Šī mājaslapa izmanto dažādas sīkdatnes. Dažas sīkdatnes ir funkcionāli nepieciešamas, bez kurām Jūs nevarēsiet lietot šo mājaslapu. Bet pārējās sīkdatnes tiks izmantotas tikai tad, ja Jūs tam piekrītat. Uzzināt vairāk

Daugavas muzejs

Adrese: Salaspils novads, Doles sala, LV-2121
Tel: +371 67216367
Tel./ fakss: +371 67216398
www.daugavasmuzejs.lv
Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
X: 513921, Y: 6300496
Lat: 56.8480592, Lon: 24.2282312

Daugavas muzeja misija ir atklāt un parādīt Daugavu, kā arī Salaspili un tās apkārtnes unikālo vēsturi no 9. g.t. pr. Kr. līdz mūsu dienām, kā Eiropas un Latvijas vēstures un kultūras mantojuma nozīmīgu sastāvdaļu.

Attīstības vēsture
 Daugavas muzejs dibināts 1969.gadā, bet apmeklētājiem atvērts kopš 1977.gada. Sākotnēji muzejs bija pazīstams kā Doles Vēstures muzejs, bet ar 1993.gadu kā Daugavas muzejs.
Kopš 1996.g. Daugavas muzejs atrodas Salaspils pašvaldības administratīvajā pakļautībā.
Doma par Daugavas muzeja izveidošanu radās sakarā ar ieplānotajiem Rīgas HES celtniecības darbiem. Pirms darbu veikšanas notika izrakumi topošajā ūdenskrātuves teritorijā un rezultātā tika savākts bagāts arheoloģiskais materiāls, kas stāsta par notikumiem Daugavas krastos sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā.
Daugavas muzejs atrodas Doles salas centrā, Sausās Daugavas krastā iepretim Ķekavai novietotā Doles muižas apbūves kompleksa jaunajā kungu mājā. Muižas ēka celta 1898.g. 19.gs. nogalē populārā eklektisma stilā. Bet muižas pirmsākumi attiecināmi jau uz 1631.g. un laika gaitā tās īpašnieki vairākkārt mainījušies. 18.gs. II pusē par Doles muižas īpašniekiem kļuva vācbaltu muižnieku fon Lēvisu of Menāru (von Löwis of Menar) dzimta.
Muižas ēka piedzīvojusi arī vairāku īpašnieku maiņu: 1920. gados muižas pilī tika iekārtota pamatskola, bet kopš 1954.gada – zvejnieku kolhoza klubs. 1977. gadā šajās telpās tika atklāts Daugavas muzejs.
Muzeja krājums veidojies, pievēršot galveno uzmanību Daugavas un tās apkārtnes vēsturei sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām. 2006.gada decembrī muzeja krājuma vienību skaits pārsniedza 49 000 (no tām pamatkrājumā – 33150 vienību). Vērtīgākās krājuma kolekcijas ir zvejas rīku kolekcija (parka ekspozīcijā atrodas unikāla lašu un nēģu taču konstrukcija), fotogrāfijas par Daugavas amatiem, pastkartes, etnogrāfiskie priekšmeti, kas liecina par iedzīvotāju dzīvesveidu Daugavas krastos.
Sākot ar 1978.g. ik gadu muzejs organizēja kompleksās ekspedīcijas, kā rezultātā savāktas un iegūtas liecības par iedzīvotāju sadzīvi, tradīcijām, etniskajām atšķirībām, amatiem Daugavas krastos sākot no Latvijas Baltkrievijas robežas līdz Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī.
Muzejs iepazīstina ar Latvijas vēstures notikumiem, kas norisinājušies Daugavas krastos, un ar krasta iedzīvotāju kultūras liecībām. Arheoloģijas ekspozīcijā ir apskatāmi unikāli materiāli par Latvijas senāko vēsturi, sākot ar pirmo akmens laikmeta cilvēku dzīvesvietu: Salaspils Laukskolas apmetni (9.g.t. pr. Kr.), līdz pat Ikšķiles pils un baznīcas kompleksam – pirmajai mūra celtnei Baltijā (1198). Daugavas lejtecē jau ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu šajā teritorijā koncentrējās cilvēku dzīvesvietas, attīstījās tirdzniecība un amatniecība. Par to stāsta arī Daugmales pilskalna (2.g.t. pr. Kr. – 12.gs.) bagātais senlietu klāsts. Vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12.gs.) Daugavas lejtecē krustojās seno baltu, lībiešu un skandināvu intereses, kā arī darbojās pirmie kristietības misionāri. Viduslaiku sadzīves priekšmeti un ieroči atspoguļo dzīvi Livonijas konfederācijā, kad pie Daugavas izveidojās pirmās jaunas pilsēttipa apmetnes.
Apmeklētājiem un interesentiem iespējams iepazīties arī ar cilvēka darbību un šīs darbības sekām un ietekmi uz upi, kas vēl nesen bija tās piekrastes iedzīvotāju galvenais peļņas avots. Muzeja ekspozīcijā aplūkojami zvejnieku, laivinieku un plostnieku amata rīki. Lai izmantotu upi savām vajadzībām, cilvēks ar savu darbību savu darbību iejaucās upes dabiskajā plūdumā. Pārceltuves, tilti un dambji bija senākās hidrotehniskās būves, kas savienoja Daugavas krastus. Kopš 20.gs. 30.gadiem Daugavas spēku sāka izmantot elektroenerģijas ieguvei, un kopš tā laika būtiski izmainījās tās piekrastes iedzīvotāju dzīves veids un ainava. Daugavas muzejā ir iespējams uzzināt, kāda izskatījās Latvijas lielākās upes ieleja pirms HES kaskādes izveidošanas, salīdzināt šīsdienas ainu ar pagātni.
 
Daugavas muzejs apsaimnieko trīs ēkas – muižas ēka, kur atrodas ekspozīcijas un izstāžu zāle, krājums un darba telpas, saimniecības ēka ar krājuma telpām un garāžu, saimniecības ēka „Aires”.Kungu ēku ietver Doles muižas parks, kura izveidošanas pirmsākumi attiecināmi meklējami 18.gs. vidū, kad muiža piederējusi O.H.fon Fītinghofam (Otto Hermann von Vietinghof).
2005.gada 13.septembrī Daugavas muzejs saņēma atkārtotu akreditācijas apliecību, kas ir kā apliecinājums valsts atzītai muzeja darbībai.
Vairāk informācijas mājas lapā www.daugavasmuzejs.lv