Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

2016. gadā tituls piešķirts Kasparam Brunovskim

Ik gadu Salaspils novada pašvaldība sumina savus izcilākos novadniekus, piešķirot titulu “Goda salaspilietis”. Pretendentus izvērtē un par tiem balso ļoti cienījama komisija - iepriekšējos gados titulētie salaspilieši. Šogad komisija nolēma titulu "Goda salaspilietis" piešķirt Kasparam Brunovskim. Kaspars Brunovskis - ievērojams Salaspils uzņēmējs un ilggadējs novadā rīkoto kultūras un sporta pasākumu atbalstītājs. Viņš pieder Salaspils četrdesmitgadnieku paaudzei, turklāt ir salaspilietis jau sestajā paaudzē - viņa dzimtas saknes ir meklējamas Daugavas krastos, “Ezerkauliņos”. Jau izsenis “Ezerkauliņu” ļaudis ir nodarbojušies ar zemkopību un lopkopību. Pēc Rīgas HES uzcelšanas mājas palika zem ūdens, tāpēc Kaspara bērnība un skolas gadi pagāja mājās ar romantisku nosaukumu „Puķes”. Jau no mazām dienām Kaspars piedalījās visos lauku darbos, un nevis tāpēc, ka vecāki lika. Iespējams, ka viņš jau bija piedzimis ar zemkopības gēnu asinīs. Kaspars diendienā redzēja, kā ar zemkopību nodarbojās vecaistēvs Arvīds Brunovskis, bet vēlāk palīdzēja tēvam zemnieku saimniecībā „Puķes”. Līdz 8. klasei Kaspars mācījās Salaspils 1. vidusskolā, un, kā daudziem tā laika skolēniem, arī viņam neaizmirstamā atmiņā palikušas garās kolhoza biešu vagas, kur skolas gados pavadīta katra vasara. Likumsakarīgi, ka pēc Salaspils Kaspars Brunovskis izvēlējās Bulduru dārzkopības tehnikumu. No 1994. gada Kaspars Brunovskis strādāja tēva saimniecībā „Puķes”, bet 1997. gadā dibināja zemnieku saimniecību „Ezerkauliņi”, nosaukdams to dzimtas māju vārdā. Drīz šajā darbā iesaistījās arī māsa Kristīne, un pat līdz šai dienai viņi turpina vadīt uzņēmumu divatā. Šķiet, uzņēmuma dzīvotspēju uztur senču gars un stiprais māju vārds, jo, Brunovsku dzimtas vadīti, “Ezerkauliņi” nu jau teju 20 gadus aug un pieņemas spēkā. Par to liecina siltumnīcu komplekss Mārupē 10 ha platībā, ap 1000 ha lauka platību Lēdmanē, dārzeņu pirmapstrāde un pārstrāde un loģistika Salaspils “Jaunbajāros”, biogāzes ražošanas uzņēmumus „Zaļā Mārupe”. Kaspara Brunovska vadītā zemnieku saimniecība “Ezerkauliņi” un kooperatīvā sabiedrība “Baltijas Dārzeņi” katru gadu gan finansiāli, gan ar uzņēmuma produkciju atbalsta Salaspils novada pašvaldības rīkotos kultūras un sporta pasākumus: jau divus gadus ir noticis “Ezerkauliņu Salaspils pusmaratons”; tiek atbalstīti Salaspils bērnu sporta svētki “Karlsons”, sporta spēles cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, aktīvā dzīvesveida piekritēju nodarbības “Fitnesa deserts” un sporta un aktīvās atpūtas pasākumi Saulkalnē. Kaspars Brunovskis ir viens no galvenajiem Novada svētku atbalstītājiem. Četrus gadus K. Brunovskis ir pildījis deputāta pienākumus Salaspils novada domē Šoruden pie Salaspils stacijas tika atklāts ūdens pumpis, ko Salaspils novadam uzdāvināja Brunovsku ģimene, sagaidot atjaunotās saimniecības “Ezerkauliņi” 20. gadadienu. “Atceros no bērnības, ka šeit bija ūdens sūknis, kuru salaspilieši bija ļoti iecienījuši,” saka “Ezerkauliņu” valdes priekšsēdētājs Kaspars Brunovskis. Šodien veco “Ezerkauliņu” māju vietu klāj Daugavas ūdeņi, nav saglabājušies priekšmeti, ēkas, vecie dārzi, bet palicis un turpinās cilvēks, ģimene, dzimta. Salaspils novada nākotnes balsts ir tā spēcīgi cilvēki vairākās paaudzēs, tāpēc ar titulu „Goda salaspilietis” šogad godinām Kasparu Brunovski un arī visu Brunovsku dzimtu. Paldies Salaspils novada domei un kultūras nama „Rīgava” kolektīvam par skaisti noorganizēto Latvijas Republikas nodibināšanas 98. gadadienai veltīto vakaru, kurā svētku gaisotnē tika sveikts titula „Goda salaspilietis 2016” ieguvējs Z/s „Ezerkauliņi” vadītājs Kaspars Brunovskis. Paldies visiem, kas kopā ar mūsu bērniem veicinājuši „Ezerkauliņu” izaugsmi 20 gadu garumā, visiem, kas to saskatīja un novērtēja. Vera un Jānis Brunovski

lasīt vairāk
Padariet kādu laimīgāku jaunajā gadā!

Jaunajā gadā rodiet prieku un savu tuvinieku un draugu atbalstu, rodiet prieku veicamajos darbos un padariet kādu laimīgāku!

lasīt vairāk
Lai šajos Ziemassvētkos tikai labas domas un darbi!

Lai skaisti mums ir šie svētki, vai tie ir balti, vai zaļi, jo svarīgāk ir saglabāt Ziemassvētku sajūtu un garu sirdī! Darīsim un domāsim tikai labu, lai daudz prieka un patīkamu pārsteigumu svētki nes ikvienam! 

lasīt vairāk
Piemiņas ansambļa izveides projekts tuvojas noslēgumam

Doles salas atbalsta fonda dalībnieki turpina aktīvi darboties, lai piemiņas ansambli zudušajām Doles salas mājām jau nākamajā gadā varētu uzstādīt tam paredzētajā vietā Daugavas muzeja teritorijā – Likteņupes krastā uz tās pašas salas, kuras daļa jau gandrīz pusgadsimtu atrodas zem ūdens. Jūlija vidū notika tikšanās pie tēlnieka Valta Barkāna, lai jau reāli apskatītu izveidoto ansambļa maketu pagaidām gan tikai mālā. Tas tāpēc, ka vēl iespējamas korekcijas gan atveidoto māju novietojumā, gan arī to izmēros. Tālāk šie maketi tiks atlieti ģipsī un tad jau kalti akmeņos. Diemžēl grūtības rada māju vārdu precizēšana. No Siguldas zonālā arhīva tika saņemti tikai daļēji dati par nojauktajām mājām, bet AS “Latvenergo” arhīvā šādu datu nav vispār. Pamatā tiek izmantoti Daugavas muzeja un Ķekavas novadpētniecības muzeja krājumos atrodamie materiāli. Tāpat arī tiek apzināti visi iespējamie liecinieki, kuri atceras savu vecāku mājas un arī kaimiņu īpašumus. Novembra sākumā notika kārtējā Doles atbalsta fonda dalībnieku, Salaspils novada domes pārstāvju un tēlnieka tikšanās ar ainavu arhitektiem Kristīnu Briķi un Mārīti Upesjuri-Škapari, lai izvēlētos piemērotāko apkārtnes labiekārtošanas projektu plānotajam tēlniecības ansamblim. Abiem ainavu arhitektiem bija atšķirīgs redzējums par ansambļa apkārtnes izskatu, tomēr vienota ideja bija, ka pareizi izveidota vide izcels un nodos iecerēto vēstījumu ne tikai zudušo māju pēctečiem, bet arī ļaus to labāk saprast visiem Daugavas muzeja apmeklētājiem. Par labāko tika atzīta Kristīnas Briķes piedāvātā vīzija, kuru šajā projektā izstrādās tālāk. Savukārt tēlnieks Valtis Barkāns iepazīstināja klātesošos ar paveikto: ir gatavs ansambļa atlējums ģipsī un māju vārdu vizuālais sakārtojums. Priekšā ir ziema, kad tiks veikti praktiskie akmeņu kalšanas darbi, lai jau pavasarī ansambli novietotu Daugavas krastā. Doles salas atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja R. Ķikuste Lasiet arī:  Zudušās zemes stāsts paliks nākamajām paaudzēm

lasīt vairāk
Ziņo pašvaldības policija

2.novembrī pulksten 09.48 pašvaldības policijas darbinieki Līvzemes ielā pamanīja transportlīdzekli Ford, kura vadītājs to bija novietojis, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumu prasības. Tuvojoties transportlīdzeklim, vadītājs uzsāka kustību. Izrādījās, ka viņam nav derīgas vadītāja apliecības. Transportlīdzekļa vadītājs nodots Ceļu policijas darbiniekiem. 5.novembrī pulksten 1.05 pašvaldības policijas darbinieki saņēma informāciju, ka netālu no Salaspils pludmales ir noslīcis cilvēks. Izbraucot uz notikuma vietu, informācija apstiprinājās, tāpēc notikuma vieta tika ierobežota un izsaukti Valsts policijas darbinieki. 10.novembrī pulksten 16.52 Skolas ielā 11/1,veicot kāda vīrieša personas pārbaudi saistībā ar izdarīto administratīvo pārkāpumu, policisti konstatēja, ka vīrietis ir izsludināts Valsts policijas meklēšanā. 11.novembrī pulksten 05.25 Rudzu ielā 2 pašvaldības policijas darbinieki veica stāvvietā novietota transportlīdzekļa Honda ar Francijas valsts reģistrācijas numuriem pārbaudi. Pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka transportlīdzeklis ir izsludināts meklēšanā kā zagts. Informācija nodota Valsts policijas darbiniekiem. 14.novembrī pulksten 11.33 pie Skolas ielas 13/2 pašvaldības policijas darbinieki apturēja pārbaudei transportlīdzekli Audi, kura vadītājs brauca bez ieslēgtām dienas gaismām. Vadītājs izradījās alkohola reibuma stāvoklī. 19.novembrī pulksten 03.09 pašvaldības policijas darbinieki devās uz spēļu zāli “Klondaika” Maskavas ielā 9A, kur bija izcēlies kautiņš. Ierodoties notikuma vietā, izrādījās, ka vīrietis ir piekāvis sievieti. Notikuma vietā izsaukti Valsts policijas darbinieki. Medicīniskā palīdzība nebija nepieciešama. 26.novembrī pulksten 17.33 pašvaldības policijas darbinieki saņēma informāciju, ka Miera ielā pie dzelzceļa stacijas “Salaspils” pieslēgtajam divritenim ir nozagti riteņi un sēdeklis. Savukārt nākamajā dienā policisti pie kultūras nama “Enerģētiķis” pamanīja vīrieti, kuram rokās bija priekšmeti, kuri atbilda dotajam aprakstam. Divriteņa īpašnieks atpazina savas mantas. 30.novembrī pulksten 02.44 pašvaldības policijas darbinieki Līvzemes ielā pamanīja transportlīdzekli Audi, kurā atradās divas personas. Personu un transportlīdzekļu pārbaudes laikā tika konstatēts, ka transportlīdzeklī atrodas tukša plastmasas degvielas kanna. Apsekojot tuvāko apkārtni, policijas darbinieki pamanīja kravas transportlīdzekli, kuras degvielas tvertne bija uzlauzta un blakus atradās gumijas šļauka. Notikuma vietā izsaukti Valsts policijas darbinieki un lietas apstākļu noskaidrošanai jaunieši nodoti viņiem. Laika posmā no 01.11.2016. līdz 30.11.2016. pašvaldības policijā reģistrēti 425 notikumi, tajā skaitā 22 izsaukumi, kas saistīti ar iedzīvotāju miera traucēšanu, 17 izsaukumi, kas saistīti ar ģimenes strīdu, un 22 izsaukumi, kas saistīti ar dzīvnieku turēšanas prasību neievērošanu. Salaspils pilsētas videonovērošanas centrs konstatēja 13 administratīvos pārkāpumus. Naktspatversmē “Gaiziņš” nogādātas 13 bezpalīdzības stāvoklī nonākušas personas. 09.11.2016. policijas darbinieki nodrošināja sabiedrisko kārtību Latvijas basketbola līgas spēles laikā Salaspils sporta namā. 11.11.2016. nodrošināta sabiedriskā kārtība un satiksmes drošība Lāčplēša dienas svētku gājiena laikā.

lasīt vairāk
Nerenovēt vecu māju nozīmē “dzīvot uz bumbas ar pulksteņa mehānismu“

Māja Maskavas ielā 1 ir uzcelta 1971. gadā, tajā ir 90 dzīvokļi. Pārsvarā tie ir privatizēti, bet daži ir pašvaldības dzīvokļu fonda pārvaldījumā. Māja ir saglabājusi savu autentisko izskatu, jo kapitālais remonts šeit nekad nav veikts. Biedrības “Maskavas-1” valdes priekšsēdētājs Sergejs Ivļevs namā dzīvo jau 25 gadus, un ir pilnīgi pārliecināts, ka renovācija ir ļoti nepieciešama. Māja vēl ir ceļā uz atjaunošanu, bet, kā līdz tam nonāca, stāsta S. Ivļevs: “Iesaistīties namu pārvaldē mani piespieda apstākļi. Daudzi dzīvokļu īpašnieki atceras to brīdi, kad 2005. gadā tika likvidēts pašvaldības uzņēmums “Dzīvoklis”. Sākās privāto apsaimniekotāju visatļautības periods. Pašvaldībai vairs nebija atbildības un uzraudzības funkciju pār apsaimniekošanas jomu. No otras puses cilvēki vēl nezināja, kādā veidā pašiem kontrolēt savu apsaimniekotāju. Izmantojot īpašnieku nezināšanu un pasivitāti, apsaimniekotājs īstenoja dažādas mahinācijas, kas nepamatoti sadārdzināja apsaimniekošanas pakalpojuma maksu. Piemēram, rēķinos tika iekļauti maksājumi par remonta darbiem, kas faktiski netika izpildīti vai tikai daļēji izpildīti. Remonta darbus veica apsaimniekotājam “draudzīgie uzņēmumi” par sadārdzinātām cenām. Lēmumu par to, kādus darbus veikt vai neveikt, pārsvarā apsaimniekotājs pieņēma, nekonsultējoties ar īpašniekiem. Vienā brīdī nonācām pie situācijas, ka maksājām naudu par kaut kādiem sīkiem, īpaši nevajadzīgiem vai neeksistējošiem darbiem, savukārt svarīgi darbi netika īstenoti. Piemēram, pie mums pirmā privātā apsaimniekošanas kompānija veica karstā ūdens un cirkulācijas cauruļu izolāciju, tomēr darbi tika veikti tik nekvalitatīvi, ka nauda, kuru mēs samaksājām, pēc būtības bija izmesta vējā. Cilvēkiem, arī man, apnika maksāt, nezinot par ko tieši, apnika būt ignorētiem. Gribējās sakārtot to vidi, kur dzīvoju pats un mana ģimene. Mūsu mājā tāds nebiju vienīgais, mums bija domubiedru grupa, kas apvienojās un dibināja biedrību. Šobrīd mūs atbalsta iedzīvotāju vairākums. Mēs varam lepoties ar to, ka īpašnieku sapulcēs nav problēmu savākt kvorumu, savukārt lēmumi tiek pieņemti gandrīz vienbalsīgi. Tomēr ir neliela daļa cilvēku, kas neciena vairākuma lēmumu. Viņi uzskata- ja dzīvoklis ir privatizēts, tad var maksāt par to, var nemaksāt. Šai iedzīvotāju daļai ir vienalga, ko lemj kopsapulce - viņi nepakļaujas šīm lēmumam. Kopumā cilvēki maksā disciplinēti, tomēr ir kādi 5 % īpašnieku, kas ir “pārliecinātie nemaksātāji”.  Viņi vienkārši nemaksā. Pamatojumi ir dažādi. Viens teica: “Es labāk bērnam lieku reizi rotaļlietu nopirkšu.” Cits, savukārt, ir izremontējis dzīvokli, jāmaksā kredīts, tāpēc liekas naudas nav. Ir arī cilvēki, kas nemaksā ziemas periodā, bet atdod parādu vasaras periodā. Tas jau ir cits gadījums. Ziemas periodā palielinās rēķinu summas par komunālajiem pakalpojumiem. Cilvēki netiek galā ar savām finansiālām saistībām. Ar tādiem iedzīvotājiem mēs vienojamies, sastādām parāda atmaksas grafiku. Jebkurā gadījumā visi nemaksātāji dzīvo uz to īpašnieku rēķina, kas atbildīgi un disciplinēti maksā. Ar šiem nemaksātājiem mēs tiesājamies. Biedrība valdes locekļu esošā sastāva laikā tika veikti šādi remonta darbi: jumta seguma atjaunošana; siltummezglu rekonstrukcija; kāpņu telpu durvju nomaiņa; tamburu remonts un pasta skapīšu nomaiņa; labiekārtošanas projekta realizācija sadarbībā ar Salaspils novada pašvaldību. Tomēr mājai jau sen ir nepieciešams gan inženiertīklu, gan fasādes kapitālais remonts. Piemēram, mēs katru gadu veicam ūdensvada un kanalizācijas remonta darbus, bet šo darbu intensitāte arī pieaug katru gadu. Renovēt namu mēs nolēmām, jo māja ir veca un prasa inženiertīklu kapitālo remontu. Lai samazinātu siltuma zudumus un sakārtotu mājas estētisko izskatu, ir nepieciešams veikt fasādes remontu un siltināšanu. Tiklīdz mēs uzzinājām par iespēju, ko piedāvā valsts un Salaspils pašvaldība sadarbībā ar “Salaspils Siltumu”, mēs biedrībā sapratām, ka tā ir mūsu vienīga iespēja veikt kapitālu remontu jeb renovāciju. Pašu spēkiem mēs nespētu panākt tādus nosacījumus, kas tiek piedāvāti šobrīd, tāpēc esam pateicīgi “Salaspils Siltumam” un tā valdes loceklei Inai Bērziņai-Veitai, kā arī būvdarbu vadības speciālistam Andrejam Semjonovam un projektu vadītājai Renātei Bražinskai par sadarbību un palīdzību. Pēc būtības viņi uzņēmās pilnu atbildības slogu par sagatavošanas procesu, dokumentu sakārtošanu, labāko variantu piemeklēšanu u.c. darbiem. Pateicamies arī Salaspils novada pašvaldībai par to, ka atbalsta šāda projekta realizāciju. Pieņemt lēmumu iesaistīties pašvaldības un “Salaspils Siltuma” piedāvātajā projektā nebija grūti. Mūsu iedzīvotāju vairākums saprot, ka renovācija ir nepieciešama. Tomēr galīgais lēmums tiks pieņemts tuvākajā kopīpašnieku sapulcē. Šajā sapulcē notiks galīga projekta prezentācija, kurā tiks atspoguļoti labojumi un izmaksas. Mūsu mājas iedzīvotāji aktīvi iesaistījās renovācijas programmas sagatavošanas procesā, savukārt galvenais “pret” arguments ir – projekta realizācijas lielās izmaksas. Diemžēl mums ir viens dzīvoklis no “pārliecinātu nemaksātāju” rindām, kas nekontaktējas ar biedrības valdi un atsakās sadarboties ar “Salaspils Siltumu”. Šis cilvēks ir pašnodarbinātā persona. Saskaņā ar likumu pašnodarbinātajām personām saistībā ar energoefektivitātes paaugstināšanas programmas realizāciju ir jāaizpilda noteikta anketa. Ja to nedara, tad summa, kas aprēķināta uz katru dzīvokli, viņam būs jāsedz pašam. Jāpiebilst, ka šīm dzīvoklim jau ir liels parāds, par kuru “Maskavas-1” bija tiesvedība visās tiesu instancēs. Cik lielas izredzes, ka aprēķināta summa tiks nomaksāta? Ja šobrīd būtu jāpieņem lēmums: siltināt vai nē, es teiktu, ka nerenovēt māju Maskavas ielā 1 nozīmētu “dzīvot uz bumbas ar pulksteņa mehānismu“. Mājas nolietojums ir tik liels, ka grūti prognozēt, kurā brīdī var notikt nopietna avārija. Manuprāt, iedzīvotāji šaubās par renovācijas nepieciešamību, jo trūkst informācijas. Īpašniekiem ir jāpieprasa savam apsaimniekotājam mājas stāvokļa izvērtēšana. Jāpieprasa risku analīze. Cilvēkiem ir jābūt izsmeļošai informācijai par to, kādā stāvoklī māja ir šobrīd, kādi ir riski nākotnē. Protams, jāpieprasa arī informācija par prognozējamajiem izdevumiem. Vienalga, kāds būs jūsu lēmums, galu galā svarīgi, lai tas tiktu pieņemts, pamatojoties uz faktiem, nevis pieņēmumiem!” Paldies biedrībai “Maskavas-1” un Sergejam Ivļevam par sniegto viedokli, un vēlam veiksmi renovācijas procesā! Lasiet arī:  Renovēt nozīmē atjaunot  

lasīt vairāk
No sirds uz sirdi 2016. gadā!

3. decembris ir nozīmīgs datums cilvēktiesību kalendārā visā pasaulē. Šo dienu 1982. gadā Apvienoto Nāciju Organizācija ir pasludinājusi par starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti. Salaspils novadā jau sesto gadu pēc kārtas mīlestības gaisotnē aizvadītas Labestības dienas „No sirds uz sirdi”. Trīs dienas pēc kārtas tās notika Salaspils novada Sociālā dienesta Sociālajā centrā un Dienas centrā personām ar funkcionāliem traucējumiem un noslēdzās k/n “Rīgava”. Pirmajā dienā pasākumos aktīvi bija biedrības „Zibsnis” jaunieši, kuri palīdzēja cilvēkiem ar īpašām vajadzībām sveču rotāšanas darbnīcā izdaiļot svecīti, lai tā iepriecinātu pašu izgatavotāju vai noderētu kādam kā dāvaniņa. Saku mīļu paldies jauniešiem par sapratni un kopā pavadīto laiku. Salaspils 1. vidusskolas direktore Vera Kalniņa atbalstīja ideju, ka skolas jaunieši Labestības dienās varētu apciemot Dienas centru un piedalīties spēļu pēcpusdienā. Direktores vietniece Inga Vītuma-Brūvere kopā ar jauniešiem ieradās Sociālajā un Dienas centrā, kur pēc iepazīšanās ar centru darbu un klientiem pavadīja laiku labestības gaisotnē. Tika nolemts, ka šādi apmeklējumi kļūs regulāri. Paldies Ingai Vītumai-Brūverei  un jauniešiem par sirsnību. 2. decembris pulcēja Sociālajā centrā iedzīvotājus uz tikšanos ar Saeimas deputāti Ilzi Viņķeli. Iedzīvotāji interesējās par pabalstiem, pensijām, garajām rindām invaliditātes statusa atjaunošanai, asistentu pakalpojumiem, par Valsts budžetu, deputātu kvotām. Pēc saņemtajiem jautājumiem Viņķeles kundze apsolīja atkārtotu tikšanos. Paldies viņai par to. Dienas otrajā daļā klātesošos priecēja dziesminiece Elīna Līce ar savu daudzveidīgo repertuāru- dziesmām, dzeju un klavierspēli. 3. decembrī, kad atzīmējam Starptautisko invalīdu dienu, Labestības dienu kulminācija notika k/n “Rīgava”. Pasākumā piedalījās vairāk nekā simts cilvēku ar invaliditāti, viņu asistenti un piederīgie. Paldies par jauko sniegumu deju kolektīvam „Ūsa”, mūziķim Kasparam Antesam, kurš ar savām dziesmām aizrāva klātesošos, iesaistot viņus dejās un līdzdziedāšanā, un, protams, mūsu labestības eņģelītim Agnesei Reķei, kas visus šos sešus gadus ir bijusi kopā ar mums un vadījusi noslēguma pasākumus. Gribu pateikt paldies Bērnu un jauniešu invalīdu biedrības „Zelta atslēdziņa” un Salaspils invalīdu biedrības vadītājām Rūtai Kalnājai, Dainai Božei, asistentēm Venerandai Treikalei, Jeļenai Kozlovskai par viņu mīļajiem vārdiem Sociālajam centram, Dienas centram, Sociālajam dienestam. Paldies Sociālā dienesta vadītājai Guntai Gumbinai par darbu un sirsnīgajiem vārdiem. Īpašs paldies Sociālā centra vadītājai Daigai Možeikai un visām Centra darbiniecēm par pasākuma organizēšanu. Ik pa laikam dzirdam aicinājumu kādam palīdzēt, īpaši Ziemassvētku laikā. Daudzi tad sāk domāt, ka būtu jāizdara kāds labs darbs. Vienīgi skumji, ka labestībai mūsu sirdīs nepieciešama īpaša diena. Vai tad labestība nav kaut kas vairāk par pāris latiem, ko pārskaitīsi uz ziedojumu kontu? Vai mēs nevaram darīt labu saviem līdzcilvēkiem katru dienu, negaidot īpašu aicinājumu? Un ne jau vienmēr labestība ir tikai ziedošana. Labestība var būt arī pavisam vienkārša. Tas ir smaids ikdienas rūpju sagrauztai sievietei, kas pa ielu dodas savās gaitās, tā ir durvju pieturēšana veikalā, kad pa tām mēģina iekļūt māmiņa ar bērnu ratiem. Tas ir atbalsts vecam, slimam cilvēkam, kurš ar grūtībām izkāpj no autobusa. Būt labam – tas neprasa daudz laika un naudas. Tam nepieciešama vien izdoma un vēlēšanās. Tieši no šādiem maziem dzīves sīkumiem, no maziem notikumiem, kuru iniciators tu vari būt, dzīve kļūs gaišāka. Mums visiem ir atvēlēts laiks, ko pavadīt uz planētas Zeme. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kāds tas būs. Sena filozofijas mācība pauž, ka debesis un elle nav kāda mītiska vieta, tā ir mūsu dvēsele, kurā esam ieslēgti un tikai mēs paši varam to mainīt. Darot labu, tu padari labāku arī savu dzīvi. Nepieklājību vislabāk var iznīdēt ar pieklājību, ļaunumu un bezcerību – ar labestību. Gribu novēlēt visiem brīnišķīgus, miera pilnus un gaišus Ziemassvētkus! Lai mums izdodas un lai labestība katrā no mums mājo ik dienu! Dziļā sirsnībā - Salaspils novada domes priekšsēdētāja vietniece sociālajos un sporta jautājumos Malda Caune SākumsIepriekšējā1234NākamāBeigas

lasīt vairāk
Salaspils Dievmātes Rožukroņa Karalienes Romas katoļu baznīcai - 20

10. novembrī apritēja 20 gadi, kopš Salaspils katoļu draudzei ir savs dievnams. Salaspils Dievmātes Rožukroņa Karalienes Romas katoļu draudze šo nozīmīgo jubileju atzīmēja pirmajā Adventē - 27. novembrī, kad svētku dievkalpojumā klāt bija arī arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs un kardināls Jānis Pujats. “Janvārī būs 6 gadi, kopš es kalpoju Salaspilī. Pats neesmu vietējais, taču no daudziem esmu dzirdējis, ka šī baznīca ir viena no pirmajām, kas tika uzcelta pēc “dzelzs aizkara” krišanas,” stāsta priesteris Gaitis Dubults. “Pēdējos gados baznīcā ir notikušas dažādas pārmaiņas - ir izstrādāts ēkas konceptuālais risinājums, no ārpuses ir nosiltināts pirmais stāvs, savesta kārtībā kora telpa, iesākta otrās puses renovācija un veikti citi saimnieciskie darbi. Daudz esam paveikuši, taču daudz darba vēl ir priekšā.” “Indriķa hronika” vēsta, ka katoļu misionārs, vēlākais bīskaps Sv. Meinards 1186. gadā mazajā, tagad applūdušajā saliņā Holme uzcēla mūra pili un baznīcu. Kopš 13. gs. vidus tā saukta Kirchholme (baznīcas sala), vēlāk – Mārtiņsala. 14. gadsimta beigās ordenis uzsāka būvēt pili un Sv. Jura baznīcu Daugavas labajā krastā. Teika stāsta: Kāds mūks, izpirkdams grēkus, nesis granīta krustu no Mārtiņsalas uz labo krastu. Tad bijušas savienojošas laipas. Cik tālu viņš krustu aiznestu, tai vietā jāceļot jauna baznīca. Mūks krustu aiznesis līdz  vietai, kur uzcelta Sv.Jura baznīca. 17. gs. pirmajā pusē Sv. Jura baznīca pārgāja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā. Līdz pat 20. gs. 90. gadiem Salaspilī nebija savas katoļu draudzes. 1991. gadā Salaspils iedzīvotāja Felicija Rimša lūdza Salaspils domei atļaut reizi mēnesī noturēt dievkalpojumu domes telpās. Atļauja tika dota, un 1991. gada 15. decembrī ar arhibīskapa Jāņa Pujata atļauju Rīgas Sv. Antona draudzes prāvests Jānis Vaivods celebrēja pirmo Svēto Misi. Tajā piedalījās ap 200 cilvēku. 1994. gada augustā tika dibināta draudze. Pēc tās lūguma Salaspils dome piešķīra zemes gabalu baznīcas celtniecībai. 1995. gada jūnijā tika izsludināts konkurss par baznīcas projektu, bet oktobrī tika paziņots arhibīskapa Jāņa Pujata lēmums par Salaspils katoļu draudzes aizbildni iecelt Vissvētāko Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni. Ar Salaspils pašvaldības un Bonifācija fonda (Vācijā) atbalstu baznīca tika uzcelta un 1996. gada 10. novembrī iesvētīta. Šobrīd Salaspils draudzē reģistrējušies aptuveni 2000 cilvēku. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars pašvaldības vārdā draudzei uzdāvināja mākslinieciski noformētu teikā aprakstītā Svētā Jura baznīcas krusta attēlu. Šis krusts ir redzams baznīcas senākajos attēlos un ir saglabājies līdz mūsdienām, nu tā attēlojums rotās arī Salaspils katoļu baznīcas sienu. Vārds „advents” nāk no latīņu valodas un tulkojumā tas nozīmē „atnākšana”. Adventa laiks tiek saistīts ar mieru, klusumu un pārdomām. “Ir sācies Adventa laiks, un tas ir gaidīšanas laiks. Un, ko mēs gaidām, to mēs paši vislabāk zinām,” saka priesteris Gaitis Dubults. Draudzes priesteri: Monsiņjors Jānis Vaivods – 1994 – 1995 Konstantīns Bojārs – 1995 – 1997 Vitolds Kokars – 1997 – 1999 Jānis Aglonietis – 1999 – 2005 Andris Blūms – 2005 – 2010 Monsiņjors Oļģerts Daļeckis – 2010 Andrejs Trapučka – 2010 – 2011 Gaitis Dubults – no 2011. gada

lasīt vairāk
Iedegta pilsētas galvenā egle

27.novembrī, kad atzīmējam pirmo adventi, pie kultūras nama “Enerģētiķis” pulcējās Salaspils iedzīvotāji, lai iedegtu savas pilsētas egli. Tematiski noformētajā kultūras nama “Enerģētiķis” priekšpusē klātesošos ar svētku koncertu “Leduspuķes tavā logā” priecēja Nacionālā teātra aktrises Dita Lūriņa, Zane Dombrovska un mūziķis Aigars Voitišķis. Rūķu meitenei kopā ar bērniem izdevās “uzvelt Sniegavīru”, lai kopā dotos iededzināt egli. Kad Egle saklausīja no sirds izrunātos vārdus – “Lai visas vēlmes piepildās un svētku egle iemirdzas”-, tā svētku strūklakām un uguņošanai mijoties, fanfārām skanot, iedegās brīnumskaista. Paldies Salaspils komunālajam dienestam, ainavu arhitektei Daigai Veinbergai un elektriķim Aigaram Lācim par ieguldīto darbu egles uzstādīšanā un izgreznošanā. Un pasākumi vienmēr izdodas lieliski, kad pie darba ķeras k/n “Enerģētiķis” radošā un tehniskā komanda. Lai visiem salaspiliešiem svētīgs šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks! 

lasīt vairāk
Oranžērijā vasara mājo visu gadu

Iestājoties vēsākam laikam, gribot negribot rodas nostalģija pēc vasaras. Kopš ir atklāts jaunais ex-situ centrs jeb oranžērija Nacionālajā botāniskajā dārzā, var teikt, ka Latvijā ir vieta, kur vasara mājo visu gadu. Lai arī oranžērija botāniskajā dārzā ir salīdzinoši nesen, pie jaunajiem apstākļiem pieraduši ne tikai ievērojami sakuplojošie augi, bet arī botāniskā dārza darbinieki. Atšķirība starp veco un jauno oranžēriju ir ievērojama ne tikai ēku izmēros, bet arī ikdienā. Moderno tehnoloģiju klātbūtne – automātiskā vēdināšana, apsildīšana, klimata sensori katrā zālē, pat īsziņa telefonā no pašas oranžērijas atklāj, ka dabas un tehnoloģiju pasaules spēj lieliski sadzīvot. Aicinām visus arī ziemas sezonā apmeklēt moderno tehnoloģiju oāzi un pašiem klātienē novērtēt papaijas, citronu, kafijkoka un pat banānu ražu. Jaunās oranžērijas celtniecības darbi, ko veica būvdarbu uzņēmums SIA “EKOTEH”, aizsākās 2013. gadā ERAF projekta „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex-situ infrastruktūras izveide” ietvaros, kuru finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Kopējais finansiālais ieguldījums – 3, 4 miljoni eiro. Projektu „Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide” līdzfinansēja Eiropas Savienība. Finansējuma saņēmējs šī projekta ietvaros ir VZI APP "Nacionālais botāniskais dārzs".  Projekta administratīvās, finanšu un tehniskās vadības uzraudzību nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ieguldījums Tavā nākotnē!

lasīt vairāk

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs