Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Gadatirgus Botāniskajā dārzā

Botāniskais dārzs ir ne tikai Salaspils ģerboņa sastāvdaļa, bet arī viens no pievilcīgākajiem tūrisma objektiem novadā. Kopš 2006.gada Nacionālā botāniskā dārza apmeklētāju skaits ir dubultojies, pēdējos 2 gados sasniedzot vidēji 30000 apmeklētājus gadā. Tas skaidrojams gan ar tūrisma piedāvājuma paplašināšanos, gan ar stādu gadatirgiem, kas 2009.gadā tika rīkoti jau 7 reizes gadā. NBD stādu gadatirgi kļuvuši par vērienīgāko šāda veida pasākumu, dalībnieku un apmeklētāju skaita ziņā pārspējot pat tik prestižu pasākumu kā Latvijas Stādu parāde. Līdz ar to šobrīd pastāv visas iespējas, lai Salaspils varētu lepoties ne tikai ar vienu no lielākajām dzīvo augu kolekcijām Ziemeļaustrumeiropā, bet arī kā Baltijas valstīs vērienīgāko stādu tirdzniecības  pasākumu norises vieta. Jau šobrīd NBD gadatirgos piedalās Lietuvas un Igaunijas stādu audzētāji. Ceram, ka sadarbībā ar Salaspils novada domi un kultūras namu pašdarbības kolektīviem, šos pasākumus varēsim bagātināt ar kultūras programmu, kas ļautu gadatirgus izvērst par svētkiem Salaspils novada iedzīvotājiem un viesiem, ar to radot vēl vienu spēcīgu vaibstu Salaspils publiskajā tēlā.

lasīt vairāk
Salaspils memoriālā ansambļa muzejs

Salaspils memoriālais ansamblis totalitārisma režīmu upuru piemiņai atrodas 1941.-1944. gada vācu okupācijas iestāžu ierīkotās civiliedzīvotāju koncentrācijas nometnes vietā un ir viens no lielākajiem pieminekļu kompleksiem fašisma upuru piemiņai Eiropā. Pieminekļa vārtu būvē iekārtota muzeja ekspozīcija.

lasīt vairāk
Vecdoles pilsdrupas

Vecdole (Alt-Dahlen) pirmoreiz minēta 1226. gada 23. maijā   Daugavgrīvas klosterī sastādītā dokumentā, ar kuru pāvesta legāts Modenas Viļums atņēma tiesības uz Doles pili bruņiniekam Dolenes Johannesam (Johannes de Dolen), jo viņš patvaļīgi un atkārtoti rīkojis karagājienus uz Viriju (Igaunijā), kas tajā laikā jau piederējusi pāvesta misijas valstij. Pēc šī akta Johannesa īpašumi Doles salā līdz ar visām tiesībām pārgāja Rīgas pilsētai. 1255. gada 31. martā pāvests apstiprināja arhibīskapam tā valdījumus, to starpā arī Doles pili. 13./14.gs. mijā pils kādu laiku nokļuva Livonijas ordeņa rokā, taču 1318.g. 23. februārī pāvests Jānis XXII lika ordeņa mestram atdot  Doli  arhibīskapam. 14.gs. salas pretējā  krastā pie Sausās Daugavas uzcēla Jauno Doles pili. Nopostīto Vecdoli vairs neatjaunoja. 17. vai 18.gs. pilsdrupās ierīkoja kaļķu cepli. No 1966. - 1968. gadam Vecdoles pils vietā notika arheoloģiskie izrakumi Māra Atgāža vadībā. Tagad redzamie mūri atklājās tikai pēc šo pētījumu laikā veiktajiem zemes darbiem. Pils veido  39,5 x 27 m lielu taisnstūri, kuru no visām pusēm aptver 1,2 - 1,3 m biezs mūris. Galvenā ieeja ar 3 m platu vārtu ailu atradusies pils dienvidaustrumu galā. Pils ziemeļu stūrī bijusi taisnstūrveida 5,0 x 4,5 m liela telpa vai torņveida ēka, kurai blakus pils ziemeļrietumu mūrī ierīkota otra - 0,8 plata ieeja. Pils rietumu stūrī atradusies mūra dzīvojamā ēka ar pagrabu. Pagraba telpā izbūvēta hipokausta krāsns, kura kurināta no ārpuses un kalpojusi virs pagraba esošās telpas apsildīšanai. Otrajā būvperiodā pils ziemeļrietumu galā celts plānā kvadrātisks, 7,3 x 7 m liels izvirzījums - iespējams tornis. 1902. g. pilsdrupu plānu uzmērojis K.Lēviss of Menārs.

lasīt vairāk
Salaspils evaņģēliski luteriskā draudze

Kristīgā ticība latviešu tautā ir ienākusi vispirms Ikšķilē, tad Salaspilī. Priesteris Meinhards saņēma atļauju sludināt Dieva vārdu no Polockas ķēniņa Voldemāra. 1185.gadā bija uzcelta pirmā baznīca Ikšķilē. 1186.gadā uz mazas saliņas Daugavā – Mārtiņsalas (Salaspils teritorijā) tika celta baznīca. Šajā laikā Brēmenes virsbīskaps ordinēja Meinhardu par bīskapu. 1201.gadā bīskaps Alberts dibina Rīgu un savu sēdekli no Salaspils pārcēla uz Rīgu. Daugavas vidū – Mārtiņsalā bija grūta satiksme, sevišķi ledus iešanas laikā, tāpēc vajadzēja celt baznīcu Daugavas labajā krastā uz cietzemes. Vāciskais nosaukums „Kirchholnm” dots nevis Mārtiņsalai, kur celta pirmā baznīca, bet gan vēlāk celtai baznīcai. Vidzemē darbojas J.Knope, kas iepazīstināja ar Lutera reformācijas rakstiem. Reformācijas sākumi no Rīgas izgāja plašā apkārtnē, bet vispirms Salaspilī. Svētā Jura baznīca kara laikos tika vairākkārt nopostīta, jo atradās kaujas līnijā, un katrreiz ar draudzes locekļu lielo ticību Dievam un ziedojumiem baznīca tiek atjaunota. Zviedru karalis, no savas puses gribēdams, lai zviedru kritušajiem kareivjiem paliktu baznīca kā kapu piemineklis, dāvāja Salaspils draudzei lielāku naudas summu, tas bija liels atbalsts baznīcai atjaunošanai. Klāt pie baznīcas bija arī saimnieciskās telpas. 1933.gadā bija 320 draudzes locekļu. Mācītājs bija kopējs ar Ikšķiles draudzi. Darbojās sešgadīgā lauku skola, draudzes bibliotēkā bija ap 552 grāmatu sējumiem. Latvijas Brīvvalstu laikā draudze pieauga. Pēc otrā pasaules kara baznīca tika izdemolēta. Draudzes locekļi centās saglābt savu baznīcu, cik var. Padomju laikā baznīcā atradās autodarbnīca, jo Rīgas HES celtniecība ritēja pilnā sparā (pēc cilvēku liecībām).Pēc HES celtniecības padomju vara nolēma baznīcu uzspridzināt (septiņdesmito gadu sākumā). Padomju laikā dievkalpojumus noturēja pārsvarā kapličā. MācītājaiIrmai Kalējai izdevās pulcināt luterāņus uz dievkalpojumiem un saskaņot atļauju ar vietējo varu kristīgai darbībai Salaspilī. Mācītāja Irma Kalēja piedzīvoja Salaspils draudzes atjaunošanu un piedalījās pirmajā dievkalpojumā. Salaspils evaņģēliski luteriskā draudze oficiāli atjaunota 1991.gada 15.aprīlī. 2007.gada decembrī draudze iegādājās dzīvokli Salaspilī, Vītolu ielā 4-12, lai tajā varētu noturēt svētbrīžus, bībeles stundas, iesvētes mācības u.c.pasākumus Pie mums, atjaunotajā Salaspils evaņģēliski luteriskajā draudzē, savu kalpošanu sāka teoloģijas studentsNormunds Celmiņš, pēc tam mūsu draudzē kalpoja mācītājs Jānis Saulīte,  mācītāja Aīda Prēdele, mācītājaSarmīte Fišere, mācītājs Elijs Godiņš. Šobrīd Salaspils evaņģēliski luteriskajā draudzē kalpo mācītājs Jānis Cepurītis un mācītājs Elijs Godiņš. Vairāk informācijas www.salaspilsbaznica.lv

lasīt vairāk
Lieldienas Daugavas muzejā

Galerija šeitGalerija šeit 

lasīt vairāk
Informācija tirgotājiem

AICINĀJUMS TIRGOTĀJIEM   Salaspils novada dome aicina tirgotājus, amatniekus un zemniekus tirgot savu produkciju Salaspils novada svētku pasākumā 2012.gada 26.maijā pie kultūras nama „Rīgava”, Salaspilī, Līvzemes ielā 7 no plkst.11:00 – 17:00. Preču sortimentam jāatbilst tautiska, latviskās tradīcijās sakņota gadatirgus atmosfērai. Tirgošanās ar plaša patēriņa precēm (drēbes, apavi, rotaļlietas) no Ķīnas, Turcijas, ASV un tml. netiks akceptēta. Ja piesakās vairāki (vairāk par 5) vienāda sortimenta tirgotāji, priekšroka tiks dota par tiem tirgotājiem, kuri pieteikušies ātrāk.   Dalības maksa tirdziņā atbilstoši Salaspils novada domes Saistošo noteikumu nr.2.punktam 2.2.- 5,00Ls(tirgotājiem, kuriem nepieciešama elektrība) un 3,00Ls.   Pieteikšanās līdz 18.maijam, sūtot pieteikumu elektroniski  \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.   Pieteikumā jānorāda Fiziskai personai - vārds, uzvārds, personas kods, adrese, saimnieciskās darbības reģistrāciju apliecinoša dokumenta kopija vai MK nr.440 noteikumu punktā 7.punktā minētās fiziskās personas apliecinājums, ka tā neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar likumu ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja, kā arī nenodarbina citas personas; zemes lietošanas tiesības apliecinoša dokumenta kopija (ja tirgo savu audzēto produkciju), lai noteiktu produkcijas izcelsmi; Juridiskai personai - firmas nosaukums, adrese un nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija; ja tiek veikta tirdzniecība ar karstām uzkodām no speciālām iekārtām, jāiesniedz PVD un/vai SVA atļaujas kopija; Produkcijas sortiments (sadalot pārtikas un nepārtikas preces); Nepieciešamā platība (m) preču izvietošanai, norādot veidu (piekabe, nojume, galds ); Elektrības pieslēguma nepieciešamība (norādot jaudu); Kontaktpersonas vārds, uzvārds, tālrunis, vēlams e-pasts.   Salaspils novada svētku koordinatore Indra Trofimoviča Salaspils novada dome  tālr.67981016,  \n Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

lasīt vairāk
Sadraudzības pilsētas

Finsponga (Finspång ) Zviedrijā 1997. gadā Salaspils pašvaldība noslēdza sadraudzības līgumu ar Zviedrijas pilsētu Finspongu. Finsponga ir neliela pilsēta Zviedrijas vidienē, kurā dzīvo vairāk kā 23 000 iedzīvotāju. Pilsēta vēsturiski veidojusies kā nozīmīgs rūpniecības centrs. Svarīgu lomu pilsētas ekonomikā ieņem alumīnija ražotnes un enerģētikas industrija. Vairāk informācijas par Finspongu atradīsiet mājas lapā www.finspang.se   Finstervalde (Finsterwalde) Vācijā Nelielā Vācijas pilsēta Fintstervalde atrodas “Elbe – Elster” rajonā Branderburgas pavalstī starp Berlīni un Drēzdeni. Pilsēta dibināta 1282.gadā. Senlaicīgā pils, tirgus laukums, garā un līkumojošā iela veido pilsētas izteiksmīgo ainavu. Pilsētas nosaukumu devuši amatnieki, drēbnieki un populārā dziesma ar piedziedājumu “Mēs esam dziedātāji no Fintstervaldes”. Viens no pilsētas simboliem ir četri dziedoņi. Pilsētā dzīvo aptuveni 23.000 iedzīvotāju. Tās administrācija no 1885.gada atrodas pilī, kuru 1533. gadā uzcēla bruņinieks Henriks fon Maltitz. Pilsētā ir senas dziedāšanas tradīcijas. 1899.gadā aizsākās un līdz mūsdienām dzīvo tradīcija rīkot Dziedoņu festivālu. Festivāls notiek katru otro gadu un vietējo iedzīvotāju vidū ir ļoti populārs. Visiecienītākais transporta līdzeklis lielai daļai Fintstervaldes iedzīvotāju ir velosipēds, tādēļ Finstervaldi mēdz dēvēt par velosipēdu pilsētu. Tirdzniecība un rūpniecība ir attīstītākās nozares pilsētā. Vairāk informācijas atradīsiet mājas lapā www.finsterwalde.de   Veliševa (Wieliszew) Polijā Veliševa ir pilsēta Legionovo apriņķī Mazovijas vojevodistē uz austrumiem centrālajā Polijā starp Vislas un Narevas upēm. Gmina Wieliszew kopš 1993. gada ir komūnas jeb pašvaldības administratīvais centrs, kas atrodas 26 km uz ziemeļiem no Varšavas. Veliševa ir vairāk nekā 700 gadus sena. Pati pilsēta un komūna ar saviem lielajiem mežiem, daudziem dabas pieminekļiem, pļavām un dīķiem ir aizsargājamo ainavu apvidus, kas atrodas netālu no galvaspilsētas Varšavas, nodrošina lielisku brīvdienu un atpūtas apstākļus. Vairāk informācijas: http://www.wieliszew.pl    

lasīt vairāk
Medicīniskā palīdzība, aptiekas

SIA "Salaspils veselības centrs"www.salaspilsvc.lv Salaspils, Lauku iela 8 Tel. 67800750     "Eiroaptieka" Salaspils, Skolas iela 4b     "Dārza aptieka" Salaspils, Lauku iela 6 Tel. 67980038     "Mēness aptieka" Salaspils, Lauku iela 8 Tel. 67944740     "Dienvidu aptieka" Salaspils, Dienvidu iela 3 korp.1 Tel. 67980040     “Olvita” Salaspils, Skolas iela 10 Tel. 67947255     “Sentor- Salaspils” Salaspils, Rīgas iela 1 Tel. 67940320

lasīt vairāk
Piemiņas akmens Salaspils astoņsimtgadei

Uzstādīts 1986. gadā, atzīmējot mūsdienu Salaspils pirmo pieminēšanu rakstītajos vēstures avotos - Mārtiņsalas (Holme) pils uzcelšanu 1186. gadā. Akmens atrodas pie Salaspils novada domes ēkas Līvzemes ielā 8.

lasīt vairāk

Salaspilssv2019

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs