Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Uzruna LR proklamēšanas 97. gadadienas svētku sarīkojumā

Augsti godātie Salaspils novada domes deputāti, novadnieki, mūsu viesi, pašvaldības darbinieki! Mūsu svētku sajūtu šogad aptumšo nesenie notikumi Parīzē. Pēc šausminošiem terora uzbrukumiem Eiropa ir apjukusi. Mūsu kopējās lielajās mājās valda bailes un šaubas par nākotni. Mūsu kopējām vērtībām ir pieteikts karš ciniskā un gļēvulīgā veidā, mērķtiecīgi atņemot dzīvības mierīgiem, neapbruņotiem cilvēkiem, sievietēm, invalīdiem. Jau ilgāku laiku mēs, eiropieši, saskaramies arī ar lielāko bēgļu pieplūdumu pēdējā pusgadsimta laikā. Tas viss vēl vairāk vairo bailes un neziņu par nākotni. Šajās nomācošo izjūtu piepildītajās dienās es domāju par tām šaušalīgajām idejām, kuras liek atņemt dzīvības līdzcilvēkiem, pašnāvīgi uzspridzinoties, kuras liek tiešā tēmējumā, skatoties upurim acīs, aukstasinīgi nogalināt. Par idejām, kuras pēc šiem elles darbiem, dod laimes apsolījumus paradīzē. Un te nav jāmin kādas konkrētas reliģijas vārds – vēl pirms nieka tūkstots gadiem „civilizētie” eiropieši šādu ideju vadīti šturmēja Jeruzālemi. Vēl 17. gadsimta ticības karos Eiropā gāja bojā vismaz 8 miljoni cilvēku. Bet pirms simts gadiem, pretējo pušu kapelāniem piesaucot vienu un to pašu dievu, Eiropā noslaktēja apmēram 20 miljonus cilvēku. Paldies dievam – mēs laikam esam mainījušies! Ko šādam varmācīgam fundamentālismam varam likt pretī mēs – mēs mūsu novadā, mēs mūsu Latvijā, mēs mūsu Eiropā. Jā, mūsu Eiropā, jo Parīze ir Tallina, Viļņa, Rīga un Parīze ir arī Salaspils. Mēs liksim lietā mūsu militāro spēku? Iedarbināsim NATO 5. pantu? Protams, nav šaubu – mūsu karavīri, zemessargi un policisti izdarīs visu, kas no viņiem atkarīgs. Bet vai ar to pietiks, lai uzvarētu šajā karā? Franču futbola līdzjutēji pēc sprādzieniem stadionā uzsāka dziedāt Marseljēzu, demonstrējot tautas vienotību ar valsti. Francijas Republikas devīze ir „Brīvība, Vienlīdzība, Brālība” (Liberté, Egalité, Fraternité). Šie vārdi vēl 18. gadsimtā aizsāka modernās Eiropas izveidi. Tieši šajā baiļu un šaubu brīdī izskanēja Eiropas idejas pārspēks pār tumsonību. Tolerance, tiesiskums, demokrātija – tik bieži mūsu pašu apšaubītas un kritizētas idejas! Bet, ja vajadzēs, tieši tās būs idejas, kuras liks Eiropai vēl vairāk apvienoties. Gan terorisms, gan bēgļi ir visu mūsu – eiropiešu – kopējs izaicinājums, un tikai kopā ar to tiksim galā. Rītdienas jubilāre – mūsu Latvija – tiek ierauta šajos pasaules pārmaiņu vējos. Mēs neapzināti satraukuma brīžos uzdodam jautājumu – kāda būs mūsu valsts un mūsu tautas nākotne? Mūsu vēsturiskā pieredzi ir tik skaudra. Mums ir arī tendence domāt par savu valsti kā par mazu Eiropas perifērijā esošu zemi, no kuras maz kas atkarīgs. Atklāšu Jums noslēpumu – no mums ir atkarīgs pilnīgi viss. Tieši no mums ir atkarīgs, vai Eiropa kļūs tikai stiprāka, vienotāka, spējīgāka kopā aizstāvēt sevi gan militāri, gan ekonomiski. Tikai no mums ir atkarīgs, vai Eiropu, uzpērkot atsevišķas dalībvalstis, politiķus, radikālas partijas, nesašķels mūsu neparedzamais Austrumu kaimiņš. Cik daudzi tīkotu redzēt Eiropu un arī Latviju radikalizētu, ksenofobisku, homofobisku, bez līdzcietības. Jo tieši tas būtu Eiropas gals, un tad gan tiktu zaudētas gan valstis, gan kultūras. Vēlēsim mūsu Latvijai gudrus un tālredzīgus cilvēkus, kas spēj atšķirt (kā dziesmā teikts) „pelavas no graudiem”. Valsts dzimšanas diena ir gada nogalē, kad varam atskatīties uz jau gandrīz pagājušo gadu Salaspils novadā. Bez ielu asfaltēšanām, atpūtas laukumu ierīkošanām, vecās Salaspils stacijas un botāniskās dārza priekšlaukuma sakārtošanas, bez ķibelēm ar jaunā skolas korpusa rekonstrukciju, bez jauna tūrisma informācijas centra iekārtošanas, bez citiem infrastruktūras sakārtošanas projektiem, šogad vēlos izcelt kādu īpašu nemateriālu notikumu. Novada svētku laikā blakus valsts un Eiropas karogam esam pacēluši sava novada goda un lepnuma zīmi – savu karogu. Jā, tikai simbols, tikai īpaši skaists krāsu salikums. Bet tā ir mūsu ideja par labklājību un saticību mūsu novadā! Liberté, Egalité, Fraternité Dievs svētī Latviju!

lasīt vairāk
Zemessargi, jaunsargi, skolēni, mani novadnieki, Latvijas karavīri!

Latvija šovakar ir pārklāta ar piemiņas ugunīm. Šodien ir pagājuši 96 gadi no latviešu karavīru varoņdarba, kopā ar angļu un franču sabiedrotajiem izdzenot naidnieku no Rīgas. Šogad atzīmējam arī latviešu strēlnieku pulku dibināšanas simtgadi. 1915. gada jūlijā Latviju pāršalca uzsaukums – pulcējieties zem latviešu karogiem! Jau tā paša gada rudenī kaujā pie Plakaniem un Veisiem latvieši apturēja vācu pārspēku un lika par sevi runāt visā Eiropā. Vēlāk Ziemassvētku kaujās un kaujās pie mūsu pašu Mazās Juglas latviešu karavīru slava tikai auga. Latviešu militārās vienības izcēlās ar disciplīnu, komandieru profesionalitāti, precīzu uzdevuma izpildi. Pasaules kara izraisītajās jukās Krievijas impērijā nebija citas tik kaujas spējīgas militārās vienības. Tieši tad cilvēku apziņā tika likts pamats Latvijas armijai, tieši tad astoņos latviešu strēlnieku pulkos tika likts pamats 1919.-20. gada brīvības cīņu kaltajai uzvarai pār vācu–krievu apvienoto armiju Rīgā, Kurzemē un pār boļševikiem Latgalē. Bija modies kāds neizsakāms tautas gara spēks. Tieši tad mēs nopelnījām tiesības lemt pār savu likteni, mēs kļuvām savas valsts cienīgi. Ar upuriem, zaudējumiem un sāpēm. Mūsdienās Latvija, Eiropa, visa pasaule ir jaunu drošības izaicinājumu priekšā. Lai cik laba un sagatavota ir Latvijas armija, šā brīža uzdevuma smagumu varam nest tikai kopā ar saviem sabiedrotajiem. Mēs varam nosargāt savu valsti tikai kopā ar Eiropu un Ziemeļatlantijas bloku. Jāapzinās, cik tieši mums ir svarīgi izlīdzināt nesaskaņas Eiropas Savienības valstu starpā un nepieļaut tās izjukšanu, cik svarīgi ir stiprināt sadarbību ar Ameriku un Kanādu - cik svarīgi būt vienotiem! Ir beidzot pašiem sev jāpasaka – mēs esam viņi un viņi ir mēs! Nav citas alternatīvas šajā nemierīgajā pasaulē, kur atdzimst viduslaiku parašas, reliģiskais un impēriskais fundamentālisms. Domājot par Lāčplēša dienu, mani pārņem lepnums un apbrīna par tautu, kurai es piederu! Par tiem tūkstošiem Latvijas dēlu, kas izcīnīja brīvu valsti. Par tiem, kuri krita. Pieminēsim savu varoņus!

lasīt vairāk
Sākusies "Enerģētiķa" rekonstrukcijas publiskā apspriešana

Šodien sākas publiskā apspriešanu par kultūras nama “Enerģētiķis” ēkas plānoto rekonstrukciju. Pēc pašvaldības pasūtījuma SIA “BALTEX GROUP” ir izstrādājusi kultūras nama “Enerģētiķis” ēkas rekonstrukcijas tehnisko projektu un foajē interjera projektu. Atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam ir plānoti plaši pārbūves darbi.   Publiskā apspriešana notiks no 2015. gada 1. decembra līdz 2016. gada 1. februārim pašvaldības iestādes “Kultūras nams “Enerģētiķis”” telpās Skolas ielā 2, Salaspilī. Iestādes pirmajā stāvā novietotas planšetes ar rekonstrukcijas tehniskā projekta un foajē interjera projekta vizualizācijām un aprakstu, ietverot stāvu plānojumus, fasādes risinājumus un iekštelpu interjera attēlus. Planšetes apskatāmas arī pašvaldības administrācijas ēkā Līvzemes ielā 8. Turpat izvietotas aptaujas anketas un to savākšanas kastes.  Apspriešanas materiāli apskatāmi un anketa aizpildāma arī šeit. FOAJĒ un citas iekštelpas Kultūras nama “Enerģētiķis” esošais ieejas mezgls tiks pārveidots - izveidojot stiklotu piekārto fasādi, tiks paplašināts vējtveris, ieejas halle. Pirmajā stāvā plānots izveidot multifunkcionālu zāli, mazo zāli, halli, garderobi, tualetes telpas, kabinetus, palīgtelpas. Likvidējami esošie grīdas slīpumi multifunkcionālajā zālē, zāles grīda veidota vienā līmenī ar ieejas halles grīdu un evakuācijas izejām, lai nodrošinātu ērtu piekļuvi personām ar īpašām vajadzībām. Zāles aizmugurējā daļā veidotas skatītāju rindas slīpā plaknē. Ēkas dienvidu daļā virs esošā vienstāvīgā apjoma projektēts otrais stāvs, kurā izvietotas jaunas nodarbību telpas. Būves jauno apjomu daļas projektētas atšķirīgā apdarē – ir piekārtā stikla fasāde, kur ritmiski kārtoti caurredzami un necaurredzami paneļi. Otrajā stāvā izbūvējams jauns lielās zāles balkons ar skatītāju vietām, projektēta jauna evakuācijas izeja no balkona caur jumta terasi un āra evakuācijas kāpnēm. Šeit izvietotas arī nodarbību telpas, baleta zāle, administrācijas telpas, kamerzāle, skaņu ierakstu studija, garderobe, palīgtelpas, atpūtas telpa. Ēkas pagrabstāvā izvietotas visas funkciju nodrošināšanai nepieciešamās palīgtelpas un tehniskās telpas. FASĀDE Esošās ēkas būvapjomu veido dažāda izmēra paralēlskaldņi atšķirīgos materiālos un krāsu risinājumos – stiklota piekārtā fasāde, lamināta piekārtās fasādes. Ēkas galveno apjomu veidos slīpā virzienā likti lamināta piekārtās fasādes paneļi trijos toņos. Skatuves vertikālais un augstākais apjoms segts ar lamināta paneļiem tumšā tonī. Nodarbību telpas, ieejas apjoms, sānu izejas veidotas stiklotā piekārtās fasādes materiālā. Mūra fasāde siltināma, virs tās veidojot pretvēja izolāciju, izbūvējot piekārto ventilējamo fasādi. Jumti – siltināmi. Ēkas ārsienas un pārsegumu siltinājumu risinājumi veidoti saskaņā ar energoefektivitātes aprēķinu. Kultūras nama “Enerģētiķis” teritorijas labiekārtojums izstrādāts atbilstoši ēkas funkcionālajam risinājumam. Pie galvenās ieejas saglabāts esošais priekšlaukums, kuram maināms segums pret jauna bruģakmens plātnēm divos dažādos izmēros, faktūrās un krāsās. Pamatvirsma veidota no gludām baltā betona vai cita gaiša materiāla plātnēm. Laukuma pamatvirsmas plātnes šķērso tumša materiāla granīta vai skalotas virsmas bruģakmens līnijas, atgādinot straujas upes ūdens plūsmas līnijas. Laukuma galā izvietoti reklāmas stendi, kas telpiski atdala kultūras nama priekšlaukumu no blakus teritorijām. Gar laukuma malu, kas robežojas ar “Narvesen” gruntsgabala aizmuguri, izvietojami soli, kurus varētu izmantot skatītāji, vērojot pasākumu norisi priekšlaukumā. Celiņu un laukumu sistēma plānota atbilstoši ēkas jaunajai izmantošanai, kā arī stilistiski saskaņā ar esošās ēkas vizuālo tēlu. Gājēju celiņi veidoti visos nepieciešamajos virzienos. Paredzēta arī piebraukšana visās funkcionāli nepieciešamajās zonās. Piebrauktuves un automašīnu stāvlaukumi bruģēti ar pelēku un melnu betona bruģakmeni. Projektētās stāvvietas darbiniekiem un apmeklētājiem izvietotas teritorijas ziemeļu daļā, kā arī teritorijas DA daļā pie darbinieku ieejas. Zemes gabalā iespējams izvietot 31 automašīnu. Pie esošās dekorāciju piegādes rampas no Lauku ielas puses izvietots atkritumu konteineru laukums. Galvenās fasādes dienvidu stūrī izvietoti trīs karogu masti. Teritorijas D daļā veidota atpūtas zona, kurā izvietoti soliņi, atkritumu urnas un apgaismes ķermeņi. Pie personāla ieejas, kā arī priekšlaukuma malā pie ēkas ziemeļu fasādes izvietotas velonovietnes. Projektētas jaunas dekoratīvo stādījumu grupas, vizuāli norobežojot no kaimiņu zemesgabaliem, kas atrodas dienvidu un ziemeļu pusē. Rekonstrukcijas plānotās izmaksas ap 5 milj. eiro

lasīt vairāk
Pašvaldība paraksta sadarbības līgumu ar Latvijas Kultūras akadēmiju

No 12. līdz 14. novembrim Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) notika jau devītā kultūras zinātnēm un aktualitātēm veltītā starptautiskā konference „Kultūras Krustpunkti 2015”. Konferences mērķis ir publiskot nozīmīgu, starptautiski aktuālu kultūras un mākslas jomas problēmu izpētes rezultātus, kā arī aktivizēt akadēmisko diskusiju, kas ļautu paplašināt kultūras nozīmes izpratni sabiedrībā. Konferences norises dienās bija iespējams iepazīties ar vairāk nekā 90 pētījumiem, kurus prezentēja kultūras procesu eksperti, zinātnieki, augstskolu pasniedzēji, kā arī studenti. 13.novembrī konferences ietvaros notika “Pašvaldību rīts”, kur par kultūras dzīves un kultūrpolitikas aktualitātēm Latvijas pilsētu un novadu pašvaldībās referēja pašvaldību pārstāvji. Pašvaldību rītā tika svinīgi parakstīts sadarbības līgums kultūras jomā starp akadēmiju un Salaspils pašvaldību, kuru parakstīja Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela. Līgums paredz izdevīgu sadarbību abām pusēm. Piemēram, nodrošinot LKA studentu prakses iespējas pašvaldībā un LKA studentu pētniecisko darbu izstrādi par pašvaldībai aktuālām tēmām, kā arī savstarpējo informācijas apmaiņu. Tuvākajā laikā tiek plānots arī apjomīgs pētījums par kultūras pakalpojumiem Salaspils novadā, kura realizācijai tiks piesaistīta akadēmijas palīdzība. LKA jau ir veiksmīga sadarbības pieredze ar Rīgas, Lielvārdes, Ogres, Ventspils un Valkas pašvaldībām, kā arī tiek plānota arī ar Jūrmalas, Siguldas, Jēkabpils un citām pašvaldībām. Indra Trofimoviča, Salaspils novada domes kultūras metodiķe

lasīt vairāk
Aicinām iedzīvotājus izteikt priekšlikumus par Attīstības programmu

2012.gada 25.aprīļa sēdē dome apstiprināja Salaspils novada Attīstības programmu 2012.-2018.gadam. Attīstības programma ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas nosaka novada vidēja termiņa prioritātes un to īstenošanai nepieciešamo pasākumu kopumu. Lai nodrošinātu pamatotu un kvalitatīvu Salaspils novada attīstības plānošanu, kā arī nozaru ministriju norādījumus par pašvaldību attīstību programmu aktualizēšanu kontekstā ar Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gadam finansējuma pieejamību un Valsts kontroles 2015.gada 1.aprīļa revīzijas “Salaspils novada pašvaldības finanšu līdzekļu kultūrai, atpūtas un sporta pasākumiem izmantošanas lietderība un atbilstība normatīvo aktu prasībām” ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, tika izstrādāts Salaspils novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam aktualizētais projekts. Attīstības programmā tika precizētas sadaļas par tūrismu, uzņēmējdarbību, izglītību un kultūru. Aicinām iedzīvotājus sniegt komentārus un priekšlikumus par izstrādāto Salaspils novada Attīstības programmas 2012.-2018.gadam aktualizēto versiju līdz 2015.gada 11.decembrim: - elektroniski sūtot uz e-pasta adresi: \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ; - sūtot pa pastu uz adresi: Salaspils novada dome, Līvzemes iela 8, Salaspils, LV-2169; - iesniedzot personīgi Salaspils novada domes Apmeklētāju apkalpošanas centrā, Līvzemes ielā 8, Salaspils.

lasīt vairāk
Akceptēta SIA „Knauf” ģipšakmens ieguves paplašināšana

28. oktobra domes sēdē deputāti nolēma akceptēt SIA „Knauf” paredzēto darbību – ģipšakmens ieguves paplašināšanu atradnē „Salaspils”, Salaspils novadā ar nosacījumu, ka SIA „Knauf” ievēro Vides pārraudzības valsts biroja ziņojumā Nr.7 paredzētos obligātos nosacījumus, ar kādiem darbība īstenojama.

lasīt vairāk
Pierīgas pilsētu mēri pārrunā pašvaldību reformu plānu

Šodien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars un citi Pierīgas pašvaldību vadītāji tikās ar ministru Kasparu Gerhardu un pārrunāja jauno pašvaldību reformu plānu un turpmākās sadarbības iespējas. Jautājumi, kuri pirmkārt būtu jārisina, ir izglītības jomas sakārtošana. Demogrāfiskās tendences Latvijā parāda, ka vienīgā vieta, kur iedzīvotāju skaits pieaugs, ir Pierīga, tāpēc nepieciešami ilgtermiņa risinājumi gan bērnu dārzu, gan skolu jautājumos.

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs