekmēt pastāvošās pašvaldību nodokļu ieņēmumu struktūras izmaiņas. Pat to tiek runāts jau gadiem, tomēr šajā jomā vēl aizvien nav progresa. Kā jūs ļoti labi zināt, mūsu nauda pārsvarā nāk no iedzīvotāja ienākumu nodokļa (IIN) un dabas resursa nodokļa. Mums vēl aizvien nav nodokļu daļas, kura tiešā veidā nonāktu pie pašvaldībām un kura būt saistīta ar uzņēmējdarbības aktivitāti novadā. Ir bijušas vairākas koncepcijas – IIN sadale pēc dzīves un darba vietas, uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) daļas novirzīšana pašvaldībās, speciāli uzņēmējdarbības infrastruktūras atbalsta fondi. Tomēr vēl līdz šim mēs tiešā veidā nevaram izrēķināt fiskālo ieguvumu no, piemēram, rūpnīcas atrašanās konkrētā novada teritorijā. Protams, novadi, kuros nav mobila darba spēka, šādu ieguvumu rēķina no jauniegūtajām darba vietām (IIN), tomēr tas ir par maz, lai uzņēmējdarbības veicināšana kļūtu par galveno pašvaldību prioritāti. Mums šobrīd nākas paļauties nevies uz dabiskiem ekonomiskiem stimuliem, bet uz katras pašvaldības vadības veselo saprātu. Otrkārt, mums ir jāatzīst, ka pašvaldībām kā publiskās pārvaldes institūcijām piemīt, ja tā varētu teikt - un šeit saprotiet mani pareizi - dabiska neefektivitāte.  Mēs nepelnām naudu – mums to iedod caur nodokļiem. Un šeit es varu paust savus uzskatus – laikā, kad tik ļoti mēs runājam par nepieciešamību sekmēt uzņēmējdarbību, audzēt produktivitāti un valsts kopproduktu, pašvaldībā vienmēr, lai sekmētu sabiedrības iniciatīvu un uzņēmējdarbības aktivitāti, jāapsver savu funkciju deleģēšanas un ārpakalpojumu izmantošanas iespēju, tā radot efektivitāti savā darbā. Tāpat, un šeit es, iespējams, runāšu pretī kādām senām LPS rezolūcijām, mums nav “jālien” uzņēmējdarbībā. Pašvaldībām jāiesaistās uzņēmējdarbībā tikai izņēmuma gadījumos, nekropļojot konkurenci. Kādā veidā tad mēs taisāmies to ekonomisko uzrāvienu sasniegt – šis ceļš var būt publiskā sektora samazinājums uzņēmējdarbībā un atsevišķos gadījumos arī pārvaldē, izmantojot deleģēšanas iespējas. Un es nebūt nesaku, ka mums Salaspilī šajā jomā viss ir kārtībā. Mēs bieži kritizējam Valsts kontroli par tās secinājumiem attiecībā uz pašvaldību darbu. Varu minēt piemēru, kad kādā revīzijām mums norādīja, ka lēmumu pieņemšanā jāiesaista iedzīvotājus. Pašvaldībniekiem tas izraisa smaidu, jo tā ir mūsu dzīve. Pašvaldība diendienā strādā ar iedzīvotājiem, jo tieši tas ir mūsu darbs. Tomēr Valsts kontroles aktualizētais jautājums par, piemēram, mūsu darbības atsevišķu funkciju pašizmaksu aprēķinu un to salīdzināšanu ar tirgus piedāvājumu ir pavisam jēgpilns. Paskatīties uz sevi no malas vienmēr ir vērtīgi. Treškārt, mums jāuzdod jautājums, kādas ir mūsu iespējas novērst depopulāciju, darba vietu un uzņēmējdarbības aktivitātes samazinājumu laukos? Jau vairākas piecgades tā ir objektīva parādība, ar ko mums nākas saskarties. Cilvēki meklē pilsētvidi – izglītības, kultūras un izklaides piedāvājumu. Un pats galvenais - labi atalgotas darba vietas. Un, diemžēl, tas viss pārsvarā koncentrējas valsts centrā. No deviņdesmitajiem gadiem, kad Latvija pārņēma Skandināvijas pašvaldību pārvaldības modeli, politiskais process pašvaldībās turas nevis uz trijiem, bet diviem vaļiem: politiskās lēmējinstitūcijas - domes un profesionālas izpildvaras - administrācija un iestādēm. Būsim godīgi un atzīsim, ka šis modelis praksē ne vienmēr tiek ieviests konsekventi. Tam traucē gan politiskās kultūras trūkums, gan arī atsevišķos gadījumos nesakārtotas juridiskās normas. Mums jāatzīst, ka šādas sistēmas pastāvēšana ir iespējama pietiekami lielās pašvaldībās. Mums šodien ir 119 pašvaldību, kurās ir no pusotra līdz 50 tūkstošiem iedzīvotāju, ar vienu normatīvo regulējumu. Strikta lēmējvaras atdalīšana no izpildvaras, novērošot politisko pārstāvju (deputātu) amatu savienošanas iespēju ar jebkuru amatu pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās, nav iespējama visās Latvijas pašvaldībās - tik neviendabīgas gan pieejamo resursu, gan iedzīvotāju skaita ziņā. Tas varētu izklausīsies skarbi, bet tā ilgi nevar turpināties. Bet jums šodien ir svētki, kad apspriedīsiet gan savus darba jautājumus, gan arī iepazīsieties ar mūsu novadu, tāpēc novēlu veiksmīgu dienu un izdošanos!

lasīt vairāk
Uzruna svinīgajā pieņemšanā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai 2016. gada 17. novembrī

Augsti godātie kungi, ļoti cienījamās dāmas! Galvenais valsts svētku sarīkojums mūsu novadā tradicionāli notiek svētku dienas priekšvakarā, sniedzot iespēju salaspiliešiem 18. novembrī vienoties kopējā svētku pasākumā mūsu galvaspilsētā Rīgā, vērot uguņošanu kopā ar ļaudīm no visas Latvijas un ārzemju malu malām. Mūsu valsts prezidents šodien arī novēlēja svētkus sagaidīt kopā ar tuviniekiem, kurus bieži vien ikdienas steigā apdalām ar uzmanību un sirsnību. Šovakar esam sanākuši draudzīgā, mazāk oficiālā gaisotnē un mēs, pašvaldības darbinieki, ceram, ka tas veicinās saviesīgas sarunas starp dažādiem mūsu novada ļaudīm. Jaunas iepazīšanās un idejas, labāku izpratni. Tieši sadarbība vienmēr ir bijusi katras kopienas, pašvaldības pamatā. Un, protams, tā ir arī valsts stipruma mēraukla. Man prieks šodien redzēt novadniekus, kuri pārstāv dažādas interešu grupas –uzņēmējus, sociālos darbiniekus, politiķus, mūsu pensionārus un skolu jaunatni. Šajā dienā visi esam kopā par godu mūsu valstij, mūsu Latvijai! Valsts dzimšanas diena iekrīt gada nogalē, kas ļauj mums gandrīz pavilkt svītru aizejošajam gadam, atskatīties mūsu iecerētajiem un veiktajiem darbiem, uz notikušo mūsu Salaspils novadā. Atļaujiet man īsi pakavēties šajos notikumos un izcelt dažu no tiem. Gads iesākās ar notikumu, kura nozīmību nevar pārvērtēt. Pirmo reiz latviešu vēsturnieki ar mūsu pašvaldības atbalstu izdeva zinātniski objektīvu pētījumu par nacionālsociālistiskā režīma Salaspils nometni. Vēlos uzsvērt, ka tieši mēs, salaspilieši, esam un būsim atbildīgi par vēsturiski patiesu piemiņu to dienu skarbajiem notikumiem mūsu novadā. Jau otro gadu pēc kārtas Salaspils novads kļūst par Otrā pasaules kara atceres centrālo vietu Latvijā – šajā brīdī kopā ar mums bija Latvijas valsts ministru prezidents un ārvalstu vēstniecību pārstāvji. Šī gada sākumā tika uzsākti apjomīgi būvdarbi - ielikts pamatakmens Ceru ielas jaunbūves pārveidošanai par vidusskolas ceturto korpusu arī ar visiem mums pieejamu peldbaseinu. Lai arī darbi ir risinājušies gausi, drīz mēs iegūsim papildu vietas 360 skolēniem, kas ļaus atslogot esošās skolu telpas. Viens no visaugstāk novērtētiem pašvaldības darbiem ir ceļu un ielu sakārtošana. Šogad man ir īpašs prieks par mūsu centrālās - Rīgas ielas rekonstrukciju. Lai arī darbi vēl nav pabeigti, būvnieki, apsteidzot noteikto darbu veikšanas grafiku, ielu ir atvēruši caurbraukšanai. Daži man ir teikuši, ka uz jaunās Rīgas ielas zūd orientēšanās spējas un pārliecība, vai iebraukuši Salaspilī. Tāpat veikta virkne mazāku ielu remontu. Kā ļoti nozīmīgu vēlos uzsvērt ielu, kas ved uz rūpniecības teritoriju Acones tuvumā. Šo ielu gan lielākā daļa salaspiliešu neredz un nelieto, tomēr tā kalpo Latvijas un novada ekonomiskajam pamatam – mūsu uzņēmējiem. Šeit vēlot atzinīgus vārdus teikt par konstruktīvo sadarbību ar Salaspils novada uzņēmējiem, kopā apzinot, ko varam darīt labāk uzņēmējdarbības aktivitātes veicināšanai. Tas viss ir vainagojies ar to, ka jau šogad decembrī Salaspils uzņems Vislatvijas reģionālo uzņēmēju kongresu. Tieši šogad pilnībā ir attaisnojušies jau iepriekš veiktie ieguldījumi novada tūrisma attīstībā. Jaunais tūrisma informācijas centrs ir kļuvis par apmeklētāko Daugavas lejteces apvidū ar 6000 viesu. Pie mums ir ko redzēt, un to arvien vairāk novērtē ne tikai novadnieki, bet arī tuvi un tāli viesi. Protams, arī Nacionālā botāniskā dārza oranžērija kļuvusi par vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc brīvdienās atbraukt tieši pie mums – uz Salaspili. Augstu novērtējumu un apmeklējumu ir guvusi jūnijā atklātā pludmale. Lai arī atklāšanas dienā gaisa temperatūra bija ap 10 grādiem, toties vēja ātrums bija 15 m/s, un visā savā krāšņumā varēja novērot sporta veidu, kuram mūsu novadā būs liela nākotne – vindsērfingu. Novada kultūras dzīvē 2016. gadā ir notikušas būtiskais izmaiņas, kasn saistītas ar mums tik svarīgās nozares vadītājiem – ilggadīgā šīs mājas saimnieka Ērika Miķelsona vietā ir stājusies Indra Trofimoviča. Turklāt “Rīgavai” no šī gada jāgādā arī par vienotu kultūras piedāvājumu visam novadam. Daugavas muzejs ir ieguvis jaunu, enerģisku vadītāju Zigmāru Gaili, kurš nu uzsācis bijušās Daugavas muzeja vadītājas Goda salaspilietes Dainas Lasmanes ceļu. Mēs svinējām novada svētkus, bet pirms tam gan kārtīgi noskrējām pusi no maratona distances. Visi Latvijas skrējēji zina – Salaspilī pēc sportošanas būs laba ballīte. Šī tradīcija turpinās. Mūsu novadnieks Valdis Škutāns mērķtiecīgi veido Salaspili par moderno deju centru. Šogad sporta hallē uzņēmām Latvijas čempionātu, nākamo gadu Salaspils kļūs par Eiropas čempionāta modernās dejās mājvietu. Vēl tikai pagājušajā gadā izveidotais Rīgavas dārzs patiesi kļuvis par mūzikas un mākslas vietu – koncerti, kino, pasākumi. Esam raduši omulīgu vietu, kur sanākt kopā. Pārvaldē kā vienu no nozīmīgākiem notikumiem vēlos izcelt vienotā valsts un pašvaldības pakalpojuma centra atklāšanu. Pašvaldībā jau vairākus gadus šāds centrs darbojās, un no šī gada tam pievienojas arī virkne valsts iestāžu. Mūsu jauko darbinieču spējas nodrošina šo dažādo pakalpojumu pieejamību novadā. Tieši šajā gadā bijusī Salaspils poliklīnika, tagad - Veselības centrs, atzīmēja 40 gadu pastāvēšanu. Acīmredzami, ka šīs medicīnas iestādes piedāvātos pakalpojumus izmanto ne tikai mūsu novadnieki, bet arī citi Pierīgas un Rīgas iedzīvotāji. Veselības centrs, pateicoties sniegto pakalpojumu kvalitātei, kļūst par nozīmīgu ārstniecības iestādi visā Pierīgā. Dažādas sociālas grupas vēl plašāk sevi pieteica šajā gadā. Cilvēki nu jau 5 gadus sanāk kopā Sabiedriskajā centrā, kas nupat paplašinājis savu darbību, atverot filiāli novada otrajā lielākajā apdzīvotajā vietā – Saulkalnē. Augustā mēs bijām liecinieki, ceru, vienai lieliskai mecenātisma tradīcijai – “Ezerkauliņu” māju dzimta novadam dāvināja ūdens pumpi stacijas laukumā. Paldies viņiem par to! Tomēr visplašāk novada vārds izskanēja saistībā ar mūsu novadnieka, lielākā no mums - Knuta Skujenieks 80 gadu jubilejas pasākumiem. Knut, prieks būt kopā ar Tevi vienā novadā! Daudz laimes vēlreiz! Un pašā gada nogalē tradicionāli tika sveikti sakoptāko īpašumu saimnieki. Kā skaistākā sēta atzīta Apšenieku ģimenes īpašums Doles salā. Un, kā redzams, mums ir un būs savs vīns! Šogad esam uzsākuši darbu pie kultūras nama Enerģētiķis renovācijas projekta. Darbus uzsāksim nākamā gada pirmajos mēnešos, turpmāko divu gadu laikā pārveidojot kultūras namu par mūsdienīgu kultūras telpu. Visu notikumu virknē viens, manuprāt, ir īpašs. Tā ir salaspiliešu atsaucība un ieinteresētība par Rīgas ielas dīķu gulbjiem. Prieks, ka spējam vienoties kopīgās rūpēs un atbildībā par gulbju pāri. Gulbji neviļus kļuvuši par mūsu kopējās apziņas simbolu. No sirds sveicu Jūsu Latvijas dzimšanas dienā. Lai mums izdodas! Dievs, svētī Latviju!  

lasīt vairāk
Priekšsēdētāja uzruna 2016. gada 11. novembrī

Zemessargi, jaunsargi, skolēni, mani novadnieki, Latvijas karavīri! Šajā 11. novembra dienā visā Latvija vienojamies lāpu gājienos. Pieminam Latvijas valsts uzvaru, atceramies latviešu karavīru varoņdarbu. Bet reizē, ejot kopīgā solī un iededzot ugunis, mēs visiem demonstrējam savu atbildību - atbildību par mūsu tautas un valsts likteni. Ko šodien saprotam ar šiem vārdiem – “būt atbildīgiem par valsti”? Vai atbildīgi rīkojas tie, kuri kladzina, ka no mums jau nekas nav atkarīgs, ka visu mūsu vietā izšķir kāds cits – kādi priekšnieki, kādas citas lielvaras un valstis? Manuprāt, atbildība šajos laikos nozīmē būt gataviem pēc labākās sirdsapziņas izpildīt savu pienākumu un, ja vajadzēs, arī savu karavīra pienākumu. Tomēr reizē ar militāriem draudiem pastāv arī draudi bez militāra spiediena valstij pazaudēt savu DNS kodu. Pārvērsties no nacionālas, demokrātiskas, Rietumu sabiedrībai piederošas, tolerantas zemes par kādu teritoriju, kurā valda autokrātija, mūsu kultūrai neierasti tikumi – un, jā, tas viss ar nosaukumu “Latvija”. Un vai tie būs Latvijas patrioti, kuri gan sakāmies mīlam šo valsti, bet mēģina to pārvērst pilnīgā pretstatā tam, par ko mūsu senči cīnījās 1919. gadā? Reizē ar militāriem draudiem mūs apdraud arī sabiedrības sašķeltība. Sašķeltība ekonomiskajā nevienlīdzībā un, diemžēl, dažreiz arī sašķeltība etniskajā ziņā. Latvijas valsts pieder mums visiem, un man ir patiess prieks par daudziem krieviem, ukraiņiem, poļiem un citu nāciju pārstāvjiem, kuri šodien ir kopā ar mums. Mani pārņem lepnums par tiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, bet kuri dienē mūsu militārajos spēkos. Man ir liels gods šodien sveikt mūs zemessardzi – par novadu atbildīgā 19. nodrošinājuma bataljona kareivjus. Vēl nesen viņi pie mums atzīmēja sava bataljona 25 gadu pastāvēšanu. Mums bija iespējā arī vērot viņus darbībā – Salaspils novadā norisinājās bataljona militārās mācības. Un laikam jau viņi vislabāk zina, ka izšķirošajā krīzes brīdī nekas nepaliek pāri, kā tikai tava biedra plecs kaujas laukā. „Lai zobens izlemj cīņu, lai karogs vada mūs” - viņu devīze. Patiesi - militārās iemaņas, pieredze un bruņojums ir veltīgs, ja tam pāri nestāv ideja par brīvu valsti. Dievs, svētī Latviju!

lasīt vairāk
Aicinām piedalīties Lauku ielas projekta sabiedriskajā apspriešanā!

Salaspils novada dome ir nolēmusi nodot sabiedriskajai apspriešanai SIA “Marten Projekti” izstrādāto Lauku ielas rekonstrukcijas projektu. Būvprojekta “Lauku ielas posma rekonstrukcija Salaspilī” ietvaros ir plānota ielas brauktuves pārbūve, paredzot brauktuves segas kārtu nomaiņu un nodrošinot ielas noslogojumam atbilstošu stiprību, satiksmes drošības uzlabošana pie Salaspils 1. vidusskolas un Lauku, Ceru un Nometņu ielas satiksmes mezglā, pārbūvējot to un nodrošinot drošu pārvietošanos gājējiem un velobraucējiem. Tāpat ir paredzēts izveidot lietus ūdens novadīšanas sistēmu, izbūvējot slēgta tipa ielas ūdens atvades tīklu. Plānots arī sakārtot un pārbūvēt ielas robežās esošos sakaru un elektropārvades gaisvadu līnijas, kas bojā gan ielas vizuālo tēlu, gan, iespējams, rada elektro un sakaru traucējumus Salaspils iedzīvotājiem sliktos laikapstākļos. Ir plānota arī no ielas brauktuves atdalītu gājēju ietvju un veloceliņu izbūve. Svarīgākajās šķērsošanas vietās plānota gājēju pāreju izveide un aprīkošana. Kopumā tiks ievērojami uzlabotas iedzīvotāju, īpaši kājāmgājēju un velosipēdistu pārvietošanās iespējas. Visā ielas garumā uzstādīs energoefektīvu ielas un ietvju gaismekļus, bet gājēju pāreju vietās - speciālo apgaismojumu. Pašvaldībai ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis, tāpēc ir izsludināta sabiedriskā apspriešana, kas notiek no  16. decembra līdz 2017. gada 16. janvārim. Tās laikā varat sūtīt savu viedokli par plānoto Lauku ielas rekonstrukciju uz e-pastu 

lasīt vairāk
Dienas centrs novēl pārticīgu Jauno gadu!

Salaspils Diena centra darbinieku un klientu kolektīvs radoši sagaidīja Ziemassvētkus ar tā galveno varoni - brīnumaino Ziemassvētku vecīti. Lai pienācīgi viņu uzņemtu un radītu ziemas pasakas brīnumaino noskaņu centra klientiem, viena no telpām tikai pārvērsta par Ziemassvētku vecīša rezidenci. Rotāšanas darbos piedalījās centra darbinieki, klienti un skolēni no Salaspils 1. vidusskolas Labestības nedēļas ietvaros. Gada nogalē centrs atskatās uz 2016. gada aktualitātēm un izsaka pateicību klientu asistentiem. Dienas centra kolektīvs novēl visiem līksmu gadumiju, veiksmīgu un pārticīgu jauno gadu!  

lasīt vairāk
Pabalstu sistēmā būs būtiskas izmaiņas

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017.gadā. No 2017.gada 1.janvāra:Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro. 2017.gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011.gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017.gada 1. janvāra un par periodu no 1.janvāra to izmaksās līdz 2017.gada jūnijam. Slimības pabalstu izmaksās cilvēkiem, kuriem darba nespēja iestājusies nodarbinātības periodā. Pēc darba attiecību pārtraukšanas cilvēkiem ir tiesības iegūt bezdarbnieka statusu, reģistrējoties Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī saņemt bezdarbnieka pabalstu. Pagarinās bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas kvalifikācijas periodu – sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam būs jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā (šobrīd 9 mēneši 12 mēnešu periodā) pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā. Tiesības uz vecāku pabalstu būs arī tad, ja darba tiesiskās attiecības ir bijušas uz grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma iestāšanās brīdi, bet beigušās šā atvaļinājuma laikā. Ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā (4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.maijam. Valsts sociālos pabalstus (ģimenes valsts pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu u.c.) varēs pieprasīt sešu mēnešu (iepriekš 12 mēnešu) laikā no tiesību rašanās dienas. Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par vecāku pabalsta saņēmējiem un bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai tiks veiktas no 171 eiro (šobrīd no 142,29 eiro). Savukārt bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā par personu turpmāk veiks sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas arī invaliditātes apdrošināšanai (šobrīd invaliditātes apdrošināšanas stāžā šo laiku neieskaita), un šīs iemaksas veiks no 171 EUR (šobrīd – no 71,14 eiro). Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (šobrīd – 64,03 eiro, personai ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro) piešķirs personai, kurai nav tiesību uz valsts pensiju, nav nodarbināta un ir sasniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu (iepriekš – pabalstu piešķīra, ja persona bija par 5 gadiem pārsniegusi vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu). Vienam no adoptētājiem, kurš adoptējis ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vecumā līdz trim gadiem, piešķirto 10 kalendāra dienu atvaļinājumu apmaksās 80% apmērā no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un par šo laiku tiks veiktas iemaksas sociālajai apdrošināšanai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu un invaliditātes apdrošināšanai no 171 eiro (līdz šim no 142,29 eiro). Pilnveidoti nosacījumi vecāku pabalsta piešķiršanai – no 2017.gada 1.janvāra tiesības uz vecāku pabalstu būs arī tad, ja darba tiesiskās attiecības ir bijušas uz grūtniecības vai dzemdību atvaļinājuma iestāšanās brīdi, bet beigušās šā atvaļinājuma laikā (līdz šim, pretendējot uz vecāku pabalstu, svarīgs nosacījums bija atrašanās darba tiesiskajās attiecībās uz vecāku pabalsta pieprasīšanas brīdi). Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu līdz sešu gadu vecumam būs 95 eiro, par bērna uzturēšanu no septiņiem līdz 18 gadiem – 114 eiro (līdz šim 45,53 eiro). VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru un starpību izmaksās līdz 2017.gada 1.jūlijam (pārejas periods nepieciešams izmaiņu veikšanai VSAA informācijas sistēmās). Atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpes nodrošināšanu būs 171 eiro (līdz šim 49,80 eiro) Turklāt tiks veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas par periodu, kurā bērns atrodas adoptētāja aprūpē. VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās atlīdzības apmēru un starpību izmaksās līdz 2017.gada 1.aprīlim (pārejas periods nepieciešams izmaiņu veikšanai VSAA informācijas sistēmās). No 2017.gada 1.aprīļa: Palielinās valsts atbalstu apgādnieku zaudējušiem bērniem – apgādnieka zaudējuma pensijas, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālos apmērus. Par bērnu līdz 6 gadu vecuma sasniegšanai minimālais apmērs būs 92,5 eiro (bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro), bet pēc bērna 7 gadu vecuma sasniegšanas – 111 eiro. VSAA pārskatīs pabalsta apmēru un par periodu no 1.aprīļa to izmaksās ne vēlāk kā 2017.gada 30.septembrī (pārejas periods nepieciešams izmaiņu veikšanai VSAA informācijas sistēmās).

lasīt vairāk
Policija aiztur narkomānu

28.12.2016. plkst. 17.37 Salaspils pašvaldības policijas darbinieki, veicot reidu pašvaldības iestādē “Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds” Skolas ielā 7 koplietošanas telpās, aizturēja un nogādāja Valsts policijā 1993. gadā dzimušu vīrieti acīmredzamā narkotisko vielu reibumā, pie kura atrada polietilēna maisiņu ar deviņām baltām tabletēm bez uzrakstiem. Vīrietis tablešu izcelsmi paskaidrot nevarēja. Par konstatētajiem pārkāpumiem Valsts policijā uzsāktas administratīvo pārkāpumu lietas.

lasīt vairāk
Kur vērsties, ja svētku laikā nepieciešama medicīniskā palīdzība?

Tuvojoties Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām, Nacionālais veselības dienesta atgādina par medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām iedzīvotājiem. Medicīniskus padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.* Pa šo tālruni pieredzējuši mediķi sniedz medicīniskus ieteikumus iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams ģimenes ārsta padoms, bet sūdzības par veselības stāvokli ir parādījušās ārpus ģimenes ārsta darba laika. Brīvdienās un svētku dienās tālruņa mediķi būs pieejami visu diennakti. Ar tālruņa speciālistiem iedzīvotāji ir aicināti sazināties arī gadījumos, kad ir šaubas, vai palīdzība nepieciešama steidzamā kārtā vai arī veselības problēmas var risināt plānveida kārtībā, pēc svētkiem dodoties pie ģimenes ārsta. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, kas sniedz medicīniskas konsultācijas ģimenes ārsta kompetences ietvaros. Par vizīti pie dežūrārsta jāveic pacienta iemaksa 1,42 eiro** apmērā. Traumas vai pēkšņas saslimšanas gadījumā medicīnisko palīdzību sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas. Ja tiek plānots patstāvīgi doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, pirms došanās ieteicams ar slimnīcu sazināties, lai noskaidrotu palīdzības saņemšanas iespējas atbilstoši pacienta veselības stāvoklim. Piemēram, ir slimnīcu uzņemšanas nodaļas, kurās var vērsties, ja ir aizdomas par kaula lūzumu, savukārt citās var vērsties, ja gūti ķermeņa apdegumi. Jāņem vērā, ka slimnīcu uzņemšanas nodaļās netiek sniegta valsts apmaksāta medicīniskā palīdzība gadījumos, kas nav neatliekami un kuros bijusi nepieciešama plānveida pakalpojuma saņemšana. Dežūrārstu darba grafiks svētku brīvdienās un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama Nacionālā veselības dienesta mājaslapas sadaļā "Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas".  *Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis darba dienās darbojas no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennakti. **Pacienta iemaksas nav jāveic no pacienta iemaksām atbrīvotajām iedzīvotāju grupām. Piemēram, bērni līdz 18 gadiem, grūtnieces, 1. grupas invalīdi, trūcīgās personas, politiski represētās personas u.c.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs