Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds

Salaspils novada pašvaldības iestāde „Salaspils pašvaldības dzīvokļu fonds”Adrese: Skolas iela 7, Salaspils LV – 2121Tālr.: 67947414Dzīvokļu fonda uzdevumi ir: iestādes lietošanās nodotā pašvaldības nekustamā un kustamā īpašuma pārvaldīšana, pašvaldības dzīvojamā fonda pārzināšana. Dzīvokļu fonds nodrošina: pašvaldības dzīvojamā fonda uzskaiti, brīvo dzīvojamo telpu uzskaiti sadalījumā par to atrašanās vietām (adresēm), to stāvokļa pārbaudi; pašvaldības dzīvokļu īpašnieka funkciju realizēšanu dzīvojamo māju kopībās un sadarbība ar kopīpašumā esošo dzīvojamo māju pārvaldniekiem, dzīvojamo telpu īres līgumu noslēgšanu, pie tam – par pagaidu dzīvojamo telpu izīrēšanu pašvaldības īpašumā esošajās dzīvojamās mājās, pamatojoties uz Dzīvokļu saimniecības komitejas pozitīvu atzinumu par personas tiesībām uz pagaidu dzīvojamo telpu īri; īres līgumu slēgšanu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu, par dzīvojamo telpu izīrēšanu krīzes situācijā nonākušām ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem un par dzīvojamo telpu izīrēšanu citās (kopīpašumā esošās) dzīvojamās mājās - pamatojoties uz domes pieņemto lēmumu.

lasīt vairāk
Dome

Deputāta vārds, uzvārds Amats/ statuss Telefons Raimonds Čudars Domes priekšsēdētājs 67981017 Raivis Anspaks Domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomiskās un infrastruktūras attīstības jautājumos 67981015 Malda Caune Domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos 6798103429132344 Vera Kalniņa Deputāte 29205549 Vitālijs Berezņevs Deputāts 29777274 Jana Kolbina Deputāte 27048301  Anna Kavasa Deputāte Kaspars Brunovskis Deputāts 29293574 Andris Umbraško Deputāts   Ojārs Kramiņš Deputāts Andrejs Svilāns Deputāts 29445635 Mihails Rogals Deputāts 29210667 Ludmila Fedorkova Deputāte 28874731 Poļina Ivļeva Deputāte 26757841 Aleksejs Urbanovičs Deputāts 20260316 Ernests Moisejs Deputāts Jānis Nebars Deputāts Vairāk informācijas par domes deputātiem šeit. Deputātu e-pasta adreses: \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

lasīt vairāk
Civilās aizsardzības plāns

2016. gada 1.oktobrī spēkā stājās jauns Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums (turpmāk Likums), kā rezultātā tika noteikti civilās aizsardzības sistēmas darbības principi, tās galvenie uzdevumi un vadība, kā arī jauni katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipi un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanas vadību. Atbilstoši likumam ir mainītas arī pašvaldību civilās aizsardzības komisiju darbības teritorijas un izveidošanas kārtība. Uz Likuma pamata izdotie 2017. gada 26. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.582 “Noteikumi par pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijām” paredz 36 pašvaldību sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas, t.sk., Salaspils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisiju, kuru veido Salaspils un Stopiņu novadi. 2017. gada 28.decembra sēdē par Salaspils sadarbības teritorijas Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars, par vietnieci Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne. Saskaņā ar normatīvo dokumentu prasībām tika izveidota un apstiprināta Salaspils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija. Atbilstoši 2017. gada 7.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju” prasībām pašreiz tiek izstrādāts Salaspils sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plāns (turpmāk CA plāns). Pēc CA plāna izstrādes un apstiprināšanas Salaspils un Stopiņu pašvaldību domēs tas tiks publicēts abu pašvaldību, Iekšlietu ministrijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapās. Ja esat saskārušies ar apstākļiem, kas apdraud apkārtējo drošību, veselību vai pat dzīvību, lūdzam nekavējoties ziņot operatīvajam dienestam pa tālruni: 112 Par ārkārtas situācijām Salaspils novada teritorijā var ziņot arī pašvaldības policijai pa tālruni: 67980033  

lasīt vairāk
Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 95. gadadienai un Salaspils pilsētas 20. gadadienai veltītajā Salaspils sporta halles atklāšanas un titula „Goda salaspilietis” piešķiršanas ceremonijā

Latvijas deviņdesmit piektās gadadienas priekšvakarā mēs, salaspilieši, pulcējamies kopējām novada svinībām. Šogad tās mums ir trīskārt nozīmīgas. Valsts svētki sakrīt ar pilsētas tiesību piešķiršanu Salaspilij divdesmito gadadienu. Tas bija 1993. gadā, kad tajā laikā lielākais lauku ciems pārtapa par pilntiesīgu pilsētu. Divdesmit gados esam auguši, attīstījušies, un šovakar savas pilsētas gadadienu vainagojam ar pirmo pilnībā no jauna uzbūvēto sabiedrisko celtni pēc neatkarības atgūšanas – mūsu sporta halli. Novēlu tiem daudzajiem sportot gribētājiem, īpaši mazākajiem, sportā rast piepildījumu, prieku, rakstura stingrību. Šodien šeit mūsu vidū ir daudzi Olimpisko spēļu dalībnieki, ir arī medaļnieki, čempioni. Bet, pirmkārt, viņi ir lieliski cilvēki, kuri savu dzīves gludo ceļu guvuši sviedros un darbā. Ņemsim piemēru no viņiem! Jā, mūsu jaunā sporta halle ir brieduma un izaugsmes apliecinājums novadam. Jā, tas ir mūsu apliecinājums sev pašiem, ka varam paļauties uz sevi, savu darbu un apņemšanos. Mēs varam radīt prieka un izdarīta darba sajūtu. Svētkos mēs īpaši meklējam laimes un apmierinātības sajūtu, vēlamies rasts brīnumu. Svarīgākais tadās reizēs ir būt kopā ar saviem tuviniekiem, ģimeni. Tomēr arī mūsu kopiena, Salaspils novadā dzīvojošie cilvēki, aizvien vairāk satuvinās, aizvien vairāk rodas sociālo kontaktu – piedaloties kādā no amatiermākslas kolektīviem, atnākot uz kādu no sabiedriskajiem centriem. Mēs esam ceļā uz patiesu pilsonisku sabiedrību, savu kopienas apziņu, identitāti. Katra novada kopienā ir vairāki svarīgi labklājības priekšnoteikumi. Pirmkārt, līdzcietība pret tuvāko – vienmēr jādomā par tiem, kuriem trūkst. Otrkārt, novadā ir jābūt labai pārvaldībai. Nekad nedrīkstam aizmirst par godīguma un taisnīguma iedzīvināšanu pārvaldē, pašvaldības darbā. Un treškārt, mums, esot valsts patriotiem, jābūt tādiem arī novadā! Ir jālepojas ar sevi, un tad arī mūsu darbi sekmēsies – tad nedūmos gan krāsnis, gan nazis maizi griezīs! Vēl tikai pieci gadi, un mēs ieiesim valsts simtsgadē. Salaspilī mēs noteikti iesim uz priekšu – tik daudz lietas jādara, daudz ēku un ceļu jābūvē. Bet simtgades priekšvakarā mums tomēr visiem jāapņemas radīt novadā, pilsētā vietu, kurā rast vienotību gan valsts, gan novadam svarīgos brīžos. Tai nebūs praktiska pielietojuma, to nevarēs ēst, tur nevarēs dzīvot... Tas būs mūsu garīgais centrs! Beigsim Salaspils telpiskā centra meklējumus un šādu centru izveidosim paši – piemineklī brīvībai, ko baudām neatkarīgā valstī mūsu novadā. Mums ir palikuši pieci gadi, lai diskutētu, spriestu, lemtu ar vienu mērķi: radīt Salaspilī vietu, kas stiprinātu mūsu identitāti un piederības sajūtu, lepnumu par novadu un valsti! Dārgie novadnieki un šī pasākuma viesi, priecāsimies par padarīto, lūkosimies droši nākotnē, svinēsim svētkus, kuriem šogad mūsu novadā ir vairāki iemesli. Būsim laimīgi kopā!   16.11.2013.

lasīt vairāk
Iededzot piemiņas ugunis mūsu vecvectēviem

Sveicu svētkos Latvijas armijas karavīrus, zemessargus, armijas jauno maiņu – jaunsargus, skolu jaunatni, kura tik kuplā skaitā šovakar ir klāt, visus salaspiliešu! Šodien, mūsu uzvaras dienā, mēs iededzam uguņus par piemiņu mūsu vecvectēviem, kuri 1919. un 1920. gadā bija gatavi ziedot visdārgāko - savu dzīvību Latvijas brīvības idejai. Šodienas patēriņa un komforta laikā, kad priekšplānā izvirzās materiālās sadzīves nodrošināšana, mums grūti iztēloties to, ko 11. novembrī Rīgas krastmalas ierakumos juta Latvijas armijas kareivji – bēgļu gaitās nomocītu zemnieku dzimtu vīrieši, pirmā pasaules kara šausmas redzējušie veterāni, studenti, Rīgas namnieki. Tik atšķirīgi bija šie ļaudis - nākuši no dažādām kārtām, bagāti un nabagi, izglītoti un skolas solu redzējuši tikai dažas vasaras, dažādu tautību pārstāvji. Bet viņi visi bija krastmalas ierakumos, pārvarot nāves bailes, gatavi cīnīties plecu pie pleca par vienotu ideju – par brīvu Latviju! Neviena mūsdienu Holivudas stilā tapusi filma nevar attēlot to dienu grandiozumu, to dienu spēku un varonību. Viņu varoņdarbu mēs nedrīkstam aizmirst! Mēs nedrīkstam arī viņu varoņdarba diženumu aizstāt ar ārišķībām, ar dekorācijām bez būtības. Vissvarīgākajam jābūt gara spēkam, kas vienotu mūsu paaudzi ar Brīvības cīņu karavīriem. Padomju režīma iepotētā mazvērtība izplēn kā ar rokas mājienu, ja vien mēs iedomājamies Latvijas karavīrus brīvības cīņās. Viņi bija tie, kuri izrāva tajā brīdī bez jebkādas valstiskās pēctecības esošo Latviju no pārspēkā esoša internacionāla okupācijas karaspēka nagiem. Viņu rindas bija kļuvušas retākas 1. Pasaules kara un latviešu strēlnieku, kuri bija devušies uz Krieviju, traģēdijas dēļ. Tauta bija noasiņojusi, bet vēl gana stipra, lai pēdējiem spēkiem aiztriektu naidnieku no mūsu zemes. Pēc nedēļas mēs svinēsim mūsu valsts 95. gadadienu. Taču mums jāapzinās, ka proklamēt neatkarīgu Latvijas Republiku, lai arī cik nereāli tas daudziem toreiz šķita, bija daudz vieglāk, nekā to nosargāt gadu vēlāk. Arī šodien mums jāatceras, ka sava valsts ir liela privilēģija, ko nebauda katra pasaules tauta. Tās saglabāšana un attīstība ir visu mūsu ikdienas darbs, pat tad, ja tas reizēm nevedas, liekas bezjēdzīgs. Uz mums gulstas liela atbildība nosargāt Latvijas valsti gan pagātnes varoņdarbu, gan mūsu tautas nākotnes vārdā. Dievs svētī Latviju!   Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars 11.11.2013. Pieminēsim Latvijas Brīvības cīņās un I Pasaules karā kritušos salaspiliešus

lasīt vairāk
Kā nākamgad brauksim uz Rīgu?

Ko Salaspils pašvaldība plāno darīt savu iedzīvotāju labā, lai pasargātu no tos "Rīgas satiksmes" monopolstāvokļa ietekmes? Klausieties domes priekšsēdētāja viedokli 19.novembra Ratvijas Radio 1 raidījuma "Pēcpusdiena" 4:30. minūtē. Žurnāliste: Vai pie Jums ir nākuši iedzīvotāji un interesējušies, kā būs, jo tomēr daudziem Salaspils ir dzīvesvieta, bet darbs ir galvaspilsētā? Raimonds Čudars: Pie mums ir vērsušies vienas konkrētas novada vietas iedzīvotāji, un tā ir Acone, kura faktiski ir vienīgā vieta Salaspils novadā, kurā ir intensīva „Rīgas satiksmes” transporta kustība. Citi iedzīvotāji pie mums vērsušies nav. Ko Jūs sakāt iedzīvotājiem, kuri lūdz Jūsu palīdzību?  Te ir mazliet jāizvērtē. 2008. gadā „Rīgas Satiksme” saņēma tiesības pārvadāt pasažierus 15 km robežās ārpus Rīgas. Faktiski tika iekarots tirgus un „Rīgas Satiksme” nostādīta monopolstāvoklī. Šādā monopola stāvoklī, kad nav konkurences, tiek celtas cenas citu novadu iedzīvotājiem. Maigi izsakoties, šāda situācija ir nepieklājīga. Esam sākuši runāt ar otru pārvadātāju, kas nodrošina sabiedrisko transportu Salaspils novadā, un viņi ir gatavi pārņemt šo maršrutu, padarīt to intensīvāku, nodrošinot satiksmi līdz Rīgai. Turklāt piedāvā vest pasažierus nevis pa 84 santīmiem, kā to piedāvā „RS”, bet gan pa 60 santīmiem.   Tātad iespēju, ko piedāvā Rīgas vadība, ka Pierīgas pašvaldības varētu nākt ar saviem priekšlikumiem slēgt līgumu, tādejādi gādājot par saviem iedzīvotājiem, Jūs neuzskatāt par nepieciešamu? Domāju, ka tas nebūs nepieciešams, drīzāk tendence būs cita. Es esmu runājis ar Babītes un Mārupes kolēģiem, kuriem šī situācija ir daudz sarežģītāka nekā mums, jo tur jau vēsturiski gandrīz visi maršruti ir „Rīgas satiksmei”. Ir pavisam skaidrs, ka mēs vērsīsimies Rīgas plānošanas reģionā, lai mums nediktētu noteikumus un nenostādītu mūs situācijā, kad mēs nevaram kontrolēt naudas plūsmu un maksātu vairāk, nekā patiesībā šis pakalpojums maksā.

lasīt vairāk
Pierīgai jākļūst par “Rīgas satiksmes” līdzīpašnieku!

Pamatojot cenu atšķirību Rīgas sabiedriskajā transportā rīdziniekiem un nerīdziniekiem, Rīgas domes priekšsēdētājs, salīdzina situāciju Latvijā ar daudzdzīvokļu māju, kurā nav pieļaujams, ka kāds no dzīvokļu īpašniekiem par elektrību maksā citu vietā. Proti, Rīgas pašvaldība apmaksā sabiedrisko transportu citām pašvaldībām. Tomēr šajā salīdzinājumā ir pazudusi viena, nebūt ne mazsvarīga detaļa - šādā „uzburtā” daudzdzīvokļu mājā elektrību piegādā un tās cenu vienpersoniski nosaka tas pats dzīvokļa īpašnieks, kurš nu sūkstās par „maksāšanu par visiem”. Drīzāk situācija atgādina daudzdzīvokļu māju, kura pieder vienai personai, proti, Rīgas pašvaldībai, bet pārējie šajā mājā ir īrnieki. Turklāt, šiem īrniekiem nav kur iet, jo māja ir tikai viena. Jā, tā nu tas ir sanācis - nav citas Rīgas un nav citas galvaspilsētas sabiedriskā transporta kā tikai Rīgas satiksmes organizētais. Monopolstāvoklī esošs un Rīgas pašvaldības kontrolēts uzņēmums ar valstī vislielāko koncentrēto klientu (pasažieru) loku, kurā liela daļa ir Rīgā iebraukušo, jau kuro gadu nespēj „savilkt galus”. Tādēļ no Rīgas vadītājiem nepārtraukti skan iestudētas frāzes – „rīdzinieki maksā”, „par rīdzinieku naudu” u.t.t. Rīdzinieki maksā tādēļ, ka Rīgas pilsētai piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem. Šos zaudējumus kādam ir jāsedz, un plāns ir vienkāršs - šo zaudējumu segšanā iesaistīt citas pašvaldības. Tikai šeit ir problēma - šīs citas pašvaldības nejūtas atbildīgas un vainīgas par slikto konkrētā uzņēmuma pārvaldīšanu un finansiālo stāvokli. Pierīgas pašvaldību nauda Rīgai var tikt dota ar nosacījumu, ka šīs pašvaldības reāli piedalās šobrīd zaudējumu nesoša uzņēmuma pārvaldīšanā, tām ir pieejama pilna informācija par uzņēmuma stāvokli, vienvārdsakot, citām pašvaldībām jākļūst par Rīgas satiksmes kapitāla daļu īpašniekiem, jo tik tiešām Rīgas sabiedriskais transports ir arī mūsu - Pierīgas pašvaldību sabiedriskais transports. Vismaz tā saka Rīgas mērs.

lasīt vairāk
Uzruna Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20. gadadienai veltītā svinīgā sarīkojuma dalībniekiem

Godātie novadnieki! 4. maijs katram ir savs. Ir uzaugusi paaudze, kura par šo tik nozīmīgo dienu ir uzzinājusi no vēstures grāmatām un vecāku stāstiem. Pārējiem, kuri šo dienu piedzīvoja, ir paveicies. Jā, es saku: paveicies, jo to prieka, lepnuma un optimisma emociju vilni, kāds mūs pārņēma 1990. gada 4. maija pēcpusdienā, ir lemts piedzīvot tikai izredzētajiem. Būt klāt tad, kad grūst vecais, nīstai un sākas kas jauns, cerīgs, gaišs, - tā patiesi ir likteņa dāvana. Šobrīd daudzajās svētku uzrunās valsts atjaunošanas sakarā par normu ir kļuvis norādīt uz pagājušo 20 gadu problēmām - sabiedrības vilšanos, ideālu un vienotības zaudēšanu, sociālo nevienlīdzību. Jā, tas viss ir bijis un mazākā vai lielākā mērā būs arī turpmāk. Spīdolas „Mainies uz augšu!” ir nevis stāvokļa sastingums, bet nepārtraukts process valstij, novadam, cilvēkam. Tomēr atliek atcerēties šo 1990. gada 4. maija pēcpusdienu. Bija patīkami silts, spīdēja saule. Tūkstoši bez aicinājuma sāka sanākt, sabraukt Daugavas krastmalā. Spontāna vienotības un cerības demonstrācija. Atliek tikai atcerēties šo sajūtu, lai apzinātos 4. Maija nozīmīgumu Latvijas un mūsu dzīvē. Saglabāt šo labo un cerīgo ir mūsu uzdevums.   Lai Jums visiem skaisti šie mūsu atdzimšanas svētki!   Salaspils novada domes vārdā domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars   2010. gada maijā

lasīt vairāk
Uzruna Salaspils novada pedagogu Augusta konferencē 2010.gada 27.augustā

Godātie skolotāji! Sveicu Jūs pirmā septembra priekšvakarā. Šī mūsu jau ilggadējā tradīcija - novada pedagogu sanākšana kopā pirms jaunā darba cēliena -, domāta diskusijai, iepriekš padarītā izvērtēšanai un turpmāk darāmā apspriešanai. Iesākumā vēlos Jums pateikties par to, ka esat izturējuši iepriekšējo mācību gadu! Paldies, ka esat bijuši pacietīgi. Jūs noteikti atceraties to noskaņu, kāda bija pagājušajā gadā – neziņa par finansējuma pietiekamību, izglītības sistēmas reforma, pilnīga „nauda seko skolēnam” principa ieviešana. Šobrīd mēs varam runāt par situācijas stabilizēšanos izglītības nozarē. Protams, ar vārdu „stabilizēšanās” es nodomāju skolotāju algu atbilstību viņu ieguldītajam darbam. Līdz tam vēl visai mūsu sabiedrībai ceļš ejams. Un tomēr – Salaspils novadā vispārējā izglītībā skolēnu skaits uz vienu pedagogu ir atbilstošā līmenī, kas ļauj mums piešķirtās finanses pārvaldīt racionāli un skolotāju atalgojuma līmeni nepazemināt tikai tādēļ, ka, piemēram, esošo skolēnu skaitu esam mākslīgi sadalījuši pa vairākām izglītības iestādēm un katrā no tām skolēnu piepildījums nav optimāls. Mūsu vispārējās izglītības lielākā problēma novadā paliek tā pati vecā – aptuveni 30% mūsu bērnu mācās ārpus mūsu novada. Problēmas risinājums visiem mums arī ir zināms – nepieciešama jauna, trešā vidusskola. Tas būs iespējams tikai tad, ja novadam tiks atļauts piesaistīt ievērojamus kredītlīdzekļus. Bez aizņemšanās to nevaram realizēt. Ja arī pašvaldības finanšu situācija ļautu mums uzņemties izsvērtas ilgtermiņa kredītsaistības šī nozīmīgā projekta realizācijai, tad tomēr šobrīd, kā Jūs visi zināt, Latvijas ir zem starptautisko aizdevēju lupas, un jebkura aizņemšanās valsts un pašvaldību pārvaldē nav iespējama, ja vien tas nesakrīt ar noteiktiem aizņemšanās mērķiem. Tomēr cerība ir, un, ja vien būs iespēja, tad mēs, mani kolēģi deputāti, domes administrācija ir gatavi šim novadam nozīmīgajam darbam. Pirmsskolas izglītībā iepriekšējā mācību gadā esam kopīgiem spēkiem panākuši lielāku pieejamību. Situācija ar bērnu rindu ir būtiski uzlabojusies. „Atvasītē” un „Jāņtārpiņā” kopumā ir nākušas klāt vairāk kā simts audzēkņu vietas. Ir ieviesta arī elastīgāka pieeja vietu sadalei bērnudārzos. Šeit mums ir jāatceras mūsu kopīgais uzdevums – nodrošināt novada ģimenēm iespēju būt ekonomiski aktīvām, strādāt arī laikā, kad ģimenē ir mazi bērniņi. Protams, mēs nevaram uz tā rēķina upurēt izglītības kvalitāti, tomēr pieļaut pārdomātus kompromisus varam gan! Tas attiecas gan uz iespējamu audzēkņu skaita palielināšanu mazākās grupās, kurās parasti būtiska daļa audzēkņu dažādu iemeslu neierodas, gan grupas komplektēt, ņemot vērā tobrīd vispieprasītākās vecuma grupas. Vēlreiz atgādinu, ka nodrošināt bērnus ar vietām bērnudārzos ir visu mūsu kopīgs uzdevums. Šogad mums ir prieks par PII„Jāņtārpiņš” rekonstrukcijas pabeigšanu. Renovācija lielā mērā tika veikta, pateicoties Eiropas klimata pārmaiņu finanšu instrumentam, vienkārši sakot, siltumzudumu samazināšanas ietvaros. Pašvaldība šai programmai ir gatava pieteikt vēl vairākas mūsu izglītības iestādes un, ja mums veiksies ar līdzekļu piesaisti, nākamajā gadā būs redzami rezultāti. Godātie skolotāji, Pirmajā septembrī mūsu novada izglītības iestādē - 2. vidusskolā viesosies mūsu valsts prezidents Valdis Zatlers. Tas ir ne tikai liels pagodinājums novadam, mūsu skolām, bet tā ir arī laba zīme nākotnei. Lai mums veicas!

lasīt vairāk
Apsveikums salaspiliešiem 2009./2010. gadu mijā

Godātie salaspilieši! Šajā jau gandrīz pagājušajā gadā vēlējos mazliet atskatīties uz notikumiem, kas saistīti ar mūsu pilsētu un novadu. Domāju, ka ne tikai valsts, bet arī daudzas ģimenes ir saskārušās ar finansiālām problēmām. Tās šajā gadā ir skārušas arī mūsu novadu un jāatzīst, ka sociālā sfēra šajā gadā bija prioritāra. Sociālā palīdzība, ko sniedz mūsu pašvaldība, šī gada laikā, būtiski pieauga. Un, ja mēs runājam pār nākamo gadu, tad tam šobrīd jau tiek paredzēti līdzekļi, kas aptuveni divas reizes pārsniedz šajā gadā paredzēto līdzekļu apjomu – tas nozīmē, ka esam situācijā, kad katru mēnesi pieaug to cilvēku skaits, kuriem nepieciešama pašvaldības palīdzīgā roka. Šobrīd mūsu pilsētā ir aptuveni divi tūkstoši cilvēku, kuriem nav darba, un šie skaitļi ir satraucoši. Tajā pat laikā es ceru, ka nākamgad varēsim runāt par uzņēmējdarbības aktivitātes atjaunošanos, un pašvaldībai, manuprāt, šajā darbā ir būtiska loma. Mēs esam uzsākuši darbu pie vairākiem projektiem, ar kuriem ir iespējams piesaistīt Eiropas fondu līdzfinansējumu, tādā veidā iepludinot uzņēmējdarbībā naudu. Ir apstiprināts projekts par PII „Jāņtārpiņš” renovāciju, un tas gan piesaistīs līdzekļus, gan dos cilvēkiem darbu. Ir uzsākti ar pašvaldības pakalpojuma uzlabošanu saistīti projekti, un arī tur ir paredzams Eiropas fondu finansējums. Šie darbi, ko pašvaldība veiks nākamajā gadā, manuprāt, būs iespēja tām nozarēm, kurām šobrīd klājas visgrūtāk. Vēlos runāt arī par izglītību, kas šajā grūtajā laikā ir īpaši izcelta. Vēl šajā gadā, šajā budžeta situācijā, dome lēma, ka Salaspils novada pedagogiem pienākas piemaksa no pašvaldības un jau no septembra tā tika piešķirta. Šis lēmums ir pareizs, šis lēmums būs spēkā arī nākošajā gadā, un tas nozīmē, ka mūsu prioritāte, protams, ir izglītības kvalitātes saglabāšana, varbūt par paaugstināšana arī šajos sarežģītajos finansiālajos apstākļos. Šodien vēlos runāt arī par kultūras dzīvi. Abos mūsu kultūras namos šogad bija vērojams aktivitāšu pieaugums – turpinājās pulciņu darbs, notika pasākumi. Ir redzams, ka cilvēki vēlas būt kopā. Viņi nāk kopā, lai sajustu viens otra plecu, un, manuprāt, tā ir laba zīme. Šajā gada vistumšākajā laikā ir uzsnidzis balts sniegs, un šis baltais sniegs nes ne tikai Ziemassvētku sajūtu, bet arī gaišu cerību rītdienai. Vēlu jums visiem gaišus Ziemassvētkus un laimi, veselību Jaunajā gadā!

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs