Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Uzruna piemiņas brīdī Salaspils memoriālā 2015. gada 8. maijā

Ļoti cienījamā Ministru prezidente!Augsti godātais ministra kungs!Ekselences! Otrais pasaules karš mūsu Salaspils novadā atstājis dziļas rētas. Pirmskara laikā iekārtotās armijas nometnes un ar to saistītā infrastruktūra, bija pamatā tam, lai Latvijas valsti okupējušie noziedzīgie režīmi tieši mūsu novadā ierīkotu represīvas nometinājuma vietas Latvijas patriotiem, okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem, no dažādām Eiropas valstīm atvestiem ebrejiem, kara gūstekņiem. Bez Salaspils nometnes novadā 1941. gadā darbojās arī Sarkanās armijas karagūstekņu nometne STALAG, kurā necilvēcīgos apstākļos tika turēti gūstā saņemtie sarkanarmieši - daudzi no viņiem, neizturot badu un salu, mira. Jebkurš totalitārs, antidemokrātisks režīms nespēj pastāvēt bez dažādu sabiedrības grupu pretnostatīšanas, bez citādi domājošo iebaidīšanas un paverdzināšanas. Tas nespēj pastāvēt bez cilvēktiesību pārkāpšanas, bez kara un tā vešanas noteikumu pilnīgas ignorēšanas. Tas, vienkārši, nevar pastāvēt bez ciešanu radīšanas. Mums vienmēr to jāatceras laikā, kad daži atļaujas apšaubīt pēc otrā pasaules kara Eiropas demokrātisko valstu sasniegto. Laikā, kad tiek mēģināts atdzīvināt totalitārisma rēgu Eiropā. Laikā, kad pie Eiropas Savienības robežām dzirdama lielgabalu duna. Latvijas valsts liktenis Otrajā pasaules karā bija traģisks. Divu noziedzīgu totalitāru režīmu sazvērestība atņēma mums valsti uz pusgadsimtu. Zaudējuši tiesības lemt pār savu zemi, mēs vispirms piedzīvojām komunistu terora šausmas. Pēc „Baigā gada” Latvijas cilvēki un īpaši jau Salaspils novada ļaudis bija liecinieki neaprakstāmai nacistu cietsirdībai pret sievietēm, bērniem, novārdzinātiem karavīriem. Vairākās salaspiliešu paaudzēs saglabājušies nostāsti par nometnes bērniem, kuri, zaudējuši savus vecākus, tika pieņemti apkārtējo zemnieku sētas. Bija bērni, kurus uzaudzināja salaspiliešu ģimenes. Nostāsti par maizes došanu badā mērdētiem krievu karavīram sētas otrā pusē. Cietsirdības laikmetā vienmēr bija kāds, kurš izvēlējās dzīvot pēc cilvēcības likuma. Tomēr katram upurim ir kāds konkrēts bende, katram cietējam - kāds konkrēts varmāka. Kāds, kuru īpaši sagatavojuši šim cietsirdības darbam. Kāds, kuram filigrānas propagandas rezultātā ir ‘’izskalota’’ cilvēcība un līdzcietība, spēja pieņemt citādo. Pieminot Otrā pasaules kara upurus un atzīmējot Nacisma sagrāves 70. gadskārtu, mēs nevaram pieļaut šī lielā notikuma izmantošanu savtīgiem politiskiem mērķiem. Mērķiem, kuri kalpo nevis svētai piemiņai un turpmākai totalitārisma nepieļaušanai, bet gan impērisku ambīciju apmierināšanai. Eiropieši pazīsts to cenu, ko Eiropa samaksāja par, dažreiz pat leģitīmā ceļā, pie varas nākušajiem noziedzniekiem. Mēs zinām, ar ko tas parasti sākas un cik traģiski vienmēr beidzas. Šodien pieminot Otrā pasaules kara upurus, mums jāapņemas darīt visu iespējamo, lai nepieļautu jauna plaša mēroga kara sākšanos Eiropā. Tas ir mūsu visu atbildība un pienākums!

lasīt vairāk
Latvijas valsts stāv uz savām kājām!

Godātie novadnieki! Pirms 25 gadiem Latvijas tauta deklarēja savu izvēli par labu demokrātiskai Eiropas valstij. Mēs izšķīrāmies par Rietumeiropas vērtībām. Šajā gadskārtā, atskatoties uz to dienu notikumiem, ir jāapbrīno tos cilvēkus, kuri bija neatkarības kustības virzītājspēks. Vislatvijas tautas deputātu sanāksmei Daugavas stadionā veltītajā konferencē aprīlī uz šo laiku atskatījās Dainis Īvāns, Tālavs Jundzis, Jānis Škapars un citi. Savos priekšlasījumos viņi atcerējās dažādas detaļas, pieņemto lēmumu nianses un pamatojumus. Cik visi viņi bija profesionāli sava virsuzdevuma sasniegšanā – Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā! Visi – radošā inteliģence, akadēmiskās aprindas, tautsaimnieki, lauksaimnieki, protams, izcilie juristi, kuri slīpēja katru vārdu 4. maija neatkarības deklarācijā. Cik pamatoti tika izstrādāts Latvijas valsts pārmantotības koncepts! Cik pārdomāta bija politiskā taktika, vēlēšanu stratēģija. Visi ar vienu mērķi, ar vienu sparu un pašupurēšanos. Cik saliedēti strādāja jaunās valsts Ministru kabinets pilnīga ekonomiskā haosa apstākļos! Viss Latvijai, viss brīvībai! Vai šodien esam ieguvuši to, pēc kā alkām un par ko cīnījāmies? Vai tas ir tas, ko savos sapņos bijām lolojuši? 2014. gada ANO Tautas attīstības indeksā Latvija starp 185 valstīm ieņem 48. vietu. Un šeit var teikt „tikai 48. vietu” vai „augsto 48. vietu”. Vai glāze ir pustukša vai pa pusei pilna? Vai 90. gadu ekonomiskie satricinājumi, divtūkstošo viļņveidīgās krīzes bija to vērtas? Veselu padomju laika plānveida rūpniecības nozaru aizstāšana – bija to vērta? Ukraina šobrīd ir 83. vietā. Valstī plosās karš, un tā stāv priekšā smagām ekonomiskām reformām, kuras gaidīja šo valsti tos pašus 25 gadus. Ukrainā tagad tiek darīts tas, ko mēs ar lielu čīkstēšanu un mocīšanos, bet tomēr savulaik izdarījām. Ja būtu rīkojušies izlēmīgāk un mazāk ļāvušies populismam, tad tagad varbūt ANO attīstības indeksā apsteigtu Igauniju, kas ieņem 33. vietu. Ir pat bail iedomāties, kas tagad būtu Latvija, ja mēs nebūtu darījuši to, kas jādara, bet būtu ļāvušies vājumam. Vienmēr kādam glāze būs „pustukša” un kādam „pa pusei pilna”. Tomēr neviens nevaram noliegt, ka glāzē ir ūdens. Latvijas valsts stāv uz savām kājām, ar izaicinājumiem un daudz darāmā. Es novēlu visiem šajā svētku dienā tiekties pēc jauniem sasniegumiem. Būt stipriem un vareniem! Jūsu Raimonds Čudars 2015.gada 4.maijā

lasīt vairāk
NVO konkursa rezultāti

Ar 2015.gada 13.maija domes sēdes lēmumu (prot. Nr. 10, 6.§) ir noteikti atbalstāmie Nevalstisko organizāciju projekti, kuri saņems līdzfinansējumu savu projektu īstenošanai. Kopumā no 13 iesniegtajiem projektiem, tika daļēji vai pilnībā atbalstīti 10 projekti, ar kuru iesniedzējiem tuvākajā laikā tiks slēgti līgumi par projektu realizēšanu (tiks paziņots personīgi projekta vadītājiem). Nr. p.k. Projekta realizētājs Projekta nosaukums Piešķirtais finansējums, EUR 1. Biedrība “Atvasīte” “Sajūtu taka” 1 794.50 2. Biedrība “Aktīvās atpūtas atbalsta biedrība “Dole”” “Piedzīvojumu sacensības “Doles vasara 2015”” 1 725.00 3. Biedrība “Salaspils Džosui Karatē Klubs” “Sporta, aktīvas atpūtas un lielo piedzīvojumu diena Saulkalnē (visām vecuma kategorijām, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām)” 2 200.00 4. Biedrība “Zibsnis” “Nakts nav šķērslis” 1 400.00 5. Biedrība “Salaspils pensionāru kopa” “Es Latvijā, Latvija manī” 750.00 6. Salaspils novada bērnu un jauniešu ar invaliditāti biedrība “Zelta atslēdziņa” “Liepāja 390” 1 845.00 7. Mākslinieku un Daiļamatnieku asociācija (MDA) “Salas pils” “X spēles” 1 498.00 8. Biedrība “Nākotnes Salaspils” “Aktīvās atpūtas veicināšana Salaspils novada” 1 350.00 9. Nodibinājums “Kolarda fonds” “”Kā dzīvot pēc vēža” – veselības izglītības projekts un atbalsta pasākumi onkoloģiskajiem pacientiem Salaspilī” 2 040.00 10. Salaspils invalīdu biedrība “Nometne cilvēkiem ar kustības traucējumiem kempingā “Meža salas”” 1 835.00 Atgādinājums - rūpīgi iepazīties ar līgumu un izpildīt visas nepieciešamās saistības! Lai izdodas veiksmīgi realizēt projektus!

lasīt vairāk
Piedalies Dienās bez rindām un uzzini vairāk par e-pakalpojumiem!

No 14. līdz 21. maijam notiek pirmā valsts iniciatīva «Dienas bez rindām», kurā vairāk nekā 80 valsts un pašvaldību iestādes konsultēs iedzīvotājus un uzņēmējus par e-pakalpojumu lietošanu, lai turpmāk saziņa ar valsti notiktu ātrāk un ērtāk. Uzņēmēj, nestāvi rindā, iesniedz dokumentus elektroniski! Pirmie 300 uzņēmēji, kas ieradīsies Uzņēmumu reģistrā pie e-paraksts speciālistiem ar eID karti, kurā ir aktivizēti e-parakstīšanas sertifikāti, sagatavos iesniegšanai, e-parakstīs un iesniegs Uzņēmumu reģistram savu dokumentu elektroniski, saņems viedkaršu lasītāju. Ieskaties, noderīgi materiāli!     • Infolapa « Personas apliecība (eID karte) » http://ej.uz/eidkarte (jaunums!)    • Infografika « Kā sākt lietot e-pakalpojumus? » http://ej.uz/lietoepakalpojumus    • « Kas ir e-paraksts un kur tas var noderēt? » http://ej.uz/kasireparaksts    • Infolapa « Digitālā bibliotēka » http://ej.uz/digitalabiblioteka Projekts ir saņēmis Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības projekta Nr. VSID/TP/CFLA/11/19 «Atbalsts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu aktivitāšu prioritāšu mērķu sasniegšanas nodrošināšanai» finansējumu

lasīt vairāk
Salaspils novada pašvaldība iesaistās projektā par klimata pārmaiņām un energopārvaldību

Š.g. 8.maijā ar pirmo partneru tikšanos uzsācies klimata pārmaiņām un energopārvaldībai pašvaldībās veltīts projekts. Enerģijas patēriņa un ietekmes uz vidi samazināšana ir viena no aktuālākajām tēmām Eiropas un Latvijas politikas dienas kārtībā. Dažādi pētījumi ir pierādījuši, ka tieši pašvaldībām ir vislielākais potenciāls abu mērķu sasniegšanā. Salaspils novada pašvaldība ar projekta “Jaunu metožu lietojums apmācībās par pielāgošanos klimata pārmaiņām un to mazināšanu” atbalstu turpinās līdzšinējos sasniegumus ceļā uz ilgtspējīgu pārvaldību enerģētikas un vides jomās, kā arī veicinās sabiedrības izpratni un iesaisti klimata pārmaiņu mazināšanā. Projekta rezultātā tiks izstrādāti apmācību materiāli, apmācību programma un modulis, organizētas 4 apmācības 4 plānošanas reģionos, rīkots seminārs un noslēguma konference, kā arī izdots mācību materiāls (grāmata). Projekta koordinators ir SIA “Ekodoma”, kam ir ilggadēja pieredze enerģētikas un vides jomās, tai skaitā apmācību organizēšanā. Projekta partneri ir Salaspils un Saldus novadu pašvaldības, Jūrmalas pilsētas pašvaldība un Ostfoldas Universitātes koledža Norvēģijā. Ar savu pieredzi projekta ietvaros dalīsies arī Liepājas pilsētas pašvaldības speciālisti. Projekts tiek īstenots Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas “Nacionālā klimata politika” neliela apjoma grantu shēmas atklāta konkursa ietvaros. Projektu plānots pabeigt līdz 2016.gada 30.aprīlim.

lasīt vairāk
Atgādinām, ka nekustamā īpašuma nodokļa otrais maksājums veicams līdz 2015.gada 15.maijam

Saskaņā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”, nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumi veicami vienu reizi ceturksnī ne vēlāk kā 31.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī, vienas ceturtdaļas apmērā no nodokļa gada summas vai arī reizi gadā – avansa veidā. Lai iegūtu aktuālo informāciju par nekustamā īpašuma nodokli, nodokļa maksātāji var izmantot portālu www.epakalpojumi.lv. Portāls sniedz iespēju: Iegūt informāciju par savu nekustamo īpašumu nodokli Latvijas pašvaldībās; Sekot līdzi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem; Apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli par sev piederošajiem vai par citas fiziskas vai juridiskas personas īpašumiem jau sagatavotā maksājumā, izmantojot ērtāko Ibanku; Pieteikties elektroniskai maksāšanas paziņojumu saņemšanai; Pieteikties e-pasta vai SMS atgādinājumam par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas termiņa tuvošanos. Aicinām nodokli samaksāt laicīgi, jo saskaņā ar likumu par laikā neveiktu maksājumu tiek aprēķināta nokavējuma nauda 0,05% apmērā no nesamaksātās summas. Lai nerastos pārpratumi saistībā ar nodokļa apmaksas termiņu, aicinām pieteikties atgādinājumu saņemšanai par nekustamā īpašuma nodokļa apmaksas termiņa tuvošanos e-pastā vai īsziņas veidā uz mobilo tālruni (SMS). Atgādinājuma vēstule uz norādīto e-pastu tiks izsūtīta septiņas dienas pirms maksāšanas termiņa, bet SMS veidā – maksāšanas termiņa samaksas dienā. Atgādinām, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam – juridiskai personai – mēneša laikā no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās brīža turpmākai saziņai ar NĪN administratoru ir jāpaziņo sava elektroniskā pasta adrese.

lasīt vairāk
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara uzrunas piemiņas brīdī Salaspils memoriālā

Augsti godājamais Salaspils novada domes priekšsēdētāja kungs!Ekselences!Skolu jaunatne, dāmas un kungi! Šodien daudzviet Latvijā, tāpat kā citās Eiropas un pasaules valstīs, mēs pulcējamies  kopīgos pasākumos, pieminot visus tos  nevainīgos cilvēkus, kas gāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Kalendārā ikviens no mums, atverot šīs dienas lappusi, lasa – „8. maijs - nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena”. Tieši šeit, Salaspils nometnes vietā, kā vēsta uzraksts uz memoriāla vārtiem – „vaid zeme”. Šajā vietā dzirdam bojā gājušo un cietušo simboliskus sirdspukstus. Tas ir traģiskās pagātnes noziegumu atgādinājums 21. gadsimtam – neaizmirst un nekad vairs nepieļaut tādu drausmīgu noziegumu, kāds bija Otrais pasaules karš. Tomēr šie simboliskie sirdspuksti arī atgādina par to, ka cilvēcīgums ir tas patieso lietu mērs, ar kuru mums dzīvojama sava dzīve. Otrais pasaules karš iznīcināja tautas un valstis. Karš Eiropā beidzās pirms 70 gadiem 8. maijā. Šeit, Latvijā, un vēl vairākās Eiropas valstīs, tik ļoti gaidītās kara beigas tomēr nenesa brīvību un mieru. Diemžēl Eiropas lielā daļā sekoja vēl gari nebrīves gadi. Latvijā tika brutāli apspiesta jebkura brīvības izpausme, cilvēku varēja iznīcināt pat par pateiktu vārdu. Vienīgi domas bija brīvas. Latvijas tauta bija tik drosmīga un gudra, ka pirms 25 gadiem prata panākt mūsu neatkarības atjaunošanu. Te, Salaspilī, mēs esam vienā no vietām, ko mūsu zemē nodevīgi ir radījuši noziedzīgi režīmi un uzspiedušas svešas varas; pirms tam iznīcinot mūsu valsti un slepkavojot mūsu tautu. Nacistiskās Vācijas okupētajā Latvijā, kuras valstiskumu 1940. gadā likvidēja Padomju Savienība, jau 1941. gadā tika izveidota Salaspils nometne. Tā bija viena no daudzajām Vācijas nacionālsociālistiskā režīma represīvajām nometnēm, kur cilvēkiem atņēma brīvību, tos fiziski un garīgi pazemoja. Te notika vardarbība, bija piespiedu nodar­binātība, kā arī slepkavošana. Padomju okupācijas gados par Salaspils nometni ir radīti neiedomājami mīti un nepatiesības. Nožēlojami, ka uz nometnes upuru asinīm un bērnu asarām notiek mēģinājumi veidot savu politisko karjeru. Salaspils memoriāls ir viens no atceres objektiem Latvijā, kas maldīgi dažu apziņā turpina pastāvēt kā padomju okupācijas varas un tās ideoloģijas apliecinājums. Mūsu pienākums ir izstāstīt patieso stāstu, jo tas palīdzēs izskaust padomju gados izdomātos mītus. Tieši vēsturnieku pienākums ir apkopot vēstures mācības. Tāpēc esam gandarīti, ka top vispusīgs, akadēmisks vēstures pētījums par Salaspili. Pētījums, kas būs balstīts uz rūpīgi apzinātiem vēstures avotiem un faktu zinātnisku, nepolitizētu analīzi. Salaspils nometne bija ciešanu vieta. Te bojā gāja vairāki tūkstoši nevainīgu cilvēku. Salaspils upuri bija daudznacionāli - gan ebreji, gan latvieši, gan krievi, gan poļi, gan nometnē turētie baltkrievu bērni un daudzi citi. Salaspils gūstekņi bija arī nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tai skaitā Latvijas Centrālās padomes loceklis Konstantīns Čakste. Nometnē ieslodzīts bija arī vēlākais ārsts un literāts Miervaldis Birze. Šeit atradās par disciplīnas pārkāpumiem ieslodzītie latviešu leģionāri, kā arī citi, kas pretojās, vācu okupācijas laika varai. Šeit, galvenokārt apsardzē, bija arī nežēlīgā okupācijas režīma vietējie kolaboranti, tai skaitā arī no noziedzīgās „Arāja komandas”. Visi šie fakti pierāda, ka mums ir nepieciešams objektīvs stāsts par Salaspili. Tas ir mūsu pienākums pret tās upuriem. Tas ir pienākums pret nākamajām paaudzēm.  Šodienas pasākums šeit, Salaspils memoriālā, ir apliecinājums, ka mums ir apņēmība to darīt. Ekspozīciju, noteikti ir nepieciešams nodrošināt ar plašāku, izsmeļošāku un mūsdienīgāku informāciju. Tā jāpilnveido ar atbilstošu, objektīvu saturu, kurā nebūtu vietas ideoloģijai vai naida kurināšanai. Diemžēl arī šodien daudzās vietās Eiropā un pasaulē ir nemierīgi, mirst nevainīgi cilvēki. Necilvēcīgi noziegumi ir turpinājušies gan pagājušajā gadsimtā, gan arī tagad. Te varam minēt traģiskos notikumus bijušajā Dienvidslāvijā, arī Ruandā un Sīrijā. Tāpat redzam, ka agresijas izraisītāji Ukrainas austrumos neko nav sapratuši un neko no vēstures nav mācījušies. Upuri un cietušie ir pelnījuši, ka mēs ne tikai aizlūdzam par bojā gājušo dvēselēm. Ne tikai ik dienu, ik stundu cildinām un godājam cilvēcību, bet darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nepieļautu kara šausmu atkārtošanos. Tagad un arī turpmāk mums visiem ir jābūt drosmīgiem cīnītājiem, lai nosargātu Eiropas pamatvērtības – cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu. Šodien nolieksim galvu Otrā pasaules kara upuru piemiņai! Lai viņiem mūžīga piemiņa!    Ļoti cienījamā Ministru prezidente!Augsti godātais ministra kungs!Ekselences! Otrais pasaules karš mūsu Salaspils novadā atstājis dziļas rētas. Pirmskara laikā iekārtotās armijas nometnes un ar to saistītā infrastruktūra, bija pamatā tam, lai Latvijas valsti okupējušie noziedzīgie režīmi tieši mūsu novadā ierīkotu represīvas nometinājuma vietas Latvijas patriotiem, okupēto teritoriju civiliedzīvotājiem, no dažādām Eiropas valstīm atvestiem ebrejiem, kara gūstekņiem. Bez Salaspils nometnes novadā 1941. gadā darbojās arī Sarkanās armijas karagūstekņu nometne STALAG, kurā necilvēcīgos apstākļos tika turēti gūstā saņemtie sarkanarmieši - daudzi no viņiem, neizturot badu un salu, mira. Jebkurš totalitārs, antidemokrātisks režīms nespēj pastāvēt bez dažādu sabiedrības grupu pretnostatīšanas, bez citādi domājošo iebaidīšanas un paverdzināšanas. Tas nespēj pastāvēt bez cilvēktiesību pārkāpšanas, bez kara un tā vešanas noteikumu pilnīgas ignorēšanas. Tas, vienkārši, nevar pastāvēt bez ciešanu radīšanas. Mums vienmēr to jāatceras laikā, kad daži atļaujas apšaubīt pēc otrā pasaules kara Eiropas demokrātisko valstu sasniegto. Laikā, kad tiek mēģināts atdzīvināt totalitārisma rēgu Eiropā. Laikā, kad pie Eiropas Savienības robežām dzirdama lielgabalu duna. Latvijas valsts liktenis Otrajā pasaules karā bija traģisks. Divu noziedzīgu totalitāru režīmu sazvērestība atņēma mums valsti uz pusgadsimtu. Zaudējuši tiesības lemt pār savu zemi, mēs vispirms piedzīvojām komunistu terora šausmas. Pēc „Baigā gada” Latvijas cilvēki un īpaši jau Salaspils novada ļaudis bija liecinieki neaprakstāmai nacistu cietsirdībai pret sievietēm, bērniem, novārdzinātiem karavīriem. Vairākās salaspiliešu paaudzēs saglabājušies nostāsti par nometnes bērniem, kuri, zaudējuši savus vecākus, tika pieņemti apkārtējo zemnieku sētas. Bija bērni, kurus uzaudzināja salaspiliešu ģimenes. Nostāsti par maizes došanu badā mērdētiem krievu karavīram sētas otrā pusē. Cietsirdības laikmetā vienmēr bija kāds, kurš izvēlējās dzīvot pēc cilvēcības likuma. Tomēr katram upurim ir kāds konkrēts bende, katram cietējam - kāds konkrēts varmāka. Kāds, kuru īpaši sagatavojuši šim cietsirdības darbam. Kāds, kuram filigrānas propagandas rezultātā ir ‘’izskalota’’ cilvēcība un līdzcietība, spēja pieņemt citādo. Pieminot Otrā pasaules kara upurus un atzīmējot Nacisma sagrāves 70. gadskārtu, mēs nevaram pieļaut šī lielā notikuma izmantošanu savtīgiem politiskiem mērķiem. Mērķiem, kuri kalpo nevis svētai piemiņai un turpmākai totalitārisma nepieļaušanai, bet gan impērisku ambīciju apmierināšanai. Eiropieši pazīsts to cenu, ko Eiropa samaksāja par, dažreiz pat leģitīmā ceļā, pie varas nākušajiem noziedzniekiem. Mēs zinām, ar ko tas parasti sākas un cik traģiski vienmēr beidzas. Šodien pieminot Otrā pasaules kara upurus, mums jāapņemas darīt visu iespējamo, lai nepieļautu jauna plaša mēroga kara sākšanos Eiropā. Tas ir mūsu visu atbildība un pienākums!  

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs