Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Sabiedriskās organizācijas

Salaspilī aktīvi darbojas sabiedriskās (nevalstiskās) organizācijas, kuras apvieno dažāda vecuma un interešu iedzīvotāju grupas. Salaspils kultūras un sociālā dzīve nav iedomājama bez šo organizāciju rīkotajiem pasākumiem un aktivitātēm. Lielāko sabiedrisko organizāciju - Salaspils Daudzbērnu ģimeņu biedrību “Mārtiņsala”, Salaspils invalīdu biedrību, Salaspils pensionāru kopu, Salaspils represēto apvienības, kā  arī citu sabiedrisko organizāciju rīkotos un plaši apmeklētos pasākumus finansiāli atbalsta Salaspils novada dome. 

lasīt vairāk
Dolomīta atsegums pie Doles muižas

Tipisks augšdevona Daugavas svītas nogulumiezis.  Ieža apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibi sarkani dolomīti un dolomītmerģeļi. Uz to izskalotās virsas 2,5 m biezumā gulstas Altovas slāņu kvarcītveida metasomātiskie dolomīti ar saskalotu gliemežu brahiopodu čaumalu lēcām. Kopējais augstums 12 m. Valsts nozīmes dabas piemineklis kopš 1977. gada.  

lasīt vairāk
Salaspils katoļu draudze

Ar Salaspils pašvaldības un Bonifācijas fonda (Vācijā) atbalstu 1996.gadā uzcelta un iesvētīta Dievmātes Marijas - Sv. Rožukroņa karalienes – baznīca. 2002. gada 27. jūnijā Salaspils Romas katoļu baznīcā Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats iesvētīja baznīcas galveno altāri, kas veltīts Rožukroņu karalienei, sānu altāri, krusta ceļa stacijas, kardināla krēslu, biktskrēslu, Dieva galdu un ambonu. Neparasti smalkais ozola un oša kokā darinātais meistardarbs ir Rīgas Amatniecības vidusskolas dāvinājums baznīcai. Šobrīd Salaspils draudzē reģistrējušies aptuveni 2500 cilvēku.   Prāvests - Gaitis Dubults.   Salaspils Romas katoļu baznīca atrodas Rīgas ielā 26, tālrunis: 67943665.

lasīt vairāk
Doles sala

Doles sala atrodas Salaspils teritorijas dienvidrietumu daļā. Līdz Rīgas HES aizsprosta uzcelšanai salas garums bija 8,7 km. Pašlaik tās augšdaļu appludinājusi Rīgas HES ūdenskrātuve, atlikušās daļas garums ir 5,2 km, platums 2 – 2,5 km. Ūdenskrātuve norobežota ar dambi, kura relatīvais augstums virs salas sasniedz 10 – 12 m. Salas platība 975 ha. Lielāko daļu salas aizņem plakans, nedaudz viļņots līdzenums ar absolūto augstumu 5–10 m virs jūras līmeņa. Mūsdienu reljefā ir saglabājusies bijušās Daugavas attekas – Lebjavas gultne 250–500 m platumā. Zemes virsmas absolūtais augstums virs jūras līmeņa šeit pazeminās līdz 1–5 m. Upes gultnes atliekas sadala salu divās daļās. Lejasdaļa saglabājusies maz izmainītā stāvoklī – liela daļa apaugusi ar mežu, iedzīvotāju skaits neliels. Doles salas augšdaļa, kura piekļaujas Rīgas HES aizsprostam, ir stipri vairāk pārveidota. Dzelzsbetona rūpnīca, malkas sagatavošanas laukums, zivju audzētava un dārzkopības sabiedrības rada rūpnieciska rajona iespaidu. Lielu daļu salas teritorijas aizņem izstrādātais grants karjers. 1987.gadā Doles salas dabas parks pārņemts valsts aizsardzībā ar mērķi saglabāt uz salas vēl palikušos kultūras un vēstures pieminekļus un nodrošināt rekreācijas resursu optimālu izmantošanu. Parks aizņem visu salas teritoriju. Doles salā atrodas arī aizsargājams dabas objekts – Doles salas dolomīta atsegums, kura platība ir aptuveni 0,5 ha. Dolēnieši lepojas, ka tieši Doles sala ir mūsu eksprezidentes Vairas Vīķes – Freibergas bērnības zeme.

lasīt vairāk
Daugavas muzejs

Adrese: Salaspils novads, Doles sala, LV-2121Tel: +371 67216367Tel./ fakss: +371 67216398 www.daugavasmuzejs.lv

lasīt vairāk
Svētku programma

Salaspils novada svētki 2012 23.- 27.maijs   23.maijs 15:00 Foto izstādes „Senā Salaspils. Jauns skatījums 2012.gada pavasarī” atklāšana. Salaspils novada bibliotēkā Enerģētiķu ielā 9 24.maijs 18:00 Salaspils novada izglītības iestāžu labāko skolēnu un viņu pedagogu sveikšana Kultūras namā „Rīgava” Līvzemes ielā 7 25.maijs 17:00 Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu mācību gada noslēguma koncerts Salaspils Mūzikas un mākslas skolā Līvzemes ielā 9 25.maijs 19:00 Deju grupas „Buras” koncerts. Ieeja brīva! Kultūras namā „Enerģētiķis” Skolas ielā 2 26.maijs   Svētku dienas muzikāli izklaidējoša programma ar bērnu, jauniešu un pieaugušo salaspiliešu uzstāšanos, spēles visai ģimenei„Mazais Stiprinieks apkārt pasaulei”, radošās darbnīcas un dažādas atrakcijas, gadatirgus un umurkumurs. Pie kultūras nama „Rīgava” Līvzemes ielā 7 10:40 Svētkus ieskandinās pūtēju orķestris “Salaspils”. I daļa 11:00 Salaspils vismazāko bērnu koncerts. Piedalās Salaspils novada PII, kultūras namu kolektīvi un konkursa „Salaspils cālis 2012”laureāti. Koncertu vadīs Salaspils amatierteātra aktieri. Pēc koncerta: Izrāde bērniem ar aktīvu līdzdarbošanos „Zaķu gana talcenieki”. II daļa 13:00 Skolu un kultūras namu bērnu un jauniešukolektīvu koncerts. Piedalās „Zelta talanti 2012” finālists, kokles virtuozs Ansis Jansons un jauniešu deju kolektīvs "Promyki" no Polijas. Pēc koncerta: Izsole, umurkumurs, cirks, dažādas atrakcijas Jāņa Kirmuškas vadībā. III daļa 15:30 Salaspils novada pieaugušo kolektīvu koncerts. VPDK ”Ūsa”, līnijdeju grupa „Lucia’s linedance”, krievu dziesmu ansamblis „Otrada”,senioru vokālais ansamblis „Viktorija” un senioru deju grupa „Madaras” IV daļa 16:00 Uzstājas deju grupa „Buras” un „Zelta talantu 2012” pusfinālisti ritma grupa „Rytmical Storm”. 17:00 - 19:00 Dīdžeju skola un aktivitātes jauniešiemielu vingrotāju vadībā. Laukumā pie „DnB” bankas Rīgas ielā 30 12:00-20:00 12:00 un 14:00 „Ghetto Basket” strītbols, reģistrācija no 11:00 „Greentrials Bike Tour" šovs. Veikala „Selver” stāvlaukumā Rīgas ielā 24 19:00 – 4:00 Svētku vakara programma pie kultūras nama„Rīgava” ar grupām „Keksi”, „Musiqq” un Latvijā populāriem salaspiliešiem - Inetu Rudzīti, Maiju Aukšmukstu, Annu Dribasi, Sintiju Ģēģeri, grupu Melansé. Vakaru vadīs Daina Lipiniece un Vilnis Briedis. Nakts Zaļumballe ar grupām „Jātnieki” un „Metrs”. Pie kultūras nama „Rīgava” Līvzemes ielā 7 27.maijs 11:00 Svētku dievkalpojums. Dievkalpojuma laikā dziedās draudzes koris "Oremus". Salaspils Romas katoļu baznīcā Rīgas ielā 26 13:00 Ekskursijas pa Salaspils novadu ar autobusu: 1. Daugavas muzejs. Apkārt Doles salai. 2. Jura baznīcas drupas. Ako piemineklis. Spolīškalns. Saulkalne. Izbraukšana no veikala „Selver” stāvlaukuma Rīgas ielā 24 16:00 Kora „Lōja” un draugu koncerts Salaspils Romas katoļu baznīcā Rīgas ielā 26

lasīt vairāk
Par svētkiem

Salaspils novada svētki 2012   Pēc Lielās talkas esam sakopuši savus pagalmus un gatavi svinēt. Tuvojas Salaspils novada svētki. Šogad tie būs „Svētki mūsu pagalmā”, jo svētkus veidos mūsējie, iesaistīsies mūsējie un arī idejas svētku pasākumiem ieteica mūsējie. Šogad URBACT projekta dalībnieki sadarbojoties ar svētku organizatoriem, kopīgi izstrādāja pasākumu programmu, ieteica aktivitātes un izvēlējās mūziķus, kurus aicināt uz svētkiem. Arī paši URBACTieši aktīvi darbosies svētku laikā.   Svētkus atklāsim 23.maijā ar Salaspils skolu skolēnu fotogrāfiju izstādi „Iepazīsti Salaspili” mūsu bibliotēkas jaunajās telpās. 24.maijā sumināsim labākos novada skolēnus un viņu pedagogus par olimpiādēs, sacensībās un konkursos gūtajām godalgotajām vietām. Par neatņemamu svētku tradīciju ir kļuvis Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu mācību gada noslēguma koncerts, kuru šogad varēs apmeklēt25.maijā.  Tūlīt pēc mākslas skolas koncerta varēs doties uz kultūras namu „Enerģētiķis”, kur savu jaunāko veikumu rādīs deju grupa „Buras”.   Sestdienā 26.maijā starp Salaspils novada domi un kultūras namu „Rīgava” jautrība sāksies jau no agra rīta un ilgs līdz pat nākamās dienas rīta gaismiņai. No 11:00 visus priecēs amatnieku gadatirgus ar dažādiem našķiem un mākslinieciskiem izstrādājumiem. Ģimenes ar bērniem turpat pie domes varēs doties apkārt pasaulei piedaloties sportiskās spēlēs un atrakcijās bērnu pilsētiņā „Mazais Stiprinieks apkārt pasaulei”. Apceļojot visas valstis (stafetes), dalībnieki tiks arī pie balviņām.   Mākslinieciski noskaņotie varēs izpaust savas prasmes dažādās radošajās darbnīcās. Pateicoties URBACT aktīvistiem, radošās darbnīcas vadīs un savās zināšanās dalīsies mūsējie - Salaspils daudzbērnu ģimeņu biedrība „Mārtiņsala”, Sociālais centrs, Dienas centrs, Salaspils Invalīdu biedrība un Salaspils pensionāru kopa.  Darbosies arī īpašā telts, kurā dienas gaitā varēs satikt interesantus cilvēkus – piemēram, grāmatas„Salaspils novads. Gadsimtu hronoloģija” autori Lilitu Vanagu un citus.   Pa to laiku pie veikala „Selver” sportiskākie salaspilieši varēs piedalīties „Getto Basket” strītbolā, kurš savu popularitāti ieguvis visā Latvijā, kā arī vērot „Greentrial” velotriālistu paraugdemonstrējumus. Bet Salaspils neformālā jauniešu dome un Salaspils ielu vingrotāji organizēs aktivitātes citiem jauniešiem, kā arī uzņems viesus – jauniešus no Jaunjelgavas, Ventspils un citiem novadiem.   Muzikālā programma pie kultūras nama „Rīgava” sāksies ar Salaspils pūtēju orķestra defilē. Svētku pirmajā daļā - Salaspils pašu mazāko bērnu koncerts, kurā piedalīsies novada pirmsskolas izglītības iestāžu, kultūras namu kolektīvu un  Salaspils „Cālis 2012” laureāti. Koncerta daļu vadīs Salaspils amatierteātra aktieri. Starp koncerta pirmo un otro daļu varēs baudīt izrādi bērniem ar aktīvu līdzdarbošanos. Otrā daļa sāksies ar Salaspils Ašihara karatē kluba paraugdemonstrējumiem, tad sekos skolu un kultūras namu bērnu un jauniešu kolektīvu koncerts , kuru kuplinās „Zelta talanti 2012” finālists, kokles virtuozs Ansis Jansons un jauniešu deju kolektīvs "Promyki" no Polijas.   Starp koncerta otro un trešo daļu - izsole, umurkumurs, cirks un dažādas atrakcijas, kuras vadīs Latvijas leļļu teātra aktieris Jānis Kirmuška. Trešajā daļā uzstāsies Salaspils novada pieaugušo kolektīvi. Dienas daļa noslēgsies ar deju grupas „Buras” un„Latvijas Zelta talanti 2012” pusfinālistu ritma grupas „Rytmical Strom” uzstāšanos.   Vakara daļa sāksies 19:00 ar priekšsēdētāja uzrunu turpat pagalmā pie domes. Vakara koncertā uzstāsies nu jau visā Latvijā populāri kļuvušie mūsējie – Ineta Rudzīte, Maija Aukšmuksta (bij. Beķe), Anna Dribas, Sintija Ģēģere un grupa „Melanse”. Protams, svētkos neiztikt arī bez viesiem – saulei rietot sagaidīsim grupas „Keksi” un „Musiqq”. Pusnaktī – svētku uguņošana un zaļumballe atkal ar mūsējiem – country grupu „Jātnieki” un grupu „Metrs” līdz pat pirmajiem saules stariem.   Svētdienā, 27.maijā, Vasarsvētkos 11:00 varēs apmeklēt svētku dievkalpojumu Salaspils katoļu baznīcā. Dievkalpojuma laikā  dziedās  draudzes koris "Oremus". Pēc dievkalpojuma no veikala „Selver” stāvvietas varēs doties ekskursijā „Gar Daugavas krastiem” ar autobusu! Svētkus noslēgs kora „Lōja” koncerts Salaspils katoļu baznīcā plkst.16:00.   Izbaudīsim „Svētkus mūsu pagalmā”!   Indra Trofimoviča Salaspils novada svētku koordinatore

lasīt vairāk
Karoga lietošana

Latvijas valsts karoga likuma 7.pantā ir noteikts, ka: Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī. Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā. http://likumi.lv/doc.php?id=200642 Vietās, kur Latvijas valsts karogs netiek lietots pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā plkst. 9.00 un nolaiž ne agrāk kā plkst. 21.00 http://www.likumi.lv/doc.php?id=209092&from=off http://www.salaspils.lv/novads/sabiedriska-kartiba/latvijas-valsts-karoga-lietosana

lasīt vairāk
Doles muiža

Doles muiža atrodas augstā Sausās Daugavas kraujā, blakus bijušās Jaundoles pils vietai. Muižas jaunā kungu nama torņa smaile, īpaši no Sausās Daugavas kreisā krasta, jau pa lielu gabalu veido vietai raksturīgu siluetu. Šī ēka celta 1898. gadā "ķieģeļu stilā", lai gan muižas pirmsākumi meklējami 17.gs. Vēlāk - 18.g. otrajā pusē muiža piederēja skotu izcelsmes aristokrātu Lēvisu of Menāru dzimtai, no kura cēlušies vairāki ievērojami zinātnieki, piemēram, meža zinātnieks A. Lēvis of Menārs (1777 - 1830), dabas zinātnieks O. Lēvis of Menārs (1838 - 1890), vēsturnieks un etnogrāfs K. Lēviss of Menārs (1855 - 1930). 1920. gadā muižas pilī iekārtota pamatskola, bet 1954. gadā - kolhoza klubs. 1969. gadā nodibināja Doles Vēstures muzeju. 1977. gadā to atvēra apmeklētājiem, bet 1996. gadā - pārdēvēja par Daugavas muzeju. Ideja par muzeja izveidi sākotnēji saistījās ar ieplānotajiem Rīgas HES celtniecības darbiem, pirms kuriem arheoloģiskajos izrakumos bija savākts bagātīgs arheoloģisks materiāls.

lasīt vairāk
2010. gadā tituls piešķirts J.Bērziņam un L.Kristapsonei.

Jānis Bērziņš CFI (Cietvielu fizikas institūts), radiācijas fizikas nodaļas vadītājs, EURATOM kodoldalīšanās un kodolsintēzes konsultatīvo komiteju loceklis, EURATOM Zinātniski tehniskās komitejas loceklis. Habilitētais fizikas doktors, Latvijas Zinātņu Akadēmijas īstenais loceklis 1959. gadā uzsāk darbu ZA Fizikas institūtā Kodolreakciju laboratorijā (Salaspilī 1961.g.). Uz dzīvi Salaspilī pārceļas 1962.gadā. 1961. gadā sāka darboties kodolreaktors Salaspilī, kur tika radītas unikālas iekārtas pētījumu veikšanai. Zinātniskās intereses ir saistītas ar fundamentālu problēmu - atomu kodolu struktūras pētījumiem un kodolfizikas metožu pielietojumu radioaktīvā piesārņojuma noteikšanā apkārtējā vidē un dažādos objektos. Iegūtie dati par kodoliem savukārt tiek plaši izmantoti dažādās zinātnes un tehnikas nozarēs, ieskaitot radiofarmpreparātu ražošanu medicīnai. Nostrādātajos 49 gados kodolreaktorā ir veikti daudz un sarežģīti pētījumi, bijusi sekmīga piedalīšanās konferencēs, tai skaitā arī ārvalstīs, nodarbojies ar studentu un skolnieku izglītošanu. 1998. gadā izveidoja LU CFI radiācijas fizikas nodaļu, kur ir vadītājs. Pēc Salaspils kodolreaktora slēgšanas 1998. gadā, pateicoties ilggadīgiem starptautiskiem kontaktiem, eksperimentus sadarbībā ar ārzemju kolēģiem veic Prāgā, Minhenē un Grenoblē, kur pašlaik uzsākti pētījumi. Pēc Černobiļas AES avārijas 1986.gadā, izmantojot Kodolreakciju laboratorijas gamma spektrometrus, viņa vadībā tika noorganizēta grupa, kura veica pārtikas produktu un apkārtējās vides radioaktīvā piesārņojuma kontroli sadarbībā ar vairākām Latvijas organizācijām. Šo darbu veikšanai stažējas Karlsrues Kodolpētniecības centrā. Nākamajos gados tika veiktas vairāk par 300 analīzēm gadā. 1999.gadā SIA „RAPA" uz šīs grupas bāzes tika izveidota Materiālu radioaktivitātes testēšanas laboratorija, kura 2000. gadā tika atestēta Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā (LATAK). 2003., 2008 gadā laboratorija tika atkārtoti atestēta līdz 2013.gadam atbilstoši LV EN ISO/IEC 17025 standartam. Pašlaik laboratorija veic ap 1000 analīžu gadā un ir vienīgā Latvijā, kurā ir iespējams strādāt ar atklātiem un augsti radioaktīviem paraugiem. Paralēli kodolreaktora demontāžai nepieciešamajiem mērījumiem laboratorija veic mērījumus radionuklīdu koncentrācijas noteikšanai pārtikas produktos, aerosolos, nokrišņos, ūdenī un sedimentos Latvijā, kā arī sadarbībā ar LZA Sertifikācijas centru veic importa produkcijas testēšanu. Laboratorija piedalās Valsts jonizējošā starojuma objektu monitoringa programmā un starptautiskajā programmā „Cīņa pret nelegālu kodolmateriālu un radioaktīvo vielu transportu". 2003. gadā iesaistījās darba grupas sastāvā projekta „Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra izveidošana" realizācijā. Šāda ciklotrona uzstādīšana Latvijā dos būtisku uzlabojumu medicīnas diagnostikā, izmantojot pasaulē ļoti populāro pozitronu emisijas tomogrāfiju. No otras puses Latvijā būs lielas jaudas jonizējošā starojuma avots, kuru iespējams izmantot zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiskiem apstarojumiem. Tas ļaus ne tikai daļēji atjaunot kopš 1998.gada pārtrauktos pētījumus, bet uzsākt arī jaunus it īpaši radiobioloģijā un nanotehnoloģijās. Ļoti svarīgi tas būs arī Latvijas kodolfizikas tradīciju saglabāšanai un jaunu augsta līmeņa kodolfiziku sagatavošanai Republikas vajadzībām. Darba grupa ir izstrādājusi ciklotrona ekspluatācijai nepieciešamo speciālistu apmācības programmas un turpina konsultācijas ar zinātniekiem par zinātnisko pētījumu programmu izstrādi Lūcija Kristapsone Dzīva poliklīnikas vēsture un leģenda ir Lūcija Kristapsone. Dakterei Kristapsonei Salaspils ir pirmā un vienīgā darbavieta, un viņa 47 gadu laikā ir aprūpējusi jau 4 paaudzes. Bērnu vecāki viņu ir iemīlējuši un ciena viņas atsaucības un zināšanu dēļ. Goda salaspilieši dakterei velta atzinīgus vārdus. K. Skujenieks: „Daktere Kristapsone ilgus gadus ir aprūpējusi salaspiliešu bērnus un bērnubērnus. Viņa ir Salaspilī iecienītākā bērnu ārste. Daktere strādā vēl šodien, būdama pensionāre.” A. Kušķe: „Daktere Kristapsone vienmēr bijusi ārkārtīgi pieprasīta – pat tad, kad ārstiem bija stingri iedalīti iecirkņi, arī citu ārstu pacienti vēlējās saņemt L.Kristapsones konsultāciju.” M. Daugavietis: „L.Kristapsones vārdu zina visi aptaujātie salaspilieši.” Lūcijas Kristapsones bērnības zeme ir Latgale. Pēc Rīgas Medicīnas institūta Vispārējās ārstniecības fakultātes absolvēšanas 1963. gadā viņas darba gaitas sākās Salaspils ambulancē. Tolaik ambulance bija divstāvu ēka, kurā mitinājās arī paši medicīnas darbinieki. 60. gadu beigās Kristapsone beidza speciālo pediatrijas kursu, un, 1968. gadā ieejot jaunajā dzīvoklī Miera ielā, savā bijušā dzīvoklīša virtuvē ierīkoja pirmo pieņemšanas istabu bērniem. Dzīvojamā istaba kalpoja kā uzgaidāmā telpa. 1976. gadā jaunuzceltajā ēkā uzsāk darbu Salaspils lauku poliklīnika galvenā ārsta Osvalda Gasjuna vadībā, un ārstu prakses var turpināties jaunos un uzlabotos apstākļos. Padomju laikā par izciliem sasniegumiem dakterei Kristapsonei tika piešķirts „Medicīnas teicamnieka goda nosaukums”. Līdz pat 90.gadiem Lūcija Kristapsone bija poliklīnikas vecākā pediatre, Pediatrijas nodaļas vadītāja.  

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs