Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

„Lašu un nēģu zvejas aizsprostu ekspozīcijas atjaunošana un teritorijas labiekārtošana Daugavas muzejā, Doles salā”

Pasākums tiek organizēts Eiropas Zivsaimniecības fonda pasākuma „Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana” ietvaros realizējot projektu „ Lašu un nēģu zvejas aizsprostu ekspozīcijas atjaunošana un teritorijas labiekārtošana Daugavas muzejā, Doles salā”(projekta identifikācijas Nr. 14-04-ZL19-Z401101-000003). Projekta mērķis ir atjaunot vienu no vērtīgākās krājuma kolekcijas (zvejas rīku kolekcija) - parka ekspozīcijas unikālās lašu un nēģu taču konstrukcijas, kas liecina par iedzīvotāju dzīvesveidu Daugavas krastos, kā arī uzstādīt stilistiski atbilstošu (5m) masīvkoka solu un atkritumu urnu. Muzejs iepazīstina ar Latvijas vēstures notikumiem, kas norisinājušies Daugavas krastos, un ar krasta iedzīvotāju kultūras liecībām. Arheoloģijas ekspozīcijā ir apskatāmi unikāli materiāli par Latvijas senāko vēsturi, sākot ar pirmo akmens laikmeta cilvēku dzīvesvietu: Salaspils Laukskolas apmetni (9.g.t. pr. Kr.), līdz pat Ikšķiles pils un baznīcas kompleksam – pirmajai mūra celtnei Baltijā (1184). Apmeklētājiem un interesentiem iespējams iepazīties arī ar cilvēka darbību un šīs darbības sekām un ietekmi uz upi, kas vēl nesen bija tās piekrastes iedzīvotāju galvenais peļņas avots. Muzeja ekspozīcijā aplūkojami zvejnieku, laivinieku un plostnieku amata rīki. Lai izmantotu upi savām vajadzībām, cilvēks ar savu darbību savu darbību iejaucās upes dabiskajā plūdumā. Pārceltuves, tilti un dambji bija senākās hidrotehniskās būves, kas savienoja Daugavas krastus. Kopš 20.gs. 30.gadiem Daugavas spēku sāka izmantot elektroenerģijas ieguvei, un kopš tā laika būtiski izmainījās tās piekrastes iedzīvotāju dzīves veids un ainava. Daugavas muzejā ir iespējams uzzināt, kāda izskatījās Latvijas lielākās upes ieleja pirms HES kaskādes izveidošanas, salīdzināt šīsdienas ainu ar pagātni. Parka ekspozīcijas unikālās lašu un nēģu taču (aizsprosta) konstrukcijas ir godam savu laiku nokalpojušas (būvētas 1983.gadā) un patreiz ir akūta nepieciešamība tačus atjaunot, jo 30 gadus tie atrodas Daugavas muzeja brīvdabas ekspozīcijā, klimatisko apstākļu ietekmē tači ir stipri cietuši un kļuvuši bīstami apmeklētājiem. Koka daļas ir stipri sapuvušas, to noslogotās daļas liecas zem akmeņu krāvuma smaguma un lūzt. Daugavas krastmala tiek regulāri apkopta, bet pietrūkst vietu, kur cilvēkiem apsēsties un baudīt ne tikai ekspozīcijas, bet vienreizējo Daugavas skatu. Projekta īstenošanas rezultātā tiks sakārtoti gan unikālie zvejas rīki - lašu un nēģu tači, gan labiekārtota teritorija (tači aizņem aptuveni 800 km2 teritorijas) ar stilistiski atbilstošu masīvkoka solu (5m) ar apaļkoka pamatnīti un atkritumu urnu. Tači bija lielākie zvejas rīki, ko kādreiz lika Daugavā 19.gs b. un 20.gs. Tie nav tikai zvejas rīki, tās ir arī veco Doles zvejnieku atmiņas, kuras ir jāsaglabā, lai varētu rādīt nākamajām paaudzēm, jo zvejniecība Doles salā netiek aizmirsta. Projekta ilgums ir nepilni 5 mēneši - no 2014.gada decembra līdz 2015. gada maijam. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas sastāda 24 391.77 EUR. 90% ( 21 952.59 EUR) no projekta attiecināmajām izmaksām sedz Eiropas Zivsaimniecības fonds. 

lasīt vairāk

Salaspils

°C
Gaisa spiediens: hPa
Vēja stiprums: m/s
Vēja virziens:
tukšītis

Arhīvs