Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Latvijai var tikai pievienoties!

Šogad svētku noskaņa mijas ar bažām par notikumiem mūsu kaimiņvalstīs. Cik stipra ir Latvija, cik stipri esam mēs, mūsu sabiedrība, lai nepieļautu radikāļu izlēcienus, svešzemju ietekmi? 23 gadus mēs lēni un grūti ejam sabiedrības saliedēšanas ceļu. Vēsturiski Latvijā esam tik dažādi. Īpaši jau mūsu novadā ar tik daudzām vienkopus dzīvojošām tautām. Sakot, ka Latvija ir nacionāla valsts, tūlīt ir jāsaka, ka Latvija ir arī atvērta ikvienam, kurš vēlas pievienoties 4.maija valsts atjaunotnes idejai. Neviens nedrīkst būt lieks!  Daži tā vietā, lai pievienotos mūsu kopējai lietai, liek priekšā par to vēl „diskutēt”, „izlīgt” par kādu pašu izdomātu „strīdu”. Citi priekšvēlēšanu gaisotnē nevar izdomāt neko labāku, kā vilkt ārā veco nacionālisma kārti, apsūdzot kādus citus, ka tie, lūk, esot it kā teikuši, ka pie visa vainīgi ir …… (lieciet šajā vietā, ko vēlaties!). Tieši tolerance, brīvība, pilsoniskas vērtības un principi, ko pārstāv demokrātiska Latvijas valsts un Eiropas Savienība, ir tas spēks, kas nodrošina mūsu neatkarību. Tieši tāpēc mūsu saimei tiecas pievienoties arvien jaunas valstis. Tik daudz jau ir darīts, un tik daudz vēl darāmā. Visiem mums kopā! No sirds apsveicu novadniekus Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas svētkos! Jūsu Raimonds Čudars

lasīt vairāk
Domes deputāts Raivis Anspaks par Eiropas dienu

9. maijs – Eiropas diena Šogad 1. maijā apritēs 10 gadi, kopš Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošana, iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī pievienošanās citām starptautiskām organizācijām ir bijusi mūsu visu kopējā izvēle par labu demokrātijai, mieram, pilsoniskajām brīvībām un ekonomiskajai stabilitātei. Mūsu valsts iedzīvotājiem šī izvēles iespēja radās tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un atbrīvošanās no okupācijas varas, kamēr lielākajā daļā Eiropas valstu demokrātija kļuva par pamatvērtību jau uzreiz pēc Otrā pasaules kara. 1950. gada 9. maijā Parīzē Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans, apzinoties Trešā pasaules kara draudus, kas varētu aptvert visu Eiropu, starptautiskajai presei nolasīja deklarāciju, kurā Francija, Vācija un citas Eiropas valstis tika aicinātas apvienot savu ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi ieliekot pirmo pamatakmeni tagadējās Eiropas Savienības izveidē. Tādējādi kopš 1950. gada lielākā daļa Eiropas valstu atteicās no kara politikas, respektīvi, karš un jebkādas agresijas izpausmes starptautiskajās attiecībās kļuva par nosodāmu, nedemokrātisku un starptautiskajās attiecībās nepieņemamu līdzekli politisko interešu īstenošanā. Kā to pierāda arī 64 gadu periods no vēsturiskās deklarācijas, tad Eiropas Savienība ir spējusi nodrošināt šo Eiropas pamatvērtību saglabāšanu arī līdz mūsdienām, stingri pieprasot gan no dalībvalstīm, gan no starptautiskās sabiedrības ievērot un respektēt demokrātijas pamatprincipus. Arī šodien, raugoties uz notikumiem Ukrainā, ir skaidrs, ka Šūmana deklarācijā ietvertie principi un Eiropas Savienības dibināšana, balstoties uz miera politiku, nav zaudējuši savu aktualitāti. Šobrīd Eiropas Savienībai un NATO nākas pierādīt, ka to izveidošana nav bijusi tikai deklaratīva rakstura politisks žests, bet gan patiesa un stipra vēlme nodrošināt mieru un demokrātiju ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē. Krievijas agresija Ukrainā ir brīdinājums visām Eiropas demokrātiski domājošajām tautām un sabiedrībām neatkarīgi no valstiskās, nacionālās vai cita veida piederības, ka agresija, imperiālistiska domāšana un totalitārisms nav beidzies ar Otro pasaules karu, bet notiek tā atdzimšana. Pirms 24 gadiem Latvijas tauta izvēlējās neatkarības un demokrātijas ceļu, pirms 10 gadiem – iestājās Eiropas Savienībā, apliecinot savu stingro nostāju par labu mieram un demokrātijai. Šodien, vērojot notikumus Ukrainā, ir mūsu pienākums kārtējo reizi apliecināt, ka mēs neatsakāmies no mūsu pamatvērtībām un nosodām jebkuru rīcību, kas tās apdraud. Okupācijas gados mums bija valstiski uzspiests pienākums svinēt Uzvaras dienu 9.maijā, kas plaši tika propagandēta kā vienas valsts uzvara karā, aizmirstot par šīs uzvaras cenu – iznīcinātajām tautām, valstīm un iedzīvotājiem. Eiropā Otrā pasaules kara beigas atzīmē 8. maijā kā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Arī Latvijā mēs 8. maijā godinām tos, kas krituši karā, cīnoties pret totalitārajiem režīmiem. Savukārt 9. maijā mums ir jāsvin Eiropas dienu – Eiropas miera un demokrātijas svētkus. Mums ir jāapliecina, ka neatbalstām un neatbalstīsim rīcību, kas vērsta pret demokrātiskajām brīvībām Eiropā. Svinot Eiropas dienu, atcerēsimies, ka Latvijas iedzīvotāji ir tie, kas pirms 24 gadiem izvēlējās demokrātijas ceļu, izvēlējās par labu mieram, nevis agresijai un karam, izvēlējās dzīvot saliedētā un tiesiskā sabiedrībā. Šodien nav svarīga nacionālā, sociālā vai politiskā piederība, šodien ir svarīgi pierādīt, ka Latvijas iedzīvotāji pēc savas brīvas gribas atbalsta patiesas, cilvēciskas un demokrātiskas vērtības, noliedzot un nosodot jebkādas agresijas un totalitārisma izpausmes. Tādēļ aicinu visus atzīmēt 8. maijā Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu, bet 9.maijā Eiropas dienu – Eiropas miera un demokrātijas svētkus! 9. maijs – Eiropas diena! Salaspils novada domes „Vienotības” frakcijas deputāti aicina ikvienu salaspilieti 9. maijā pulksten 16.00 piedalīties Eiropas dienas pasākumā pie kultūras nama „Rīgava”. Pasākumā piedalīsies „Vienotības” Eiropas parlamenta deputātu kandidāti – salaspilietis Veiko Spolītis un citi! Būs kopīga Eiropas Savienības himnas „Oda priekam” dziedāšana latviski. Laipni aicināti visi! Raivis Anspaks, Salaspils novada domes deputāts

lasīt vairāk
Pašvaldība turpinās atbalstīt izcilākos skolēnus

Šodien, 23. aprīlī, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars parakstīja sadarbības līgumu ar LU Fonda izpilddirektori Lailu Kundziņu- Zvejnieci par izcilības stipendijas piešķiršanu novada jauniešiem. Tas nozīmē, ka pašvaldība arī nākamajā mācību gadā turpinās finansiāli atbalstīt divus pirmā kursa studentus, ik mēnesi piešķirot 142,29  eiro, bet LU Fonds veiks stipendijas administrēšanu. Atgādinām, ka sadarbība aizsākās pērnajā gadā, kad stipendijas saņēma trīs novadā deklarētās jaunietes. „Jau gadu Salaspils pašvaldība sadarbojas ar LU Fondu, atbalstot tos Salaspils jauniešus, kuri ir uzsākuši studijas kādā no Latvijas augstskolām. Pašvaldība šo atbalstu turpinās, uzskatot, ka iesāktais darbs jau ir nesis augļus. Prieks, ka šo sadarbību pozitīvi novērtē arī mūsu novadnieki,” tā atklāšanas runā teica priekšsēdētājs Raimonds Čudars. LU Fonda izpilddirektore L. Kundziņa- Zvejniece atzina, ka ir ļoti gandarīta par sadarbību ar Salaspils novada pašvaldību: „Mums ļoti patīk ar jums sadarboties, jo kopā mums izdodas paveikt šo labo darbu.” Ceremonijā piedalījās ne vien pašvaldības un LU Fonda pārstāvji, - pārstāvēti bija arī uzņēmumi „Knauf” un „Baltrotor”. Iespējams, ka nākotnē Salaspils uzņēmējiem varētu veidoties sadarbība ar LU Fondu, jo tieši augstskolas veicina zinātnes attīstību, un katram uzņēmējam ir nepieciešams kvalificēts un izglītots darba spēks. Šogad līgumā ir veiktas izmaiņas, kas nosaka, ka vismaz vienam skolēnam ir jābūt ne vien deklarētam Salaspils novadā, bet arī mūsu pašvaldības izglītības iestādes audzēknim. Protams, pašvaldība lepojas ar tiem skolēniem, kuri mācās Rīgas prestižākajās skolās, tomēr mums rūp arī mūsu vidusskolu konkurētspēja. Otrs novadā deklarētais jaunietis var būt jebkuras citas  vidusskolas audzēknis. Pretendents drīkst strādāt algotu darbu, bet nedrīkst vienlaikus būt LU Fonda vai citu mecenātu stipendiju ieguvējs. Kā pastāstīja Izglītības un kultūras daļas vadītāja Inga Elksne, tad pašvaldība turpinās atbalstīt arī pagājušā mācību gada stipendiātes: „Meitenes arī augstskolā mācībās sasniedz labus rezultātus. Ja tā turpināsies, tad stipendijas viņas saņems arī otrajā kursā.” Šāda pašvaldības izcilības stipendija ne vien finansiāli atbalsta novada jauniešus, bet arī veicina novada atpazīstamību Latvijā. Lai to saņemtu, skolēnam, absolvējot 12. klasi, vidējai atzīmei ir jābūt ne zemākai par 7, 5 ballēm. Protams, vērā tiek ņemti arī jaunieša īpašie sasniegumi olimpiādēs un dažādās citās aktivitātēs. Lai noteiktu izcilākos skolniekus, kuriem piešķirt stipendiju, ir izveidota speciāla komisija, kuras sastāvā ir domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, Izglītība un kultūras daļas vadītāja Inga Elksne, kā arī RTU Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietniece zinātniskajā darbā Antonija Dindune, LU Akadēmiskā departamenta direktors Ojārs Judrups, LU kanclera finanšu konsultants Pāvels Fricbergs un LU Fonda izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece. Stipendija paredzēta: viena stipendija - Salaspils novada pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētam (vismaz vienu gadu) un otra stipendija - Salaspils 1. vai 2. vidusskolu absolventam  – topošajam absolventam, kurš studēs jebkurā no Latvijas augstskolām jebkurā bakalaura studiju programmā 2014./2015.ak.g., sākot ar septembri. Pretendents drīkst strādāt algotu darbu. Pretendents nedrīkst vienlaikus būt LU Fonda vai citu mecenātu stipendiju ieguvējs. Stipendiju skaits: 2 stipendijas 2 jauniešiem. Stipendijas apmērs, laika posms: 142.29 EUR/mēnesī, 10 mēnešu garumā (2014. gada septembris līdz 2015. gada jūnijs). Kopējais 2 stipendiju fonds:  EUR 2 845.74. Pieteikšanās stipendijām: 2014. gada 1. septembris - 1. oktobris, on-line sistēmā www.fonds.lv. Pirmo reizi pasniegtas Salaspils novada pašvaldības stipendijas LU Fonda Salaspils novada pašvaldības stipendijas saņems vēl divas salaspilietes    

lasīt vairāk
Pašvaldība izsludina NVO projektu konkursu

Lai atbalstītu sabiedriski nozīmīgu programmu, projektu un pasākumu īstenošanu novadā, veicinātu iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību aktuālu problēmu risināšanā, pašvaldība pirms diviem gadiem izsludināja nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursu. Pa šo laiku ir atbalstītas dažāds sporta biedrības, jaunieši, pensionāru biedrība, invalīdu biedrība un citas  nevalstiskās organizācijas. Šī gada 9. aprīļa domes sēdē tika izdarīti grozījumi projektu konkursā, mainot konkursa komisijas sastāvu, kā arī izdarot citus būtiskus grozījumus. Projekta pieteikumi jāiesniedz līdz 19.maijam Salaspils novada pašvaldības Apmeklētāju apkalpošanas centrā, Līvzemes ielā 8, ar norādi "NVO projektu līdzfinansēšanas konkursam". Atgādinām, ka projektu pieteikumus var iesniegt NVO un to struktūrvienības vai nodaļas, kuru reģistrētā juridiskā adrese ir Salaspils novadā un kuru iesniedzēji ir savlaicīgi nokārtojuši līdzšinējās saistības ar pašvaldību. Projektā pieprasītā līdzfinansējuma apmērs nedrīkst būt mazāks par 80 eiro un lielāks par 2200 eiro. Konsultācijas par projekta pieteikumu sagatavošanu sniedz pašvaldības Attīstības daļas projektu vadītāja Agnese Bērziņa ( \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ; 67981028). NolikumsPieteikuma veidlapa

lasīt vairāk
Rīgas un Miera ielas kļūs par Salaspils novada īpašumu

Ielu un ceļu infrastruktūras sakārtošana ir viena no galvenajām Salaspils novada pašvaldības budžeta prioritātēm, tamdēļ ik gadus ievērojami līdzekļi ir atvēlēti ielu bedrīšu remontam, ceļa segumu atjaunošanai un ielu rekonstrukciju darbiem.  Tomēr jāteic, ka atsevišķu posmu sakārtošana pašvaldībai ir bijusi problemātiska, jo vairākas ielas vēsturiski nav pašvaldības īpašumā. Tieši šis faktors neļauj pašvaldībām piedalīties atsevišķu ceļu uzturēšanā, bet īpašniekiem- VAS „Latvijas Valsts ceļi” nav finansiālu iespēju ielas uzturēt pienācīgā kvalitātē. Salaspilī šī problēma skāra Rīgas un Miera ielu- centrālās ielas, kur ikdienā vērojama intensīva satiksme.  Pirmais solis tika sperts 2012. gadā, kad pašvaldība savā īpašumā pārņēma „Latvijas Valsts ceļu”  pārziņā esošo Rīgas ielas posmu no Daugavpils šosejas līdz dzelzceļa pārbrauktuvei teju pusotra kilometra garumā. Savukārt, pamatojoties uz domes pērnā gada 9. oktobra domes sēdes lēmumu,  pagājušonedēļ priekšsēdētājs Raimonds Čudars parakstīja aktu par vēl 400 metru gara Miera ielas posma un 3 kilometrus gara Rīgas ielas posma (virzienā no pārbrauktuves uz „Zeltiņiem”) pārņemšanu pašvaldības īpašumā.  Tā kā turpmāk pašvaldība šīs ielas uzturēs par saviem līdzekļiem, ir jau izstrādāts plāns ceļu sakārtošanai. Jau martā iedzīvotāju izvērtēšanai tika nodots skiču projekts  „Valsts autoceļa V57 "Salaspils-Domeri" no km 1.4-1.8 rekonstrukcija, auto transporta pieturas nojumes un apgaismošanas līnijas jaunbūve Salaspils teritorijā".  Šī posma labiekārtošana ir būtiska ne vien autobraucējiem. Šeit ik dienas cilvēki gaida vilcienu, pieturās- autobusu, dodas pastaigā uz Botānisko dārzu, skolēni ar velosipēdiem dodas uz mācību iestādēm, tamdēļ iedzīvotāju viedoklis pašvaldībai ir ļoti svarīgs.   Kopumā tika saņemtas vienpadsmit salaspiliešu atsauksmes, un ieteikumi tiks ņemti vērā arī projekta realizācijā. Piemēram, ir ņemts vērā ieteikums, ka ir jāpalielina ielas brauktuves platums posmā, kur tiek uzstādītas ceļa apmales, tāpat pašvaldība piekrīt, ka veloceliņam abās ielas pusēs ir jābūt 2, 5 metrus platam. Projektā bija paredzēts, ka no vienas puses tā platums būs divi metri. Pateicoties iedzīvotāja ierosinājumam, projektā mainīja izvietojumu automašīnu stāvlaukumam, lai gājēju ietvei nebūtu tik lieli līkumi. Savukārt no VAS„Latvijas dzelzceļš” tika saņemts ierosinājums par labiekārtojuma izmaiņām. Liels paldies iedzīvotājiem par aktivitāti un iesniegtajām atsauksmēm! Ja viss norisināsies, kā plānots, tad jau šogad tiks labiekārtots vēl viens ielas posms novadā. Jāpiemin, ka kopā ar to tiks izveidots arī Tūrisma informācijas centrs pie Botāniskā dārza vārtiem. Pārējo Miera ielas posmu līdz Fizikas institūtam pašvaldība pārņems 2015. gadā, jo ir panākta vienošanās, ka līdz tam laikam to rekonstruēs „Latvijas Valsts ceļi” par saviem līdzekļiem. Paralēli Miera ielas projekta izstrādei ir izsludināts iepirkums par Rīgas ielas 2. posma rekonstrukcijas projekta izstrādi. Tā kā šis projekts prasa ievērojamus pašvaldības budžeta līdzekļus, tad šogad to realizēt nebūs iespējams, bet nākamgad vai aiznākamgad gan. Ar skiču projektu iedzīvotāji varēs iepazīties pēc diviem, trim mēnešiem. Tad gaidīsim jūsu ierosinājumus un atsauksmes. Lai process būtu ātrāks, pašvaldība jau pirms projektēšanas ir pasūtījusi  topogrāfiju un veikusi ģeoloģisko izpēti. Aicinām izteikt viedokli par Miera ielas rekonstrukciju

lasīt vairāk
Paziņojums par detālplānojuma nekustamajiem īpašumiem Granīta iela 32 k-1, Granīta iela 32/11, Granīta iela 34, Granīta iela 36 un „Desas-1” izstrādes uzsākšanu

Salaspils novada dome 2014.gada 9. aprīlī ir pieņēmusi lēmumu „Par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu nekustamajiem īpašumiem Granīta iela 32 k-1, Granīta iela 32/11, Granīta iela 34, Granīta iela 36 un   „Desas-1” zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 8031-001 0031 un 8031 001 0383 Salaspils pagastā, Salaspils novadā”, (prot.Nr.8, 21.§). Saskaņā ar Salaspils novada teritorijas plānojumu nekustamie   īpašumi Granīta iela 32 k-1 un Granīta iela 32/11 pilnībā iekļauta rūpnieciskās apbūves funkcionālajā zonā un nekustamie īpašumi Granīta iela 34, Granīta iela 36 un  „Desas-1” daļēji ir iekļauti rūpnieciskās apbūves un turpmākās plānošanas teritorijā autoceļu attīstībai. Detālplānojuma teritorija ir noteikta minēto nekustamo īpašumu robežās, iekļaujot tajā nekustamo īpašumu Granīta iela – Ranilla.  Detālplānojuma izstrādes mērķis – pamatot rūpnieciskās ražošanas ēku un ar to saistīto automašīnu stāvlaukumu apbūves izvietojumu, sadalot nekustamos  īpašumus Granīta ielā 32 k-1, Granīta iela 32/11, Granīta iela 34, Granīta iela 36   un  „Desas-1”. Attīstības priekšlikumā šajā teritorijā ir paredzēta kompleksa rūpnieciskā apbūve un ar esošo apbūves teritoriju saistīta ceļu un inženierkomunikāciju infrastruktūra, kā arī šīs teritorijas sasaiste ar plānoto Granīta ielas perspektīvo pārvadu. Par detālplānojuma izstrādes vadītāju apstiprināta Salaspils novada pašvaldības administrācijas Attīstības daļas teritorijas plānotāja Dace Bērziņa. Detālplānojuma izstrādātājs – VSIA ,,Meliorprojekts”. Informāciju par detālplānojuma izstrādi interesenti var saņemt Salaspils novada domē, Līvzemes ielā 8, Salaspilī, Salaspils novadā, LV-2169 vai sazinoties ar detālplānojuma izstrādes vadītāju, teritorijas plānotāju Daci Bērziņu un teritorijas plānotāju Līgu Villeri-Madzuli, tālrunis 67981068, kā arī sekot informācijai pašvaldības mājas lapā www.salaspils.lv

lasīt vairāk
Eiropas parlamenta vēlēšanām 24. maijā Salaspils novadā izveidotas iecirkņu vēlēšanu komisijas

Iecirknis Nr. 765 (k/n „ Enerģētiķis”) Gineta Gude – iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājaNadežda Veide - iecirkņa vēlēšanu komisijas sekretāreEva Pinkule - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleEdgars Veide - iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklisViola Markus - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleVilnis Pinkulis - iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklisInese Apine - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekle   Iecirknis Nr. 766 (Bioloģijas institūts) Agnese Reķe - iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājaLilita Reinverte - iecirkņa vēlēšanu komisijas sekretāreAnna Bāle - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleValentīna Orlova - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleVineta Salmane - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleIeva Grasa - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleKristina Grobova - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekle   Iecirknis Nr. 767 (k/n Rīgava”) Žanna Maļinovska - iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājaAnita Vaivode - iecirkņa vēlēšanu komisijas sekretāreKrišs Maļinovskis - iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklisValentīna Zvejniece- iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleRoberts Apinis- iecirkņa vēlēšanu komisijas loceklisMudīte Kučinska- iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleMaija Fīrmane- iecirkņa vēlēšanu komisijas locekle   Iecirknis Nr. 964 (Sociālais centrs) Ināra Caunīte - iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājaDace Vītola - iecirkņa vēlēšanu komisijas sekretāreLīva Trukšāne - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleLaura Caune - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleDaiga Markova - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleKarīna Kajone - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekleDaiga Možeika - iecirkņa vēlēšanu komisijas locekle   2014. gada 9. aprīlī.Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Silvija Zālīte sekretāre Aiga Medne

lasīt vairāk
Dzimtsarakstu nodaļa informē par izmaiņām pieņemšanas laikos

Pieņemšanas laiki Dzimtsarakstu nodaļā no 9. līdz 24.aprīlim: pirmdiena 9.00-13.00, 14.00-19.00 otrdiena 8.00-13.00, 14.00-17.00 trešdiena 8.00-13.00, 14.00-17.00 ceturtdiena 9.00-13.00, 14.00-18.00 piektdiena 8.00-14.00

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs