Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Salaspils mazstāvu rajonos turpinās komunikāciju izbūve

Sāksies ielu apgaismojuma tīklu izbūve Meldru un Smilgu ielās. Šobrīd Meldru ielā un Smilgu ielā noslēgumam jau tuvojas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūve, ko plānots pabeigt līdz 30.augustam. Savukārt 1.augustā šajā rajonā sāksies ārējā apgaismojuma tīklu izbūve vairāk kā 4 kilometru garumā. Būvdarbu izpildes termiņš ir 31.oktobris. Darbus veiks SIA „Delta EM”. Ielas reljefs nosaka, ka apgaismes stabi tiks uzstādīti  ne mazāk kā pusmetru no grāvju malām. Kabeli ieraks ne mazāk kā 0,7 m dziļumā un ne tuvāk kā 0,5 m no īpašumu robežām. Vietās, kur kabelis būs tuvāk par 2 m no esošajiem kokiem, tas tiks ievilkts caurulēs un ieguldīts bez mehānismu pielietošanas, saudzīgi atrokot koku saknes, tās nesabojājot. Diemžēl iedzīvotājiem jārēķinās, ka gadījumos, ja īpašumam pieguļošajā pilsētas teritorijā pēc pašu iniciatīvas iestādītie dzīvžogi traucēs veikt būvdarbus projektā noteiktajos attālumos, būvnieks ar nelielu ekskavatoru tos izraks un pārvietos piemājas teritorijā. Protams, šos nesaskaņotos stādījumus, ja tādi ir, var pārvietot arī paši stādītāji. Pēc kabeļu ieguldīšanas grāvji un ceļi tiks sakārtoti, bet zālieni – atjaunoti. Arī Purva rajonā šoruden ielas kļūs gaišākas. „Ielu apgaismojums tiks uzstādīts Botāniķu un Briežu ielās. Šobrīd top tehniskais projekts, Nauda tā realizēšanai budžetā ir ieplānota. Augusta vidū tas būs gatavs, augusta beigās – septembrī sāksim darbus. Tos pabeigsim ātri, jo apjomi ir vairākkārt mazāki kā Budeskalnos, turklāt jaunos apgaismes ķermeņus uzstādīsim uz jau esošajiem „Latvenergo” stabiem,” informē izpilddirektors Andrejs Jaunkalns.   Ja rodas ar ielu apgaismes tīklu izbūvi saistīti jautājumi, lūdzu, sazinieties ar pašvaldības Administrācijas enerģētiķi Jāni Balcerbulu pa tālr. 25406532.   Uzsākti būvdarbi Meldru un Smilgu ielā

lasīt vairāk
Sešas Pierīgas pašvaldības izveido Daugavas lejteces tūrisma reģionu

24. jūlijā Daugavas muzejā Doles salā sešu Daugavas lejteces pašvaldību - Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres un Baldones novadu vadītāji parakstīja līgumu par sadarbību tūrisma jomā. Noslēgtais līgums nodrošinās vēl ciešāku un koordinētāku Daugavas lejteces tūrisma informācijas centru sadarbību ar mērķi stiprināt Daugavas lejteces tūrisma produkta tēlu un pilnveidot piedāvājumu, strādāt kopīgos nozares attīstības projektos un nākotnē izveidot konkurētspējīgu reģionu, kas īpaši piesaistīs tos tūristus, kuri Latvijā ierodas galvenokārt tāpēc, lai apskatītu Rīgu. Atklājot svinīgo ceremoniju, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars uzrunāja klātesošos: „Viens no galvenajiem faktoriem, ko gūsim, attīstot tūrismu mūsu pašvaldībās, būs ekonomiskā atdeve. Lai cik tuvs mums katram ir savs novads, tomēr visi kopā mēs varam paveikt daudz vairāk. Tikai pilnvērtīgs tūrisma piedāvājums varēs nodrošināt sekmīgu mūsu darba iznākumu. Mūsdienu pasaulē, kur valda tirgus likumi, ļoti liela nozīme ir simboliem un zīmoliem. Noslēdzot šo līgumu, mēs vienojamies par kopīgo zīmolu, un tā nosaukums - Daugavas lejtece.” Iniciatīva par novadu sadarbību tūrisma jomā savulaik nāca tieši no Ķekavas pašvaldības, un tai uzreiz pievienojās arī Salaspils. Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Juris Krūmiņš pauda atziņu, ka visvieglāk ir sadarboties tieši ar pašvaldībām: „Mēs strādājam vienā nozarē un vislabāk saprotam, kas un kāpēc ir vajadzīgs. Šis līgums liks katrai pašvaldībai sakārtot daudzas vietas, lai parādītu, ka tās interesantas gan pašiem, gan citiem”. Savukārt pašas idejas autors un kustības „lokomotīve” ir Ķekavas TIC vadītājs Juris Žilko. „Tūrisma produkta attīstība un konkurētspēja pasaulē pēdējos gados nostiprinās, apvienojoties reģionos un veidojot tūrisma klasterus. Šobrīd šī tendence ir vērojama arī Latvijā Te jāmin tādi piemēri kā Saviļņojošā Vidzemes piekraste, Enter Gauja un tagad arī Daugavas lejtece. Daugavas lejteces tūrisma reģionā – Daugavas lejtecē ietilpst Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres un Baldones novadu administratīvās teritorijas. Šie seši novadi veido Daugavas lejteces klasteri. Tūrisma klastera pamatā ir „trīs vaļi” – pašvaldības, uzņēmēji un pētniecības iestādes. Ar sadarbības līguma parakstīšanu mēs nostiprināsim šo vienu, ļoti svarīgo trešdaļu – pašvaldību vienotību, un tā savukārt ir labā ziņa mūsu uzņēmējiem - sekot pašvaldību piemēram,” stāsta Juris Žilko. Stopiņu un Baldones novadi bija tie, kuri pirmie atsaucās ķekaviešu un salaspiliešu aicinājumam strādāt kopā. Stopiņu domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs uzskata, ka katram novadam noteikti ir ar ko lepoties, katrā novadā ir interesantas un ievērojamas vietas. „Tā, kā viesi redz mūsu novadus, viņi redz Latviju,” savā uzrunā uzsvēra J.Pumpurs. Arī Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa pauda gandarījumu par jau paveikto: „Šī sadarbība liek mums savādāk paraudzīties uz savu novadu un šķietami ierastās un ikdienišķās lietās ļauj ieraudzīt interesanto gan vietējiem tūristiem, gan tālākiem. Novada viesu skaits šajos gados ir ievērojami audzis, tāpēc atliek novēlēt, lai mūsu idejai pievienojas arī citi novadi un lai ir tā, kā dziesmā teikts – Daugav’s abas malas mūžam nesadalās!” Ikšķiliešiem un ogrēniešiem ir ne tikai kopīgi Zilie kalni, bet arī kopīga sadarbības pieredze tūrisma jomā. Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš pauda, ka, lai gan arī Ikšķilei var piedēvēt guļamrajona statusu, tomēr tūrisma jomā arī šai pašvaldībai ir daudz skaistu projektu, un šī sešu novadu apvienošanās ir fantastiska iespēja darbu turpināt kopā. Savukārt Ogres pašvaldības vadītājs Artūrs Mangulis teica: „Braucot starp novadiem, redzam, ka atšķiras ceļi. Par laimi ūdeņos šī robeža nav pamanāma. Mums visiem ir kopīga liela vērtība – Daugava, kas mūs vieno. Kopīgam darbam mūs vienos arī šodien parakstītais līgums. Šis ir tikai sākums. Varbūt nākotnē, kad te, Doles salā, satiksies visas Daugavas krastu pašvaldības, mēs ar gandarījumu varēsim teikt, ka bijām pirmie, kas šo kustību sāka!” Svarīgi, ka pašvaldībām sadarbības līgumā ir pievienojusies arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) – institūcija, kuras misija ir saglabāt dabas daudzveidību un veicināt cilvēka un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu. Gunta Gabrāne, DAP ģenerāldirektores vietniece, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir gandarīta par noslēgto vienošanos. „Šis līgums ir labs fiziskais ietvars, lai spēcīgāk atspertos un rakstītu projektu pieteikumus dažādu investīciju piesaistei, jo mēs varam nākt līdzi kā partneris un dalītos arī zināšanās par dabas aizsardzības teritorijām,” teica G.Gabrāne. Noslēgtais līgums ir likumsakarīgs līdzšinējās sadarbības solis. Līdz šim Daugavas lejteces pašvaldības jau ir izdevušas gan kopīgu tūrisma karti, gan vienotā stendā strādājušas pašmāju tūrisma izstādē „Balttour”, kā arī vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs Baltijas un citās valstīs. Salaspils novadā kopš maija tūrisma lietas ir Ievas Tumanas pārziņā. „Salaspils ir svarīga Daugavas lejteces reģiona daļa, kas jau pazīstama pasaulē ar Nacionālo botānisko dārzu un Salaspils memoriālu. Tūristiem neinteresē novadu robežas, bet gan piedāvājums, tāpēc nākamais būtiskais solis ir veicināt uzņēmēju iesaistīšanos un sadarbošanos, lai varam piedāvāt mūsu novadu apmeklētājiem kvalitatīvu, dažādu un aizraujošu tūrisma produktu,” par saviem plāniem stāsta Ieva. Nu pašvaldības darbu turpinās jau vienoti, lai Daugavas lejteces reģions kļūst tūristiem arvien interesantāks, Rīgas tuvumu izmantojot kā iespēju un piedāvājot daudzveidīgas atpūtas iespējas. Sešas Lejasdaugavas pašvaldības apvienosies vienotā tūrisma reģionā  

lasīt vairāk
Uz laiku tiks pārtraukta siltā ūdens padeve

SIA “Salaspils siltums” informē, ka saistībā ar projektu “Maģistrālo siltumtīklu rekonstrukciju Salaspilī ” III kārtu, kuru līdzfinansē ES Kohēzijas fonds, no š.g. 1.augusta līdz š.g. 15.augustam būs pārtraukta  siltumenerģijas (karstais ūdens) piegāde visā pilsētā.  Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.

lasīt vairāk
Uz Doles staciju nu var doties pa jaunizbūvētu ceļu

Tagadējā "Doles" stacija 1884. gadā bija ierīkota kā pieturas vieta cara armijas karavīru nometņu vajadzībām, vēlāk slēgta, bet 1960. gadā atjaunota kā pietura "Dole". Lilita Vanaga, vēsturniece Priekšsēdētājs R. Čudars, vietnieks Z. Zeimulis, Tehniskās daļas vadītājs M. Kalniņš, izpilddirektors A. Jaunkalns un viņa vietnieks D. Vagalis atzīst, ka riteņbraucējiem jaunais ceļš ir ļoti ērts. Ja vēl nesen ceļu uz Doles staciju iedzīvotājiem vajadzēja mērot pa zemes taku, tad nu jau kopš Jāņiem Kalnrozes ielā ir izbūvēta brauktuve, gājēju ietve un uzstādīts apgaismojums. Publiskās infrastruktūras sakārtošanas darbu ietvaros pērn pašvaldība atvēlēja līdzekļus, lai šo ceļu rekonstruētu. Tas bija iespējams, jo  tika panākta vienošanās ar zemes īpašniekiem ieilgušajā jautājumā par privātīpašumu izmantošanu, noslēdzot nomas līgumu. Pie „Doles” stacijas, izmantojot Jura Pones kunga zemes dāvinājumu pašvaldībai, ir izveidota autostāvvieta un apgriešanās laukums. Ik dienas redzam, ka cilvēki, kas dodas darba gaitās uz Rīgu, savas automašīnas novieto stāvlaukumā pie dzelzceļa stacijas „Salaspils”.  Nu tāda iespēja ir arī tiem, kuriem ērtāka ir stacija „Dole”. Tāpat jebkurš kājām gājējs piekritīs, ka kvalitatīvi izbūvēts trotuārs ir krietni ērtāks par zemes ceļu. „Šo taciņu iedzīvotāji izmantoja jau vairākas desmitgades, tādēļ ir liels gandarījums, ka nu tā ir sakārtota un tapusi par lielisku ceļu. Prieks, ka to novērtē mūsu salaspilieši, sakot, ka šis bija īstais darbs, īstajā vietā un laikā. Liels paldies Jurim Ponem, kurš mums uzdāvināja zemes gabalu, lai varam ierīkot stāvvietu. Liels paldies, protams, būvniekam un ceru, ka salaspilieši patiesi priecāsies par jaunizveidoto ceļu,” teica priekšsēdētājs Raimonds Čudars. Attīstoties mazstāvu apbūvei šajā rajonā, radās nepieciešamība ne tikai pēc labiekārtota trotuāra, bet arī ceļa braucamās daļas. Ilgu laiku autobraucējiem bija jāpārvietojas pa šķembotu ceļu, bet pirms diviem gadiem pašvaldība nolēma šo posmu izbūvēt. Izsludinātajā iepirkumu procedūrā uzvarēja SIA „Limbažu ceļi”. Kopumā braucamajā ceļa daļā ir izbūvēti 360 metri, bet trotuārs ir atjaunots aptuveni 600 metru garumā. Visi darbi tika paveikti nepilnu divu mēnešu laikā un pašvaldībai izmaksāja aptuveni 300 tūkstoši eiro. SIA „Limbažu ceļi” projektu vadītājs Aldis Vigulis atklāj, ka darbu gaitā nekādi būtiski sarežģījumi neradās: „Ja konstatējām kādas sīkas problēmas, tad ļoti operatīvi viss tika atrisināts. Mums kā būvniekiem ir gandarījums par paveikto, jo uzskatām, ka darbs ir izdarīts labi. Galvenais, lai labi kalpo salaspiliešiem!” Pašvaldības izpilddirektors Andrejs Jaunkalns uzskata, ka ieguvēji galvenokārt būs tie, kuriem Kalnrozes ielas rajonā pieder nekustamais īpašums un kuri plāno uzsākt privātmājas būvniecību: ”Ja agrāk cilvēki šaubījās, vai šeit iegādāties zemes gabalu nekvalitatīvās brauktuves dēļ, tad tagad šaubu vairs nebūs. Rezultāts tiešām ir labs. Īpaši pozitīvi ir tas, ka būvnieki ceļam ir devuši astoņu gadu garantiju, tātad-  ja būs problēmas ar kvalitāti, tad varēsim izmantot garantijas apdrošināšanu.” Šāds izskatījās ceļš uz Doles staciju vēl šoziem.    

lasīt vairāk
9. jūlija domes sēdes video

Darba kārtība un arhīvs šeit.

lasīt vairāk

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs